|
Godātās dāmas un kungi,
Vispirms, paldies par iespēju jūs uzrunāt jautājumā par to, kā turpmāk būtu veidojama sadarbība starp Latviju un Krieviju. Raugoties uz abu valstu attiecībām no šodienas redzes leņķa, mums nevajadzētu būt nedz pārāk lieliem optimistiem, nedz pārlieku pesimistiskiem. Mūsu attiecības nav tikai baltas vai melnas. Tās ir ļoti niansētas un daudzveidīgas. Mēs varam atrast virkni piemēru, kuri apstiprina šo viedokli.
Pirms runājam par konkrētas sadarbības iespējām šodien, ir jāatceras, ka pirms apmēram 13 gadiem, saraujot Padomju ļaunuma impērijas važas, mēs sākām no vienām starta pozīcijām. Kopš tā brīža gan Latvija, gan Krievija ir centusies atrast savām nacionālajām interesēm atbilstošāko valstiskuma attīstības modeli.
Latvijas gadījumā mēs esam atjaunojuši un, vismaz raugoties no demokrātijas redzes leņķa, būtiski pilnveidojuši valsti, kura vardarbīgi tika iznīcināta 2.Pasaules kara laikā. Arī Krievija pa šo laiku ir turpinājusi meklēt savu vietu jaunajās pasaules realitātēs.
Domāju, ka pēdējie desmit gadi ir devuši iespēju izdarīt virkni stratēģiska rakstura secinājumu. Secinājumus ir iespējams izdarīt arī attiecībā uz Latvijas – Krievijas attiecībām.
Pirmkārt, valstu lielumam un ģeogrāfiskajam izvietojumam mūsdienu starptautisko attiecību sistēmā nav vairs tik būtiskas nozīmes kā tas bija pat desmit gadus atpakaļ. Par mūsu politiskās sistēmas attīstību ikviens var spriest, gūstot tiešu un nepastarpinātu informāciju, ko nodrošina informācijas sabiedrības pastāvēšana. Latvijas ekonomika ir daļa no Eiropas savienības iekšējā tirgus, kas savukārt šobrīd ir viens no būtiskākajiem globālās ekonomikas spēlētājiem. Arī šajā ziņā vecās ģeopolitikas nozīme ir ievērojami samazinājusies.
Otrkārt, tikai tās postpadomju telpas valstis, kuras ir tikušas galā ar savu vēstures mantojuma nastu, uzrāda patiesu demokrātijas un ekonomikas progresu.
Treškārt, tirgus saimniecības un reālas konkurences apstākļos, starpvalstu politisko attiecību ietekme uz ekonomiskās sadarbības saturu ir ierobežota. Ja politika ir neefektīva un kavē ekonomisko saišu veidošanos, tirgus atrod citas sadarbības formas un iespējas.
Cetutkārt, starpvalstu attiecības pašas par sevi nav nedz sliktas, nedz labas. To nozīmi nosaka to ietekme uz valstu nacionālajām interesēm – uz tās iedzīvotāju labklājību un drošību. Latvijas-Krievijas attiecības nav izņēmums.
Kaut gan dažos vārdos minēju vēsturi, šodien nav īstā reize par to runāt. Vēsture ir skaidra un zināma ikvienam. Par to runāsim citur. Šodien ir jārunā par to, kā dzīvosim, jeb kā vēlamies dzīvot tālāk.
Kādu Krievijas politiku no valdības var sagaidīt Latvijas uzņēmēji.
Vispirms jāuzsver, ka Latvijas-Krievijas attiecības nav vairs klasiski divpusējas valstu attiecības. Mūsu politika tiks īstenota ES kopējas politikas ietvaros. Un otrādi, Krievijas politika pret Latviju būs Krievijas politika pret Eiropas savienību kopumā. Eiropas savienība un Krievija ir uzsākušas stratēģiskas partnerības veidošanu. Latvijas - Krievijas attiecības būs šīs stratēģiskās partnerības daļa. Pēdējā mēneša laikā, Latvijai aktīvi ņemot līdzdalību, ES un Krievija ir vienojušās par to sadarbību nosakošā galvenā dokumenta – Partnerības un Sadarbības līguma attiecināšanu uz paplašināto Eiropas savienību.
Latvijas-Krievijas attiecības veidosies četru ES-Krievijas sadarbības telpu ietvaros no kurām visbūtiskākā ir kopīgas ekonomikas telpas izveidošana. Valdības prioritāte turpmākajos gados ir pragmātiski veicināt šīs telpas tapšanu.
Nupat notikušajā ES-Krievijas galotņu sanāksmē Maskavā tika pielikts punkts Krievijas – ES sarunām par Krievijas dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Tas nozīmē, ka iegūsim atklātāku, investīcijām labvēlīgāku un prognozējamāku sadarbības partneri.
Šajā kontekstā vēlos uzsvērt, ka valdības prioritātes tālākajās sarunās par Krievijas pievienošanos PTO ir panākt to, ka Krievija atsakās no līdz šim diskriminējošās dzelzceļu tarifu politikas. ES - Krievijas sadarbības garam, kā arī brīvā tirgus principiem neatbilstoša ir arī politika, kuras mērķis ir radīt ekonomiskas problēmas Ventspils ostai.
Latvijas dalība ES un NATO, kā arī Krievijas gaidāmā dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā nozīmē to, ka divpusējās Latvijas – Krievijas attiecībās ir palielinājies Latvijas politiskais un ekonomiskais svars. Tas būs jo īpaši svarīgi Latvijas uzņēmējiem, kas vēlas attīstīt sadarbību ar mūsu kaimiņu.
Kā Zaļās partijas biedrs, esmu īpaši gandarīts par Latvijas un pārējo 5 ES Ziemeļeiropas valstu kopīgu panākumu. ES-Krievija vienojās savā turpmākajā dialogā īpašu uzmanību pievērst Baltijas jūras ekoloģiskajai drošībai.
Šķiet, ka ir sakustējies robežlīguma parakstīšanas jautājums. Latvijas – Krievijas robeža ir ES – Krievijas robeža. Juridiskā statusa nenoteiktība kavēs virkni citu jautājumu sakārtošanu.
Kopumā vēlos atzīmēt pozitīvo ES- Krievijas samita gaisotni un domāju, ka šī tendence agrāk vai vēlāk labvēlīgi ietekmēs arī Latvijas- Krievijas divpusējo attiecību garu, kas radīs pozitīvu fonu arī abu valstu uzņēmēju sadarbībai.
Godātie klātesošie,
Sadarbībā starp Latviju un Krieviju līdz šim vissekmīgākie ir bijuši uzņēmēji un radošo profesiju pārstāvji. Hansabankas ieceres Krievijā ir tam lielisks piemērs.
Manuprāt arī pārskatāmā nākotnē būtiskas izmaiņas šeit nenovērosim. Uzņēmēji būs sava veida celmlauži un topošās ES-Krievijas stratēģiskās partnerības satura galvenie veidotāji. Valdībām, slēdzot virkni nozīmīgu līgumu, ir jārada juridiskā bāze uzņēmējdarbības aktivizēšanai. Šeit es domāju virkni jau sagatavotu līgumu noslēgšanu un jaunu sagatavošanu. Piemēram, jau sagatavotā līgumprojekta par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas līgumprojekta parakstīšanu. Mūs interesē noslēgt līgumu par sadarbību tūrisma jomā, noslēgt līgumu par gaisam satiksmi. Šis ir tikai dažu līgumu uzskaitījums.
Gan Latvija, gan Krievija atrodas pastāvīgā pārmaiņu procesā. Mainās ap abām valstīm esošais starptautiskais fons. Latvijas pievienošanās ES un NATO neapšaubāmi rada un radīs jaunas iespējas mūsu attiecībās ar Krieviju. To izmantošana ir atkarīga no Latvijas spējām formulēt savus stratēģiskos mērķus, no mūsu spējām izmantot jauniegūtos ES un NATO instrumentus, kā arī no spējām atrast tirgus ekonomikas principiem uzticīgus sadarbības partnerus Krievijā.
Līdz šim noformulēt relevantu, mūsdienīgu un mūsu nacionālajām interesēm atbilstošu sadarbības stratēģiju kavēja arī mūsu uzņēmēju reālās iespējas un nepieciešamības pēc aktīvas valsts politikas.
Neapšaubāmi Latvija ES-Krievijas stratēģiskās partnerības veidošanā Eiropas savienībai dos būtisku ekspertīzi. Latvijai ir unikāla pieredze un izpratne par ES kaimiņiem, tai skaitā par Krieviju. Vienlaikus jebkura ekspertīze ir kopjama un veidojama. Tas, ka atrodamies tieši kaimiņos vēl negarantē adekvātu izpratni par kaimiņvalstīs notiekošo un kaimiņu interesēm.
Uzskatu, ka valdības pienākums ir atbalstīt neatkarīga ārpolitikas pētniecības centra veidošanu Latvijā, kas cita starpā nodarbotos ar Latvijas kaimiņvalstu, tai skaitā Krievijas ārpolitisko pētniecību. Tas dos iespēju konstruktīvā un nepolitizētā gaisotnē palielināt Latvijas ekspertīzes līmeni. Tas dos iespēju iesaistīt ES, Krievijā un citur esošus analītiķus un uzņēmējus jaunu ES – Krievijas projektu definēšanai.
Un noslēdzot, gribu teikt, ka Latvijas – Krievijas attiecību atslēga atrodas Rīgā un Maskavā. Šīs attiecības nosaka abu valstu iekšpolitika un nacionālās intereses. To, ko attiecību veidošanā šobrīd var paveikt Latvijas valdība ir stiprināt mūsu demokrātiju, mūsu tautsaimniecību, mūsu valstiskumu un mūsu saites ar Eiroatlantisko ģimeni. Tas ir priekšnoteikums konstruktīvām un aktīvām Latvijas un Krievijas attiecībām.
Pateicos par uzmanību!
|
