|
13.04.2012.
Tieslietu ministrijas sagatavots materiāls
Par Valsts civildienesta likuma normu vienveidīgu piemērošanu attiecībā uz ierēdņu atbrīvošanu no amata
Valsts sekretāru atbrīvošana pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma (turpmāk – VCL) 41.panta 1.punkta „a” apakšpunktu tiek virzīta caur MK, tomēr izanalizējot VCL iekļautās tiesību normas, uzskatu, ka šāda prakse nav atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam.
VCL 11.panta trešā daļa nosaka, ka pretendentu ministrijas valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā šā panta otrajā daļā minētā attiecīgā amatpersona ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
VCL 41.pants nosaka gadījumus un kārtību, kādā ierēdnis (t.sk., iestādes vadītājs) tiek atbrīvots no amata. Minētā panta 1.punkts paredz, ka iestādes vadītājs ar ministra lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata. Šā paša panta 1.punkta „d” apakšpunktā ir iekļautā speciālā norma, kas paredz izņēmuma kārtību no vispārpieņemtās – ja ar iestādes vadītāju tiek izbeigtas civildienesta attiecības sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam, tiek piemēroti VCL 14.panta trešās daļas nosacījumi. Tādējādi likumdevējs ir īpaši norādījis, kādā gadījumā atbrīvojot iestādes vadītāju, kas ir valsts sekretārā amatā, jautājums atbilstoši VCL (3) ir jāvirza uz MK. Šāds īpašs nosacījums nav attiecināts uz gadījumiem, kad iestādes vadītājs tiek atbrīvots pēc paša vēlēšanās (VCL 41. 1. „a”).
Savukārt izanalizējot VCL struktūru, secināms, ka 14.pants, ja vien likumā nav speciālas atrunas (piem., 41. 1. „d”) ir attiecināms tikai uz ierēdņa statusa piešķiršanas procedūru un uz procedūru, kādā atbrīvojams ierēdnis (t.sk., iestādes vadītājs) no amata, ja netiek izturēts pārbaudes laiks (VCL 14 (3)). VCL 14 (3) noteiktā atbrīvošanas procedūra tātad nav attiecināma vispārīgi uz visiem atbrīvošanas pamatiem, kā tikai, ja netiek izturēts pārbaudes laiks, vai citos likumā noteiktajos gadījumos. Pamats šādai interpretācijai ir tas, ka likumdevējs apzināti šo normu ir iekļāvis pie normu kopuma pie ierēdņa statusa piešķiršanas, nevis pie valsts civildienesta gaitas – civildienesta attiecību izbeigšanās un šī norma ir neatraujami piesaistīta VCL 14 (2) noteiktajam - Ja novērtējums ir negatīvs, iestādes vadītājs atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar pārbaudes neizturēšanu.
Turklāt arī loģiskais pamatojums šādas normas esamībai ir tāds, ka atbilstoši VCL 11 (3) valsts sekretāru ieceļ pēc apstiprināšanas MK , tādējādi it kā apstiprinot arī kandidāta atbilstību amatam. Savukārt, ja ministrs pēc pārbaudes laika beigām uzskata, ka Valsts sekretārs neatbilst amatam, tādējādi apšaubot MK akceptu, likumsakarīgi, ka šādā gadījumā atbrīvošana ir jāvirza uz MK. Savukārt, ja valsts sekretārs izsaka vēlmi pats izbeigt civildienesta attiecības, faktiski MK nav nekādu apstākļu, kurus vērtēt.
Sanita Mertena
Inta Garā
|
