|
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA
SĒDES PROTOKOLS
|
Rīgā |
Nr.43 |
2015.gada 31.augustā |
|
Sēdi vada |
|
|
|
Ministru prezidente |
- |
L.Straujuma |
|
|
|
|
Ar balsstiesībām piedalās: |
|
|
|
Aizsardzības ministrs |
- |
R.Bergmanis |
|
Ekonomikas ministre |
- |
D.Reizniece-Ozola |
|
Finanšu ministrs |
- |
J.Reirs |
| Iekšlietu ministrs |
- |
R.Kozlovskis |
|
Izglītības un zinātnes ministre |
- |
M.Seile |
| Kultūras ministre |
- |
D.Melbārde |
|
Labklājības ministrs |
- |
U.Augulis |
|
Satiksmes ministrs |
- |
A.Matīss |
|
Tieslietu ministrs |
- |
Dz.Rasnačs |
|
Veselības ministrs |
- |
G.Belēvičs |
| Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs |
- |
K.Gerhards |
|
Zemkopības ministrs |
- |
J.Dūklavs |
|
Ar padomdevēja tiesībām piedalās: |
|
|
|
Latvijas Bankas pārstāvis |
- |
E.Kušners |
|
Ģenerālprokurors |
- |
Ē.Kalnmeiers |
|
Valsts kontroliere |
- |
E.Krūmiņa |
|
Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos, Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja |
-
|
E.Upīte |
|
Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja
|
- |
I.Gailīte |
|
Protokolē |
|
|
|
Dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja
Sēdi sāk plkst.16.25 |
- |
L.Peinberga |
| 1.§ |
| Rīkojuma projekts "Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Ventspils 1.ģimnāzijai" |
|
TA-1850 ____________________________________ |
|
(L.Straujuma) |
Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.
Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai. |
| |
| 2.§ |
| Konceptuāls ziņojums "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" |
|
TA-1827 ____________________________________ |
|
(D.Reizniece-Ozola, J.Reirs, A.Matīss, L.Medina, J.Dūklavs, M.Brencis, A.Kārkliņš, L.Straujuma) |
1. Pieņemt zināšanai iesniegto konceptuālo ziņojumu.
2. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.
3. Ekonomikas ministrijai:
3.1. precizēt un savstarpēji saskaņot konceptuālajā ziņojumā lietotos formulējumus;
3.2. precizēt rīkojuma projektu, paredzot, ka valsts budžeta programmas "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" finansējumam solidāri tiek izmantoti subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi un akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendes;
3.3. precizēto konceptuālo ziņojumu un rīkojuma projektu saskaņot ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju un iesniegt Valsts kancelejā.
4. Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai. |
| |
| 3.§ |
| Dienesta vajadzībām |
|
TA-1824-DV |
|
|
|
| |
| 4.§ |
| Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2016.gadam un ietvaram 2016. 2018.gadam" |
|
TA-1830-IP ____________________________________ |
|
(J.Reirs, I.Šņucins, J.Plūme, E.Krūmiņa, A.Matīss, D.Lucaua, M.Seile, Dz.Rasnačs, L.Medina, B.Bāne, G.Belēvičs, S.Zvidriņa, D.Reizniece-Ozola, J.Dūklavs, R.Bergmanis, R.Kozlovskis, J.Platais, I.Štāle, U.Augulis, K.Šadurskis, J.Endziņš, L.Meņģelsone, K.Gerhards, L.Straujuma) |
1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Finanšu ministrijai pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas līdz 2015.gada 7.decembrim iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”” un noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība””. Fiskālā ietekme 2017. gadā rada +18 440 000 EUR, 2018. gadā +16 590 000 EUR.
3. Pieņemt zināšanai Ministru kabineta 2015.gada 25.augusta sēdē atbalstītā uzdevuma “Informācijas apmaiņas procesa uzlabošana starp finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu” fiskālās ietekmes aprēķinu, kas 2016. gadā rada +3 337 000 EUR, 2017. gadā +3 337 000 EUR un 2018. gadā +3 337 000 EUR.
4. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram saskaņā ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” sagatavošanas grafiku iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumos Nr.1210 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai””, paredzot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums tiek paaugstināts par 10 EUR, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi par -17 000 000 EUR (valsts budžetā -3 400 000 EUR, pašvaldību budžetā -13 600 000 EUR).
5. Konceptuāli atbalstīt Finanšu ministrijas konceptuālajā ziņojumā “Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu” ietverto pirmo risinājuma variantu, kas paredz ar 2016.gadu ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu. Precizēt neapliekamo minimumu sliekšņus, aprēķinus un fiskālo ietekmi atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par mēneša neapliekamo minimumu. Veidojot 2021.gada budžetu, izvērtēt nepieciešamību kompensēt pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu, ja tāds rodas.
6. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram saskaņā ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” sagatavošanas grafiku iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumos Nr.1210 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”', paredzot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma diferencēšanu.
7. Gatavojot likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” un likumprojektu “Par valsts budžetu 2017.gadam”, izvērtēt un iekļaut Valsts ieņēmumu dienesta izmaksas diferencētā neapliekamā minimuma administrēšanai, ņemot vērā progresu risinājumu ieviešanā par iespēju saņemt datus elektroniski apkopotā veidā no datu informācijas sistēmām par maksātāja izdevumiem par izglītību un ārstniecību.
8. Atbalstīt minimālās algas palielināšanu līdz 370 EUR, precizējot kopējo nodokļu ieņēmumu un izdevumi prognozi atbilstoši fiskālās ietekmes aprēķiniem. Finanšu ministrijai aprēķināt paredzamo ietekmi uz ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem un atbilstoši precizēt izdevumu daļu, lai iekļautu nepieciešamo finansējumu ministriju maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjomā 2016., 2017. un 2018.gadam. Finanšu ministrijai sagatavot un līdz 2015.gada 15.decembrim iesniegt Ministru kabinetā attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos.
9. Atbalstīt pabalsta apmēra palielinājumu ar 2016.gadu no 71,14 EUR uz 100 EUR mēnesī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un barikāžu laikā bojā gājušo personu radiniekiem. Papildu nepieciešamo finansējumu 2016.gadā un turpmākajos gados 124 675 EUR apmērā katru gadu Aizsardzības ministrijai nodrošināt piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros budžeta programmā 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds”. Aizsardzības ministrijai sagatavot grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.
10. Atbalstīt Tieslietu ministrijas priekšlikumu samazināt izdevumus budžeta apakšprogrammā 03.03.00 “Juridiskās palīdzības nodrošināšana” 2016.gadam un turpmāk ik gadu 155 817 EUR apmērā (izdevumi precēm un pakalpojumiem) un palielināt izdevumus budžeta programmā 07.00.00 „Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana” 2016.gadam un turpmāk ik gadu 155 817 EUR apmērā (izdevumi atlīdzībai, tai skaitā atalgojumam 120 072 EUR), lai nodrošinātu informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanu un uzkrāšanu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.
11. Atbalstīt valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu neatliekamo pasākumu īstenošanai (tai skaitā neatkarīgajām institūcijām) saskaņā ar Finanšu ministrijas iesniegtā informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2016.gadam un ietvaram 2016. – 2018.gadam” 3.pielikumu (atbilstoši sēdē nolemtajam).
12. Atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei 2016. – 2018.gadam 383 196 EUR apmērā ik gadu (tai skaitā VSIA “Latvijas Radio” 217 431 EUR apmērā ik gadu, VSIA “Latvijas Televīzija” 94 621 EUR apmērā ik gadu un reģionālajām televīzijām 71 144 EUR apmērā ik gadu) sabiedriskās saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanai.
13. Atbalstīt papildu finansējumu Kultūras ministrijai 2016.gadā 386 584 EUR apmērā, 2017.gadā 541 584 EUR apmērā un 2018.gadā 566 584 EUR apmērā informatīvās telpas drošībai kritiski nepieciešamo pasākumu īstenošanai (klasificēta informācija). Kultūras ministrijai līdz 2015.gada 2.septembrim iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par papildu nepieciešamo izdevumu sadalījumu pa pasākumiem un budžeta programmām/apakšprogrammām 2016., 2017. un 2018.gadam.
14. Aizsardzības ministrijai tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošināt finansējumu informatīvās telpas drošībai kritiski nepieciešamo pasākumu īstenošanai atbilstoši šī protokola 3.§ 4.punktā noteiktajam (klasificēta informācija).
15. Pieņemt zināšanai izglītības un zinātnes ministres sniegto informāciju par iespējamo papildu finansējuma nepieciešamību 2016.gadā saistībā ar faktisko skolēnu skaita pieaugumu uz 2015.gada 1.septembri (vispārējās, privātajās un profesionālās izglītības iestādēs). Par nepieciešamā finansējuma apjomu lemt pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtās informācijas Finanšu ministrijā izvērtēšanas un saskaņošanas, nepieciešamības gadījumā finansējumu paredzēt, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam” otrajā lasījumā.
16. Pieņemt zināšanai Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pieteikto finansējumu demogrāfijas pasākumiem. Atbalstīt satiksmes ministra ierosinājumu sadarbībā ar Labklājības ministriju turpināt diskusiju par daudzbērnu ģimenes goda kartes izmantošanu braucienam pasažieru vilcienos, nepieciešamības gadījumā finansējumu paredzēt, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam” otrajā lasījumā. Vienlaikus pieņemt zināšanai, ka netiek atbalstīts priekšlikums par brīvpusdienu saņēmēju loka paplašināšanu (5.klase), un atbildīgajām ministrijām izvērtēt iespējas efektīvāk izmantot šim mērķim jau piešķirtos līdzekļus.
17. Pieņemt zināšanai, ka pēc Ārlietu ministrijas (Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta) apkopotās un iesniegtās informācijas par pamatbudžeta programmā 96.00.00. “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai izlietoto finansējumu un plānoto līdzekļu atlikumu kā prioritārs tiks izskatīts veselības ministra pieteiktais jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu 2015.gadā valsts galvoto aizdevumu pamatsummas atmaksai slimnīcām.
18. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.02.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” finansējumam 2016.gadā un turpmākajos gados tiek izmantotas akciju sabiedrības “Latvenergo” dividendes un subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi tādā apmērā, lai nodrošinātu fiskāli neitrālu ietekmi atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.
19. Izvērtējot vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2014.-2016.gadam un 2015.-2017.gadam piešķirto finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām, kā arī atbalstot finansējumu neatkarīgajām institūcijām neatliekamo pasākumu finansēšanai, kuru ietvaros nav paredzēta jaunu amata vietu izveidošana esošo funkciju nodrošināšanai, Ministru kabineta 2015.gada 25., 27. un 31.augusta sēdē tika uzklausīts neatkarīgo institūciju viedoklis. Pieņemt zināšanai valsts kontrolieres sniegto informāciju, ka, nepiešķirot papildu finansējumu, tiks vājināta institūcija, kas pārbauda līdzekļu izlietojumu, netiks novērsta nesabalansētība Valsts kontroles atalgojuma sistēmā salīdzinājumā ar citām institūcijām, Valsts kontrole nevarēs nodrošināt revīziju sarežģītās un specifiskās jomās, kur nepieciešama ekspertu piesaiste (enerģētika un būvniecība), tāpat Valsts kontrole nevarēs veikt lietderības revīzijas iekšējās un ārējās drošības jomās, kā arī nozares horizontālo politiku jautājumos.
20. Finanšu ministrijai, apkopojot Ministru kabinetā atbalstītos priekšlikumus, koriģēt 2016.gadā ieplānoto finansējumu 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00. “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
21. Pieņemt zināšanai, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards uztur spēkā Ministru kabineta 2015.gada 27.augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr. 42 3.§ 26.punkts) izteikto atsevišķo viedokli par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamā minimuma paaugstināšanu.
|
| |
| 5.§ |
| Informatīvais ziņojums "Par neatkarīgo institūciju iesniegtajām jaunajām politikas iniciatīvām 2016., 2017. un 2018.gadam" |
|
TA-1689-IP ____________________________________ |
|
(L.Straujuma) |
| Jautājums izskatīts vienlaikus ar šī protokola 4.§ minēto informatīvo ziņojumu. |
| |
| 6.§ |
| Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 16.marta rīkojumā Nr.124 "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2016.gadam" sagatavošanas grafiku"" |
|
TA-1871-IP ____________________________________ |
|
(B.Bāne, L.Straujuma) |
1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.
Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.
2. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm (turpmāk – ministrijas) pēc gala lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā par papildu finansējuma piešķiršanu neatliekamiem pasākumiem, kā arī optimizācijas pasākumiem 2016., 2017. un 2018.gadam, saskaņojot ar Finanšu ministriju, atļaut līdz maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma 2016., 2017. un 2018.gadam iesniegšanai Finanšu ministrijā (2015.gada 2.septembris):
2.1. precizēt ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, ieņēmumus par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, budžeta izpildes procesā veicamos transfertus un tiem atbilstošos izdevumus, valsts pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citus maksājumus no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības, nepalielinot valsts budžeta deficītu;
2.2. precizēt valsts budžeta izdevumus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, veicot līdzekļu pārdali no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai” plānotā finansējuma uz attiecīgās ministrijas budžetu un no attiecīgās ministrijas budžeta uz 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmu 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai”;
2.3. precizēt Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta izdevumus, veicot līdzekļu pārdali no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai” plānotā finansējuma uz attiecīgās ministrijas budžetu un no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta uz 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai”;
2.4. veikt izdevumu pārdales starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, izņemot izdevumus valsts parāda vadībai, procentu maksājumiem par studiju un studējošo kreditēšanu, iemaksas Eiropas Savienības budžetā, iemaksas NATO, izdevumus starptautiskajai sadarbībai, Labklājības ministrijas pamatbudžeta izdevumus valsts sociālajiem pabalstiem, valsts budžeta uzturēšanas izdevumus transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus sociālajiem pabalstiem;
2.5. veikt tehniskus precizējumus.
3. Ministrijām nepārdalīt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēto finansējumu uz izdevumiem valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.
4. Ministrijām, kurām atbilstoši Ministru kabinetā nolemtajam piešķirts papildu finansējums bāzes izdevumiem vai neatliekamiem pasākumiem, to atļaut izlietot tikai noteiktajam mērķim, neveicot finansējuma pārdali citiem pasākumiem.
5. Finanšu ministrijai atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem 2016., 2017. un 2018.gadam, kā arī Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem un atbalstītajam papildu finansējumam neatliekamajiem pasākumiem, kā arī optimizācijas pasākumiem, sadarbībā ar ministrijām aprēķināt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu 2016., 2017. un 2018.gadam (ministrijas kopsavilkumu un apakšblokus I “Valsts pamatfunkciju īstenošana” un II “Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana”) un līdz 2015.gada 4.septembrim elektroniski nosūtīt ministrijām.
6. Pēc maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma 2016., 2017. un 2018.gadam aprēķināšanas un iesniegšanas Finanšu ministrijā (2015.gada 2.septembris) līdz ministriju valsts budžeta pieprasījumu 2016., 2017. un 2018.gadam sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā (2015.gada 14.septembris) ministrijām neveikt šī protokollēmuma 2.punktā minētās izmaiņas.
7. Ministrijām, ņemot vērā Ministru kabinetā neatbalstītos papildu pieprasījumus, kā arī noteiktos optimizācijas pasākumus, izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, nevirzīt tālāk sagatavotos likumprojektus, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt to īstenošanu esošā finansējuma ietvaros.
8. Ministrijām līdz 2015.gada 7.septembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā budžeta likumprojektu paketē iekļaujamos likumprojektus.
9. Ministrijām līdz 2015.gada 14.septembrim sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā valsts budžeta pieprasījumus 2016., 2017. un 2018.gadam.
10. Finanšu ministrijai sagatavot un 2015.gada 28.septembrī iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” (ar paskaidrojumiem, fiskālo risku deklarāciju, Fiskālās disciplīnas padomes fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu) un likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam” (ar paskaidrojumiem).
11. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumu Nr.523 “Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” 45.punktā noteikto Finanšu ministrijai sadarbībā ar pārējām ministrijām divu mēnešu laikā pēc likuma “Par valsts budžetu 2016.gadam” izsludināšanas nodrošināt detalizētu valsts budžeta likuma paskaidrojumu sagatavošanu un publicēšanu Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.
12. Noteikt, ka ministrijas valsts budžeta pieprasījumu 2016., 2017. un 2018.gadam paskaidrojumus sagatavo saīsinātā formā.
13. Finanšu ministrijai līdz 2015.gada 4.septembrim elektroniski nosūtīt ministrijām valsts budžeta paskaidrojumu veidlapu un valsts budžeta pieprasījumos iekļaujamo veidlapu iesniegšanas secību.
|
| |
Sēdi slēdz plkst. 20.20
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās,
Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte
|
