Latvijas Republikas Ministru kabineta tiesību aktu projekti
A A A
Aktualitātes
Par Zolitūdes traģēdijas jautājumiem
Mazinām slogu kopā!
Infografikas
Tiešraides
Gada pārskats - Latvijas valstij piederošie aktīvi
Ekskursija Ministru kabinetā
Vispārpieejamie dokumenti saistībā ar a/s "Parex banka" pārņemšanas procesu
Kalendārs
Valsts kancelejas iepirkums
Vakances
Aktuālais jautājums
Informatīvie materiāli
Biežāk uzdotie jautājumi
Seko mums
Saziņa
Kontakti

Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV - 1520
Tālrunis: 67082800
e-pasts: vk@mk.gov.lv

LPS kongress par uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas nākotni

Latvijas Pašvaldību savienība
17.05.2012
print Nosūtīt
print Drukāt

Piektdien, 18,maijā Preiļu novada Kultūras centrā (Preiļi, Raiņa bulvāris 28), notiks Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 23.kongress. Kongresā savu dalību un uzstāšanos ir apstiprinājuši: Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, veselības ministre Ingrīda Circene, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Kongresa moto šogad ir izvēlēts šāds: Uzņēmēji plus Pašvaldības ir Latvijas nākotne.
 
Šogad LPS kongresam ir sagatavoti pieci rezolūciju projekti, kurus izskatīs un pieņems kongresa laikā: „Par pašvaldību vietu NAP”; „Par pašvaldību ieņēmumu bāzi”; „Par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai”; „Par izglītību” un „Par demogrāfiskās krīzes ietekmi un pašvaldību”. Izejot no rezolūciju tēmām arī moto katru gadu tiek izvēlēts cits.
 
Rezolūcijā par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai LPS kongress aicina Saeimu un valdību nodrošināt nosacījumus, lai pašvaldība varētu attīstīt savu infrastruktūru vietējo uzņēmēju atbalstam: tai skaitā ieviešot un attīstot „de minimis” nosacījuma piemērošanu balstoties uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem; nodrošināt nosacījumus, lai varētu reāli veicināt darbaspēka mobilitāti uzņēmējdarbības attīstībai, veicinot darba algu pieaugumu atbilstoši Latvijā sasniegtajai produktivitātei, sekmējot jaunu darbavietu radīšanu, kā arī, uzlabojot ceļu kvalitāti un sniedzot atbalstu sabiedriskajam transportam. LPS kongress aicinās nodrošināt pašvaldībām iespēju izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotus pasākumus pabalstu saņēmēju atgriešanai darba tirgū, piemēram, paaugstinot minimālo darba algu, diferencējot pabalstus, atkarībā no līdzdalības apjoma ieviešot darbu pašvaldības iedzīvotāju interesēs kā nosacījumu pabalstu saņemšanai, ar valsts un pašvaldību atbalstu izveidojot darbavietas, izmantojot darbavietas ar sociālu raksturu privātajos uzņēmumos. Kopā ar pašvaldībām sekmēt inovatīvu uzņēmējdarbību katrā teritorijā: attīstot kooperāciju un dibinot jaunus uzņēmumus ar valsts un pašvaldību kapitālu. Visbeidzot arī aicinās grozīt virkni likumus, atceļot uzņēmējdarbību kavējošas normas.
 
Rezolūcijā par pašvaldību ieņēmumu bāzi LPS kongress aicina Saeimu un valdību ievērot Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktos pašvaldību finanšu autonomijas principus un nesamazināt agrāk sasniegto finanšu un īpašuma autonomijas pakāpi. Saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokli kā galveno pašvaldību ienākuma avotu, kas pierādījis savu stabilitāti gan izaugsmes, gan krīzes periodos. Ja tiktu samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai palielināta atalgojuma ar nodokli neapliekamā daļa, tad attiecīgi palielināt atskaitījuma likmi no šī nodokļa pašvaldībām. Lai palielinātu pašvaldību ieinteresētību ekonomiskajās aktivitātēs savā teritorijā no šīm aktivitātēm atkarīgie nodokļi (uzņēmumu ienākumu nodoklis, PVN) izmantojami kā papildus ienākumu avoti, nesamazinot pašvaldībām pienākošos iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu. Lai aktivizētu saimniecisko rosību pašvaldību teritorijās, jāatceļ ierobežojumi rīkoties ar pašvaldības īpašumu un pašvaldībai veikt uzņēmējdarbību jomās, kurās darbojas privātā sektora uzņēmumi.
 
Rezolūcijā par pašvaldību vietu Nacionālajā attīstības plānā LPS kongress aicina Saeimu un valdību noteikt katrai pašvaldībai kvotu, kuras ietvaros pašvaldība patstāvīgi izvēlas savā teritorijā vispiemērotākos uzdevumus atbilstoši valsts kopējai politikai. Īstenojot katras nozares (tai skaitā reģionālās attīstības) projektus pašvaldību teritorijās, kā vienu no pašvaldības izvēles iespējām izmantot savu kvotu papildinoša sinerģijas efekta iegūšanai. Kopā ar pašvaldībām risināt attīstību kavējošās strukturālās problēmas: atceļot normatīvus, kas kavē attīstību; īstenojot industriālo politiku ne vien nacionālajā mērogā, bet savstarpēji papildinoši arī vietējā mērogā; pārorientējot izglītību un apmācības atbilstoši ekonomikas attīstības interesēm; veicinot vietējo un nozaru kooperāciju. Nodrošināt nosacījumus, lai varētu reāli veicināt
 
darbaspēka mobilitāti uzņēmējdarbības attīstībai: veicinot darba algu pieaugumu atbilstoši Latvijā sasniegtajai produktivitātei; sekmējot jaunu darbavietu radīšanu; uzlabojot ceļu kvalitāti un sniedzot atbalstu sabiedriskajam transportam.
 
Rezolūcijā par izglītību LPS kongress aicina Seimu un valdību: nodrošināt bezmaksas izglītības apguvi, tai skaitā mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādi, bezmaksas pusdienas 5 -6 gadīgajiem, kā arī 1 – 9.klašu skolēniem, laiku ceļā uz skolu ne vairāk kā 1 stundu, transporta izdevumu segšanu no valsts budžeta. Noteikt prioritātes profesionālajā izglītībā un panākt vispārējās un profesionālās izglītības kvalitāti augstāku nekā kaimiņvalstīs un atbilstošu ekonomikas attīstības perspektīvai, tai skaitā pakāpeniski palielināt pedagogu atalgojuma bāzes likmi. Pārskatīt profesionālās izglītības reformu un veikt to atbilstoši darba tirgus prasībām. Pilnveidot principu „nauda seko skolēnam”, panākot tādu pedagogu motivācijas sistēmu, kas nodrošina piemaksas: par mācību kvalitāti, par skolotāja kvalifikāciju, par darbu no attālinātās teritorijas, par vairāku mācību priekšmetu mācīšanu. Modernizēt speciālās izglītības iestādes un internātskolas. Decentralizēti risināt pirmskolas izglītības problēmas, lai nepieļautu esošās pirmskolas izglītības iestāžu sistēmas sagraušanu, radot nepamatotas priekšrocības privātajiem bērnu dārziem. Atjaunot atalgojuma nodrošinājumu pirmskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
 
Rezolūcijā par demogrāfiskās krīzes ietekmi uz pašvaldību LPS kongress piedāvā valdībai un Saeimai pārtraukt pasīvu demogrāfiskās krīzes vērošanu un īstenot būtiskus un efektīvus krīzes pārvarēšanas pasākumus. Lai mazinātu emigrāciju un rosinātu Latvijas pilsoņus atgriezties dzimtenē: neierobežot darba algas pieaugumu, nekavēt ar administratīvām metodēm dabiskos ekonomiskos procesus un ļaut darba algu proporcijai pret ES vidējo līmeni tuvoties darba ražīguma proporcijai pret attiecīgo ES rādītāju.

Lai piesaistītu kapitālu ražošanas un pakalpojumu sfērā, nekavēt kvalificēta darbaspēka – zinātnieku, inženieru, menedžeru un citu augsti kvalificētu sava aroda meistaru izmantošanu Latvijas ekonomikā: izstrādāt mērķtiecīgu un regulētu produktīvās ekonomikas izaugsmi veicinošu valsts imigrācijas politiku.

Lai saglabātu jauniešiem interesi strādāt Latvijā: veicināt inovatīvu ekonomiku, atbalstīt pašvaldību pūles katrā teritorijā veicināt ekonomikas izaugsmi, sniegt pašvaldības atbalstu vietējiem uzņēmējiem, atbalstīt pašvaldību pūles katrā teritorijā veicināt brīvā laika pavadīšanai piemērotu vidi.

Lai padarītu ekonomikas izaugsmi par avotu sociālās politikas strukturālajām reformām: fiskālo disciplīnu balstīt nevis uz taupīšanu, bet ar ekonomikas izaugsmi, prioritāri atbalstīt ģimenes ar bērniem, papildināt esošo pabalstu un atvieglojumu sistēmu ar nodokļu atvieglojumiem par katru bērnu; atteikties no mērķa par katru cenu palielināt strādājošo sieviešu proporciju, atbalstot bērnu audzināšanu ģimenēs.

Lai īslaicīgu ieguvumu vietā neradītu milzu izmaksas nākotnē: atteikties no nozaru politikām, kas koncentrācijas vārdā rosina pašvaldības pakalpojumu infrastruktūras sagraušanu; izmainīt centralizētās finansēšanas shēmas respektējot nepieciešamību saglabāt izglītības, kultūras, veselības, ceļu un ielu infrastruktūru līdz demogrāfiskās situācijas uzlabojumam.
 
Kongresā ir pārstāvēti visi LPS biedri – 119 Latvijas pašvaldības. LPS biedrus kongresā pārstāv pašvaldības domes priekšsēdētājs un domes pilnvaroti deputāti. Kongresa dalībnieku skaits ir atkarīgs no pašvaldības iedzīvotāju skaita: pašvaldību līdz 5000 iedzīvotājiem pārstāv 1 pārstāvis; pašvaldību no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju pārstāv 2 pārstāvji; pašvaldību ar vairāk kā 20 000 iedzīvotāju pārstāv 3 pārstāvji. Rīgas pilsētas domi kongresā pārstāv domes priekšsēdētājs un 6 domes deputāti.
 
Kongress sākas plkst.11:00, reģistrācija no plkst.10:00, noslēgums plkst.17:00.


Informāciju sagatavoja:
Ilze Mutjanko,
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālrunis: 67221102
ilze.mutjanko@lps.lv

Atpakaļ  Uz augšu  Uz sākumlapu