Protokols Nr. 54

Rīgā

Nr.54

2013.gada 15.oktobrī

Sēdi vada

Ministru prezidents

 -

 V.Dombrovskis

Piedalās:

Ārlietu ministrs

-

E.Rinkēvičs

Ekonomikas ministrs

-

D.Pavļuts

-

R.Kozlovskis

Izglītības un zinātnes ministrs

-

Vj.Dombrovskis

Satiksmes ministrs

-

A.Matīss

Tieslietu ministrs, kultūras ministra pienākumu izpildītājs

-

J.Bordāns

Veselības ministre

-

I.Circene

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

-

E.Sprūdžs

Zemkopības ministre

-

L.Straujuma

Ar padomdevēja tiesībām piedalās:

-

Valsts kancelejas direktora vietnieks tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītājs

-

S.Voldiņš

 -

Protokolē

Dokumentu pārvaldības departamenta konsultante

Sēdi sāk plkst.12.⁰⁰

-

L.Peinberga

TA-2859 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2709 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2524 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2710 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2761 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2293 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2909 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2804 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-3035 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2078 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2968 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2079 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-3025 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2967 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2505 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2368 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2586 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2531 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2533 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2350 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2987 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2610 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2626 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2534 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2510 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.
Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.
2. Satiksmes ministrijai pirkt šādus nekustamos īpašumus:
2.1. nekustamo īpašumu "Laukulejas A" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3844 011 0109) – zemes vienību 0,40 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3844 011 0085) un zemes vienību 0,11 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3844 012 0086) – Baltinavas novadā par Ls 1836,00;
2.2. nekustamo īpašumu "Liepavoti A" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3844 011 0103) – zemes vienību 0,44 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3844 011 0091) – Baltinavas novadā par Ls 1628,00;
2.3. nekustamo īpašumu "Mazupīte A" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3844 011 0102) – zemes vienību 0,23 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3844 011 0067) – Baltinavas novadā par Ls 897,00;
2.4. nekustamo īpašumu "Mednieki A" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3844 006 0058) – zemes vienību 0,09 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3844 006 0045), zemes vienību 0,0086 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3844 006 0052) un zemes vienību 0,0041 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3844 006 0053) – Baltinavas novadā par Ls 442,00;
2.5. nekustamo īpašumu "Ozolzari A" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3844 011 0119) – zemes vienību 0,01 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3844 011 0072) un zemes vienību 0,09 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3844 011 0079) – Pazlaugā, Baltinavas novadā par Ls 430,00;
2.6. nekustamo īpašumu "Stīgas A" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3844 011 0120) – zemes vienību 0,38 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3844 011 0096) – Pazlaugā, Baltinavas novadā par Ls 1406,00.

TA-1657 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2646 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2917 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-2673 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-3047 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-3048 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

TA-3054 ____________________________________

(A.Ozola, J.Butkevičs, E.Sprūdžs, V.Dombrovskis)

1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, ņemot vērā SIA „ECO Baltia Vide” 2013.gada 24.septembra vēstuli Nr.10-230, papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu un iesniegt precizēto anotāciju Valsts kancelejā.
3. Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.

TA-3062 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

1. Pieņemt iesniegto noteikumu projektu.
Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai.
2. Pilnvarot Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Lietuvas Republikā M.Virsi Latvijas Republikas valdības vārdā parakstīt Protokolu par grozījumiem Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību tūrisma jomā.

TA-3017 ____________________________________

(L.Medina, I.Jaunzeme, J.Bordāns, Vj.Dombrovskis, E.Rinkēvičs, M.Lazdovskis, S.Bajāre, V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.
2. Labklājības ministrijai steidzami precizēt likumprojekta anotāciju, atbilstoši Tieslietu ministrijas iebildumam svītrojot tekstu par likumprojekta atbilstību Satversmei un iekļaujot atsauci uz koalīcijas partneru vienošanos, tehniski precizēt likumprojektu un iesniegt Valsts kancelejā.
3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā".
4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministrs.
5. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (likumprojektu pakete).
6. Labklājības ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2014.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā papildu finansējuma pieprasījumu likumprojektā paredzētā pasākuma īstenošanai.
7. Pieņemt zināšanai, ka Labklājības ministrijai par likumprojektu ir šāds viedoklis:
"Labklājības ministrija uzskata, ka, stājoties spēkā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" paredzētajam regulējumam, kļūs aktuāli vairāki sistēmiskie un tiesiskie riski.
1. Risks – neefektīva sistēma.
No Satversmes 1.panta izrietošais sociāli atbildīgas valsts princips paredz valsts pienākumu izveidot ilgtspējīgu un sabalansētu politiku sabiedrības labklājības nodrošināšanai. Valstij ir jāsamēro ar savām ekonomiskajām iespējām ne tikai personas tiesības sociālajā jomā, bet arī nepieciešamība nodrošināt visas sabiedrības labklājību un jārada tāds tiesiskais regulējums, kas būtu vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību.
Līdz ar to, viens no valsts pienākumiem ir uzturēt ilgtspējīgu un efektīvu sociālās drošības sistēmu, t.sk., valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmu. Savukārt, stājoties spēkā likumprojektā paredzētajam regulējumam, vecāku pabalsta saņēmēji saņems divreiz mazāku ienākumu atvietojumu, un kopumā vecāku pabalsta sistēmas efektivitāte būs atkarīga no bērna kopšanas pabalsta (turpmāk – BKP) sistēmas ietvaros sniedzamā papildu atbalsta apjoma sociāli apdrošinātām personām. Līdz ar to vecāku sociālās apdrošināšanas sistēmai zināmā mērā tiks samazināta gan efektivitāte, gan pašpietiekamība.
2. Risks – tiesību samazināšana noteiktai personu grupai.
Likumprojekts paredz vecāku pabalsta veidā sniedzamā atbalsta samazinājumu 36% pabalsta saņēmēju, proti, personām ar bruto algu virs Ls 500 mēnesī (ja spēkā esošās vecāku pabalsta sistēmas ietvaros persona ar iepriekšējo bruto algu 500 Ls apmērā saņem atvietojumu 70% jeb 350 Ls, tad, stājoties spēkā jauniem vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumiem, persona ar šādu iepriekšējo bruto algu saņems atvietojumu 43,75 % jeb 218,75 Ls un bērna kopšanas pabalstu Ls 120 mēnesī, kas kopā būs 338,75 Ls. Līdz ar to darbā gūstamo ienākumu robeža, kuru sasniedzot, vecāku pabalsta saņēmējam jaunā sistēma kļūs neizdevīgāka, ir aptuveni Ls 500 mēnesī).
Satversmes 109.pantā garantētās un likumos noteiktās tiesības uz noteiktu sociālo nodrošinājumu var ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, ir attaisnots ar leģitīmu mērķi un atbilst samērīguma principam. Samērīguma princips noteic, ka gadījumos, kad publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas un valsts vai sabiedrības interesēm. Lai izvērtētu, vai likumdevēja pieņemtā tiesību norma atbilst samērīguma principam, jānoskaidro:
1) vai likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai;
2) vai šāda rīcība ir nepieciešama, proti, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.
Piedāvātais tiesiskais regulējums ir pamatots ar mērķi palielināt valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem līdz bērna 1,5 gadu vecumam un mazināt personu ienākumu nevienlīdzību. Attiecībā par tā atbilstību samērīguma principam pastāv vairāki riski, kas var radīt pamatu personām vērsties Satversmes tiesā un apšaubīt tā atbilstību Satversmei. Labklājības ministrija piedāvāja personu tiesības mazāk ierobežojošus risinājumus mērķu sasniegšanai (skatīt anotācijas I sadaļas 2.punktu), nekā ir piedāvāts likumprojektā. Turklāt likumprojektā piedāvātais risinājums rada papildu riskus noteiktām sabiedrības grupām. Piemēram, tas var negatīvi ietekmēt sieviešu iespējas turpināt vai atsākt nodarbinātību pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, tas var radīt ievērojamu sociālajiem riskiem neapdrošinātu personu loku un rada nevienmērīgu sociālā nodrošinājuma sniegšanu vecākiem ar bērniem, koncentrējot to pirmajos bērna dzīvības gados. Šāds tiesiskais regulējums, kas neatspoguļo labāko alternatīvu mērķu sasniegšanai un kura sniegtais ieguvums pretstatā personu tiesību ierobežojumam ir būtiski apšaubāms, rada nopietnu risku par tā neatbilstību Satversmes 109.pantam.
Vienlaikus likumprojektā piedāvātais tiesiskais regulējums var radīt pamatu atsevišķām personu grupām – personām ar algu virs Ls 500 mēnesī un sievietēm, kuras netiks sociāli apdrošinātas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, – vērsties Satversmes tiesā un apšaubīt tā atbilstību Satversmes 91.pantā noteiktajam tiesiskās vienlīdzības principam.
Visi vecāku pabalsta saņēmēji, kopjot bērnu vecumā līdz gadam vai 1,5 gadam atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Kaut arī piedāvātais tiesiskais regulējums ir pamatots ar leģitīmu mērķi, tā paredzētā personu tiesību ierobežojuma samērīgums ir būtiski apšaubāms. Savukārt likumprojektā piedāvātais šķietami dzimumu neitrālais regulējums var radīt būtiskas nelabvēlīgas sekas tieši sievietēm, kas varētu tikt uzskatīta par netiešu šo personu diskrimināciju.
3. Risks, kas saistīts ar vecāku pabalsta izmaksu strādājošiem vecākiem.
Vecāku pabalsta kā valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta mērķis ir kompensēt personai darbā gūstamos ienākumus, kurus tā zaudē bērna kopšanas dēļ.
Līdz ar to vecāku pabalsta piešķiršana nodarbinātām personām būtu pretrunā ar sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību, kuras ietvaros sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar dažādiem sociāliem riskiem, jo šādā gadījumā personai nerodas darba ienākumu zaudēšanas risks, kā sakarā vecāku pabalsts pēc būtības pārvēršas papildu izdevumu kompensācijā.
Nestrādājošie vecāki bērna pirmajā dzīves gadā paši aprūpē bērnu. Šādā situācijā personai rodas ne tikai papildu izdevumi sakarā ar bērna piedzimšanu, bet tā negūst arī ienākumus no algota darba, jo atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tāpēc ievērojami pasliktinās ģimenes labklājības līmenis. Tādējādi atbalsts ir nepieciešams gan jaundzimušajam bērnam, gan viņa vecākam (ģimenei), kas nespēj gūt ienākumus. Nepilnu darba laiku strādājošie vecāki bērna pirmajā dzīves gadā viņa aprūpi savieno ar darbu vai arī daļēji uztic trešajai personai. Šādā gadījumā vecāki zaudē daļu savus ienākumus un tikai daļēji spēj nodrošināt ģimenes labklājību tādā pašā līmenī kā iepriekš.
No minētā secināms, ka nestrādājošie vecāki un daļēji strādājošie vecāki neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, un tādējādi teorētiski ir pieļaujama atšķirīga ienākumus atvietojoša valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojuma – vecāku pabalsta – apmēra noteikšana strādājošiem un daļēji strādājošiem vecākiem. Šāds normatīvais regulējums nebūtu pretrunā valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem.
Piemēram, var pieļaut, ka šāda normatīvā regulējuma esamība radītu personu pastiprinātu vēlmi tikai daļēji uzrādīt savu reālo darba laiku, lai papildu darba ienākumiem no pilna darba laika iegūtu arī tiesības uz daļēju vecāku pabalsta izmaksu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieredze no laika, kad bērna kopšanas pabalstu līdz bērna viena gada vecumam maksāja kā nestrādājošiem, tā strādājošiem vecākiem, liecina, ka pabalstu saņēma nevis tas no vecākiem, kurš nestrādāja un atradās kopā ar bērnu, bet gan tas, kurš strādāja un saņēma algu. Proti, vecāki lūdza pabalstu piešķirt tam, kuram ir lielāka alga. Tādējādi izveidojās tādu personu grupa, kuras bērna kopšanas laikā nebija sociāli apdrošinātas un vēlāk nevarēja saņemt citus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, jo gandrīz gadu nebija veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kaut arī priekšlikums par vecāku pabalsta izmaksu daļēji strādājošiem vecākiem atšķiras no aprakstītās vēsturiskās situācijas, taču iespējamie nedeklarētās nodarbinātības un sociālās neaizsargātības riski atsevišķām personu kategorijām, ko tas satur, ir pietiekami būtiski. Tikai tāds normatīvais regulējums, kurš efektīvi novērš šos riskus, varētu tikt uzskatīts par atbilstošu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pamatprincipiem.
Var izveidoties situācija analoģiska kā 2008.gadā, kad ģimenes varēja izvēlēties vecāku pabalstu noformēt uz vienu vecāku, kurš pirms bērna piedzimšanas bija saņēmis lielāku atalgojumu (pārsvarā tēvu). Ģimenē, kurā līdz bērna piedzimšanai viens no vecākiem nestrādāja, bet otrs strādāja, pabalstu saņēma nevis tas no vecākiem, kurš atradās kopā ar bērnu, bet gan tas, kurš strādāja un saņēma algu (vecāku pabalsts). Savukārt gadījumos, kad abi vecāki pirms bērna piedzimšanas bija strādājuši, viņi vecāku pabalstu lūdza piešķirt tam, kuram ir lielāka alga, lai gan mājās ar bērnu palika otrs vecāks. Šādā veidā izmantots vecāku pabalsts nonāca pretrunā gan ar Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr.2006-07-01 izteiktajām atziņām, gan ar valstī spēkā esošo sociālās apdrošināšanas sistēmu, jo izveidojās tādu personu grupa, kuras bērna kopšanas laikā nebija sociāli apdrošinātas (2010.gada 15.marta Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam"" 5.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 110.pantam", http://www.likumi.lv/doc.php?id=206643).".
8. Pieņemt zināšanai, ka Tieslietu ministrijai par likumprojektu ir šāds viedoklis:
"No Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu anotācijās sniegtās informācijas secināms, ka projektu mērķis ir atbalsts ģimenēm ar bērniem līdz 1,5 gadu vecumam, personu ienākumu nevienlīdzības mazināšana un dzimstības veicināšana – šāds mērķis vērtējams kā sabiedrības labklājību veicinošs un leģitīms, tas vērsts uz Satversmes 110.panta īstenošanu. Satversmes tiesa 2010.gada 15.marta spriedumā lietā Nr.2009-44-01 secināja, ka likumdevēja izraudzītos līdzekļus par samērīgiem leģitīmā mērķa sasniegšanai var atzīt tikai tad, ja tie atbilst sociāli atbildīgas valsts principam. No sociāli atbildīgas valsts principa izriet valsts pienākums izveidot ilgtspējīgu un sabalansētu politiku sabiedrības labklājības nodrošināšanai, un valstij jārada tāds tiesiskais regulējums, kas būtu vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību (minētā sprieduma 22.punkts). Satversmes 110.pantā valsts ir uzņēmusies plašus ģimenes un bērna aizsardzības pienākumus, tostarp arī pienākumu finansiāli atbalstīt vecākus bērna pirmajos dzīves gados. Valstij, īstenojot Satversmes 110.pantā paredzētos pienākumus, ir jābūt spējīgai sniegt saprātīgu atbalstu ģimenei, it īpaši gadījumos, kad vecāki bērnam nepieciešamos līdzekļus nodrošināt nav spējīgi (Satversmes tiesas 2006.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr.2006-07-01 13.5.apakšpunkts, Satversmes tiesas 2010.gada 15.marta sprieduma lietā Nr.2009-44-01 11.punkts).
Atzīstot, ka likumprojektos izvirzītais mērķis ir izskatāms par leģitīmu, vienlaikus Tieslietu ministrija norāda, ka likumprojektu regulējums skar Satversmē aizsargātās personu pamattiesības, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt un pamatot izvēlētos tiesiskos līdzekļus šī mērķa sasniegšanai. Pamatojumā ir jānorāda izvēlēto līdzekļu piemērotība mērķa sasniegšanai, to samērīgums un ieguvums sabiedrībai kopumā salīdzinājumā ar indivīdam noteiktajiem ierobežojumiem. Tikai tad, ja likumprojektu anotācijās ir iekļauta analīze, kas izvērsti pamato regulējuma atbilstību Satversmei, var uzskatīt, ka likumprojekti atbilst Satversmei, un tie ir atbalstāmi tālākai virzībai.".

TA-3016 ____________________________________

(L.Medina, I.Jaunzeme, J.Bordāns, Vj.Dombrovskis, E.Rinkēvičs, M.Lazdovskis, S.Bajāre, V.Dombrovskis)

1.Atbalstīt iesniegto likumprojektu.
2. Labklājības ministrijai steidzami precizēt likumprojekta anotāciju, atbilstoši Tieslietu ministrijas iebildumam svītrojot tekstu par likumprojekta atbilstību Satversmei un iekļaujot atsauci uz koalīcijas partneru vienošanos, un iesniegt Valsts kancelejā.
3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"".
4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministrs.
5. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (likumprojektu pakete).
6. Labklājības ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2014.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā papildu finansējuma pieprasījumu likumprojektā paredzētā pasākuma īstenošanai.
7. Pieņemt zināšanai, ka Labklājības ministrijai par likumprojektu ir šāds viedoklis:
"Labklājības ministrija uzskata, ka, stājoties spēkā likumprojektā "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" paredzētajam regulējumam, t.i., piešķirot pabalstu gan sociāli apdrošinātām personām (vecāku pabalsta saņēmējiem), gan nenodarbinātām personām, kurām nav tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sakarā ar bērna vecumā līdz gadam kopšanu, zināmā mērā zudīs bērna kopšanas pabalsta (turpmāk – BKP) kā valsts universālā valsts sociālā pabalsta jēga un mērķis.
Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 2.pantu valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.
Līdz ar to BKP, tāpat kā citi valsts sociālie pabalsti, piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, ir paredzēts valsts universāla atbalsta sniegšanai gadījumos, kad personai (konkrētajā gadījumā – vienam no bērna vecākiem, kas kopj bērnu) nav tiesību pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu.
Ņemot vērā, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēma un valsts sociālo pabalstu sistēma ir skaidri nodalītas sociālās drošības apakšsistēmas ar specifiskajām funkcijām, kā arī vecāku pabalsta saņēmēji un bērna kopšanas pabalsta saņēmēji nav savstarpēji pielīdzināmi, jo atrodas atšķirīgos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos, BKP izmaksai vecāku pabalsta saņēmējiem trūkst pamatojuma no sistēmiskā un tiesiskā viedokļa, t.sk., pastāv risks, ka likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz BKP izmaksu vecāku pabalsta saņēmējiem var nonākt pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principu.
Ģimenes ar bērniem līdz viena gada vecumam atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, proti, tām rodas papildu vajadzības - gan finansiāli materiālajā aspektā, gan arī vajadzība izbrīvēt personiskam kontaktam ar bērnu nepieciešamo laiku. Visi bērni šajā vecumā ir tiesīgi saņemt nepieciešamo valsts atbalstu, kas viņiem nodrošinātu iespējami labāko aprūpi un, vēlams, arī vecāku klātbūtni.
Savukārt, valstij ir jābūt spējīgai sniegt saprātīgu atbalstu ģimenei, it īpaši gadījumos, kad vecāki bērnam nepieciešamos līdzekļus nodrošināt nav spējīgi (sk. Satversmes tiesas 2006.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr. 2006-07-01 13.5.punktu).
Vienlaikus Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka tiesiskās vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 15.marta sprieduma lietā Nr.2009-44-01 13.punktu).
Savukārt vecāku pabalsta saņēmēji un BKP saņēmēji atrodas atšķirīgos apstākļos, t.i., pirmā kategorija ir sociāli apdrošinātas personas, kas saņem sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, bet otrā kategorija ir nenodarbinātas (sociāli neapdrošinātas) personas, kurām, kopjot bērnu vecumā līdz gadam, vairākos gadījumos vienīgais valsts sniegtais atbalsts bērna kopšanai ir BKP izmaksa. BKP piešķiršana visām personām ar bērniem vecumā līdz pusotram gadam, t.sk., neatkarīgi no vecāku pabalsta izmaksas fakta, radīs vienādu attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošām personām, kas rada būtisku risku apšaubīt šāda tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmes 91.pantā noteiktajam tiesiskās vienlīdzības principam.
Likumprojektā piedāvātais tiesiskais regulējums vecāku pabalsta saņēmējus nostāda daudz labvēlīgākajā situācijā salīdzinājumā ar sociāli neapdrošinātām personām, jo tie saņems gan BKP no pamatbudžeta, gan vecāku pabalstu no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta. Papildus jāņem vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 1.oktobra sēdes protokollēmuma Nr.51 50.§ „Par demogrāfijas atbalsta pasākumiem 2014.gadā” 1.punktā noteiktajiem nosacījumiem no 2014.gada 1.oktobra vecāku pabalsta minimālais apmērs gandrīz uz 50% tiks finansēts no valsts pamatbudžeta dotācijas, bet tiem vecāku pabalsta saņēmējiem, kuriem tiks izmaksāta vecāku pabalsta pārejas perioda kompensācija no 2014.gada 1.oktobra par bērnu vecumā no 1 līdz 1,5 gadam, vecāku pabalsta minimālais apmērs tiks finansēts pilnībā no valsts pamatbudžeta.
Rezultātā vecāku pabalsta saņēmēji atsevišķos gadījumos saņems atbalstu no valsts pamatbudžeta divkāršā apmērā, salīdzinot ar nenodarbinātām personām, kuras varēs pretendēt tikai uz BKP."
8. Pieņemt zināšanai, ka Tieslietu ministrijai par likumprojektu ir šāds viedoklis:
"No Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu anotācijās sniegtās informācijas secināms, ka projektu mērķis ir atbalsts ģimenēm ar bērniem līdz 1,5 gadu vecumam, personu ienākumu nevienlīdzības mazināšana un dzimstības veicināšana – šāds mērķis vērtējams kā sabiedrības labklājību veicinošs un leģitīms, tas vērsts uz Satversmes 110.panta īstenošanu. Satversmes tiesa 2010.gada 15.marta spriedumā lietā Nr.2009-44-01 secināja, ka likumdevēja izraudzītos līdzekļus par samērīgiem leģitīmā mērķa sasniegšanai var atzīt tikai tad, ja tie atbilst sociāli atbildīgas valsts principam. No sociāli atbildīgas valsts principa izriet valsts pienākums izveidot ilgtspējīgu un sabalansētu politiku sabiedrības labklājības nodrošināšanai, un valstij jārada tāds tiesiskais regulējums, kas būtu vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību (minētā sprieduma 22.punkts). Satversmes 110.pantā valsts ir uzņēmusies plašus ģimenes un bērna aizsardzības pienākumus, tostarp arī pienākumu finansiāli atbalstīt vecākus bērna pirmajos dzīves gados. Valstij, īstenojot Satversmes 110.pantā paredzētos pienākumus, ir jābūt spējīgai sniegt saprātīgu atbalstu ģimenei, it īpaši gadījumos, kad vecāki bērnam nepieciešamos līdzekļus nodrošināt nav spējīgi (Satversmes tiesas 2006.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr.2006-07-01 13.5.apakšpunkts, Satversmes tiesas 2010.gada 15.marta sprieduma lietā Nr.2009-44-01 11.punkts).
Atzīstot, ka likumprojektos izvirzītais mērķis ir izskatāms par leģitīmu, vienlaikus Tieslietu ministrija norāda, ka likumprojektu regulējums skar Satversmē aizsargātās personu pamattiesības, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt un pamatot izvēlētos tiesiskos līdzekļus šī mērķa sasniegšanai. Pamatojumā ir jānorāda izvēlēto līdzekļu piemērotība mērķa sasniegšanai, to samērīgums un ieguvums sabiedrībai kopumā salīdzinājumā ar indivīdam noteiktajiem ierobežojumiem. Tikai tad, ja likumprojektu anotācijās ir iekļauta analīze, kas izvērsti pamato regulējuma atbilstību Satversmei, var uzskatīt, ka likumprojekti atbilst Satversmei, un tie ir atbalstāmi tālākai virzībai.".

TA-3015 ____________________________________

(L.Medina, I.Jaunzeme, J.Bordāns, V.Dombrovskis)

TA-2997 ____________________________________

(I.Ivaščenko, B.Kņigins, A.Liepiņš, D.Pavļuts, I.Circene, E.Sprūdžs, S.Bajāre, V.Dombrovskis)

1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju tehniski precizēt rīkojuma projektu, paredzēt arī finansējuma pārdali Ekonomikas ministrijai atbilstoši Finanšu ministrijas saskaņojumam, un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram iesniegt precizēto projektu Valsts kancelejā.
3. Pieņemt zināšanai, ka Ministru kabineta 2012.gada 8.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.25 26.§) „Informatīvais ziņojums „Valsts budžeta virssaistību iespējas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada plānošanas perioda aktivitātēs”” 7.punktā noteiktais ierobežojums attiecībā uz neatbilstību un lauzto līgumu ietvaros atbrīvoto finansējumu nav attiecināms Ekonomikas ministrijas ieviesto darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.5.2.pasākuma „Enerģētika” aktivitāšu ietvaros. Neatbilstību un lauzto līgumu, ja to ietvaros nav veikti maksājumi, atbrīvoto finansējumu 3.5.2.pasākumā „Enerģētika” var izmantot 3.5.2.1.1.apakšaktivitātes „Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” ietvaros iesniegto projektu īstenošanai.
4. Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.
5. Veselības ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju sagatavot un veselības ministram līdz 2014.gada 1.septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem.

TA-3002 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

TA-3003 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

TA-3004 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

TA-3005 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

TA-3006 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

TA-3007 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

TA-3008 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

TA-3009 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

TA-3010 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

1. Pieņemt iesniegto noteikumu projektu.
Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai.
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā sadarbības iestādei 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" (turpmāk – 3.2.2.1.1.apakšaktivitāte) ietvaros nodrošināt vienošanās par 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes projektu iesniegumu atlases otrās kārtas projekta "E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība" īstenošanu grozījumu apstiprināšanu un informācijas ievadi Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmā pirms vienošanās par 3.4.1.4.aktivitātes "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija" projekta "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudrona dīķi" sanācijas darbi" īstenošanu grozījumu apstiprināšanas.

TA-3011 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

1. Pieņemt iesniegto noteikumu projektu.
Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai.
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā sadarbības iestādei 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" (turpmāk – 3.2.2.1.1.apakšaktivitāte) ietvaros nodrošināt vienošanās par 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas projekta "Portāla www.skolas.lv attīstība – 2.kārta" īstenošanu grozījumu apstiprināšanu un informācijas ievadi Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmā pirms vienošanās par 3.4.1.4.aktivitātes "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija" projekta "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudrona dīķi" sanācijas darbi" īstenošanu grozījumu apstiprināšanas.

TA-3012 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

TA-3013 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

TA-3014 ____________________________________

(I.Ivaščenko, V.Dombrovskis)

TA-3069 ____________________________________

(R.Muciņš, V.Dombrovskis)

1. Pieņemt iesniegto noteikumu projektu.
Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai.
2. Pilnvarot veselības ministru parakstīt līgumu.
3. Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumā par sadarbību veselības nozares un medicīnas zinātnes jomā paredzētos pasākumus nodrošināt Veselības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

TA-3061 ____________________________________

(A.Plāte, L.Šulca, Vj.Dombrovskis, L.Medina, E.Rinkēvičs, L.Straujuma, V.Dombrovskis)

1. Jautājuma izskatīšanu atlikt.
2. Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi ar Ārlietu ministriju divu nedēļu laikā izvērtēt ar Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu saistītos aspektus, un izglītības un zinātnes ministram līdz 2013.gada 31.oktobrim iesniegt attiecīgu informāciju Valsts kancelejā.

TA-3074 ____________________________________

(S.Voldiņš, V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt vēstules nosūtīšanu Starptautiskajai Ledus Hokeja Federācijai.
2. Pilnvarot Ministru prezidentu parakstīt vēstuli.
3. Valsts kancelejai precizēt vēstuli atbilstoši Tieslietu ministrijas atzinumam, noformēt to un nosūtīt Starptautiskajai Ledus Hokeja Federācijai.
4. Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt, ka jautājums par 2018.gada pasaules čempionāta hokejā organizēšanu Latvijā atbilstoši Sporta likuma 17.pantam tiek saskaņots ar Latvijas Nacionālo sporta padomi.
5. Ja Starptautiskā Ledus hokeja federācija pieņem lēmumu par 2018.gada pasaules čempionāta hokejā organizēšanu Latvijā, Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram trīs mēnešu laikā pēc attiecīga Starptautiskās Ledus hokeja federācijas lēmuma pieņemšanas noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par turpmāko rīcību 2018.gada pasaules čempionāta hokejā organizēšanai.

TA-2725 ____________________________________

(V.Dombrovskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Saglabāt esošo kārtību finanšu stabilitātes nodevas ieskaitīšanai valsts budžeta ieņēmumu kontā. Turpmāko Finanšu stabilitātes nodevas piemērošanas un izlietošanas kārtību skatīt Eiropas Savienības iniciatīvu kontekstā.

TA-2778 ____________________________________

(I.Jaunzeme, D.Pavļuts, V.Dombrovskis)

TA-2995 ____________________________________

(G.Puķītis, M.Lazdovskis, V.Dombrovskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Kultūras ministrijai precizēt informatīvo ziņojumu, norādot konkrētās sabiedriskās vajadzības, kuru dēļ nekustamais īpašums atsavināms, un iesniegt Valsts kancelejā.
3. Konceptuāli atbalstīt nekustamā īpašuma "Ošas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.80680090018) Krimuldas novadā, Krimuldas pagastā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, tādējādi nodrošinot sabiedrībai iespēju iepazīties ar visaptverošu kultūras mantojumu.
4. Īpaši aizsargājamam kultūras piemineklim – Turaidas muzejrezervātam Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma "Ošas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.80680090018) Krimuldas novadā, Krimuldas pagastā daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

TA-2659 ____________________________________

(L.Medina, V.Dombrovskis)

TA-3070 ____________________________________

(E.Rinkēvičs, V.Dombrovskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Apstiprināt šādas Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības Ārlietu padomes 2013.gada 21.oktobra sanāksmē:
2.1. pozīcija Nr.7 "Sīrija";
2.2. pozīcija Nr.5 "Austrumu partnerība".
3. Pieņemt zināšanai sagatavoto informatīvo ziņojumu par citiem Eiropas Savienības Ārlietu padomē izskatāmajiem jautājumiem.
4. Ārlietu ministram E.Rinkēvičam pārstāvēt Latvijas Republiku Eiropas Savienības Ārlietu padomes 2013.gada 21.oktobra sanāksmē.

TA-3071 ____________________________________

(E.Rinkēvičs, V.Dombrovskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Apstiprināt Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes 2013.gada 22.oktobra sanāksmē izskatāmajos jautājumos – pozīcija Nr. 4 "Par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, izvērtējot makro-reģionālo stratēģiju pievienoto vērtību".
3. Pieņemt zināšanai sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārējiem Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomē izskatāmajiem jautājumiem.
4. Ārlietu ministram E.Rinkēvičam pārstāvēt Latvijas Republiku Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes 2013.gada 22.oktobra sanāksmē.

TA-3078 ____________________________________

(L.Straujuma, V.Dombrovskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Zemkopības ministrei L.Straujumai pārstāvēt Latvijas Republiku Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2013.gada 17.oktobra sanāksmē.

TA-2944 ____________________________________

(I.Oša, V.Dombrovskis)

242-s ____________________________________

(J.Leitietis, J.Bordāns, Vj.Dombrovskis, V.Dombrovskis)

272-k____________________________________

()

279-k____________________________________

()

TA-3081-DV ____________________________________

(D.Pavļuts, V.Dombrovskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Pieņemt zināšanai iesniegtos informatīvos ziņojumus par Eiropas Savienības Ārlietu padomes 2013.gada 18.oktobra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem:
2.1. par Pasaules Tirdzniecības organizācijas 9. Ministru konferenci;
2.2. par ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības pilnvaru deklasifikāciju;
2.3. par Ķīnas Tautas Republikas uzsāktajām antidempinga un pretsubsīdiju pārbaudēm pret ES izcelsmes vīna importu;
2.4. par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido sistēmu tādas finansiālās atbildības pārvaldībai, kura saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas tribunāliem, kas izveidoti ar tādiem starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse.
3. Apstiprināt Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmei Kopējās tirdzniecības politikas jautājumos:
3.1. pozīcija Nr.2 "Par ES-Gruzijas Brīvās tirdzniecības līgumu";
3.2. pozīcija Nr.3 "Par ES-Moldovas Brīvās tirdzniecības līgumu";
3.3. pozīcija Nr.2 "Par ES-Ukrainas Brīvās tirdzniecības līgumu";
3.4. pozīcija Nr.2 "Prezidentūras pārskatītais kompromisa priekšlikums Komisijas ieteikumam Padomes Lēmumam, ar ko Komisiju pilnvaro sākt sarunas par ieguldījumu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republiku";
3.5. pozīcija Nr.2 "Eiropas Komisijas ieteikums Padomes lēmumam, ar ko groza sarunu norādes ES un ASEAN sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu, lai pilnvarotu Komisiju Savienības vārdā risināt sarunas par ieguldījumiem".
4. Latvijas Republikas Ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei, pastāvīgai pārstāvei Eiropas Savienībā I.Juhansonei pārstāvēt Latvijas Republiku Eiropas Savienības Ārlietu padomes 2013.gada 18.oktobra sanāksmē.