|
Šodien Valsts sekretāru sanāksmē Valsts kanceleja izsludināja „Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu” projektu. Pamatnostādņu galvenais mērķis ir padarīt vienkāršāku, pārskatāmāku un efektīvāku politikas plānošanas un koordinācijas sistēmu, kas veicinātu valsts kopējo attīstību vidējā un ilgtermiņā.
Valsts kanceleja jau kopš gada sākuma Ministru prezidenta Aigara Kalvīša uzdevumā strādā pie politikas plānošanas, koordinācijas un īstenošanas sistēmas uzlabošanas, kā arī esošo plānošanas dokumentu izvērtēšanas.
Jaunās pamatnostādnes nosaka stingrāku plānošanas dokumentu hierarhiju, nacionālo, starptautisko un pašvaldību līmeņa plānošanas dokumentu sasaisti, kā arī iezīmē politikas plānošanas un budžeta veidošanas sasaisti. Īpaša uzmanība pamatnostādnēs pievērsta arī nepieciešamībai uzlabot gan politikas plānošanas procesa kvalitāti, gan arī atskaitīšanās kārtību par plānošanas dokumentu īstenošanu un panāktajiem rezultātiem. Paredzēts, ka, balstoties uz pamatnostādnēs ietvertajiem risinājumiem, tiks izstrādāts „Attīstības plānošanas sistēmas likums”.
Pamatnostādņu darbības termiņš ir 2007.-2013.gads, kas sakrīt ar pārējo Latvijas attīstībai svarīgu dokumentu – Nacionālā attīstības plāna un Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta – darbības termiņu.
Lai koordinētu un pārraudzītu valsts attīstībai svarīgāko plānošanas dokumentu īstenošanu, paredzēts izveidot Nacionālās attīstības padomi, kuru vadītu Ministru prezidents un kurā tiktu iekļauti pārstāvji no visiem valsts pārvaldes līmeņiem, sociālajiem partneriem, pašvaldībām, zinātniekiem un nevalstiskajām organizācijām.
Tāpat paredzēts, ka izveidos vienotu par valsts līdzekļiem finansēto pētījumu sistēmu, tādējādi nodrošinot esošo resursu lietderīgāku izmantošanu un nedublēšanos. Visi pētījumi tiks publicēti Ministru kabineta interneta mājas lapā esošajā „Pētījumu un publikāciju datu bāzē”.
„Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes” izstrādāja ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota darba grupa, kurā piedalījās ne vien dažādu ministriju pārstāvji, bet arī pārstāvji no nevalstiskā sektora un akadēmiskajām aprindām.
|
