|
Augsti godātais Ministru prezidenta kungs,
Godātās dāmas un kungi,
Esmu dziļi gandarīts par iespēju šodien atrasties Erfurtē, brīnišķīgi zaļās Tīringenes brīvvalsts galvaspilsētā. Kopš esmu sācis pildīt Latvijas valdības vadītāja pienākumus, lielu daļu savas uzmanības esmu veltījis kontaktu ar Vāciju stiprināšanai. To darīšu arī turpmāk, jo Latvijas saites ar Vāciju ir senas, daudzšķautņainas un augsti vērtētas.
Ir arī virkne personīgu iemeslu manai interesei par jūsu valsti, kam nu nav nekāda sakara ar manu pašreizējo sabiedrisko stāvokli. Kā Latvijas Zaļās partijas biedrs, biologs un arī kādreizējais Vides ministrs, Vācijā esmu izveidojis plašu draugu un kolēģu loku.
Bez tam, kā jūs dzirdat, mana kundze ir pietiekoši sekmīgi ieguldījusi savu laiku un pacietību, lai šādos pasākumos kā šis es varētu jūs uzrunāt valodā, ko pavisam nesen vēl dēvēja par Baltijas jūras reģiona lingua franca.
Godātie klātesošie,
Ir pagājuši vairāki mēneši kopš mūsu kontinentam vēsturiskās Austrumeiropas un Rietumeiropas apvienošanās solidārā un spēcīgā Eiropas savienībā. Neraugoties uz visai bieži šur tur pausto viedokli par Eiropas savienības lomas mazināšanos pasaulē, Savienība neapšaubāmi arī turpmāk būs viens no galvenajiem elementiem Eiropas tautu turpmākā likteņa veidošanā.
Būtībā runa vairs neiet par suverēnu valstu savienību tradicionālā 20.gadsimta izpratnē. Runa iet par kvalitatīvi jaunām Eiropas valstu savstarpējām attiecībām. Attiecībām, kuras varēja sākt veidoties lielā mērā pateicoties “aukstā” kara beigām. Attiecībām, kurās arvien mazāk būs vietas ierastajam valstu dalījumam Rietumeiropā un Austrumeiropā. Mēs būsim liecinieki tam, ka starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm pakāpeniski izlīdzināsies sociālās un ekonomiskās attīstības atšķirības.
Eiropa turpmāk vairs nebūs tāda, kāda tā bija desmit vai piecus gadus atpakaļ. Par to esmu ļoti gandarīts.
25 Eiropas valstis ir vienojušās stiprināt to sabiedrībām raksturīgās vērtības. Kvalitatīvi jaunās attiecības nozīmē, ka Eiropas savienības iekšienē valstis ir atteikušās no tik ierastā spēka līdzsvara paradigmas. Ja Eiropas valstis vēlas arī turpmāk būt globālās dienas kārtības veidotājas, tad ES šādu iespēju sniedz. Kopš šā gada 1.maija arī Latvija ir daļa no šīs transformācijā esošās jaunās Eiropas kārtības.
Dāmas un kungi,
29.oktobrī Romā tiks parakstīts Eiropas konstitucionālais līgums. Pateicoties tam Eiropas savienība būs labāk spējīga ieņemt sev atbilstošu vietu jaunajā globalizētās pasaules sistēmā. Tomēr Konstitucionālais līgums pats par sevi ES konkurētspējas problēmu vēl neatrisina. Konkurētspēju tiešā veidā ietekmē ES valstu gatavība īstenot neatliekamas reformas gan pašās dalībvalstīs, gan Eiropas līmenī.
Mums – Eiropai, piemēram būtu jāatsakās no tirgus ekonomiku kropļojošas pašreizējās lauksaimniecības politikas. Zinātne un izglītība ir jomas, kurās ieguldītie līdzekļi daudz lielākā mērā sekmēs ES globālo konkurētspēju.
Konkurētspējas paaugstināšana ir iespējama vienīgi īstenojot nepieciešamās iekšējā tirgus struktūras reformas. Struktūras reformas ir arī Latvijas tautsaimniecības dienas kārtības jautājums.
Latvijas valdība ir sev uzstādījusi mērķi panākt tādu tautsaimniecības attīstības tempu, kas 20-30 gados ļaus mūsu iedzīvotāju labklājībai sasniegt attīstītāko Eiropas valstu līmeni. Šobrīd diemžēl, neraugoties uz ārkārtīgi spēcīgo un ilglaicīgo ekonomisko pieaugumu, pastāv būtiskas atšķirības dažādu iedzīvotāju grupu ienākumu līmeņos un dzīves kvalitātē.
Man ir prieks, ka Latvijas ekonomiskā augšupeja ir arī starptautiski pamanīta. Tā augstu novērtējumu Latvijas tautsaimniecībai nupat ir devis Vācijas Bertelsmana fonds, kurš savā pētījumā par pārejas valstīm Latvijas ekonomiku pieskaita reāli funkcionējošām stabilām tirgus ekonomikām. Savukārt pēc Apvienoto nāciju Attīstības programmas izstrādātā tautas attīstības indeksa izvērtējuma, Latvija 2003.gadā ierindojās 50 vietā starp pasaules valstīm. Tas nav slikti, bet pastāv vēl virkne neizmantotu iespēju.
Mēs nevaram sūdzēties par zemiem ekonomiskās izaugsmes tempiem. Temps ir ļoti augsts, neraugoties uz to, ka pasaules ekonomiskā attīstība pēc 2000.gada ir palēninājusies. Latvijas IKP pieaugums 2003.gadā bija 7,5%. Tāds pats pieaugums tiek prognozēts arī šogad.
Latvijas straujās ekonomiskās attīstības pamatā ir spēcīgi augušais iedzīvotāju patēriņš, iekšzemes investīciju pieaugums un augušais eksporta tirgus.
Īpaši iepriecina rūpniecības produktu eksports, kas ir audzis, neraugoties uz ne pārāk labvēlīgo konjunktūru. Strauji augušās investīcijas rūpniecībā un īstenotā ražošanas modernizācija ir veicinājušas Latvijā ražoto preču konkurētspēju.
Investīciju apjoms uzņēmumu kopējā pamatkapitālā laikā no 2001.gada līdz 2003.gadam ir pieaudzis par 36%. Investīcijas ražošanā pieauga par 38%. Pakalpojumu sfērā tās palielinājās par 25%. Esot Vācijā vēlos atzīmēt, ka Lielākie ieguldītāji Latvijā ir Vācijas kompānijas.
Šajos gados Latvijā ir izveidota uzņēmējdarbībai draudzīga vide, kas ir bijis viens no galvenajiem ekonomiskās attīstības sekmju stāsta iemesliem. Ārvalstu kompāniju vadītāji darbojas Ārvalstu investoru padomē, kura regulāri tiekas ar valdību. Kopīgi meklējam veidu, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi.
Dāmas un kungi,
Viens no iemesliem Eiropas savienībai kopumā raksturīgajai lēnajai ekonomiskajai izaugsmei ir visai smagnējā fiskālā politika. Nodokļi ir katras ES dalībvalsts iekšpolitikas jautājums. Mums nodokļu politika nozīmē iespēju tuvināt Latvijas ekonomiku ES vidusmēra līmenim. Valdība īsteno pārdomātu fiskālo politiku, kuras mērķi ir nodrošināt Latvijas finansu stabilitāti un panākt līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi. Mēs esam samazinājuši nodokļu slogu uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmumu ienākumu likme ir 15%, sociālās apdrošināšanas likme ir 33%, nekustamā īpašuma nodoklis ir 1,5%.
Pēc Latvijā strādājošo vācu uzņēmēju atzinuma, Latvija spēj piedāvāt ļoti elastīgu darba tirgu. Latvijai nav tradicionāli kolektīvie algas līgumu starp darba devēju un darba ņēmēju. Piedevām sociālo garantiju līmenis nav labvēlīgs apzinātai palikšanai ārpus darba tirgus.
Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstoša ir pievienošanās Vienotās Eiropas naudas – Eiro valstu grupai. Labvēlīga attīstības scenārija gadījumā pāreja no nacionālās valūtas Lata uz Eiro notiks ap 2008.gada sākumu.
Gatavojoties šim solim, ir paredzētas izmaiņas Latvijas monetārajā politikā. Nākamā gada sākumā Lats tiks piesaistīts Eiro. Tam sekos divu gadu pārbaudes laiks Valūtas kursa mehānisma 2.fāzē. Pēc tam notiks pāreja uz Eiro.
Vēlos atzīmēt, ka jau šobrīd Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus. Izņēmums ir inflācija, kuras pieaugums ir virs 6%. Inflācijas pieaugumu noteica vairāku vienreizēju efektu kombinācija – administratīvi regulējamo cenu kāpums, augstās importa cenas, ko radīja Eiro augstais kurss. Sava ietekme bija arī spekulācijai ap pievienošanos ES saistītajiem procesiem.
Domāju, ka Eiro ieviešana ilgtermiņā atstās pozitīvu ietekme uz Latvijas eksportu. Tiks samazinātas valūtu svārstības. Tomēr paralēli Eiro ieviešanai ir jāīsteno mūsu ekonomikas struktūras izmaiņas atbilstoši izmaiņām Eirozonas ekonomikās.
Kopumā vēlos uzsvērt, ka Latvija spēj ārvalstu uzņēmējam sniegt daudz priekšrocību. Latvijas ekonomikas iekļaušanās iekšējā tirgū vairos Eiropas ekonomikas iespējas.
Dāmas un kungi,
Mūsu valstis un tautas saista ļoti ciešas un ļoti senas saites. Latvieši un vācieši tās ļoti tiešā un nepastarpinātā veidā ir veidojuši vairāk kā septiņu gadsimtu garumā. Ne vienmēr vēstures apziņa ataino tikai pozitīvas ainas. Abām pusēm var tikt pārmesta arī sava darvas karote medus mucā. Tomēr Eiropas vērtības Latvijā ļoti lielā mērā tika stiprinātas pateicoties šiem kopīgi nodzīvotajiem gadsimtiem.
Vēstures rats ir nepielūdzams. No ģeogrāfiski vienu Eiropas telpu apdzīvojušiem kaimiņiem šodien esam kļuvuši Eiropas savienības partnervalstu iedzīvotājiem. Tomēr esmu pārliecināts, ka lai kāda arī būtu šodienas modernā partnerība starp Latviju un Vāciju vai, Latviju un Tīringenu, gadsimtos kopīgi veidotais kultūrvēstures mantojums pozitīvi ietekmēs ikvienu mūsu sadarbības veidu.
Būtu aplami apgalvot, ka šodienas apstākļos abu valstu dienas kārtības būtu pārblīvētas ar divpusējas sadarbības jautājumiem. 2.Pasaules kara sekas nebūt neveicināja sadarbību starp mūsu tautām. Joprojām psiholoģisku fonu veido kara atstātais psiholoģiskais mantojums. Abas puses kaut atšķirīgi tomēr vistiešākajā veidā kļuva par nacisma un komunisma ideoloģiju upuriem. Tomēr šai traģēdijai sekoja Baltijas ceļa akcija un Berlīnes mūra sagraušana, Eiropas savienības paplašināšanās. Tātad mūsu priekšā ir plašs un iespējām bagāts sadarbības lauks.
Latviju un Vāciju šodien vieno aktīva sadarbība visās jomās un visos līmeņos. Nozīmīgu vietu ieņem sadarbība ar Vācijas federālajām zemēm. Esam ieintersēti veicināt sadarbību izglītības, kultūras un iekšlietu jomās, kā arī aktivizēt abu zemju saimnieciskos kontaktus. Tomēr ne viss ir tā kā varētu būt.
Mūsu attiecību attīstībai joprojām traucē visai vāji attīstītā un savstarpējiem kontaktiem tik nepieciešamā infrastruktūra – ērti, moderni un patērētājam ekonomiski izdevīgi transporta veidi. Vai nav kuriozi, ka pirms 2.Pasaules kara no Rīgas līdz Berlīnei ar vilcienu varēja aizbraukt ātrāk kā to var izdarīt 21.gadsimta sākumā?
Paplašinātās Eiropas savienības apstākļos Latvijas un Vācijas uzņēmējiem ir lieliskas iespējas sadarboties tādās jomās kā tranzīts, enerģētika, transporta infrastruktūru celtniecība. Latvijai ir lieliskas neaizsalstošas ostas, sadarbojoties kurās abas puses varētu būt ieguvējas.
Pastāv iespaidīgas iespējas attīstīt jau šobrīd aktīvo abu pušu dabas zinātņu zinātnieku sadarbību visdažādākajās jomās.
Un visbeidzot, Latvijai un Vācijai kā tuviem kaimiņiem ir atbildība par Eiropas savienībā topošo politiku iepretī tā sauktajām ES jaunajām Austrumeiropas kaimiņvalstīm.
Vēlreiz gribu pateikties Tīringenas brīvvalsts Ministru prezidentam Dīteram Althausa kungam un šā vakara Latvijai veltītā pasākuma organizatoriem par iespēju būt Erfurtē un esmu gatavs vakara gaitā dalīties savās pārdomās par Latvijas un Vācijas sadarbības iespējām.
Pateicos par uzmanību!
|
