Latvijas Republikas Ministru kabineta tiesību aktu projekti
Izdruka no tap.mk.gov.lv

Protokols Nr.3


 

VALSTS IESTĀŽU
JURIDISKO DIENESTU VADĪTĀJU SANĀKSMES
PROTOKOLS

 

Rīgā

Nr.3

2011.gada 24.februārī

 

Sanāksmi vada:

Inese Gailīte,
Juridiskā departamenta vadītāja,
Valsts kancelejas direktora vietniece

Uzaicināti:


Gunārs Kusiņš,
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs

Edgars Pastars,
Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks

 

 

Piedalās:

 

 

No Aizsardzības ministrijas

-

Vitālijs Rakstiņš

No Ārlietu ministrijas

-

Irīna Mangule

No Ekonomikas ministrijas

-

Māra Līdumniece

 

-

Marita Miķelsone

No Finanšu ministrijas

-

Mārtiņš Brencis

No Ģenerālprokuratūras

-

Guntis Kanaviņš

No Iekšlietu ministrijas

-

Gunta Kurme

 

-

Inga Veidere

No Izglītības un zinātnes ministrijas

-

Elmārs Martinsons

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

-

Alvis Strīķeris

 

-

Ilze Krastiņa

No Kultūras ministrijas

-

Daina Āboliņa

No Labklājības ministrijas

-

Edgars Korčagins

No Latvijas Bankas

-

Ludmila Uzulnika

No Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

-

Daina Kuzmina

No Satiksmes ministrijas

-

Liene Priedīte-Kancēviča

 

-

Jānis Golubevs

No Tieslietu ministrijas

-

Laila Medin

 

-

Kristīne Kuprijanova

 

-

Sanita Mertena

No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

-

Uģis Lapiņš

No Zemkopības ministrijas

-

Baiba Vecmane

No Valsts kancelejas

-

Solveiga Līce

 

-

Andris Lācis

 

-

Daina Vaivare

 

-

Eva Upīte

 

-

Irēna Pļaveniece

  

1.§


Par nepieciešamību mainīt pastāvošo juridisko praksi gadījumā, ja tiek izdarīti grozījumi likuma deleģējumā izdot Ministru kabinetam noteikumus



(E.Korčagins, L.Medin, I.Mangule, M.Brencis, G.Kusiņš, K.Kuprijanova, D.Vaivare, S.Mertena, I.Gailīte)

 

1. Atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu un turpmāk, izvērtējot grozījumu apjomu,  neizstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu (neizteikt to jaunā redakcijā), ja spēkā esošus Ministru kabineta noteikumus papildina ar jaunu (papildu) izdošanas pamatu un tam atbilstošām tiesību normām vai svītro kādu no normām – deleģēšanas pamatiem, pieļaujot grozījumu izdarīšanu Ministru kabineta noteikumu izdošanas pamatā un tekstā.

2. Konceptuāli atbalstīt Oficiālo publikāciju likumprojektā (tiek gatavots izskatīšanai Ministru kabinetā) Tieslietu ministrijas izstrādāto priekšlikumu, ka normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats nav zaudējis spēku, ja attiecīgā deleģējošā tiesību norma grozīta vai izteikta jaunā redakcijā, pēc būtības faktiski nemainot deleģējuma saturu (tehniski, nebūtiski precizējumi) un normatīvajā aktā, ar kuru veiktas izmaiņas deleģējošā tiesību normā, nav ietverta atruna par konkrētā normatīvā akta, kas izdots uz attiecīgās deleģējošās normas pamata, atzīšanu par spēku zaudējušu. Šajā gadījumā, izvērtējot grozījuma apjomu, pieļaujams neizdot Ministru kabineta noteikumus no jauna, bet izdarīt tajos grozījumus. Galīgā lēmuma pieņemšanai sekot līdzi Oficiālo publikāciju likumprojekta virzībai.

3. Izstrādājot likumprojektus, lielāku vērību pievērst likumprojekta pārejas noteikumu saturam – iekļaut informāciju par konkrētā normatīvā akta, kas izdots uz deleģējošās tiesību normas pamata, statusu, piemēram, vai attiecīgais normatīvais akts  paliek spēkā vai ir nosakāms tā piemērošanas termiņš, kā arī rūpīgi izvērtēt likumprojekta anotācijā iekļaujamo informāciju par deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.

4. Valsts kancelejai izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus Ministru kabineta instrukcijā par tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību, paredzot detalizētākas informācijas sniegšanu par likumprojekta pārejas noteikumiem.

 

 

2.§


Par Satversmes tiesas spriedumos pausto neviennozīmīgo interpretāciju attiecībā uz likumā doto deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus



(K.Kuprijanova, L.Medin, M.Brencis, G.Kusiņš, E.Korčagins, I.Mangule, J.Golubevs, U.Lapiņš, I.Gailīte)



1. Pieņemt zināšanai Tieslietu ministrijas informācijas apkopojumu un secinājumus par Satversmes tiesas spriedumos pausto interpretāciju attiecībā uz likumā doto deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.

2. Izstrādājot uz deleģējošās likuma normas pamata Ministru kabineta noteikumu projektu, ievērot deleģējumā lietoto terminu un vārdu nozīmi.

3. Sagatavojot Ministru kabineta noteikumu projektu atbilstoši likuma deleģējumam, ievērot likuma mērķi - Ministru kabineta noteikumiem jāsasniedz tāds pats mērķis, kādu likumdevējs vēlējies sasniegt, pieņemot attiecīgo likumu.

4. Izstrādājot uz deleģējošās likuma normas pamata Ministru kabineta noteikumu projektu, noskaidrot deleģējuma apjomu un mērķi, skatot deleģējošo normu kopsakarā ar pārējām likuma normām.

5. Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, sekot līdzi, lai deleģējums tiktu izpildīts atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, kā arī lietderības un saprātīguma apsvērumiem.

6. Izstrādājot likumprojektu, ievērot likumdevēja un izpildvaras kompetences sadalījumu.

7. Likuma deleģējums rakstāms vienā atsevišķā teikumā vai palīgteikumā, tā formulējumam jābūt nepārprotamam un precīzam, īpaši gadījumos, kad Ministru kabinets ir pilnvarots regulēt Latvijas Republikas Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai noteikt šo tiesību īstenošanas ierobežojumus.  

8. Likumprojekta izstrādes gaitā, aizpildot likumprojekta anotācijas IV sadaļu, izsmeļoši un precīzi jāformulē uz deleģējošās tiesību normas pamata izdodamo Ministru kabineta noteikumu saturs.

9. Pieņemt zināšanai, ka Tieslietu ministrija izstrādās ieteikumus un paraugus deleģējošo tiesību normu formulējumam un iesniegs tos tālākai apspriešanai valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmē.

 

3.§


Par plānotajiem Ministru kabineta kārtības ruļļa grozījumiem



(S.Līce, S.Mertena, I.Mangule, M.Brencis, L.Medin, G.Kusiņš, E.Korčagins, K.Kuprijanova, I.Gailīte)

 

1. Pieņemt zināšanai Valsts kancelejas sniegto informāciju par izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta kārtības rullī, kurus tuvākajā laikā plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē, un turpināt diskusiju tiesību akta projekta saskaņošanas sanāksmē.

2. Pieņemt zināšanai, ka ministriju darbības kompetenču sadalījums nav Ministru kabineta kārtības ruļļa jautājums. Lūgt Tieslietu ministrijas viedokli par iespējamo dokumentu vai citu mehānismu, kurā varētu noteikt ministriju darbības kompetences.

3. Pieņemt zināšanai, Ārlietu ministrijas aizrādījumu par starptautisko līgumu tulkojumu neapmierinošo kvalitāti. Ieteikt Ārlietu ministrijai šo jautājumu iesniegt izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

 

 

4.§


Par Eiropas Savienības un dalībvalstu līgumu ar trešajām valstīm parakstu daļas publicēšanu



(S.Līce, G.Kusiņš, I.Gailīte)

 

 

1. Atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja piedāvāto redakciju Eiropas Savienības un dalībvalstu līgumu ar trešajām valstīm parakstu daļas publicēšanai elektroniskajā vidē. Pieņemt zināšanai, ka tas ir pagaidu risinājums līdz koncepcijas "Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību" izskatīšanai Ministru kabinetā.

Paraugs:

Latvijas Republikas vārdā 
vārds, uzvārds, amats


Līgumslēdzēju pušu pārstāvju
parakstus apliecinājis līguma
depozitārija pārstāvis
vārds, uzvārds, amats


 

Juridiskā departamenta vadītāja,
Valsts kancelejas direktora vietniece Inese Gailīte

Valsts kancelejas
Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Solveiga Līce