|
1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Pamatojoties uz Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā panākto vienošanos par atbalstāmajiem priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, atbalstīt informatīvā ziņojuma 1.pielikumā ietvertos pasākumus ieņēmumu un izdevumu izmaiņām.
3. Atbalstīt informatīvā ziņojuma 2.pielikumā minētos prioritāros pasākumus ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā neatkarīgajām institūcijām 2021.-2023.gadam.
4. Atbildīgajām ministrijām, izstrādājot normatīvo aktu grozījumus izskatīšanai kopā ar likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu 2021.gadam" atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 2.septembra sēdē izskatītajam un atbalstītajam Finanšu ministrijas sagatavotajam informatīvajam ziņojumam "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai" (TA-1643; turpmāk – informatīvais ziņojums) un tam pievienotajam Ministru kabineta sēdes protokollēmumam (prot. Nr. 51 45.§), nodrošināt, ka normatīvo aktu anotācijā tiek atspoguļotas tiesību akta projekta ietekmes uz nodokļu ieņēmumiem, kas atbilst informatīvajā ziņojumā aprēķinātajām ietekmēm (skat. informatīvā ziņojuma 25.tabulu), proti:
4.1. valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes mazināšanas par 1 procentpunktu – kopējā fiskālā ietekme uz valsts kopbudžetu ir negatīva: -75,6 milj. EUR apmērā 2021.gadā, -75,6 milj. EUR apmērā 2022.gadā un -75,6 milj. EUR apmērā 2023.gadā;
4.2. ienākumu sliekšņa, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1 800 EUR mēnesī – kopējā fiskālā ietekme uz valsts kopbudžetu ir negatīva: -41,6 milj. EUR apmērā 2021.gadā, -41,6 milj. EUR apmērā 2022.gadā un -41,6 milj. EUR apmērā 2023.gadā;
4.3. minimālā VSAOI apmēra ieviešana – kopējā fiskālā ietekme uz valsts kopbudžetu ir pozitīva: +73,3 milj. EUR apmērā 2021.gadā, +150,5 milj. EUR apmērā 2022.gadā un +166,9 milj. EUR apmērā 2023.gadā;
4.4. akcīzes nodokļa likmju tabakas izstrādājumiem paaugstināšana – kopējā fiskālā ietekme uz valsts kopbudžetu ir pozitīva: +5,0 milj. EUR apmērā 2021.gadā, +10,2 milj. EUR apmērā 2022.gadā un +14,0 milj. EUR apmērā 2023.gadā;
4.5. transportlīdzekļu nodokļu un nodevu izmaiņas – kopējā fiskālā ietekme uz valsts kopbudžetu ir pozitīva: +12,4 milj. EUR apmērā 2021.gadā, +12,4 milj. EUR apmērā 2022.gadā un +12,4 milj. EUR apmērā 2023.gadā;
4.6. iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale pašvaldību budžetā no 80% uz 75% – fiskālā ietekme -90,9 milj. EUR apmērā un valsts pamatbudžetā no 20% uz 25% –fiskālā ietekme +90,9 milj. EUR apmērā.
Ja normatīvo aktu projekta ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem zemāka par informatīvajā ziņojumā aprēķinātajām ietekmēm (skat. informatīvā ziņojuma 25.tabulu), atbildīgajām ministrijām jāpiedāvā citi kompensējošie pasākumi.
5. Atbalstīt Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu nozares asociācijas panākto vienošanos par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu ieviešanu nodokļu nomaksai ar 2022.gada 1.janvāri. Finanšu ministrijai līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, lai noteiktu vienkāršotu nodokļu nomaksas risinājumu. Finanšu ministrija nodrošinās fiskāli neitrālu risinājumu finansējuma nodrošināšanai informācijas sistēmu pielāgošanai.
6. Ņemot vērā Latvijas ekonomiskās attīstības tendences, pārskatot atsevišķas valsts budžeta pozīcijas un vērtējot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu, izstrādāt visus nepieciešamos normatīvo aktu projektus par papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem atbilstoši Ekspertu sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" izstrādātajam priekšlikumam par ģimenes valsts pabalsta reformu, lai tie varētu tikt pieņemti līdz 2021.gada 1.martam. Šī mērķa sasniegšanai:
6.1. Labklājības ministrijai sagatavot un līdz 2021.gada 1.martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, paredzot, ka ģimenes valsts pabalsts ar 2022.gada 1.janvāri par apgādībā esošu bērnu ir šādā apmērā:
6.1.1. par 1 bērnu līdz 20 gadu vecumam 25 EUR mēnesī;
6.1.2. par 2 bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 EUR mēnesī ( 50 EUR par katru bērnu);
6.1.3. par 3 bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 EUR mēnesī ( 75 EUR par katru bērnu);
6.1.4. par 4 un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 EUR mēnesī par katru bērnu;
6.2. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2021.gada 1.martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu kopā ar izstrādātiem regulējošo normatīvo aktu projektiem, kuri stājas spēkā 2021.gada 1.septembrī, par valsts atbalstu studijām Latvijas augstskolā jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, izvērtējot studenta sociāli ekonomiskos aspektus, mācību snieguma rādītājus, vecuma slieksni, studiju vietu pieejamību un citus aspektus, atbalstu integrējot kopējā izglītības sistēmā, nepieciešamo finansējumu 2021.gadā nodrošināt no 74.resorā rezervētā finansējuma demogrāfijas pasākumiem;
6.3. Finanšu ministrijai likumprojektā "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" iekļaut pantu –sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumprojektu "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam", Ministru kabinets atbilstoši šiem atbalstītajiem demogrāfijas pasākumu priekšlikumiem paredz nepieciešamo finansējumu to īstenošanai.
7. Lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju un atbalstu strādājošiem, turpināt darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu, izvērtējot ekonomiskās izaugsmes tendences, faktiskos nodokļu ieņēmumus, kā arī šo izmaiņu fiskālās ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem. Finanšu ministrijai, konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem un Latvijas Banku, līdz 2021.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par tālāku darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā, primāri vērtējot iespēju pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam un iespēju mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes. Gatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumprojektu "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" Ministru kabinets atbilstoši atbalstītajiem pasākumu priekšlikumiem darbaspēka nodokļa sloga mazināšanai paredz nepieciešamo finansējumu to īstenošanai, vienlaikus nodrošinot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu.
8. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, Aizsardzības ministrijai atbilstoši noslēgtajiem līgumiem nodrošināt materiāltehnisko līdzekļu nodošanu Iekšlietu ministrijai ne vairāk kā 28 milj. EUR apmērā. Aizsardzības ministram sadarbībā ar iekšlietu ministru līdz 2020.gada 1.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par materiāltehnisko līdzekļu iegādes apjomu un nodošanu Iekšlietu ministrijai.
9. Atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu palielināt ieņēmumu prognozes no nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksas un ikgadējās nekustamā īpašuma darījumu starpnieka uzraudzības maksas 2021., 2022. un 2023.gadam ik gadu 64 480 EUR apmērā un attiecīgi palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 2021., 2022. un 2023.gadam ik gadu 46 566 EUR apmērā (tai skaitā atlīdzības izdevumu nodrošināšanai vienai amata vietai 26 059 EUR apmērā, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Ekonomikas ministrijas resorā), lai nodrošinātu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanu un uzraudzību.
10. Atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu palielināt pamatbudžeta prognozējamos ieņēmumos valsts budžetā no akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēm 2021.gadā 8 606 250 EUR apmērā, 2022.gadā 13 200 000 EUR apmērā un 2023.gadā 12 604 630 EUR apmērā. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2021.gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un nosakot regulējumu par akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēm, ņemt vērā dividenžu palielinājumu minētajā apmērā. Vienlaikus, ja tiek precizēts akciju sabiedrības "Latvenergo" iemaksājamo dividenžu apmērs 2024. un turpmākajiem gadiem, Ekonomikas ministrijai sagatavot priekšlikumus, lai nodrošinātu finansēšanas avotu šī protokollēmuma 11.punktā minēto pasākumu turpināšanai.
11. Atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus 2021.gadā 8 606 250 EUR apmērā, 2022.gadā 13 200 000 EUR apmērā un 2023.gadā 12 604 630 EUR apmērā Ekonomikas ministrijas neatliekamo pasākumu īstenošanai:
11.1. 2021.gadā 2 784 151 EUR, 2022.gadā 1 500 000 EUR un 2023.gadā 2 000 000 EUR valsts līdzfinansējumam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem. Noteikt, ka minētais finansējums tiek ieplānots budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai". Finanšu ministrijai likumprojektā "Par valsts budžetu 2021.gadam" iekļaut pantu, ka finansējums minētajam mērķim tiek pārdalīts Ekonomikas ministrijai atbilstoši Ministru kabineta lēmumam un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojumam pēc attiecīgo normatīvo aktu pieņemšanas;
11.2. budžeta programmā 35.00.00 "Valsts atbalsta programmas" 2022.gadā 5 500 000 EUR, 2023.gadā 6 000 000 EUR mājokļu garantiju atbalsta programmai;
11.3. budžeta apakšprogrammā 26.02.00 "Konkurences politikas ieviešana" 2021.gadā 853 467 EUR, t.sk. 510 775 EUR atlīdzībai, 2022.gadā 879 769 EUR, t.sk. 702 627 EUR atlīdzībai un 2023.gadā 965 193 EUR, t.sk. 810 455 EUR atlīdzībai (tai skaitā sešām jaunām amata vietām, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Ekonomikas ministrijas resorā) Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot ECN+ direktīvā, direktīvā 2019/633/ES noteikto prasību izpildi un ieviešot efektīvu uzraudzību konkurences neitralitātes jomā;
11.4. budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 2021., 2022. un 2023.gadā ik gadu 1 274 880 EUR, t.sk. 399 800 EUR atlīdzībai tiešo investīciju pieauguma veicināšanai, veidojot izcilu uzņēmējdarbības vidi;
11.5. budžeta programmā 28.00.00 "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana" 2021.gadā 1 367 761 EUR, t.sk. 275 853 EUR atlīdzībai, 2022.gadā 1 336 356 EUR, t.sk. 275 853 EUR atlīdzībai, 2023.gadā 1 367 761 EUR, t.sk. 275 853 EUR atlīdzībai (tai skaitā piecām jaunām amata vietām, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Ekonomikas ministrijas resorā) Latvijas uzņēmēju eksportspēju stiprināšanai, ieviešot valsts ekonomisko tēlu;
11.6. budžeta programmā 24.00.00 "Statistiskās informācijas nodrošināšana" 2021.gadā 444 959 EUR, t.sk. 100 000 EUR atlīdzībai, 2022.gadā 1 185 484 EUR, t.sk. 145 000 EUR atlīdzībai, 2023.gadā 165 484 EUR, t.sk. 145 000 EUR atlīdzībai statistikas modernizācijai, uzņēmēju administratīvā sloga mazināšanai un datu pieejamības veicināšanai;
11.7. budžeta apakšprogrammā 26.01.00 "Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība" 2021.gadā 853 532 EUR, t.sk. 548 170 EUR atlīdzībai, 2022. un 2023.gadā ik gadu 831 312 EUR, t.sk. 548 170 EUR atlīdzībai (tai skaitā sešām jaunām amata vietām, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Ekonomikas ministrijas resorā) Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitātes stiprināšanas, būvizstrādājumu uzraudzības, kuģu aprīkojuma atbilstības un pārrobežu pārkāpumu novēršanas procedūras nodrošināšanai;
11.8. budžeta programmā 28.00.00 "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana" 2021.gadā 1 027 500 EUR, t.sk. 195 600 EUR atlīdzībai un 2022.gadā 692 199 EUR, t.sk. 66 000 EUR atlīdzībai, Latvijas dalības nodrošināšanai starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai".
12. Atbalstīt Finanšu ministrijas priekšlikumu palielināt nenodokļu ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas pēc citu valsts institūciju pieņemtā lēmuma 2021., 2022. un 2023.gadā par 276 922 EUR ik gadu un attiecīgi palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus, tai skaitā atlīdzības izdevumus 126 922 EUR ik gadu budžeta programmā 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana", lai nodrošinātu valstij piekritīgās mantas uzskaites, novērtēšanas, realizācijas, nodošanas bez maksas un iznīcināšanas izdevumu segšanu.
13. Finanšu ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumos Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā", paredzot ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieskaitīt valsts budžeta ieņēmumos pilnā apmērā, kā arī paredzot iespēju valstij piekritīgo mantu realizēt plašākam pretendentu lokam.
14. Atbalstīt Finanšu ministrijas priekšlikumu palielināt nodokļu ieņēmumu prognozi 2021., 2022. un 2023.gadā par 698 785 EUR (tai skaitā ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 677 822 EUR, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 16 770 EUR un ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par 4 193 EUR) ik gadu un palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus 635 012 EUR apmērā ik gadu budžeta programmā 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana", lai nodrošinātu čeku loterijas organizēšanas un izmaksājamo balvu izdevumu segšanu.
15. Finanšu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2021. gada budžeta likumprojektu paketē grozījumus Čeku loterijas likumā, paredzot paplašināt loterijā reģistrējamo darījumu apliecinošo dokumentu veidus un ieviest nozares čeku izlozes.
16. Atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu un precizēt Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.03.00 "Lietiskie pierādījumi un izņemtā manta" plānotos ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus 2021.gadā un turpmāk ik gadu, samazinot tos un atbilstošus izdevumus par 622 767 EUR, un palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus par 523 746 EUR, kā arī palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus 2021.gadā un turpmāk ik gadu no procesuālo izdevumu izpildes, ievērojot Administratīvās atbildības likuma 260.panta pirmajā daļā un 263.panta sestajā daļā noteikto, par 523 746 EUR, tai skaitā:
16.1. 10.1.1.2. naudas sodi, ko uzliek Valsts policija – par 427 666 EUR;
16.2. 10.1.2.1. naudas sodi, ko uzliek Valsts ieņēmumu dienests, izņemot naudas sodus, ko uzliek Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde – par 68 504 EUR;
16.3. 10.1.9.3. naudas sodi, ko uzliek Pārtikas un veterinārais dienests – par 27 576 EUR.
17. Atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par izdevumu pārdali budžeta programmas 42.00.00 "Iekšējās drošības biroja darbība" ietvaros, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem, optimizējot izdevumus, kas saistīti ar operatīvo darbību, 2021.gadā un turpmāk ik gadu 170 020 EUR un atbilstoši palielinot izdevumus atlīdzībai Iekšējās drošības biroja amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanai no 2021.gada 1.janvāra.
18. Atbalstīt Satiksmes ministrijas priekšlikumu palielināt valsts pamatbudžeta prognozējamos ieņēmumus no pārējās valsts nodevas par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķiem komercdarbības veidiem 2021.gadam 5 000 EUR, 2022.gadam 19 000 EUR un 2023.gadam 5 000 EUR apmērā un attiecīgi palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 31.08.00 "Transferts plānošanas reģioniem sabiedriskā transporta pakalpojumu funkciju nodrošināšanai" 2021.gadam 5 000 EUR, 2022.gadam 19 000 EUR un 2023.gadam 5 000 EUR apmērā, lai plānošanas reģioni nodrošinātu licences izsniegšanu pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru.
19. Lai nodrošinātu prioritārā pasākuma "Ģimenes valsts pabalsta un bērna piedzimšanas pabalsta saņēmēju loka paplašināšana" (18_07_P) īstenošanu, atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" ietvaros veikt pārdali starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, samazinot izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2021.gadā 311 454 EUR apmērā un attiecīgi palielinot izdevumus valsts budžeta kapitālo izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu, lai nodrošinātu transferta pārskaitījumu uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" (izdevumi pamatkapitāla veidošanai) IS pielāgošanas nodrošināšanai.
20. Atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammā 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets" samazināt izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2021.gadā 17 515 603 EUR apmērā, 2022.gadā 27 898 391 EUR apmērā un 2023.gadā 29 907 134 EUR apmērā, palielinot Labklājības ministrijas pamatbudžetā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgos izdevumus 2021.gadā 17 515 603 EUR apmērā, 2022.gadā 27 898 391 EUR apmērā un 2023.gadā 29 907 134 EUR apmērā, tajā skaitā:
20.1. lai nodrošinātu prioritārā pasākuma "Asistenta pakalpojuma pārskatīšana" (18_02_P) īstenošanu, pilnveidojot asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanas kārtību, 2021.gadā 9 486 120 EUR apmērā, 2022.gadā 21 364 224 EUR apmērā un 2023.gadā 23 372 967 EUR apmērā, tajā skaitā:
20.1.1. apakšprogrammai 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem pašvaldībām 2021.gadā 9 349 520 EUR apmērā, 2022.gadā 21 364 224 EUR apmērā un 2023.gadā 23 372 967 EUR apmērā, lai nodrošinātu asistenta pakalpojumu pašvaldībās;
20.1.2. apakšprogrammai 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus 2021.gadā 136 600 EUR apmērā, tajā skaitā izdevumus pamatkapitāla veidošanai 64 000 EUR apmērā, lai nodrošinātu vienotās sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (SPOLIS) pielāgošanu, un izdevumus pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem pašvaldībām 72 600 EUR apmērā, lai nodrošinātu pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) pielāgošanu (transferta pārskaitīšanai Rīgas pilsētas pašvaldībai);
20.2. lai nodrošinātu prioritārā pasākuma "Atbalsts nevalstiskajām organizācijām" (18_14_P) īstenošanu, sniedzot atbalstu labklājības nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, apakšprogrammai 05.63.00 “Dotācija biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskām organizācijām” dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus subsīdijām un dotācijām 2021.-2023.gadā ik gadu 150 000 EUR apmērā;
20.3. lai nodrošinātu prioritārā pasākuma "Pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu apmēra dubultošana" (18_04_P) īstenošanu ar 2021.gada 1.jūliju, apakšprogrammai 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2021.gadā 2 370 251 EUR apmērā, 2022.-2023.gadā ik gadu 4 750 859 EUR apmērā;
20.4. lai nodrošinātu pasākuma "Labklājības nozares ēku sakārtošana" īstenošanu, turpinot sakārtot infrastruktūru valsts sociālās aprūpes centros (18_06_P), kā arī citās labklājības nozares ēkās, apakšprogrammai 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 2021.gadā 2 881 425 EUR apmērā;
20.5. lai nodrošinātu prioritārā pasākuma "Labklājības nozares kritiskās IT infrastruktūras rezerves datu centra izveidošana" (18_08_P) īstenošanu, mazinot risku nozares funkciju izpildei būtisko informācijas sistēmu "SAIS", "VDEĀVK IIS" un "BURVIS" darbības nepārtrauktībai un uzlabojot sistēmu darbības atjaunošanas procesu, apakšprogrammai 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus 2021.gadā 1 500 000 EUR apmērā, 2022.2023.gadā ik gadu 344 218 EUR apmērā, tajā skaitā 2021.gadā izdevumus pamatkapitāla veidošanai 1 327 891 EUR apmērā un izdevumus precēm un pakalpojumiem 172 109 EUR apmērā, 2022.-2023.gadā ik gadu izdevumus precēm un pakalpojumiem 344 218 EUR apmērā;
20.6. lai nodrošinātu pasākuma "Kvalitātes paaugstināšana nozares iestādēs klientiem sniegto pakalpojumu nodrošināšanai" īstenošanu 2021.gadā 1 127 807 EUR apmērā, 2022.- 2023.gadā ik gadu 1 289 090 EUR apmērā, tajā skaitā:
20.6.1. apakšprogrammai 07.01.00 "Nodarbinātības valsts aģentūras darbības nodrošināšana" dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus atlīdzībai 2021.-2023.gadā ik gadu 634 401 EUR apmērā;
20.6.2. apakšprogrammai 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība" dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus atlīdzībai 2021.gadā 428 901 EUR apmērā, 2022.-2023.gadā ik gadu 555 538 EUR apmērā;
20.6.3. apakšprogrammai 22.01.00 “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un bērnu uzticības tālrunis” dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus atlīdzībai 2021.gadā 64 505 EUR apmērā, 2022.-2023.gadā ik gadu 99 151 EUR apmērā.
21. Atbalstīt, ka Izglītības un zinātnes ministrija 2021.gadā nodrošina asistenta pakalpojumus personai ar invaliditāti pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs (izņemot speciālās izglītības iestādes, kas saņem uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta) izglītojamiem līdzvērtīgā apmērā kā nodrošina Labklājības ministrija. Ministrija finansējumu nodrošina no programmā 12.00.00 "Finansējums asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personai ar invaliditāti pārvietošanas atbalstam un pašaprūpes veikšanai" paredzētā finansējuma. Gadījumā, ja plānotais finansējums ir nepietiekošs, tad, izvērtējot budžeta izpildi, tiek meklēts risinājums papildu finansējuma nodrošināšanai. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2020.gada 31.decembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai attiecīgus grozījumus 2012.gada 9.oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr.695 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē".
22. Lai nodrošinātu pasākuma "Kvalitātes paaugstināšana nozares iestādēs klientiem sniegto pakalpojumu nodrošināšanai" īstenošanu, atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammā 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets" samazināt izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2021.-2023.gadā ik gadu 1 465 635 EUR apmērā un palielināt:
22.1. apakšprogrammā 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets" izdevumus atlīdzībai 2021.-2023.gadā ik gadu 186 167 EUR apmērā;
22.2. apakšprogrammā 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" izdevumus atlīdzībai 2021.-2023.gadā ik gadu 1 279 468 EUR apmērā, veicot attiecīgus transferta pārskaitījumus no sociālās apdrošināšanas pakalpojumu budžetiem atbilstoši to izdevumu īpatsvariem sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā.
23. Lai nodrošinātu šī protokollēmuma 20.1.apakšpunktā minētā pasākuma ieviešanu, Labklājības ministrijai sagatavot un iesniegt budžeta likumprojektu paketē grozījumus Invaliditātes likumā.
24. Labklājības ministrijai mēneša laikā pēc šī protokollēmuma 23.punktā minētā likuma pieņemšanas Saeimā sagatavot grozījumus ar minēto likumu saistītajos normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu.
25. Atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumus par dabas resursu nodokļa likmes izmaiņām, valsts pamatbudžetā palielinot tos par 2 307 611 EUR 2021.gadam, 3 425 244 EUR 2022.gadam un 4 526 414 EUR 2023.gadam un pašvaldību budžetā palielinot tos par 285 913 EUR 2021.gadam, 1 723 532 EUR 2022.gadam un 2 772 728 EUR 2023.gadam, attiecīgi Finanšu ministrijai precizēt dabas resursu nodokļa ieņēmumu prognozes, un atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus:
25.1. 2021.gadam 1 728 052 EUR apmērā, 2022.gadam 900 000 EUR apmērā un 2023.gadam un turpmāk ik gadu 990 000 EUR apmērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasākumiem, tai skaitā:
25.1.1. budžeta programmā 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" 2021.gadam 1 578 052 EUR apmērā pasākuma "Likteņdārza Saieta nama būvniecības pabeigšana un funkcionalitātes nodrošināšanai" īstenošanai;
25.1.2. budžeta programmā 28.00.00 "Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība" 2021.gadam un turpmāk ik gadu 150 000 EUR apmērā pasākuma "Salaspils kodolreaktora uzturēšana" īstenošanai;
25.1.3. budžeta programmā 32.00.00 "Valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana" 2022.gadam un turpmāk ik gadu 233 616 EUR apmērā un budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 2022.gadam un turpmāk ik gadu 66 384 EUR apmērā pasākuma "Integrēta pieeja resursu pārvaldībai. II posms" īstenošanai;
25.1.4. budžeta apakšprogrammā 24.08.00 "Nacionālo parku darbības nodrošināšana" 2022.gadam un turpmāk ik gadu 300 000 EUR apmērā pasākuma "Kompensāciju par īpaši aizsargājamo sugu un migrējušo sugu dzīvnieku nodarītiem zaudējumiem un par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos izmaksas nodrošināšana" īstenošanai;
25.1.5. budžeta apakšprogrammā 21.13.00 "Nozares vides projekti" 2022.gadam 150 000 EUR apmērā un 2023.gadam un turpmāk ik gadu 240 000 EUR apmērā pasākuma "Pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam pasākumu īstenošana. I posms" īstenošanai;
25.2. 2021.gadam 70 000 EUR apmērā, 2022.gadam 300 000 EUR apmērā un 2023.gadam un turpmāk ik gadu 310 000 EUR apmērā Sabiedrības integrācijas fonda pasākumiem, tai skaitā:
25.2.1. budžeta programmā 01.00.00 "Sabiedrības integrācijas fonda vadība" 2021.gadam 70 000 EUR apmērā, 2022.gadam 100 000 EUR apmērā un 2023.gadam un turpmāk ik gadu 110 000 EUR apmērā pasākuma "Sabiedrības integrācijas e-pakalpojumu un e-pārvaldības attīstība" īstenošanai;
25.2.2. budžeta programmā 02.00.00 "Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas" 2022.gadam un turpmāk ik gadu 200 000 EUR apmērā pasākuma "Nevalstisko organizāciju (NVO) fonds" īstenošanai.
26. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai:
26.1. sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2021.gada budžeta likumprojektu paketē grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā;
26.2. veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu dabas resursu nodokļa ieņēmumu izpildi plānotajā apmērā un, ja dabas resursu nodokļa ieņēmumu izpilde 2021.gadā nesasniedz plānoto apmēru, tad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024 un 2025.gadam" sagatavošanas procesā iesniegt Finanšu ministrijā attiecīgus priekšlikumus izdevumu samazinājumam.
27. Atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumu par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" dividendēs izmaksājamās peļņas daļas par 2020., 2021. un 2022.gadu palielinājumu par 3 000 000 EUR ik gadu, un Finanšu ministrijai palielināt maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu ieņēmumu prognozi 2021., 2022.gadam un 2023.gadam par 3 000 000 EUR (tai skaitā 2 400 000 EUR maksājums par valsts kapitāla izmantošanu un 600 000 EUR uzņēmumu ienākuma nodoklis), lai kompensētu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazinājumu saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa samazinātās piecu procentu likmes saglabāšanu augļiem, ogām un dārzeņiem no 2021.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim, vienlaikus nosakot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Noteikt, ka akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2020.gadu ir ne mazāka kā 90 494 000 EUR, par 2021.gadu ne mazāka kā 37 867 000 EUR un par 2022.gadu ne mazāka kā 38 282 000 EUR.
28. Pieņemt zināšanai tieslietu ministra sniegto informāciju, ka Tieslietu ministrija izvērtēs iespēju Tieslietu ministrijas prioritārajam pasākumam "Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas pieejamības finansiālais nodrošinājums" nepieciešamo finansējumu nodrošināt Tieslietu ministrijai piešķirto līdzekļu ietvaros, sniedzot fiskāli neitrālu priekšlikumu.
29. Ministrijām sekot līdzi ieņēmumu izpildei un, ja ieņēmumu izpilde nesasniedz plānoto apmēru, veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu ieņēmumus plānotajā apmērā vai iesniegt Finanšu ministrijā attiecīgus priekšlikumus izdevumu samazinājumam.
30. Lai nodrošinātu Satversmes tiesas spriedumus lietās Nr. 2019-24-03, Nr. 2019-25-03, Nr. 2019-27-03, kā arī ņemot vērā Satversmes tiesā tiesvedībā esošās lietas Nr.2020-07-03, 2020-19-0103, Nr.2020-28-03, Labklājības ministrijai sagatavot un iesniegt budžeta likumprojektu paketē grozījumus likumos:
30.1. "Par sociālo drošību";
30.2. Valsts sociālo pabalstu likumā;
30.3. "Par valsts pensijām";
30.4. "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām";
30.5. Valsts fondēto pensiju likumā;
30.6. "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu";
30.7. "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam";
30.8. "Par valsts sociālo apdrošināšanu";
30.9. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā;
30.10. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā;
30.11. "Par dzīvojamo telpu īri";
30.12. "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".
31. Labklājības ministrijai mēneša laikā pēc šī protokollēmuma 30.punktā minēto likumu pieņemšanas Saeimā sagatavot grozījumus ar šī protokollēmuma 30.punktā minēto likumu saistītajos normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu.
32. Samazināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus pamatkapitāla veidošanai Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 23.06.00 "Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana" 2021.gadam 50 000 000 EUR apmērā, vienlaikus nodrošinot, ka Satiksmes ministrijai valsts autoceļu atjaunošanai sākot no 2021.gada ir pieejams finansējums 100 000 000 EUR apmērā, nodrošinot to no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF), finansējuma Kohēzijas politikai 2014.-2020.gada plānošanas periodā (React-EU), citu finanšu instrumentu vai valsts budžeta ieņēmumu ietvaros.
33. Samazināt Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 33.17.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" finansējumu (no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem), kas atbalstīts ar Ministru kabineta 2020.gada 2.septembra sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai 2020. un 2021.gadam" (prot. Nr.51 55.§, 2.punkts), 2021.gadam 20 000 000 EUR apmērā, vienlaikus nodrošinot, ka Veselības ministrijai ir pieejami 20 000 000 EUR no plānotā papildu finansējuma Kohēzijas politikai 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros (React-EU).
34. Finanšu ministrijai atbilstoši 2020.gada 7.jūlijā Saeimā iesniegtajam likumprojektam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr.750/Lp13) palielināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognozes 2021.-2023.gadam ik gadu 10 370 000 EUR apmērā, kā arī dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" 2021.gadā 1 847 647 EUR apmērā nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās.
35. Atbalstīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšlikumu palielināt izdevumus atlīdzībai 2021.gadam 51 659 EUR apmērā programmā 01.00.00 "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana", novirzot tam ieņēmumu no maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikumus uz 2021.gada 1.janvāri.
36. Atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2021.gadam 32 062 394 EUR apmērā, 2022.gadam 34 198 851 EUR apmērā un 2023.gadam 34 214 751 EUR apmērā.
37. Veselības ministrijai līdz 2020.gada 23.septembra plkst.12:00 iesniegt Finanšu ministrijā un attiecīgajās nozaru ministrijās ārstniecības personu darba samaksas pieauguma (veselības, aizsardzības, izglītības, 62.resora "Mērķdotācijas pašvaldībām", labklājības, iekšlietu un tieslietu nozares jomā strādājošiem) nodrošināšanai atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam paredzētā finansējuma 2021.-2023.gadam ik gadu 183 005 047 EUR apmērā sadalījumu pa ministrijām un programmām/apakšprogrammām.
38. Pārresoru koordinācijas centram līdz 2020.gada 23.septembra plkst. 12:00 iesniegt Finanšu ministrijā prioritārajam pasākumam "Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienests" paredzētā finansējuma 2021.-2023.gadam ik gadu līdz 431 185 EUR aprēķinus un sadalījumu pa programmām/apakšprogrammām.
39. Finanšu ministrijai, izskatot ar valsts budžetu saistītos jautājumus, kā arī ņemot vērā šajā Ministru kabineta sēdes protokolā atbalstītos priekšlikumus, koriģēt ieņēmumu prognozes 2021., 2022. un 2023.gadam un ieplānoto finansējumu budžeta resorā "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums".
40. Ministrijām, ņemot vērā Ministru kabinetā atbalstītos pasākumus ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, tai skaitā prioritāros pasākumus, kā arī informatīvā ziņojuma 3. un 4.pielikumā noteikto kopējo izdevumu samazinājumu, līdz 2020.gada 23.septembrim aprēķināt un iesniegt Finanšu ministrijā maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu 2021., 2022. un 2023.gadam. Atļaut ministrijām, kurām aprēķināts izdevumu samazinājums atbilstoši informatīvā ziņojuma 3. un 4.pielikumam saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes un komandējumu izdevumu samazināšanu, veikt izdevumu samazinājumu no citiem izdevumiem, nodrošinot noteikto kopējo izdevumu samazinājumu.
41. Finanšu ministrijai atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem par ieņēmumu un izdevumu pasākumiem un atbalstītajam papildu finansējumam prioritārajiem pasākumiem, sadarbībā ar ministrijām aprēķināt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu 2021., 2022. un 2023.gadam un līdz 2020.gada 25.septembrim elektroniski nosūtīt ministrijām.
42. Ministrijām, ņemot vērā Ministru kabinetā neatbalstītos papildu pieprasījumus, izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, nevirzīt tālāk sagatavotos likumprojektus, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt to īstenošanu esošā finansējuma ietvaros.
43. Ministrijām līdz 2020.gada 28.septembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā budžetu pavadošos likumprojektus (budžeta likumprojektu pakete).
44. Ministrijām līdz 2020.gada 30.septembrim sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā valsts budžeta pieprasījumus 2021., 2022. un 2023.gadam.
45. Ministrijām atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumu Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" 2.pielikumam līdz 2020.gada 30.septembrim iesniegt Finanšu ministrijā aktualizētu un papildinātu informāciju (tai skaitā detalizētus izdevumu un citus aprēķinus un aprēķinu pieņēmumus) par atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem.
46. Pēc maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma 2021., 2022. un 2023.gadam aprēķināšanas un iesniegšanas Finanšu ministrijā (2020.gada 23.septembris) līdz ministriju valsts budžeta pieprasījumu 2021., 2022. un 2023.gadam sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā (2020.gada 30.septembris) ministrijām neveikt izmaiņas to maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjomā.
47. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumu Nr.523 "Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem" 45.punktā noteikto Finanšu ministrijai sadarbībā ar pārējām ministrijām divu mēnešu laikā pēc likuma "Par valsts budžetu 2021.gadam" izsludināšanas nodrošināt valsts budžeta likuma paskaidrojumu aktualizēšanu un publicēšanu Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē. |
