Latvijas Republikas Ministru kabineta tiesību aktu projekti
A A A
Atbildīgā iestāde
Valsts kancelejas projekti
Projektu sasniegumi
Saziņa
Kontakti

Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV - 1520
Tālrunis: 67082800
e-pasts: vk@mk.gov.lv

Eiropas Savienības fondu vārdnīca

print Nosūtīt
print Drukāt

 


Administratīvās izmaksas - izmaksas, kas paredzētas projekta vadībai un ieviešanas uzraudzībai.

Administratīvās kapacitātes stiprināšana – pasākumu kopums institūciju un organizāciju stabilai, līdzsvarotai, mērķtiecīgai attīstībai un efektivitātes paaugstināšanai. Administratīvā kapacitāte aptver administrācijas darba kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanu, rīcībpolitikas izstrādes un ieviešanas pilnveidošanu, sadarbības un koordinācijas uzlabošanu starp visām politikas plānošanā iesaistītajām pusēm.

Administratīvie šķēršļi (administratīvais slogs) – Eiropas Savienības, valsts un vietējā līmeņa normatīvo aktu noteiktas procedūras, kas kavē fizisku un juridisku personu profesionālās darbības un interešu īstenošanu.

Atbalstāmās darbības - projekta ietvaros veicamo aktivitāšu kopums, kas atbilst Eiropas Savienības fondu atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Atbalstāmās darbības tiek noteiktas Ministru kabineta noteikumos par Eiropas Savienības fondu aktivitātes īstenošanu.

Atbildīgā iestāde - nozares ministrija un Valsts kanceleja, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īsteno visas starp­niekinstitūcijas funkcijas vai daļu no tām.

Attiecināmās izmaksas - ar projekta īstenošanu saistītas izmaksas, kas atbilst Eiropas Savienības fonda atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos par ES fonda aktivitātes īstenošanu.

Cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēma - vienota personāla un darba samaksas sistēma cilvēkresursu plānošanai, atlasei un darba novērtēšanai, karjeras un mācību iespēju plānošanai un darbinieku motivācijai.

Darbības programma (DP) - nacionāla līmeņa Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokuments, kas nosaka to atbalsta virzienus, sasniedzamos mērķus un rezultātus, kā arī nepieciešamo finansējumu. 2007.-2013.gada plānošanas periodā ir trīs darbības programmas: 1.darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība" (Eiropas Sociālais fonds), 2.darbības programma "Uzņēmējdarbība un inovācijas" (Eiropas Reģionālās attīstības fonds), 3.darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi" (Kohēzijas fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds). Darbības programmas apstiprina Eiropas Komisija.

Darbības programmas papildinājums (DPP) - nacionāla līmeņa Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokuments, kas ir izstrādāts saskaņā ar attiecīgo darbības programmu un nosaka fondu atbalstītās aktivitātes un apakšaktivitātes, definē atbalsta veidus, finansējuma saņēmējus, ieviešanas mehānismu, kā arī atspoguļo finansējuma sadalījumu pa finanšu avotiem un gadiem. Darbības programmas papildinājumu apstiprina Ministru kabinets.

Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs - tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, kā arī fiziskā persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas sagatavojusi un iesniegusi projekta iesniegumu Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajā institūcijā.

Eiropas Savienības fonda projekta iesniegums - iesniegums (aizpildīta veidlapa un tās pielikumi), ko iesniedz Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs, lai saņemtu projektam nepieciešamo finansējumu no Eiropas Savienības fonda.

Eiropas Savienības fonda projekta netiešās izmaksas – to projekta aktivitāšu īstenošanas izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu un mērķa grupas vajadzību un problēmu risināšanu, bet nepieciešamas sekmīgai projekta īstenošanai, piemēram, projekta administrēšanas izmaksas, obligāto informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas (Eiropas Savienības fondu vizuālās identitātes prasības), kā arī neparedzētie izdevumi.

Eiropas Savienības fonda projekts - Eiropas Savienības fonda projekta iesniegums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko apstiprinājusi Eiropas Savienības fonda vadībā iesaistītā institūcija.

Eiropas Savienības fondi - 2007.-2013.gada plānošanas periodā Eiropas Savienības struktūrfondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF)) un Kohēzijas fonds (KF).

Eiropas Savienības fondu aktivitāte - darbību kopums, kas tiek veikts, lai sasniegtu Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un rādītājus.

Eiropas Savienības fondu apakšaktivitāte – Eiropas Savienības fondu aktivitātes ietvaros sīkāk iedalīts darbību kopums, kas tiek veikts, lai sasniegtu plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un rādītājus.

Eiropas Savienības fondu projekta tiešās izmaksas – to projekta aktivitāšu īstenošanas izmaksas, kas tieši vērstas uz projekta mērķa sasniegšanu un mērķa grupas vajadzību un problēmu risināšanu.

Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji - kritēriji, saskaņā ar kuriem vērtē Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma kvalitāti un atbilstību finansējuma saņemšanas nosacījumiem un pieņem lēmumu par to apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

Eiropas Savienības struktūrfondi - Latvijai 2004.-2006.gada plānošanas periodā bija pieejami četri Eiropas Savienības struktūrfondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF); Eiropas Sociālais fonds (ESF); Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds (ELVGF); Zivsaimniecības vadības finanšu vadības instruments (ZVFI). Savukārt 2007.-2013.gada plānošanas periodā ir pieejami divi Eiropas Savienības struktūrfondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF). Šo fondu līdzekļi paredzēti, lai izlīdzinātu ekonomisko un sociālo nevienlīdzību starp dažādiem Eiropas reģioniem. Fondu izmantošanas jomas nosaka pašas Eiropas Savienības dalībvalstis, saskaņojot tās ar Eiropas Komisiju.

Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēma - Eiropas Savienības fondu aktivitāšu īstenošanas uzraudzības instruments, kura mērķis ir uzkrāt datus par Eiropas Savienības fondu aktivitātēm un to ietvaros finansētajiem projektiem, uzskaitīt Eiropas Savienības fondu finansēto projektu ietvaros veiktos maksājumus, uzkrāt informāciju par uzraudzības rādītāju izpildi, nodrošināt elektronisku datu apmaiņu ar Eiropas Komisiju un veikt datu apstrādi, veidojot dažādas atskaites.

Eiropas Sociālais fonds (ESF) - Eiropas Savienības struktūrfonds, kura līdzekļi tiek izmantoti cilvēkresursu attīstībai un nodarbinātības veicināšanai.

Finansējuma saņēmējs – apstiprināta Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzējs, ar kuru tiek noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

Horizontālās prioritātes (politikas) - Eiropas Savienības fondu atbalsta prioritārie virzieni, kas ir saistoši visām Eiropas Savienības fondu atbalsta jomām un pasākumiem un kuru stiprināšana īpaši tiek atbalstīta Eiropas Savienības un katras dalībvalsts nacionālā līmenī. 2007.-2013.gada plānošanas periodā ir noteiktas sešas horizontālās prioritātes:

Ilgtspējīga attīstība – Valsts stratēģiskā ietvardokumenta un Eiropas Savienības fondu programmēšanas kontekstā ilgtspējīga attīstība tiek aplūkota kā vides aizsardzība, paredzot, ka dabas resursu saprātīga izmantošana un vides saglabāšana nākamajām paaudzēm ir priekšnoteikums valsts izaugsmei.

Informācijas sabiedrība - informācijas sabiedrības attīstība ir cieši saistīta ar virzību uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku un zināšanu sabiedrību, jo no tās ir atkarīga piekļuve zināšanām kā galvenajam valsts attīstības resursam. Līdz ar to 2007.-2013.gadā arī Eiropas Savienības struktūrfondu īstenošanā svarīga prioritāte ir uzlabot publisko pakalpojumu pieejamību ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju palīdzību, izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus kā līdzekli papildus darba vietu radīšanai, veicinātāju inovācijām un uzņēmējdarbības attīstībai. 

Makroekonomiskā stabilitāte – tautsaimniecības spēja saglabāt ekonomiskās izaugsmes tempus un nodrošināt šādas izaugsmes ilgtspēju.

Rīgas starptautiskā konkurētspēja – Rīgas un Baltijas jūras reģiona mēroga darījumu, zinātnes un kultūras izcilības centra nostiprināšanās.

Teritorijas līdzsvarota attīstība – nelabvēlīgās attīstības rādītāju atšķirību starp dažādām valsts teritorijas daļām mazināšana – īpaši, starp galvaspilsētu un pārējo teritoriju, īstenojot policentrisku attīstības modeli.

Vienādas iespējas – visa veida diskriminācijas (balstītas uz dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas, vecuma) izskaušana un vienādu iespēju nodrošināšana dažādām sabiedrības grupām.

Iznākuma rādītāji - tiešs darbības/aktivitātes rezultāts, kas tiek sasniegts, izmantojot konkrētajam mērķim paredzēto Eiropas Savienības fondu atbalstu (piemēram, atbalstīto personu vai institūciju skaits, kas saņem atbalstu Eiropas Savienības fondu aktivitāšu īstenošanas rezultātā vai tiek iesaistītas šo aktivitāšu īstenošanā).

Kvalitātes vadības sistēma – pasākumu kopums, lai nodrošinātu institūcijas/organizācijas funkcionētspēju atbilstoši tās nodarbināto, klientu un visas sabiedrības vajadzībām un vēlmēm, izmantojot strukturētus, sistemātiskus procesu un nodrošinot visu institūcijas/organizācijas līmeņu iesaistīšanos kvalitātes uzlabošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā.

Līdzfinansējums - Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta, pašvaldību budžeta un privātā finansējuma ieguldījums projekta īstenošanā.

Maksājumu iestāde – iestāde, kas veic maksājumus finansējuma saņēmējam un uzskaita no Eiropas Savienības saņemtos maksājumus un avansa maksājumus. Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase.

Mērķa grupa - fiziskas un juridiskas personas, kas projekta īstenošanas rezultātā gūst konkrētu un izmērāmu labumu. Projekta mērķa grupa un finansējuma saņēmējs var nebūt viens un tas pats. Piemēram, ja institūcija, kura ir Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs, projekta ietvaros ir paredzējusi savu darbinieku apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumus, tad šādā situācijā finansējuma saņēmēja darbinieki ir arī projekta mērķa grupa. Savukārt, ja pašvaldība saņem Eiropas Savienības fonda finansējumu alternatīvo aprūpes pakalpojumu pilnveidošanai, tad šajā gadījumā mērķa grupa būs alternatīvo pakalpojumu sniedzēji un pakalpojumu saņēmēji.

Nacionālais attīstības plāns (NAP) – vidēja termiņa plānošanas dokuments laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam, kas izstrādāts saskaņā ar Latvijas Republikas Reģionālās attīstības likumu. Nacionālā attīstības plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū.

Neattiecināmās izmaksas - izmaksas, kas netiek līdzfinansētas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, jo neatbilst Ministru kabineta noteikumos par Eiropas Savienības fondu aktivitātes īstenošanu definētajiem finansējuma saņemšanas nosacījumiem.

Pasākuma uzraudzības komiteja - konsultatīva institūcija, kas veic 1.5.1.pasākuma „Labāka regulējuma politika” un 1.5.2.pasākuma „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana” aktivitāšu un apakšaktivitāšu īstenošanas uzraudzību un nodrošina informācijas apmaiņu par šo pasākumu ieviešanas gaitu starp visām politikas plānošanā iesaistītajām pusēm (valsts pārvalde, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri).

Plānošanas dokumenti (Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumenti) - nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kas nosaka Eiropas Savienības fondu atbalsta jomas, prioritātes, institucionālo ietvaru, nepieciešamo finansējumu, sasniedzamos mērķus un rezultātus. 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu apguvi reglamentē šādi plānošanas dokumenti - Valsts stratēģiskais ietvardokuments, trīs darbības programmas un darbības programmu papildinājumi.

Plānošanas periods – septiņu gadu periods Eiropas Savienības fondu apguvei, šobrīd aktuāls ir 2007.-2013.gada plānošanas periods.

Projekta aktivitāšu plāns - secīgu darbību kopums, kas tiek īstenots, lai sasniegtu projekta mērķi un plānotos rezultātus.

Projektu iesniegumu atlase - mehānisms finansējuma piesaistei no Eiropas Savienības fondiem. 2007.-2013.gada plānošanas periodā. Latvijā ir divu veidu Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlases - ierobežota projektu iesniegumu atlase un atklāta projektu iesniegumu atlase:

Atklāta projektu iesniegumu atlase - mehānisms finansējuma piesaistei no Eiropas Savienības fondiem, kura ietvaros starp Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Eiropas Savienības fonda finansējuma piešķiršanu.

Ierobežota projektu iesniegumu atlase - mehānisms finansējuma piesaistei no Eiropas Savienības fondiem, kura ietvaros projekta iesniegumu iesniegt tiek uzaicināts iepriekš zināms, ierobežots Eiropas Savienības fondu projektu iesniedzēju loks. Šajā gadījumā apstiprināti un finansēti tiek visi Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumi, kuri atbilst Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

Publiskie pakalpojumi – valsts un pašvaldību iestāžu sniegtie pakalpojumi.

Revīzijas iestāde – iestāde, kas nodrošina darbības programmu vadības un kontroles sistēmu efektivitātes un atbilstības pārbaudes. Revīzijas iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija.

Rezultatīvie rādītāji – lielums, kas raksturo noteiktas pārmaiņas vai uzlabojumus attiecībā uz mērķa grupu, kas radušies Eiropas Savienības fondu sniegtā atbalsta/fondu aktivitāšu īstenošanas rezultātā (piemēram, mērķa grupas procentuālais īpatsvars, kas saņēmis Eiropas Savienības fonda atbalstu vai fondu aktivitātes īstenošanas rezultātā sasniedzis noteiktus uzlabojumus/ieviesis jaunas programmas u.tml., no attiecīgās mērķa grupas kopskaita).

Sabiedriskā apspriede - valsts institūciju un sabiedrības pārstāvju tikšanās, lai nodrošinātu informācijas apriti un visu iesaistīto un ieinteresēto pušu viedokļu apmaiņu par politikas plānošanas dokumentu vai normatīvo aktu.

Sadarbības iestāde - valsts aģentūra vai Sabiedrības integrācijas fonds, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īsteno daļu no starpniekinstitūcijas funkcijām.

Sertifikācijas iestāde – iestāde, kas nodrošina Eiropas Komisijai pieprasāmo finanšu līdzekļu sertificēšanu. Sertifikācijas iestādes funkcijas veic Valsts kase.

Sociālie partneri – darba devēju organizācijas un arodbiedrības.

Šķērsfinansējums - iespēja viena Eiropas Savienības struktūrfonda (piemēram, Eiropas Sociālā fonda) ietvaros atbalstītajos projektos finansēt darbības (veikt izdevumus), kas atbilst otra struktūrfonda (piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda) atbalsta jomai.

Tehniskā palīdzība - Eiropas Savienības fondu atbalsts fondu vadībā iesaistītajām institūcijām (vadošā iestāde, maksājumu iestāde, revīzijas iestāde, sertifikācijas iestāde, atbildīgā iestāde, sadarbības iestāde, Iepirkumu uzraudzības birojs), lai nodrošinātu efektīvu un drošu Eiropas Savienības fondu vadību.

Uzraudzība – process, kurā vērtē un analizē Eiropas Savienības fondu apguvi atbilstoši plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un rezultātiem, kā arī Ministru kabineta noteikumos par Eiropas Savienības fondu aktivitātes īstenošanu un līgumā/vienošanās par projekta īstenošanu ietvertajiem nosacījumiem un izstrādā priekšlikumus Eiropas Savienības fondu ieviešanas procesa pilnveidošanai.

Uzraudzības komiteja (Eiropas Savienības fondu uzraudzības komiteja) - nodrošina Valsts stratēģiskā ietvardokumenta un darbības programmu īstenošanas uzraudzību. Uzraudzības komitejā ir iekļauti pārstāvji no vadošās iestādes, atbildīgajām iestādēm, sadarbības iestādēm, maksājumu iestādes, revīzijas iestādes, sertifikācijas iestādes, kā arī sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri. Uzraudzības komitejai ir izveidotas divas apakškomitejas – Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzfinansēto darbības programmu apakškomiteja un Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētās darbības programmas apakškomiteja.

Uzraudzības rādītājs - definētā mērķa sasniegšanas pakāpi raksturojošs kvantitatīvs vai kvalitatīvs lielums noteiktam laika posmam.

Vadošā iestāde – iestāde, kas atbild par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības un ieviešanas efektivitāti un tiesiskumu valsts līmenī. Vadošā iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija.

Valsts stratēģiskais ietvardokuments (VSID) – vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments (2007.-2013.gadam), kas nosaka kopējo Eiropas Savienības fondu apguves stratēģiju, nodrošina koordināciju starp fondiem un darbības programmām. Valsts stratēģisko ietvardokumentu apstiprina Eiropas Komisija. 

Atpakaļ  Uz augšu  Uz sākumlapu