Latvijas Republikas Ministru kabineta tiesību aktu projekti
Izdruka no tap.mk.gov.lv

Ministru prezidenta intervija Čehijas laikrakstam "Hospodářské noviny": Liekas, ka sliktākais ir aiz muguras

Valsts kanceleja
08.06.2012

Četrdesmit divus gadu vecais fiziķis Valdis Dombrovskis premjerministra krēslā izveda Latviju no sliktākā perioda pēc tās neatkarības atjaunošanas. „Taupīšanas pasākumi un izaugsme nav tāda pretruna, kā mēdz teikt,” telefonsarunā ar Hospodářské noviny (HN) teica Valdis Dombrovskis.

HN: Jūsu valdība panāca pirmo nodokļu pazemināšanu kopš krīzes sākuma 2008. gadā, kad Latvija nokļuva dziļā krīzē. Vai pietika taupīt?
Tiešām, mēs Eiropā veicām vislielākos taupīšanas pasākumus un izdevumu samazinājumu. Tā rezultāts bija arī augstākais PVN un fizisko personu ienākuma nodoklis Baltijā. Lai mēs pievilinātu investīcijas, mums vajag būt līdzīgiem kaimiņiem. Mēs pazeminām PVN uz 21 procentu un ienākuma nodoklis trīs gadu laikā tiks mazināts no 25 uz 20 procentiem.

HN: Vai tas nozīmē, ka sliktākais jau ir aiz muguras?
Tā tas izskatās. Šī gada pirmajā ceturksnī bijām visātrāk augoša Eiropas ekonomika. Tas, kopā ar efektīvu cīņu pret ēnu ekonomiku, mums deva papildus ienākumus budžetā. Šogad mēs pat pārspēsim mūsu fiskālos mērķus. Ar SVF esam vienojušies, ka nākamajā gadā budžeta deficīts būs 2,5 procenti, bet jau tagad izskatās, ka sasniegsim 2,1 procentu.

HN: Vienā no saviem ziņojumiem SVF kritizēja budžeta griešanas un taupīšanas apjomus. Kā tas atspoguļojās nabadzības vai emigrācijas no valsts pieaugumā?
Noteikti ir daudz problēmu, kuri ir saistīti ar taupīšanas pasākumiem. Bet, ja jūs esat situācijā, kad jūs zaudējāt finanšu tirgus uzticību, tad jums nav pārāk daudz citu iespēju. Mums bijā jāveic taupīšanas pasākumi, lai mēs stabilizētu sistēmu un pēc tam atgrieztos pie izaugsmes. Izdarījām lielākos taupīšanu ES un tagad mums ir lielākā izaugsme, tas parādā, ka starp šim divām politikām nav tāda pretruna, kā mēdz teikt.

HN: Kas bija dzinējspēks ekonomikas izaugsmei?
Vispirms ražošana un eksports. Piemēram, pēdējos divos gados rūpniecība ir augusi līdz desmit un eksports līdz 30 procentiem gadā. Pēdējā pusgadā atjaunojas iekšējais pieprasījums. Tikai tagad, kad krīze ir beigusies, redzam, cik daudz cilvēki baidījās no nākotnes. Ja runa ir par ēnu ekonomiku, ieviesām īpašuma deklarāciju, mainījām likumus par PVN maksāšanu un plānojam arī citus soļus.

HN: Vai, ņemot vērā eirozonas krīzi, ir reālistisks pievienoties eiro?
Sekojam mūsu plānam iestāties eirozonā 2014. gadā. Šogad mums vajadzētu izpildīt Māstrihtas kritērijus. Sekojam līdzi situācijai eirozonā, nākamie pāris mēneši būs kritiski. Mēs to uzskatām par finanšu un ekonomikas krīzi dažās eirozonas valstīs, nevis par eiro krīzi.

Martins Ehls, "Hospodářské noviny"


Raksts laikrakstā "Hospodářské noviny"

Latviešus nākamā krīze droši vien vairs nepārsteigs

Kāda Eiropas valsts pazemina nodokļus un grib nākamgad iestāties Eirozonā? Šim tagad šķietami ārprātīgam jautājumam ir vienkārša un pārsteidzīga atbilde: Latvija.

Baltijas valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju bija no 2008. gada rudens atkarīga no ārzemju palīdzības un tās izdevumu griešanu un taupīšanas pasākumus speciālisti to nežēlīgumu dēļ nosauca par „iekšējo devalvāciju”. Valsts katru gadu atstāj ap 25 tūkstošiem pārsvarā jaunu cilvēku.

No šo gada sākuma Latvijas ekonomika gan atnes labas ziņas: pirmajā ceturksnī tai bija austākā izaugsme no visām ES dalībvalstīm, IKP izaugsmes aptuvens novērtējums palielinājās, atjaunojās iekšzemes patēriņš, bankas iesāk atkal izdot naudu, ratinga aģentūras palielina zemes novērtēšanu un finanšu ministrija atlasa vairāk nodokļus nekā plānoja.

Finanšu ministrs, bijušais baņķieris, Andris Vilks, neslēpj savu apmierinājumu. „Jā, krīzi atstājam,” palepojās telefonsarunā ar HN. Viņš redz dažus cēloņus, kāpēc Latvijai ir tagad labāk un kāpēc tai ir labākas izredzes.

"Kompānijas iemācījās efektīvāk funkcionēt. Mums izdevās restrukturalizēt ekonomiku, ražošanas sektors dubultoja savu daļu IKP veidošanā, pretēji nokrita mazumtirdzniecības daļa. Labi veicas eksportam, kurš pārsvarā virzas uz Krieviju un uz Ziemeļvalstīm, uz kurām parādu un fiskālā krīze tik daudz, kā uz Dienvideiropu, neatteicas. Un izdodas mums arī apkarot ēnu ekonomiku,” minēja Vilks.

Latviešus otrdien atbrauca uzslavēt arī SVF direktore Christine Lagarde, kura konferencē par Latvijas cietu reformu panākumiem atbalsta Latvijas dalību eirozonā. Rīga plāno ievest eiro 2014. gadā.

„Mēs gribam būt ciešā kodola sastāvdaļa, fiskālie paraugi mums ir Vācija un Nīderlande,” teica Vilks.

Budžeta deficīts šogad būs apmēram 2,5 procenti IKP, zemāks nekā plānojām, kaut sāksim pakāpeniski pazemināt PVN un fizisko personu ienākuma nodokli. Zemāko PVN jāpalīdz uzturēt inflāciju zem kontroles tieši eiro dēļ.

Iztērētāju noskaņojuma uzlabošanas pazīmes ir skaidri manāmas: dažādi indeksi aug, bankas piedāvā kredītus, tirgus ar nekustamiem īpašumiem sāk kustēties, cilvēki vairāk tērē.

Tie, kuriem ir darbs, smagi strādā. Kompānijas un cilvēki paaugstināja efektivitāti. No eventuālas nākošās krīzes mazāk baidās. Kā Vilks saka, valsts un kompānijas iemācījās uz to reaģēt.

Latviešiem gan līdzīgi kā čehiem ir tendence skatīt lietas melnas. Irina Rubinčiks ar savu vīru dzīvo Rīgā un abiem ir stabilās nodarbošanās. Nodokļu samazinājums par vienu procentu pat neatzīst. Problēmas pēc viņas domām ir tas, ka valsts nogrieza visus pakalpojumus un izdevumus uz minimumu. Abiem viņu bērniem, piemēram, jāievēro lipekļa dietu. Tādēļ viņi nodibināja nevalstisko organizāciju, lai atbalstītu cilvēkus, kuriem ir šī slimība un prasīja dažādas valsts institūcijas par atbalstu, piemērām, lai speciāliem pārtikas produktiem būtu zemākais PVN.

„Premjerministrs ir oficiāli optimistisks, bet, ja iet par kaut ko konkrētāku, tad iestādes vienmēr saka, ka ir grūts laiks,” skumst Irina.

Latviešu kompānijām ir labi rezultāti. Daudz no tām ir orientētas uz loģistiku un transportu, kuram palīdz fakts, kā Latvija ir vārti uz t.s. Ziemeļu reģiona Sadales tīklu, tātad savienojumu sistēma, pāri kurai tagad, piemēram, atkāpjas arī NATO vienību materiāls no Afganistāna.

Bez dzelzceļa un ostas pateicoties tām no šo gada aprīļa uzlabojas savu bilanci, piemēram, Rīgas lidosta, kura citādi cieš no Latvijas nacionālas aviokompānijas airBaltic panīkuma.

„Aprīlī tās bija divas, trīs preču lidmašīnas dienā, tagad tā ir viena. Ienākumus uzlabojam, kaut gan varētu būt labāk, tāpēc, ka salīdzinājumā ar citām lidostām mums ir zemas maksas,” teica Andis Damlics, Rīgas lidostas direktora vietnieks.

Ekonomiku smagi nokrīt emigrācijas problēma. Latvijas iedzīvotāju skaits no 2000. gada samazinājās par 13 procentiem, turklāt 80 procenti no tiem, kuri aiziet galvenokārt uz Lielbritāniju un Īriju, ir jauni cilvēki līdz 35 gadiem.

„Pēc diviem gadiem mums nebūtu pietiekami daudz darbaspēku,” brīdināja ministrs Vilks. Jau tagad, piemēram, nav iespējams atrast kvalificētus darbiniekus vai amatniekus lauku apgabalos.

Martins Ehls, "Hospodářské noviny"
Šeit pieejams raksts orģinālvalodā.