|
Priekšsēdētāja kungs,
Dāmas un kungi,
Draugi,
Ar vislielāko gandarījumu saņēmu Baltijas Attīstības foruma uzaicinājumu ierasties Hamburgā, lai runātu par Baltijas jūras reģiona nākotni.
Dziļi simbolisma pilna ir arī šodienas pasākuma norises vieta. Vācieši un viņu izveidotās sabiedrības struktūras gadsimtiem ilgi dominēja Baltijas komerciālajā un kultūras dzīvē. Hamburga ir Baltijas jūras reģiona un Ziemeļjūras reģiona krustpunkts.
Paldies Uffem par šo lielisko iniciatīvu! Vēlos to salīdzināt ar ziedu TOVOLI dārzā. Svaigu, spilgtu un plaukstošu.
Mums šodien ir sev jājautā, kādēļ esam šeit pulcējušies? Cilvēki, ar visdažādākajām interesēm un dzīves pieredzēm. Mēs pārstāvam valstis, to valdības, ekonomisko, finansu, akadēmisko un analītisko pasauli. Ja reiz esam šeit, tad acīmredzot iemesls ir pietiekoši svarīgs, lai pamestu savu darbu un ikdiena rūpes.
Pats sev es varētu atbildēt sekojoši. Uz Hamburgu mani ir atvedusi pārliecība, ka starp Krieviju Austrumos, Norvēģiju Ziemeļos, Dāniju un Vāciju Rietumos, Baltijas valstīm un Poliju Dienvidos mītošos eiropiešus vieno kopīga Baltijas reģiona identitāte. Šodien tā vairs nav tik daudz nacionāla, lingvistiska vai reliģiska. To vairāk nosaka vēlme kopīgi veidot sev labāku ikdienu, kopā kuģojot izaicinošajos globālajos ūdeņos.
Dāmas un kungi,
Šodien esmu aicināts runāt par manuprāt svarīgāko turpmākajā Baltijas jūras reģiona attīstībā. Ziniet, vārdam Baltija Baltijas valstīs ne vienmēr ir bijusi pozitīvi lādēta slodze. Aukstā kara gados Baltija nozīmēja reģionālu un politisku izolāciju, ekonomiski atpalikušas saimniekošanas metodes, ģeopolitisku nolemtību. Arī šodien nav grūti sastapt ļaudis, kuri joprojām dzīvo ar šādu Baltijas reģiona identitātes izpratni.
Tādēļ jo pārsteidzošāka ir aina, kuru ieraugam šodien. Tīri vizuāli mēs vairs neesam pārsteigti Baltijas jūras ostās redzot Silja vai DFDS kuģus. Mūsu pilsētu industriālajā arhitektūrā pavisam pierasti šķiet uzraksti TELIA, CARLSBERG, LUKOIL, MERK, STATOIL un tā tālāk. Vēl pavisam īsu laiku atpakaļ nekā tāda nebija. “Aukstā kara” radītās atsvešinātības vietā ir radīti tūkstošiem redzamas un neredzamas saites. Ir uzkrāts fenomenālas pozitīvas enerģijas potenciāls, kuras atraisīšana tad arī ir mūsu galvenais nākotnes uzdevums.
Kopš mūsu iepriekšējās tikšanās pirms gada Rīgā, esam saņēmuši virkni jaunu impulsu, kuri tieši ietekmē mūsu viedokļus par Maris Baltici reģionu.
Viens no spēcīgākajiem šāda veida impulsiem ir Eiropas savienības paplašināšanās.
Vai kaut ko ārpus ES varam darīt mēs? Protams. Ja neko citu, tad vismaz stiprināt Eiropas reģionu identitāti. Manifestēt mūsu vērtības. Rūpēties par mūsu kultūras, zinātnes un izglītības augšupeju. Tas Baltijas reģionu var padarīt par patiesi konkurētspējīgu un interesantu. Modernā sabiedrībā ekonomika ne tikai baro. Tās uzdevums ir arī uzturēt skolas, zinātni un mākslu. Tas cilvēku padara par domājošu būtni.
ES paplašināšanās nozīmē arī to, ka Ziemeļeiropa atgūst sev tradicionālo ģeogrāfisko, kultūrvēstures un ekonomisko telpu. Eiropas savienības paplašināšanās nozīmē, ka ir “ieslēgta zaļā gaisma” divu Ziemeļeiropas reģionu – Baltijas jūras un Ziemeļjūras reģionu integrācijai.
Viens no visgaišākajiem (brightest) reģiona telpas eksperitem Lundas universitātes vēstures profesors Kristians Gerners ierosina šos abus Ziemeļeiropas reģionus uztvert kā vienotu veselumu. Kopienu, kuru saista dažnedežādi attiecību tīkli, mezgli un komunikācijas līnijas. Gerners to sauc par Ziemeļu Vidusjūru. Šis reģions nav noslēgta telpa, bet ir atvērts spēcīgai pāratlantijas ideju, kontaktu un cilvēku mijiedarbībai. Tieši šī iemesla dēļ reģiona valstis ir radījušas Eiropas savienības Ziemeļu dimensijas iniciatīvu. Tādēļ ir dzimusi tā sauktā E-PINE ideja. Tādēļ esam vairāku reģionālās sadarbības organizāciju saišu caurausti.
Manuprāt šāds reģiona redzējums ir lielisks. Uzskatu, ka Baltijas jūras reģiona līderiem ir jādara viss, lai mēs varētu maksimāli ātri atbrīvoties no joprojām sastopamā “aukstā kara” reģiona identitātes atstātā mantojuma. Saskaņā ar to viss, kas ir progresīvs un civilizēts nāk no reģiona vecajām demokrātijām. Savukārt korupcija, noziedzība un sociāli ekonomiskā atpalicība šajā arhetipā tiek piedēvēta kādreizējā Padomju bloka valstīm. Šie priekšstati ir mānīgi. Salīdziniet pēdējo piecu gadu ekonomiskās izaugsmes rādītājus. Atšķirīgi ir arī ekonomiku atvērtības līmeņi.
Eiropas savienības paplašināšanās ir vairojusi mūsu reģiona iespējas ietekmēt attīstību pašā savienībā. Lai mēs to varētu efektīvi darīt Baltijas jūras reģiona valstīm ir jātiecas izmantot priekšrocības, kuras dotu Ziemeļu Vidusjūras idejas mērķtiecīga īstenošana.
Ja mūsu iedzīvotāju vidū valda skepse par ES, tad tā ne tikai ir nezināšana. Ziemeļeiropieši ir pragmātiski un racionāli. Vienīgais veids, kā cilvēkus piesaistīt ir kopīgi mēģināt Eiropas savienību mainīt virzienā, kas atbilst mūsu izpratnei un mūsu vērtībām.
Godātā Foruma dalībnieki,
Baltijas jūras reģiona viena no galvenajām bagātībām ir tā cilvēki. Cilvēki, kuri rada brīnišķīgas idejas. Domāju, ka reģionam ir nepieciešama ideju brīva kustība. Jūs to varat saukt arī par piekto kustības brīvību.
Cik daudz mēs viens par otru zinām? Cik daudz mūsu reģiona žurnālistu interesējas par reģiona valstu ikdienu? Cik universitātēs reģionā mūsu studenti var apgūt reģiona tautu valodas, vēsturi, padziļināt savas zināšanas par kultūru? Diemžēl ir novērojams pretējs process. Tirgus likumi visai nežēlīgi izdara savu selekciju. Baltijas jūras reģions vai Ziemeļu Vidusjūra nepiepildīs liktās cerības ja reģiona identitāte tiks uzticēta tikai tirgus likumiem.
Mums ir jānovāc visi nepamatotie šķēršļi, kas kavē cilvēku un ideju brīvu kustību. Mums ir jārada ilgtspējīgas reģiona saimnieciskās attīstības modelis. To nenodrošinot, reģiona zinātniskā un tehnoloģiskā potenciāls pieaugums būs kavēts. Bet reģiona globālā konkurētspēja būs samazināta.
Pirms došanās uz šejieni man bija diskusija ar Latvijas mikrobioloģijas un biotehnoloģijas ekspertiem. Sarunā nonācām pie secinājuma, ka reģiona interesēs ir atbalstīt sava veida “ideju banku”, jauno tehnoloģiju informācijas apmaiņas centru veidošanos universitāšu paspārnē.
Raugoties no Latvijas viedokļa, paplašinoties, Eiropas savienība ir īstenojusi savu svarīgāko lēmumu pēc tās nodibināšanas. Mūsu reģionam tas nozīmē ievērojamu līdzekļu piesaistīšanu struktūrfondu un kohēzijas finansējuma veidā. Tas savukārt nozīmē attīstības līmeņu straujāku izlīdzināšanos starp reģiona vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm. Ieguvēja būs arī Krievija.
Vienotās Eiropas valūtas ieviešana Baltijas valstīs, Polijā un iespējams arī citās reģiona ES dalībvalstīs, neapšaubāmi stiprinās Baltijas reģiona konkurētspēju.
Mēs atceramies, cik politiski saasināts bija un diemžēl vēl ir jautājums par personu brīvu kustību paplašinātā ES iekšējā tirgus ietvaros. Domāju, ka Baltijas jūras reģionā paplašināšanās pozitīvi ietekmēs darba tirgu. Ne tikai darbaspēks dosies tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams un gaidīts. Jauno ES dalībvalstu iedzīvotāji ienesīs pozitīvu konkurences un strādātgribas gaisotni līdzšinējo 15 valstu Eiropas savienībā. Eiropa nebūs konkurētspējīga, ja tā neatcerēsies mūžseno patiesību – kā strādāsi, tā dzīvosi.
Eiropas savienības paplašināšanās nozīmē arī to, ka Baltijas jūras reģions kļūs Eiropas idejām draudzīgāks. Ir paplašinātas Eiropas robežas. Tās ir kļuvušas caurspīdīgākas. Protams, tas ir jauns postmodernisma izaicinājums tradicionālajiem priekšstatiem par nacionālas valsts pamatelementiem. Atļaušos apgalvot, ka, neraugoties uz agrāko piespiedu izolāciju, Baltijas valstīs ne tikai ir reģionā šobrīd augstākais ekonomiskais pieaugums, bet arī augstākais atbalsts Eiropas turpmākajai integrācijai. Šis pozitīvisms noteikti tiks projicēts arī citviet mūsu reģionā.
Baltijas jūras reģions ir sakoncentrējis iespaidīgu zinātnisko un pētniecisko potenciālu. Zviedrijā un Somijā ir radīts globāli iespaidīgs ICT ekonomikas sektors. Dānija ir izvirzījusi par mērķi kļūt par vadošo valsti Biotehnoloģiju jomā. Latvija savukārt kopā ar Kanādu ir pasaulē vadošās valstis universitāšu studentu daudzuma uz valsts iedzīvotāju skaitu ziņā.
Šie ir tikai daži no iemesli, kādēļ Baltijas jūras reģions šobrīd pamatoti tiek uzskatīts par ekonomiski visperspektīvāko reģionu Eiropā. Tomēr ne tikai zinātnes un zināšanu līmenis nosaka reģiona ekonomisko augšupeju. Latvijā to iespaido efektīvā nodokļu politika, lētais, bet izglītotais darbaspēks, liberālais darba tirgus.
Lai Baltijas jūras reģions arī turpmāk saglabātu savu konkurētspēju, ir jāizvairās no pārlieku regulēta ES iekšējā tirgus. Vienlaikus ir jāpanāk, ka ES vairāk finansējuma novirza tieši zinātnes un izglītības vajadzībām. Bez konkurētspējīga ES iekšējā tirgus, izredzes, ka Baltijas reģions būs konkurētspējīgs ir visai niecīgas.
Dāmas un kungi,
Baltijas jūras reģions sevī slēpj vēl ļoti daudz neizmantotas potenciālas enerģijas. Pie Baltijas jūras reģiona pieder arī Pēterburga un Krievijas Ziemeļrietumu apgabali. Par Krievijas vietu un lomu reģionā, gan pašreizējo, gan iespējamo nevienam no jums nav jāskaidro. Krievija ir kļuvusi par svarīgu reģiona identitātes veidotāju. Tai skaitā reģiona ekonomiskās identitātes veidotāju.
Baltijas attīstības foruma uzdevums ir fiksēt esošos un radīt jaunus impulsus, kas varētu daudzveidot un padziļināt Krievijas kontaktus ar pārējo reģiona daļu. Stabilizētā Krievijas tautsaimniecība atstāj pozitīvu iespaidu uz reģiona attīstības iespējām.
Jo spēcīgāka un veselāka ir Krievijas ekonomika, jo izdevīgāk tas ir Baltijas jūras reģionam. Šajā skarā vēlos pārfrāzēt dziļi respektētās un traģiski bojā gājušās Zviedrijas Ārlietu ministres Annas Lindas teikto par to, ka labi kaimiņi ir droši kaimiņi. Es teiktu arī, ka - labi kaimiņi ir turīgi kaimiņi.
Tomēr bažas rada sekojošs apsvērums. Augstu naftas cenu radīta ekonomiskā stabilitāte ilgtermiņā nav pietiekama. Ja ekonomika pamatā tiek balstīta uz augstām energoresursu cenām pasaules tirgū, nepievēršot pietiekamu uzmanību strukturāliem pārkārtojumiem, tā tiek ievērojami vājināta. Tādēļ ir jāatbalsta Krievijas valdības centieni restrukturizēt tās tautsaimniecību. Tādēļ ir jāatbalsta Krievijas dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Tas savukārt nozīmē neatliekamu sadarbību tiesiskuma un brīvā tirgus principu nostiprināšanā. Godīgas konkurences principam ir jāpiešķir reāls saturs.
Godātie klātesošie,
Baltijas jūras reģiona turpmākās attīstības iespējas un tempu tā pat kā līdz šim tieši ietekmēs notikumi Irākā un ap to. Šī nekad nav bijusi lokāla vai reģionāla problēma. Tai ir globāls mērogs. Tā ietekmē arī mūs. Pietiek uzmest aci līdzšinējam naftas pasaules cenu kāpumam.
Uzsāktā cīņa ar starptautisko terorismu apliecina to, ka demokrātiskas un atvērtas sabiedrības globalizācijas apstākļos ir visai viegli ievainojamas. Mūsdienu pasaulē disproporcija starp terora aktā ieguldītajiem līdzekļiem un tā sekām var būt šokējoša. To pierāda traģiskie 11.septembra notikumi ASV vai prātam neaptveramā traģēdija Beslanā.
Ikvienas demokrātiskas sabiedrības rīcībā ir jābūt efektīviem līdzekļiem demokrātisko vērtību aizsargāšanai. Baltijas jūras reģiona valstis kopumā vieno vēlme veidot atvērtas, demokrātiskas un modernas sabiedrības. Ja veidojam uz zinātni un jaunākajām tehnoloģijām balstītu saimniecības modeli, tad aizsardzībai pret ārējiem draudiem ir jābūt īpaši efektīvai.
Tādēļ es turpmāk redzētu aktīvāku un stratēģiski pārdomātāku reģiona valstu sadarbību sekojošās jomās :
PIRMKĀRT - informācijas sistēmu aizsardzības uzlabošanā;
OTRKĀRT - atjaunojamu enerģijas avotu un jaunu enerģijas veidu radīšanā;
TREŠKĀRT - augstu vides standartu iedzīvināšanā;
CETURTKĀRT – drošas un efektīvas enerģijas resursu pārvades infrastruktūras radīšanā.
Godātie klātesošie,
Noslēdzot savu uzstāšanos es vēlētos pieskarties jautājumam, kas jau visai ilgstoši atrodas starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā – Eiropas – ASV attiecībām.
Gan Baltijas jūras reģionam, gan plašākam Ziemeļeiropas Vidusjūras reģionam attiecības ar Amerikas Savienotajām valstīm vienmēr ir bijušas ļoti nozīmīgs jautājums. To ir ietekmējis Savienoto valstu nepārspētais ekonomiskais un zinātniskais potenciāls, kā arī abpusējā politiskā ieinteresētība.
Viedokļu dažādība Irākas kara jautājumā ES–ASV attiecībās ienesa iepriekš nepieredzētu spriedzi. Neraugoties uz to, ciešas un īpašas ES-ASV attiecības ir globālās politiskās un ekonomiskās stabilitātes pamats. Izvērstas un aktīvas attiecības starp Eiropas savienību un ASV, starp Baltijas jūras reģiona valstīm un ASV ir viens no svarīgākajiem mūsu reģiona politisko, akadēmisko un ekonomisko līderu uzdevumiem. Tādēļ mums šajā virzienā ir jābūt aktīviem un tālredzīgiem.
Dāmas un kungi,
Šogad Baltijas Attīstības forums aizvada savu sesto ikgadējo pasākumu. Ir grūti iedomāties kādu citu reģiona iedzīvotājus vienojošu ideju, kas būtu tikpat pozitīva un izprotama kā sadarbība starp reģiona valstīm un tautām.
Baltijas jūras reģiona identitāti mēs nevaram stiprināt, neradot cilvēkos pozitīvu reģionālo aktivitāšu atpazīstamību. Šajā sakarā vēlos nākt ar priekšlikumu kopīgiem spēkiem radīt Baltijas Attīstības foruma ikgadēju prēmiju zinātnē, mākslā, ekonomikā vai politikā. To varētu pasniegt personai, kura gada laikā būtu devusi nozīmīgu devumu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā.
Varbūt ideja par kopīgu Baltijas jūras reģiona vai Ziemeļeiropas Vidusjūras reģiona identitāti ir utopija. Nu ko, mums atliek tikai divas iespējas. Proti – būt reālistiem vai tomēr nedaudz utopistiem. Atšķirība ir tā, ka šodienas reālisti rīt būs miruši. Šodienas utopisti rīt būs dzīvi.
Pateicos par uzmanību! Vēlu veiksmīgu foruma norisi!
|
