|
|
|
|
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA
ĀRKĀRTAS SĒDES PROTOKOLS
|
Rīgā |
Nr.47 |
2019.gada 11.oktobrī |
|
Sēdi vada |
|
|
|
Ministru prezidents
|
- |
A.K.Kariņš |
|
|
|
|
Ar balsstiesībām piedalās:
|
|
|
| Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs |
- |
A.Pabriks |
|
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs |
- |
J.Bordāns |
|
Ārlietu ministrs |
- |
E.Rinkēvičs |
| Ekonomikas ministrs |
- |
R.Nemiro |
| Finanšu ministrs |
- |
J.Reirs |
|
Iekšlietu ministrs |
- |
S.Ģirģens |
| Izglītības un zinātnes ministre |
- |
I.Šuplinska |
|
Kultūras ministrs |
- |
N.Puntulis |
|
Labklājības ministre |
- |
R.Petraviča |
|
Satiksmes ministrs |
- |
T.Linkaits |
|
Veselības ministre |
- |
I.Viņķele |
| Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs |
- |
J.Pūce |
|
Zemkopības ministrs |
- |
K.Gerhards |
|
Ar padomdevēja tiesībām piedalās: |
|
|
|
Latvijas Bankas pārstāvis |
- |
M.Kazāks |
| Valsts kancelejas direktors |
- |
J.Citskovskis |
|
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks |
- |
V.Sidorenkovs |
|
|
|
|
|
Protokolē |
|
|
|
Dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja
Sēdi sāk plkst.10.00 |
- |
L.Peinberga |
| 1.§ |
| Priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā |
|
TA-1917 ____________________________________ |
|
(J.Bordāns, S.Šķiltere, S.Zvidriņa, O.Zeile, A.K.Kariņš) |
1. Pieņemt zināšanai tieslietu ministra sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (Nr.371/Lp13) pirms otrā lasījuma.
2. Tieslietu ministram līdz 2019.gada 17.oktobrim iesniegt šī protokollēmuma 1.punktā minētos priekšlikumus Saeimā izskatāmajam likumprojektam "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (Nr.371/Lp13) pirms otrā lasījuma.
3. Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2020.gada 15.jūnijam:
3.1. iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektu, kas nodrošina kadastrālo vērtību bāzi 2022.–2025.gadam, kuru piemēro kadastrālās vērtības aprēķinam no 2022.gada 1.janvāra;
3.2. nodrošināt prognozēto kadastrālo vērtību publisko pieejamību pārskatāmā veidā.
4. Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, pieaicinot kompetentās institūcijas, izstrādāt un 12 mēnešu laikā pēc Ministru kabineta noteikumu par kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanas iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli.
5. Ņemot vērā Finanšu ministrijai šī protokollēmuma 4.punktā doto uzdevumu, atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 29.§) 3.punktu.
6. Ņemot vērā šī protokollēmuma 3.punktā doto uzdevumu, atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.33 59.§) 5.punktu.
|
| |
| 2.§ |
| Rīkojuma projekts "Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā" |
|
TA-1858-IP ____________________________________ |
|
(A.K.Kariņš) |
Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu (ierobežotas pieejamības informācija).
Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.
Ar šo rīkojumu Latvijas pilsonībā tiek uzņemtas 75 personas. |
| |
| 3.§ |
| Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" snieguma ietvarā noteikto mērķu sasniegšanas progresu un snieguma rezerves finansējuma tālāku izmantošanu" |
|
TA-1905 ____________________________________ |
|
(J.Reirs, A.Eberhards, R.Petraviča, A.K.Kariņš) |
1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Izpildot likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" 19.pantā noteikto un Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra rīkojuma Nr.709 "Par integrēto teritoriālo investīciju specifisko atbalsta mērķu finansējuma kopējo apjomu katram nacionālās nozīmes attīstības centram un kopējiem rezultatīvajiem rādītājiem nacionālas nozīmes attīstības centru grupai" 5.punktā noteikto – nodrošināt virssaistību Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondi) darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros neitrālu ietekmi uz valsts budžeta bilanci, sākot ar šī protokollēmuma spēkā stāšanās brīdi līdz ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda beigām, ES fondu atbildīgās iestādes un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā ES fondu sadarbības iestāde atbilstoši kompetencei nodrošina, ka virssaistības tiek kompensētas no ES fondu atbrīvotā finansējuma (neatbilstoši veikto izdevumu un lauzto vienošanās/līgumu rezultātā atbrīvotā finansējuma), kuru atstāj neizmantotu, nepārdala citiem projektiem vai citām projekta darbībām šādos darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārajos virzienos:
2.1. ERAF 3.prioritārajā virzienā "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja";
2.2. ERAF 5.prioritārajā virzienā "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte";
2.3. ERAF 8.prioritārajā virzienā "Izglītība, prasmes un mūžizglītība";
2.4. ERAF 9.prioritārajā virzienā "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana";
2.5. Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) 9.prioritārajā virzienā "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ietvaros;
2.6. Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) 6.prioritārajā virzienā "Ilgtspējīga transporta sistēma".
3. Finanšu ministrijai divu nedēļu laikā pēc šī protokollēmuma spēkā stāšanās nosūtīt ES fondu atbildīgajām iestādēm informāciju par atbrīvoto ES fondu finansējumu (neatbilstoši veikto izdevumu un lauzto vienošanās/līgumu rezultātā atbrīvotais finansējums).
4. Finanšu ministrijai, iesniedzot noteiktā kārtībā Ministru kabinetā (līdz 1.martam un līdz 1.septembrim) pusgada informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju aktualitātēm, iekļaut minētajā informatīvajā ziņojumā kopsavilkumu par šī protokollēmuma 2.punktā minētā uzdevuma izpildes statusu attiecībā uz virssaistību kompensēšanu no ES fondu atbrīvotā finansējuma un nepieciešamības gadījumā sniegt priekšlikumus izmaiņām atbrīvotā finansējuma izmantošanas kārtībā.
5. Atbalstīt šādas ES fondu snieguma rezerves finansējuma un ES fondu finansējuma atlikumu finansējuma pārdales:
5.1. novirzīt 9.3.1.1.pasākumam "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošana" ES fondu finansējumu 8 826 123 EUR apmērā:
5.1.1. 1 352 336 EUR ERAF finansējumu no Labklājības ministrijas pārziņā esošā 9.3.1.2.pasākuma "Infrastruktūras attīstība funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izveidei";
5.1.2. 1 274 049 EUR ESF finansējumu no Labklājības ministrijas pārziņā esošā 7.2.1.3.pasākuma "Jauniešu garantijas pasākumu īstenošana pēc 2018.gada";
5.1.3. 3 019 248 EUR ESF finansējumu no Labklājības ministrijas pārziņā esošā 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk – SAM) "Uzlabot darba drošību, it īpaši, bīstamo nozaru uzņēmumos";
5.1.4. 2 863 822 EUR ERAF finansējumu no VARAM pārziņā esošā 5.1.1.SAM "Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās";
5.1.5. 316 668 EUR ERAF finansējumu no VARAM pārziņā esošā 5.4.1.1.pasākuma "Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās";
5.2. Satiksmes ministrijai novirzīt 4.5.1.1.pasākumam "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" 20 000 000 EUR KF finansējumu no 6.2.1.2.pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros pārtraukto projektu finansējuma, pārējo projektu pārtraukšanas rezultātā atbrīvoto finansējumu atbilstoši informatīvā ziņojuma 1.pielikumam "Snieguma rezerves finansējuma un finansējuma atlikumu novirzīšanas priekšlikumi" (turpmāk – 1.pielikums) pārdalot 6.prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" ietvaros;
5.3. Kultūras ministrijai novirzīt uz Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" otro atlases kārtu 1 512 337 EUR valsts budžeta virssaistību finansējumu no 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" trešās atlases kārtas.
6. Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.39 48.§) "Par turpmāku atbalstu jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, un nodarbinātiem jauniešiem sākotnējās profesionālās izglītības programmu apguvei otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena vai pusotra mācību gada laikā" 9.3.apakšpunktu.
7. Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegādes projekta īstenošanai, Satiksmes ministrijai novirzīt 6.1.4.1.pasākuma "Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā" KF finansējumu 24 000 000 EUR.
8. Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2019.gada 13.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.41 1.§) "Informatīvais ziņojums "Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam"" 3.1.4.apakšpunktu.
9. Atbalstīt informatīvā ziņojuma 1.pielikumā piedāvāto risinājumu ES fondu snieguma rezerves finansējuma un ES fondu finansējuma atlikumu izmantošanai, vienlaikus paredzot, ka ES fondu atbildīgās iestādes var piedāvāt korekcijas ES fondu finansējuma pārdalēm, kuru rezultātā netiek veiktas pārdales starp prioritārajiem virzieniem/fondiem, šādā kārtībā:
9.1. ES fondu atbildīgajām iestādēm, kuru pārziņā esošo SAM/pasākumu finansējuma pārdaļu risinājums atbilstoši informatīvā ziņojuma 1.pielikumam atbilst sākotnēji Ministru kabineta noteikumos par SAM/pasākumu īstenošanu norādītajam plānotajam ES fondu finansējumam, atļaut Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā ES fondu sadarbības iestādei veikt nepieciešamos grozījumus ar konkrēto SAM/pasākumu ieviešanu aktuālajos tiesību aktos – nolikumā, līgumos/vienošanās par projektu īstenošanu – līdz Ministru kabineta noteikumos par SAM/pasākumu īstenošanu norādītajam plānotajam ES fondu finansējuma apmēram;
9.2. ES fondu atbildīgajām iestādēm, kuru pārziņā esošo SAM/pasākumu finansējuma pārdaļu risinājums atbilstoši informatīvā ziņojuma 1.pielikumam paredz izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par SAM/pasākumu īstenošanu, iespējami īsā laikā sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, atbilstoši aktuālajam SAM/pasākumu finanšu pārdaļu risinājumam. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā ES fondu sadarbības iestādei nodrošināt, ka iesniegtos projektu iesniegumus pirms apstiprināšanas, kā arī grozījumus līgumos vai vienošanās par projektu īstenošanu, kas saistīti ar šajā punktā minētajām finansējuma pārdalēm, saskaņo ar attiecīgo ES fondu atbildīgo iestādi;
9.3. ES fondu atbildīgajām iestādēm, kuru pārziņā esošo SAM/pasākumu finansējuma pārdaļu risinājums atbilstoši informatīvā ziņojuma 1.pielikumam paredz izmaiņas arī darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", divu nedēļu laikā iesniegt Finanšu ministrijai attiecīgus grozījumu priekšlikumus darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", sniedzot attiecīgu pamatojumu ierosinātajiem grozījumiem.
10. Finanšu ministrijai, pamatojoties uz ES fondu atbildīgo iestāžu sniegto informāciju, sagatavot un steidzamības kārtā viena mēneša laikā iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība".
11. Lai efektīvi izmantotu ES fondu finansējuma atlikumus, ES fondu atbildīgajām iestādēm un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā ES fondu sadarbības iestādei atbilstoši kompetencei nodrošināt, ka:
11.1. izsludinātajās 3.3.1.SAM "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām", 4.2.2.SAM "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās” un 5.6.2.SAM "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" projektu iesniegumu atlasēs projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir noteikts ne ilgāk kā līdz 2020.gada 1.martam un projektu iesniegumu iesniegšanas termiņi netiek pagarināti;
11.2. projektu iesniegumu atlasēs jauni līgumi vai vienošanās par projektu īstenošanu tiek slēgti ne vēlāk kā līdz 2021.gada 1.jūnijam, izņemot Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošos pasākumus, kuros projektu atlases nolikumos jau šobrīd ir noteikti garāki līgumu slēgšanas termiņi termiņi.
12. Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju, atļaut Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā ES fondu sadarbības iestādei saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 16.decembra noteikumu Nr.784 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā" 51.4 7.apakšpunktu pagarināt atsevišķu projektu īstenošanas termiņu par laiku, kas pārsniedz sešus mēnešus, snieguma rezerves izmantošanai, ja ievēroti šādi nosacījumi:
12.1. ES fondu atbildīgā iestāde, ja nepieciešams, konsultējoties ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā ES fondu sadarbības iestādi, divu nedēļu laikā izvērtē un iesniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā ES fondu sadarbības iestādei konkrētu projektu īstenošanas termiņu pagarinājumu pamatotību, lietderību un nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai saistībā ar snieguma rezerves izmantošanu;
12.2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā ES fondu sadarbības iestādei, pamatojoties uz šī protokollēmuma 12.1.apakšpunktā minēto informāciju, nodrošināt attiecīgu grozījumu veikšanu līgumos vai vienošanās par ES fondu projektu īstenošanu.
13. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu atzīmēt, ka labklājības ministrei R.Petravičai ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds:
"Neatbalstu punkta 5.1.4. svītrošanu, jo tādējādi mēs pasakām, ka DI nav mūsu prioritāte. Daudzas pašvaldības ir uzsākušas DI projektu īstenošanu, bet sakarā ar cenu sadārdzinājumu būvniecībā ir nepieciešami papildu līdzekļi. Nepieciešamā papildu summa ir 12880623 EUR. Svītrojot punktu 5.1.4., papildus nepieciešamais finansējums DI projektiem tiek samazināts par 4054500 EUR. Līdz ar to, visticamāk, daudzas pašvaldības atteiksies īstenot DI projektus, kuri paredz līdz 2023.gadam 1000 cilvēkiem no institūcijām pāriet uz dzīvi grupu dzīvokļos. Kā arī DI projekti paredzēti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Lūdzu rast iespēju, vēlreiz pārskatot ministriju pārdales, atbalstīt LM lūgumu DI procesa īstenošanai. Kā arī vēlos norādīt, ka no nepieciešamajiem 12880623 EUR 5645633 EUR esam raduši savas ministrijas ietvaros, pārdalot ERAF un ESF finansējumu."
|
| |
| 4.§ |
| Plāna projekts "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2020.gadam" |
|
TA-1950 ____________________________________ |
|
(J.Reirs, B.Bāne, S.Ģirģens, I.Šuplinska, I.Vanaga, E.Rinkēvičs, N.Puntulis, P.Leiškalns, V.Vesperis, M.Kazāks, A.K.Kariņš) |
1. Apstiprināt Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2020.gadam.
2. Finanšu ministrijai līdz 2019.gada 15.oktobrim iesniegt Eiropas Komisijai un Euro grupai sagatavoto Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2020.gadam.
|
| |
| 5.§ |
| Likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" |
|
TA-1951 ____________________________________ |
|
(J.Reirs, B.Bāne, S.Ģirģens, I.Šuplinska, I.Vanaga, E.Rinkēvičs, N.Puntulis, P.Leiškalns, V.Vesperis, M.Kazāks, A.K.Kariņš) |
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" un tā paskaidrojumus.
2. Finanšu ministram likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam", tā paskaidrojumus, fiskālo risku deklarāciju un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavoto fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu iesniegt Saeimai 2019.gada 14.oktobrī.
3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.
|
| |
| 6.§ |
| Likumprojekts "Par valsts budžetu 2020.gadam" |
|
TA-1952 ____________________________________ |
|
(J.Reirs, B.Bāne, S.Ģirģens, I.Šuplinska, I.Vanaga, E.Rinkēvičs, N.Puntulis, P.Leiškalns, V.Vesperis, M.Kazāks, A.K.Kariņš) |
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 2020.gadam" un tā paskaidrojumus.
2. Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 21.panta otrās daļas 17.punktam, iesniedzot Saeimā likumprojektu "Par valsts budžetu 2020.gadam", Valsts kancelejai pievienot tam arī Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta sēdes protokollēmuma Nr.35 23.§, 2019.gada 27.augusta sēdes protokollēmuma Nr.36 49.§, 2019.gada 3.septembra sēdes protokollēmuma Nr.37 31.§, 2019.gada 13.septembra sēdes protokollēmuma Nr.41 1.§ un 2019.gada 17.septembra sēdes protokollēmuma Nr.42 34.§.
3. Pieņemt zināšanai, ka, ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" saistībā ar prioritāra pasākuma "Strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem palielināt izmaksājamo vecāku pabalsta apmēru" īstenošanu netiek virzīts 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, likumprojektā "Par valsts budžetu 2020.gadam" un likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" nav iekļauts Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra sēdes protokollēmuma (prot Nr.42 34.§) 29.punktā paredzētais finansējuma palielinājums.
4. Pieņemt zināšanai, ka tiek izveidotas 16 jaunas amata vietas, tajā skaitā:
4.1. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam 2 amata vietas prioritārā pasākuma "Jaunais politisko organizāciju (partiju) finansēšanas modelis" ietvaros;
4.2. Valsts prezidenta kancelejai 3 amata vietas prioritārā pasākuma "Valsts prezidenta kancelejas amatu vietu un darbinieku atalgojuma palielināšana" ietvaros;
4.3. Valsts kancelejai 3 amata vietas prioritārā pasākuma "Vienotas valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas kapacitātes izveide" ietvaros;
4.4. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei 3 amata vietas prioritārā pasākuma "Aktuālie informatīvās telpas drošības pasākumi - mākoņtehnoloģiju pakalpojuma nodrošināšana un monitoringa centra kapacitātes stiprināšana" ietvaros;
4.5. Pārresoru koordinācijas centram 1 amata vieta publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības pilnveidošanai, papildinot koordinācijas institūcijas uzdevumu apjomu;
4.6. Ārlietu ministrijai 4 amata vietas, tajā skaitā prioritārā pasākuma "Vēstniecības Austrālijā atvēršana un darbības nodrošināšana" ietvaros 3 amata vietas un 2019.gadā izveidotā vēstnieka amata vieta Beļģijā.
5. Pārresoru koordinācijas centram:
5.1. līdz 2019.gada 15.novembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, lai paredzētu deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dividenžu izmaksas kārtību arī publisku personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās, publisko personu kapitālsabiedrību atkarīgajās kapitālsabiedrībās un meitas sabiedrībās;
5.2. līdz 2019.gada 15.novembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu grozījumus Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumos Nr.806 "Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu", nosakot skaidru kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrībām veicami maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, un nosakot, ka valsts budžetā iemaksājamajā peļņas daļas apmērā tiek ņemts vērā arī uzņēmumu ienākuma nodoklis;
5.3. viena mēneša laikā pēc šī protokollēmuma 5.1.apakšpunktā minētā likumprojekta pieņemšanas sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu grozījumus Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumos Nr.806 "Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu", nosakot skaidru kārtību, kādā publisku personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās, publisko personu kapitālsabiedrību atkarīgajās kapitālsabiedrībās un meitas sabiedrībās veicami maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu.
6. Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 16. divi prim panta septītajai daļai, iesniedzot Saeimā likumprojektu "Par valsts budžetu 2020.gadam", Valsts kancelejai pievienot tam arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu.
7. Finanšu ministrijai likumprojektu "Par valsts budžetu 2020.gadam" (budžeta likumprojektu paketi) un paskaidrojumus iesniegt Saeimai 2019.gada 14.oktobrī.
8. Atļaut Finanšu ministrijai līdz likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" un tā paskaidrojumu iesniegšanai Saeimā veikt tajos tehniskus precizējumus.
9. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.
10. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā:
10.1. priekšlikumus iesniegt Finanšu ministrijā termiņā, kādu Saeima noteiks otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanai;
10.2. neiesniegt priekšlikumus, kas pasliktina valsts budžeta finansiālo bilanci, izņemot gadījumus, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu;
10.3. neiesniegt priekšlikumus par tādām apropriāciju izmaiņām, kuras saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto iespējams veikt ar finanšu ministra rīkojumu.
11. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu atzīmēt, ka iekšlietu ministram S.Ģirģenam ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds:
"Lūdzu izteikt likumprojekta 54.punktu šādā redakcijā:
Ja 2020.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un Eiropas Komisija ir atzinusi, ka tie nav uzskatāmi par vienreizējiem ieņēmumu pasākumiem Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē, finanšu ministram ir tiesības par pusi no to apmēra palielināt apropriāciju Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmā "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds", savukārt, par otro pusi palielināt apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 09.00.00 programmā "Valsts nozīmes reformas īstenošana", ja 2020.gada reformu īstenošanas pasākumi nerada negatīvu ietekmi turpmākajiem gadiem, Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Ja 2020.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas nesasniedz šajā likumā plānoto apmēru, finanšu ministram ir pienākums par attiecīgo apmēru samazināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 5 darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas samazinājumu."
|
| |
| 7.§ |
| Informatīvais ziņojums "Par nepieciešamo papildu finansējumu breksita seku risināšanai" |
|
TA-1878-IP ____________________________________ |
|
(E.Rinkēvičs, S.Ģirģens, I.Viņķele, J.Bordāns, B.Bāne, D.Trofimovs, A.K.Kariņš) |
| Ierobežotas pieejamības informācija |
| |
| 8.§ |
| (iekļauts papildus) Blakus sūdzības projekts Administratīvajai apgabaltiesai lietā Nr.A420250719 |
|
TA-1643 ____________________________________ |
|
(I.Šuplinska, R.Nemiro, S.Ģirģens, R.Petraviča, E.Rinkēvičs, I.Viņķele, A.K.Kariņš) |
1. Apstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto blakus sūdzības projektu par Administratīvās rajona tiesas spriedumu lietā Nr.A420250719.
2. Izglītības un zinātnes ministrijai samaksāt valsts nodevu par blakus sūdzību un steidzami iesniegt Valsts kancelejā valsts nodevas samaksu apstiprinoša dokumenta kopiju.
3. Pilnvarot izglītības un zinātnes ministri I.Šuplinsku parakstīt blakus sūdzības projektu Administratīvajai rajona tiesai lietā Nr.A420250719.
4. Valsts kancelejai noformēt blakus sūdzību un kopā ar šī protokollēmuma 2.punktā minētā dokumenta kopiju nosūtīt Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam.
5. Pieņemt zināšanai, ka ekonomikas ministrs R.Nemiro, iekšlietu ministrs S.Ģirģens un labklājības ministre R.Petraviča ir pret tiesvedības turpināšanu lietā Nr.A420250719. |
| |
Sēdi slēdz plkst. 12.20
Ministru prezidents
A.K.Kariņš
Valsts kancelejas direktors
J.Citskovskis
|
|
|
|
|
