Latvijas Republikas Ministru kabineta tiesību aktu projekti
A A A
Valsts kancelejas jaunumi
Mīti valsts pārvaldē
Prezidentūra ES
Valsts kancelejas darbību reglamentējošie dokumenti
Valsts kancelejas budžets
Valsts kancelejas iepirkums
Komisijas, darba grupas un starpinstitūciju sanāksmes
Datu bāzes
Saites
Valsts kancelejas gada pārskati
Darbinieku kontaktu katalogs
Valsts kancelejas vēsture
Konference „Sociālie mediji un web@valsts pārvalde.lv”
Informācijas atkalizmantošanas iespējas
Saziņa
Kontakti

Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV - 1520
Tālrunis: 67082800
e-pasts: vk@mk.gov.lv

Protokols Nr.3

print Nosūtīt
print Drukāt

 

VALSTS IESTĀŽU
JURIDISKO DIENESTU VADĪTĀJU SANĀKSMES
PROTOKOLS

Rīgā

Nr.3

2008.gada 30.maijā

 

Sanāksmi vada

Solveiga Līce,
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece

Uzaicinātās personas:

Inga Bite-Perceva,
Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta Valsts pārvaldes politikas nodaļas vadītāja
Anda Smiltēna,
Tieslietu ministrijas
Tiesību teorijas nodaļas vadītāja p.i.
Agris Timuška,
Valsts valodas centra direktors

Piedalās:

 

 

No Aizsardzības ministrijas

-

Anita Rimša

 

-

Sanda Vistiņa

No Bērnu un ģimenes lietu ministrijas

-

Inese Celmiņa

No Ekonomikas ministrijas

-

Marita Miķelsone

No Finanšu ministrijas

-

Agija Laizāne-Šķēle

No Ģenerālprokuratūras

-

Sandra Kerno

No Iekšlietu ministrijas

-

Gunta Kurme

 

-

Dmitrijs Tofimovs

 

-

Inga Veidere

 

-

Signe Ločmele

No Izglītības un zinātnes ministrijas

-

Elmārs Martinsons

No Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta

-

Inese Gaidele

No Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta

-

Nadežda Dubina

No Kultūras ministrijas

-

Inese Duļķe

No Latvijas Bankas

-

Ilze Posuma

 

-

Iveta Krastiņa

No Labklājības ministrijas

-

Aija Vanaga

No Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

-

Anda Vectēva

 

-

Madara Grīnhofa

No Satiksmes ministrijas

-

Dace Andersone

 

-

Ingūna Strautmane

 

-

Daiga Eberte

No Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

-

Daiga Berkmane

No Tieslietu ministrijas

-

Egita Šķibele

 

-

Linda Ostrovska

 

-

Ieva Miļūna

 

-

Zigmunds Dundurs

 

-

Inese Cine

 

-

Anita Zikmane

No Veselības ministrijas

-

Māris Abaroniņš

 

-

Ieva Brūvere

No Vides ministrijas

-

Aina Stašāne

No Zemkopības ministrijas

-

Gunita Aizstrauta

 

-

Sanita Romanovska

 

-

Andra Balode

No Valsts kancelejas

-

Daina Vaivare

 

-

Jānis Veckrācis

 


1.§


Par jauno Ministru kabineta iekārtas likumu


(I.Bite-Perceva, S.Līce) 

1. Pieņemt zināšanai Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta Valsts pārvaldes politikas nodaļas vadītājas Ingas Bites-Percevas sniegto informāciju par jauno Ministru kabineta iekārtas likumu, kas stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

2. Atzīmēt, ka minētais likums turpmāk neparedz Ministru kabineta sastāvā valsts ministru.

3. Ministru prezidents, sastādot Ministru kabinetu, iesniedz Saeimā Deklarāciju par plānoto Ministru kabineta darbību un reizi gadā ziņo Saeimai par Deklarācijas un Rīcības plāna izpildi.

4. Atkārtota Saeimas uzticības izteikšana Ministru kabinetam iespējama pēc Ministru prezidenta lūguma vai kā atsevišķs Saeimas lēmums, vai saistībā ar citu Saeimā izskatāmu jautājumu.

5. Ministru kabineta darbības atbalstam var veidot ministra vai īpašu uzdevumu ministra biroju.

6. Ņemt vērā, ka turpmāk Ministri kabineta sēžu atklāto daļu paredzēts ierakstīt audio formātā. Līdz 2009.gada 1.martam tiks izdoti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

7. Ievērot, ka turpmāk Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz šobrīd spēkā esošā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu ir spēkā līdz 2010.gada 1.jūlijam, ja vien netiek izdoti jauni noteikumi. Pēc 2008.gada 1.jūlija grozījumus šajos noteikumos neveic.

8. Ministru kabineta instrukcijas, kas izdotas pamatojoties uz šobrīd esošo Ministru kabineta iekārtas likumu arī ir spēkā līdz 2010.gada 1.jūlijam, ja vien netiek izdotas jaunas instrukcijas.

9. Līdz 2009.gada 1.martam tiks izdots jauns Ministru kabineta kārtības rullis, kā arī plānots, pamatojoties uz Attīstības plānošanas sistēmas likumu, izdot atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, kas reglamentēs politikas plānošanas dokumentu izstrādi un virzību.



 

2

Par juridiskās tehnikas pamatprasībām un projektu noformēšanas jautājumiem


(A.Smiltēna, I.Bite-Perceva, A.Timuška, J.Veckrācis, D.Vaivare, S.Romanovska, S.Līce)

 

1. Pieņemt zināšanai Tieslietu ministrijas Tiesību teorijas nodaļas vadītāja p.i. Andas Smiltēnas sniegto informāciju par galvenajām juridiskās tehnikas prasībām un projektu noformēšanas jautājumiem.

2. Ņemt vērā, ka, izpildot normatīvā akta pilnvarojumu, Ministru kabinets, pašvaldības dome (padome) vai valsts pārvaldes iestāde nevar pārpilnvarot tai augstāka juridiska spēka normatīvajā aktā doto pilnvarojumu, kā arī valsts pārvaldes iestādes iekšējie normatīvie akti nevar attiekties uz trešajām personām.

3. Pieņemt zināšanai Valsts valodas centra direktora Agra Timuškas un Valsts kancelejas Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītājas Dainas Vaivares un vecākā referenta Jāņa Veckrāča ieteikumus par terminu lietošanu normatīvajos aktos. Terminoloģijas jautājumos iespējams vērsties Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā (vaska@lza.lv) vai Valsts kancelejas Tiesību aktu redakcijas departamentā (tar.dep@mk.gov.lv).

4. Ievērot, ka terminus nepieciešams pielāgot latviešu valodas prasībām. Ja tas nav iespējams, tad normatīvajā aktā sniedz termina skaidrojumu pēc tā būtiskajām pazīmēm; terminus skaidro alfabētiskā secībā. Ievērot, ka terminus netulko – tos atveido vai rada.

5. Normatīvā akta tekstā ir pieļaujama vārdkopu saīsināšana, tomēr jāizvērtē, vai tas nav termins. Terminus nesaīsina, kā arī nelieto abreviatūras.

6. Veicot grozījumus, normatīvajā aktā normas raksta atbilstoši grozāmo vienību secībai.

7. Ievērot, ka grozījumus norādē uz Ministru kabineta noteikumu izdošanas tiesisko pamatu var veikt gadījumā, ja tiek grozīts likuma nosaukums.

8. Ja likumprojektā vai Ministru kabineta noteikumu projektā nepieciešams veidot atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, ja Eiropas Savienības tiesību akta norma ir grozīta, atsaucē ietver pamatnormu, nevis grozījumu normu, ja vien tas ir iespējams.

Vienlaicīgi ņemt vērā, ka šis jautājums vēl tiek diskutēts Tieslietu ministrijas vadītājā starpinstitūciju sanāksmē par Eiropas Savienības tiesību jautājumiem.


3.§


Par Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas regulām valsts atbalsta (komercdarbības atbalsta) jomā


(S.Līce)

 

Atlikt jautājuma izskatīšanu.
Finanšu ministrijai papildus iesniegt priekšlikumu atsauces formulēšanai.

 

Valsts kancelejas
Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Solveiga Līce

 

Atpakaļ  Uz augšu  Uz sākumlapu