|
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes
kārtējās sēdes protokols Nr.2
Rīgā 2006.gada 12.aprīlī
Sēdi vada – Valdības puses vadītāja vietniece – D.Staķe
Piedalās:
No valdības puses:
|
1. |
Ministru prezidents |
A.Kalvītis |
|
2. |
Labklājības ministre |
D.Staķe |
|
3. |
Finanšu ministrs |
O.Spurdziņš |
|
4. |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs |
M.Kučinskis |
|
5. |
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore |
D.Mūrmane-Umbraško |
|
6. |
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks |
U.Lakševics |
|
7. |
Ekonomikas ministrs |
A.Štokenbergs |
No darba devēju puses:
|
1. |
LDDK prezidents |
V.Gavrilovs |
|
2. |
LDDK viceprezidents |
T.Tverijons |
|
3. |
LDDK viceprezidents |
J.Biķis |
|
4. |
LDDK viceprezidente |
A.Vīksna |
|
5. |
LDDK padomes loceklis |
V.Puriņš |
|
6. |
LDDK viceprezidents |
V.Jākobsons |
|
7. |
LDDK viceprezidents |
A.Zorgevics |
|
8. |
LDDK ģenerāldirektore |
E.Egle |
|
9. |
LDDK padomes loceklis |
J.Kalējs |
No arodbiedrību puses:
|
1. |
LBAS priekšsēdētājs |
P.Krīgers |
|
2. |
LBAS priekšsēdētāja vietniece |
L.Marcinkēviča |
|
3. |
LBAS Celtnieku arodbiedrības priekšsēdētāja |
M.Tomsone |
|
4. |
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks |
J.Krastiņš |
|
5. |
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības „LAKRS” speciālists |
A.Odzelevičš |
|
6. |
Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrības „LDzA” priekšsēdētāja vietnieks |
A.Muhlinkins |
|
7. |
Latvijas Veselības un sociālās
aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs |
V.Keris |
|
8. |
Latvijas industriālo arodbiedrību priekšsēdētāja |
R.Pfeifere |
|
9. |
Latvijas sakaru darbinieku arodbiedrības prezidente |
Z.Semjonova |
Nepiedalās:
|
1. |
Izglītības un Zinātnes ministrijas valsts sekretāre |
K.Jarinovska |
|
2. |
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs |
M.Bičevskis |
Sēdi sāk plkst. 10.01
Uzaicinātās personas:
|
1. |
Finanšu ministrijas Valsts sekretāres vietniece |
S.Zvidriņa |
|
2. |
Veselības ministrija, VANA sekretāre |
S.Vasaraudze |
|
3. |
Izglītības un zinātnes ministrija, PINTSA sekretāre |
Dz.Gorbunova |
|
4. |
LBAS priekšsēdētāja vietnieks |
E.Baldzēns |
|
5. |
Vides ministrija, VALTSA sekretāre |
I.Trušinska |
|
6. |
LBAS Sabiedrisko attiecību menedžere |
S.Lorence |
|
7. |
LBAS Sociālās drošības apakšpadomes sekretāre |
I.Homko |
|
8. |
LBAS juriskonsults |
K.Rācenājs |
|
9. |
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore |
J.Muižniece |
|
10. |
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta pabalstu nodaļas vadītāja |
I.Baranovska |
|
11. |
LM Darba departamenta Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas juriskonsults |
R.Moris |
|
12. |
Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktors |
M.Gruškevics |
|
13. |
LDDK eksperts tautsaimniecības jautājumos |
M.Dzelme |
|
14. |
LDDK ģenerāldirektores vietnieks |
E.Korčagins |
|
15. |
VK Komunikāciju departamenta vadītāja vietnieks |
A.Freidenfelds |
Par NTSP 12.04.2006. kārtējās sēdes darba kārtības projektu
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolēma:
Apstiprināt sekojošu NTSP 2006.gada 12.aprīļa kārtējās sēdes darba kārtību:
1. Par izdienas pensijām.
2. Informācija par indikatīvā finansējuma apjomu 2007.gada normatīvajos aktos paredzētajiem pasākumiem.
3. Sociālo partneru ierosinājumi par jautājumu - ko samazināt budžeta programmās, lai mazinātu inflāciju.
4. Par darba grupas “Par pasākumu plānu par pārejošas darba nespējas ekspertīzes uzlabošanu valstī”
5. Par Latvijas Republikas delegāciju līdzdalībai Starptautiskās darba konferences 95.sesijā Ženēvā, dalībnieku apstiprināšanu.
6. Par NTSP nolikuma grozījumiem un apstiprināšanu.
7. Par LDDK priekšlikumu papildināt NTSP sēdēs izskatāmo jautājumu darba plānu 2006.gadam.
1. Jautājums
Ziņoja – LBAS priekšsēdētājs – P.Krīgers
LBAS uzskata, ka Labklājības ministrijas izstrādātā koncepcija nav atbalstāma un pieņemama sabiedrībai. LBAS neatbalsta LM koncepcijā pausto nostāju nepaplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku, piedāvātos problēmas risinājuma variantus un neatbalsta MK rīkojuma projektu, kurā paredzēts nepaplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku.
Tādējādi tiek saglabāta sociālā spriedze sabiedrībā, jo valstī nav vienotas pieejas, nosakot tiesības uz izdienas pensijām, tiek pārkāpts vienlīdzības princips par atsevišķu personu kategoriju tiesībām uz izdienas pensijām par darbu ar profesionālo iemaņu zudumu(aviācijas darbiniekiem, dzelzceļa nozarē strādājošiem, jūrniekiem, veselības aprūpes, izglītības, pašvaldības policijas atsevišķu darbinieku kategorijām). Mūsuprāt, valdībai nav savas rīcības konsekventas programmas un politikas šajā jomā, un valstī turpinās sabiedrībai nepieņemama prakse, kad jautājumu par to darbinieku kategorijām, kurām būtu minētas tiesības, risina izrauti.
A.Kalvītis - koncepcijā nav atspoguļoti un novērtēti kritēriji, mehānismi un principi saskaņā ar kuriem jau darbojas vairākas izdienas pensiju shēmas, piedāvātais risinājums nerada konceptuālu skaidrību par šiem jautājumiem, nav veikts izvērtējums un atbilstoši aprēķini par iesniegtajiem priekšlikumiem un šāda situācija nesniedz atbildi uz jautājumu, kāpēc dažām darbinieku kategorijām ir atjaunotas tiesības uz izdienas pensijām, bet dažām nav atjaunotas. Jāpiekrīt arodbiedrībām, ka nav skaidras kopīgas nostādnes.
Izveidot no valdības puses (SAM, LM, FM) darba grupu, arī trīspusējā apakšpadome varētu strādāt pie šī jautājuma un darbu veiktu paralēli.
D.Staķe (LM) – skatoties nākotnes redzējumā, ir jāņem vērā, ka pēc 10.gadiem nebūs, kas maksā pensijas, ir katastrofāls darba roku trūkums. Ar aprīļa mēnesi NVA uzsāk programmu “Senioru nodarbinātība”. Nav tā, ka nekas netiek piedāvāts vietā.
P.Krīgers (LBAS) – darba grupā vajadzēt iekļaut visu nozaru ministriju pārstāvjus, lai būtu kompetenti viedokļi no visām ministrijām.
A.Kalvītis – jāveido pēc iespējas kompaktu grupu.
V.Gavrilovs (LDDK)- jautājums jāskata kompleksi.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
A.Kalvītis, D.Staķe, V.Gavrilovs, P.Krīgers, A.Muhlinkins, V.Jākobsons.
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolēma:
Satiksmes ministrijai kopā ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju, attiecīgām nozaru ministrijām un pieaicinot Sociālās drošības apakšpadomes pārstāvjus, dibināt darba grupu, lai trīs mēnešu laikā rastu problēmsituācijas konceptuālu risinājumu ar priekšlikumiem rīcībpolitikai un iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.
2. Jautājums
Ziņoja – Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece – S.Zvidriņa.
Informatīvs ziņojums par indikatīvā finansējuma apjomu normatīvajos aktos paredzētajiem pasākumiem 2007.gadā un valsts budžeta „bāzes izdevumu” kopsavilkuma projektu.
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolēma:
Pieņemt zināšanai Finanšu ministrijas sniegto ziņojumu par indikatīvā finansējuma apjomu normatīvajos aktos paredzētajiem pasākumiem 2007.gadā un valsts budžeta „bāzes izdevumu” kopsavilkuma projektu.
3. Jautājums
Ziņoja – LDDK ģenerāldirektore – E.Egle.
LDDK izsaka priekšlikumus inflācijas mazināšanai un aicina valdību uz rīcību:
1. Analizējot inflācijas cēloņus, pieņemot lēmumus, jānodala no „klasiskās” inflācijas tā daļa, ko izsauc objektīva nepieciešamība cenu izlīdzināšanai atvērtā ekonomiskā telpā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā
2. Jācīnās pret nepamatoto inflācijas daļu pārliecinoši un vienoti paužot attieksmi jautājumos kas skar inflāciju. Līdz šim amatpersonu atšķirīgie viedokļi ir tikai vairojuši inflācijas gaidas, kas reālajā dzīvē izpaužas kā izmaksu indeksācija
3. Atklāti jāprognozē cenu izlīdzināšanās efekta iedarbība, lai nemaldinātu ekonomisko lēmumu pieņēmēju
4. Nemazinot valsts ekonomiskās attīstības tempu, kā budžeta programmās, tā tautsaimniecībā kopumā, kā prioritāte jārisina apsteidzošs darba ražīguma kāpums pret darba samaksu (tas būtu ņemams vērā arī kā galvenais kritērijs Eiropas naudas sadalē nevis vairs radītās darba vietas)
5. Aktīvi jālobē ES institūcijās Māstrihtas kritēriju mīkstināšanu, kas maksimāli mazinātu nepieciešamību pielietot „bremzes” ekonomiskās izaugsmes ierobežošanai, lai apkarotu inflāciju. Jāpierāda Eiropas Savienības institūcijām cenu sadārdzinājuma efekts uz kopīgo inflāciju. Jāpanāk šī rādītāja korekcija, ja citi Māstrihtas rādītāji tiek pildīti (uzskatot, ka ir bijusi pielaista kļūda prognozēs)
6. Jādara viss, lai ieviestu eiro prognozētajā laikā, jo kavēšanās tikai palielinās nepamatotās inflācijas daļas lielumu. Starptautiskajā skatījumā mazinot uzticību Latvijas valsts ekonomiskajai stabilitātei, kas var radīt būtiskus traucējumus biznesa darījumu uzticībā. Tomēr, ja līdz 2007. gada Konverģences ziņojumam nav iespējams pietiekoši samazināt inflāciju, neriskējot izraisīt ekonomisko tempu palēnināšanos eiro ieviešana jāatliek uz minimāli nepieciešamo laiku, nospraužot reāli sasniedzamu mērķi tā ieviešanai, lai nemazinot ekonomiskos tempus tiktu ievēroti Māstrihtas kritēriji
7. Jāsamazina un jālīdzsvaro sociālā nodokļa nomaksas proporciju starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Palielinot darba ņēmēja sociālā nodokļa nomaksas proporciju par labu darba devējam un samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nodokļa likmes izmaiņas minimāli ietekmētu patēriņa līmeņa palielināšanos, jo IIN ievērojamo samazinājumu un līdz ar to tā ietekmi uz inflācijas pieaugumu mazinātu darba ņēmēju maksājamo sociālā nodokļa proporcijas palielinājums, kas savukārt darba ņēmējiem sniegtu pilnas sociālās garantijas, nodrošinātas vecumdienas un darba devējus motivētu pilnā apmērā pildīt saistības pret valsti un izskaustu „aplokšņu algas”, kas savukārt sekmētu godīgu konkurenci.
LDDK šobrīd tā vietā, lai runātu par abstraktu budžeta programmu samazinājumu, ierosina sākotnēji vienoties un izvēlēties tās budžeta programmas, kuras varētu tikt samazinātas un tikai pēc tam, turpinot sarunas, vienoties par konkrētām pozīcijām, kuras budžeta programmās varētu tikt samazinātas. Savukārt kā neatliekamu un tūlītēju rīcību inflācijas mazināšanai LDDK aicina valdību rīkoties, ņemot vērā augstāk minētos priekšlikumus.
Ziņoja – LBAS priekšsēdētāja vietnieks – E.Baldzēns.
LBAS uzsver, ka inflācijas augstumu Latvijā līdzās tradicionāliem faktoriem lielā mērā ietekmē globāls faktors: ES vienotā ekonomiskā telpa, kurā citu ES dalībvalstu cenu līmenis veic spēcīgu spiedienu uz cenu izmaiņām Latvijā.
Izeju no augstas inflācijas situācijas LBAS redz vispirms jau ēnu ekonomikas un konvertu algu maksimālā ierobežošanā un godīgas konkurences veicināšanā. Šāda situācija prasa rūpīgi izvērtēt VID (FM) sagatavotos priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un, tos racionāli pilnveidojot, atbalstīt un vienlaikus nopietni paaugstināt ar nodokli neapliekamo minimumu (NM) un minimālo algu (MA) Latvijā, lai nodrošinātu darbaspēka izmaksu konkurētspēju vismaz Baltijas valstīs un mazinātu darbinieku nekontrolēto aizplūšanu darbā uz citām ES dalībvalstīm.
Otrkārt, LBAS norāda, ka 2005.gada beigās valdība bez jebkādām konsultācijām ar sociālajiem partneriem samazināja budžeta deficītu no plānotajiem 143 miljoniem Ls līdz 97 miljoniem Ls. Līdz ar to mazinot budžeta deficīta ietekmi uz inflācijas pieaugumu. Arī turpmāk valdība un sociālie partneri pēc izsvērtām diskusijām daļu no nodokļu pārpalikuma var virzīt budžeta deficīta mazināšanai.
Treškārt, LBAS uzskata, ka, ņemot vērā iedzīvotāju labklājības līmeni, šādā situācijā valdībai daudz rūpīgāk nepieciešams izvērtēt valsts finansiāli atbalstītu grandiozu celtniecības objektu lietderību un funkciju dublēšanu.
Ceturtkārt, LBAS un citi neatkarīgi eksperti vairākkārtīgi ir norādījuši uz valsts budžeta līdzekļu ļoti sasteigtu, nenormālu tērēšanas bumu katra gada nogalē. Tie ir desmiti, pat simti miljonu latu. Šo līdzekļu izlietojumā ir nepieciešama daudz nopietnāka pārraudzība un to lietderības kontrole. Ir jāpārbauda ne tikai šo tēriņu likumība, bet arī valstiskā nepieciešamība.
Piektkārt, valsts budžeta līdzekļus var taupīt un līdz ar to mazināt inflāciju, novēršot atsevišķu valsts pārvaldes institūciju funkciju dublēšanu.
LBAS uzskata, ka liela daļa nacionālās bagātības pieder nelielai sabiedrības daļai Latvijā un tāpēc inflācijas ierobežošanas pasākumi nevar skart vienīgi valsts budžetu. Tāpēc būtu pamatoti pārskatīt valsts nodokļu politiku, apliekot ar paaugstinātiem nodokļiem luksus preču patēriņu, un vienlaikus samazinot PVN maizei, gaļai, piena produktiem un olām, nosakot šiem produktiem dubulto cenu sistēmu, norādot ražotāja un tirgotāja cenu, tādējādi izslēdzot spekulatīvu iedzīvošanās kāri.
Augstāku inflācijas līmeni nosaka arī Eiropas strukturālo fondu līdzekļu un investīciju ieplūšana Latvijā, komercbanku kredīti, administratīvi regulējamo pakalpojumu cenu kāpums, kā arī spekulatīvie darījumi ar nekustamo īpašumu.
LBAS atzīst, ka ierobežot inflāciju Latvijā ir iespējams valdībai un sociālajiem partneriem - LBAS un LDDK, vienojoties par konkrētu, izvērtētu rīcības programmu, un uzsver, ka pasākumi, kuri ierobežotu sabiedrības labklājības pieaugumu: darba samaksas, pensijas un bērnu pabalstu pieauguma bremzēšana inflācijas apkarošanas mērķi nesasniegs.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
O.Spurdziņš, J.Biķis, P.Krīgers, A.Kalvītis, V.Gavrilovs, R.Pfeifere, V.Jākobsons, A.Zorgevics, T.Tverijons.
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolēma:
Pieņemt zināšanai Sociālo partneru ierosinājumus par to kā mazināt inflāciju.
4. Jautājums
Ziņo – Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore – D.Mūrmane-Umbraško.
Veselības ministrija izveidoja darba grupu, kura ir sagatavojusi informatīvu ziņojumu ar pasākumu plānu par pārejošas darbnespējas ekspertīzes uzlabošanu valstī.
Ziņojumā tika atspoguļots:
1.Esošās situācijas raksturojums;
2.darbnespējas ekspertīzes un darbnespējas lapu (DNL) izsniegšanas kārtība;
3.Iespējamie cēloņi pārejošas darbnespējas gadījumu skaita un pārejošas darbnespējas kopējā perioda ilguma pieaugumam;
4.Tika piedāvāti sekojoši pasākumi problēmas risināšanai:
4.1. Pilnveidot veselības obligātās apdrošināšanas dalībnieku reģistrā iekļaujamo informāciju;
4.2.Ieviest darbnespējas lapu veidlapu centralizētu tiražēšanu, glabāšanu un izdošanu ārstniecības iestādēm, nodrošinot darbnespējas lapām (DNL) kodētu numerāciju.
4.3. Ieviest jaunu DNL veidlapu formu.
4.4. Gadījumos, kad darbnespēja ilgst 60 dienas un ģimenes ārsts nav konsultējies ar citiem ārstiem speciālistiem, ģimenes ārstam pacients ir jānosūta pie ārsta speciālista, kuram ir jāizvērtē, vai pacientam darbnespēja ir jāturpina vai jāpārtrauc, veicot attiecīgu atzīmi darba nespējas lapā.
Gadījumos, kad darbnespēja ilgst jau 6 mēnešus, ģimenes ārstam ir pienākums nosūtīt pacientu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK), kura lemj, vai personai būtu piešķirama invaliditāte vai var turpināt darbnespēju, vai arī darbnespēja ir jāpārtrauc veicot, attiecīgu atzīmi darba nespējas lapā.
4.5. MADEKKI paaugstināt kvalitātes kontroles mehānismu, veicot izlases kārtībā, kā arī pēc darba devēja lūguma, pacienta ārstniecības taktikas izvērtējumu ģimenes ārsta prakses vietā
4.6. Darba aizsardzības preventīvo pasākumu stiprināšana nodarbināto saslimstības mazināšanai, to attīstība jaunā kvalitātē
D.Staķe (LM) – gandarīta, ka ir nonākts pie konkrētiem soļiem un ierosina, ka šis ziņojums pēc iespējas ātrāk būtu jāskata valdības sēdē.
V.Keris (LBAS) – piekrīt, ka ir jāceļ MADEKKI kapacitāte, bet iebilst pret 4.2.punktu, ka slimības lapu veidlapas tiek izsniegtas vienā konkrētā vietā. Iebilst pret punktu 4.3. iesakot to svītrot vispār, jo diezin vai cilvēks gribētu, lai visi zina ar ko viņš slimo. Iebilst arī pret to, ka uz DNL ir vajadzīgi divu ārstu paraksti, jo lauku rajonos tas nav iespējams.
J.Kalējs (LDDK) – iebilst pret 4.3.punktu, ņemot vērā konfidencialitātes principu tas nav pieņemams. Iebilst arī pret to, ka uz DNL ir vajadzīgi divu ārstu paraksti, jo lauku rajonos tas nav iespējams. Nepiekrīt, ka DNL veidlapu izdevējs ir pakļauts lielākai finansu kontrolei.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
D.Staķe V.Keris, J.Kalējs.
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolēma:
Atbalstīt Veselības ministrijas darba grupas pasākumu plānu “Par pārejošas darba nespējas ekspertīzes uzlabošanu valstī” un lūgt Veselības ministriju tos iesniegt valdībā izskatīšanai.
5. Jautājums
Ziņoja – LM Darba departamenta Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas juriskonsults – R.Moris
Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par Latvijas Republikas delegāciju līdzdalībai Starptautiskās darba konferences 95.sesijā Ženēvā” ir izstrādāts pamatojoties uz Starptautiskās darba organizācijas uzaicinājumu. Rīkojuma projekta saskaņošanas procesā netika panākta vienošanās ar Finanšu ministriju, kas uzskata, ka ceļa, uzturēšanās un veselības apdrošināšanas izdevumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jāsedz vienam Latvijas Darba devēja konfederācijas pārstāvim un vienam Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvim, nevis diviem kā minēts rīkojuma projektā.
Starptautiskās darba konferences 95.sesijas memorands noteic, ka konferences dalībnieku ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz attiecīgā dalībvalsts.
Nosakot Latvijas Republikas trīspusējās delegācijas sastāvu, ir ievērots paritātes princips, jo visas puses – sociālos partnerus un valdību – pārstāv līdzīgs delegācijas locekļu skaits.
O.Spurdziņš (FM) – neizpratnē par to vai tiešām tur ir jāuzturas divas ar pusi nedēļas, kas tur tiks darīts un kāpēc ir vajadzīgi divi pārstāvji no katras puses.
A.Kalvītis (MP)– uzskata, ka šis jautājums būtu jālemj valdībai.
R.Moris (LM) - Latvijas delegācijas sastāvs ir plašāks nekā iepriekšējos gados, jo 95.sesijas konferencē plānots pieņemt konvenciju un rekomendāciju darba aizsardzības jomā, kā arī noteiks standartus darba attiecību jomā, kas ir ļoti nozīmīgi jautājumi Latvijā. Tāpat dalībnieki tiks iepazīstināti ar izstrādātajiem ziņojumiem, kā arī notiks darbs komisijās. Komisijās (finanšu komisija, standartu piemērošanas komisija, cilvēkresursu apmācības un attīstības komiteja, zivsaimniecības darba komisija, migrantu darbinieku komisija) tiks izskatīti to sagatavotie ziņojumi un tiks pieņemti kopēji paziņojumi. LDDK un LBAS pārstāvji neuzturēsies Ženēvā visu konferences laiku, konferencē piedaloties 5 vai 6 dienas.
D.Staķe (LM) – Latvijas valstij darba ieguldījums šajā konferencē ir ļoti nozīmīgs, līdz ar to ir jācenšas nosegt visu to laiku ar cilvēkiem un viens cilvēks to nevar paspēt. Aicina atbalstīt delegācijas sastāvu un piešķirt finansējumu.
O.Spurdziņš (FM) – principā atbalsta, jāpieņem lēmums NTSP sēdē un tālāk lems valdība.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
O.Spurdziņš, A.Kalvītis, D.Staķe.
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolēma:
Apstiprināt Latvijas Republikas delegāciju līdzdalībai Starptautiskās darba konferences 95.sesijā Ženēvā, dalībniekus sekojošā sastāvā: Valdības pārstāvji – D.Staķe, I.Stobova, I.Vjakse; LDDK – V.Gavrilovs, E.Korčagins; LBAS – P.Krīgers, L.Marcinkēviča. Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ženēvā ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks - J.Kārkliņš, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ženēvā pirmā sekretāre - I.Dreimane.
6.jautājums
Ziņoja – LDDK ģenerāldirektores vietnieks – E.Korčagins
1. Izslēgt IV sadaļas nosaukumā vārdu „tehniskā”;
2. Izteikt 14.punktu šādā redakcijā:
„14. Padomes sekretāram ir šādas funkcijas:
14.1. Nodrošināt padomes tehnisko darbību:
14.1.1. konsultējoties ar dalībpušu vadītājiem, sagatavot Padomes sēdes darba kārtību un informē dalībpuses par Padomes sēdes laiku, vietu un darba kārtību;
14.1.2. nodrošināt Padomes sēžu protokolēšanu un triju darba dienu laikā no dienas, kad notikusi Padomes sēde, noformēt un nosūtīt protokolus visām dalībpusēm. Protokolā tiek atspoguļoti arī dalībpušu paustie viedokļi par izskatītajiem jautājumiem;
14.1.3. nodrošināt Padomes lēmumu noformēšanu un triju darba dienu laikā pēc Padomes sēdes nosūtīt tos visām dalībpusēm un Padomes noteiktajiem adresātiem;
14.1.4. nodrošināt Padomi ar tās darbam nepieciešamajām valsts sekretāru sanāksmju, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēžu protokolu kopijām, kā arī politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem šī nolikuma 3.punktā minētajos jautājumos.
14.2. Nodrošināt pastāvīgu sadarbību ar dalībpušu pārstāvjiem:
14.2.1. informēt par padomes kompetencē esošo jautājumu virzību;
14.2.2. apzināt dalībpušu viedokļus par padomes kompetencē esošajiem jautājumiem un dalībpušu priekšlikumus par darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem;
14.2.3. informēt dalībpuses par valsts un pašvaldību institūciju vai biedrību veicamajām aktivitātēm padomes kompetences jomā.
14.3. Veicināt dalībpušu viedokļu saskaņošanu padomes kompetencē esošajos jautājumos:
14.3.1. iniciēt un organizēt dalībpušu viedokļu apmaiņu;
14.3.2. izstrādāt un piedāvāt kompromisa risinājumus;
14.3.3. būt par vidutāju dalībpušu pārrunās.
14.4. Pārstāvēt padomes un tās apakšpadomju lēmumus valsts institūcijās, Valsts sekretāru sanāksmēs un Ministru kabineta komitejas, Ministru kabineta un Saeimas komisiju sēdēs, paužot padomes un tās apakšpadomju lēmumus vai pušu atsevišķos viedokļus.
14.5. Nodrošināt sabiedrības informēšanu par padomes un tās apakšpadomju darbu un to pieņemtajiem lēmumiem, nodrošinot pastāvīgu informācijas plūsmu un trīspusējo konsultāciju atpazīstamību:
14.5.1. nodrošināt preses relīzes izsūtīšanu masu medijiem par padomes un tās apakšpadomju sēžu sasaukšanu un izskatāmajiem jautājumiem ne vēlāk kā divas darba dienas pirms sēdes, kā arī par padomes un tās apakšpadomju sēdēs pieņemtajiem lēmumiem, saskaņojot to saturu ar dalībpusēm ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc sēdes;
14.5.2. organizēt mediju pārstāvju pieteikšanos dalībai padomes un tās apakšpadomju sēdēs, informējot dalībpušu pārstāvjus par mediju pārstāvju piedalīšanos;
14.5.3. informēt dalībpuses par mediju intereses jautājumiem gan pirms, gan pēc padomes vai tās apakšpadomju sēdēm;
14.5.4. koordinēt informatīvo materiālu izstrādi par padomes un tās apakšpadomju darbu;
14.5.5. ievietot (Valsts kancelejas internetā mājas lapā NTSP sadaļā?) informāciju par padomes un tās apakšpadomju darbu ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc padomes vai apakšpadomes sēdes.
14.6. Veicināt padomes un tās apakšpadomju lēmumu izpildi:
14.6.1. nodrošināt pastāvīgu sadarbību ar valsts institūcijām, sekojot līdzi lēmumu izpildei;
14.6.2. reizi pusgadā sniegt informāciju Padomes sēdē par Padomes pieņemto lēmumu izpildi.
14.7. Veicināt trīspusējo konsultāciju attīstību un darba devēju organizāciju un arodbiedrību līdzdalību nacionālo, nozaru un reģionālo politiku izstrādāšanā un īstenošanā:
14.7.1. sekmēt jaunu trīspusējās sadarbības institūciju veidošanu;
14.7.2. sekmēt padomes un tās apakšpadomju sekretāru kompetences paaugstināšanu;
14.7.3. piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu un citu finanšu instrumentu piedāvāto finansējumu trīspusējo konsultāciju attīstībai.
14.8. Balstoties uz padomes dalībpušu paustajiem viedokļiem, sagatavot padomes atzinumus par politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” noteikto kārtību;
14.9. Informēt dalībpušu vadītājus par Padomes sekretāram iesniegtajiem streiku pieteikumiem, kā arī lēmumiem par streiku pieteikšanu un atbilstoši viņu viedoklim iekļaut to izskatīšanu Padomes sēžu darba kārtībā vai nosūtīt izskatīšanai apakšpadomēm;
14.10. Koordinēt apakšpadomju darbu:
14.10.1. veikt pastāvīgu sadarbību ar apakšpadomju sekretāriem, nodrošinot vienotu apakšpadomju darbības un sabiedrības informēšanas kārtību;
14.10.2. nosūtīt politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus atzinumu sniegšanai vai zināšanai apakšpadomēm to kompetencē ietilpstošajos jautājumos;
14.10.3. nodrošināt padomes un tās apakšpadomju sekretāru savstarpēju aizvietošanu prombūtnes gadījumā;
14.10.4. nodrošināt apakšpadomju sekretāru apmācību par trīspusējo konsultāciju un sociālā dialoga pamatprincipiem ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc to stāšanās amatā.
P.Krīgers (LBAS) – neatbalsta šādā redakcijā, jo LBAS uzskata un ir pauduši nostāju, ka ir vajadzīgs sekretariāts ar vairākiem cilvēkiem, jo viens cilvēks visas minētās funkcijas nevar veikt, kā arī daudzi citi precizējumi jāveic, ja tas tiek izdarīts, tad var apstiprināt.
D.Staķe (LM) – agrāk vienmēr ir bijuši divi cilvēki vismaz sekretariātā un LM bija ieplānojusi ar jauno gadu, lai būtu palīgs.
O.Spurdziņš – uzsver, ka jāveic precizējumi.
E.Korčagins – tiks veikts labojums – “sekretāre” labots par “sekretariāts” un veikti pārējie precizējumi.
S.Broka (NTSP) – uzskata, ka nevar šādu lēmumu pieņemt nesaskaņot to ar Valsts kancelejas direktori, kas ir institucionālais vadītājs NTSP sekretārei.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
P.Krīgers, D.Staķe, O.Spurdziņš, S.Broka, V.Gavrilovs.
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolēma:
Apstiprināt NTSP nolikuma grozījumus veicot labojumu - “sekretāre” labots par “sekretariāts” un veicot citus minētos precizējumus.
7.jautājums
Ziņo – NTSP sekretāre – S.Broka
Ņemot vērā to, ka Eiro ieviešanas procesam ir jābūt labi sagatavotam, lai rūpīgi tiktu izvērtētas gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju intereses, lūdzam NTSP 2006gada izskatāmo jautājumu plānā papildus citiem jautājumiem iekļaut arī ES vienotās valūtas ieviešanas plāna izskatīšanu.
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolēma:
Atbalstīt 2006gada izskatāmo jautājumu plānā papildus citiem jautājumiem iekļaut arī ES vienotās valūtas ieviešanas plāna izskatīšanu.
Sēdi slēdz plkst. 11.55
Sēdes vadītāja D.Staķe
NTSP sekretāre S.Broka
Vīzas:
|
V.Gavrilovs
LDDK prezidents - P.Krīgers
Darba devēju puses vadītājs
2006.gada 12.aprīlī |
P.Krīgers
LBAS priekšsēdētājs - P.Krīgers
Arodbiedrību puses vadītājs
2006.gada 12.aprīlī |
|
