|
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, augstu godātie parlamentārieši, cienītās deputātes!
Mana valdība sāka darbu brīdī, kad Latvija gatavojās iestāties Eiropas Savienībā un NATO, nodrošinot neatgriezenisku Latvijas valsts neatkarību un nostiprinot ekonomisko stāvokli. No ekonomikas viedokļa dalība ES ir process, kurš ir noritējis, aizvien turpinās un attīstās gan politiskajā, likumdošanas saskaņošanas, gan praktiskajā, sadzīves līmenī.
Tas ir apjomīgs darbs, kurš veikts daudzus gadus pirms 2004.gada 1.maija un turpinās ik dienu. Mūsu mērķis ir panākt attīstītāko ES valstu labklājības līmeni.
Domāju, ka visi klātesošie var piekrist atziņai, ka jebkuram jaunam procesam sākuma posms ir vissmagākais, jo trūkst zināšanu un pieredzes un tā tas bija arī ar iestāšanos ES. Tomēr pat šī, visnotaļ cilvēciskā atziņa nevar attaisnot to krīzi ES un, dīvainākais, arī NATO nepieciešamo normatīvo aktu jomā, kādu Repše bija aiz sevis atstājis. Pārņemot valdību izrādījās, ka nav apstiprināti aptuveni 300 dažādu normatīvo aktu. Šīs darbības vai bezdarbības dēļ pirmie mēneši manai valdībai un visai Latvijas ierēdniecībai pagāja balansējot uz robežas starp iespējamo un neiespējamo. Mēs pierādījām, ka protam mobilizēt visus resursus krīzes novēršanai. Par valdības un ministriju ierēdņu darbu varu teikt tikai to labāko. Mēs ne tikai nodemonstrējām, ka spējam ārkārtīgi koncentrēties kopējam darbam, bet arī izvairījāmies no savstarpējām ķildām, tāpēc Ministru kabinetā šos dokumentus pieņēmām saskaņoti un nebija ministriju savstarpējās cīņas vai pretrunu, kas parasti raksturo jaunu normatīvo aktu pieņemšanu. Te īpašs paldies jāsaka finansu ministram Oskaram Spurdziņam par situācijas izpratni un resursu mobilizāciju, kad jauno ES normatīvo aktu ieviešana prasīja papildu līdzekļus. Tagad protokollēmumā esam fiksējuši, ka, skatot nākamā gada budžetu šīs lietas būs prioritāte.
Latvija izpildīja sarunās doto solījumu - līdz ar iestāšanos būt pilnībā gatavai ES tiesību aktu ieviešanai. Mūsu paveikto pozitīvi novērtēja Eiropas Komisija un pret Latviju netika piemērotas sankcijas. Arī vedot uz Vašingtonu Latvijas iestāšanās lūgumu NATO, es jau varēju justies drošs, ka mūs uzņems, jo dokumenti beidzot bija sakārtoti.
Tostarp, tika atrisināts jautājums ar robežkontroles punktiem un to sakārtošanu atbilstoši ES prasībām. Tika izdarīts iepriekšējās valdības darbs un izlabotas kļūdas.
Valdība ir nodrošinājusi ES piedāvāto līdzekļu izmantošanas iespējas – sagatavota sistēma un uzsākta projektu pieņemšana līdzekļu saņemšanai no ES struktūrfondiem. Svarīgi, ka uzņēmēji, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un citi tagad var izmantot Eiropas strukturālo fondu līdzekļus. Man ir patiess gandarījums par iesniegto projektu skaitu. Piemēram, lauksaimnieki jau tuvākajos mēnešos saņems tiešos ES maksājumus. Protams, katram projekta īstenotājam jāuzņemas atbildība par to, cik efektīvi nauda tiks izmantota, jo tikai tad būs gaidītā atdeve.
Ministru kabinets īsteno politiku, kas veicina un stiprina sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību Latvijā visās nozarēs. Esam palielinājuši pašvaldību aizņēmumu limitu 2004.gadam par 5 miljoniem latu. Tas paver straujākas attīstības iespējas vairākām Latvijas pašvaldībām. Valdībā ir pieņemtas reģionālās politikas pamatnostādnes un izveidota Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Šogad pašvaldību investīcijas un cits pašvaldību pasākumu finansējums ir vairāk nekā trīskāršots. Proti, 2004.gada budžetā pirms grozījumiem, šiem mērķiem bija paredzēti 4,87 miljoni latu, bet budžeta grozījumu rezultātā šīm aktivitātēm tika piešķirti vēl papildus 11,4 miljoni latu, kopumā veidojot 16,34 miljonus latu.
Esam rūpējušies arī par mūsu tautas kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Latvijas Okupācijas muzeja finansējuma dubultošana, Rīgas Doma restaurācija, koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs, nacionālā bibliotēka – tie ir tikai daži no daudzajiem projektiem, kas šajā valdībā ir sākušies pateicoties veiksmīgajam un sabiedrībā atzinīgi novērtētajam kultūras ministres Helēnas Demakovas darbam.
Šīs valdības darbs ir arī aktīva līdzdalība ekonomisko procesu veicināšanā.
Pirmkārt, mēs atgūstam kontroli pār nacionālajiem dabas resursiem - esam atteikušies no ilgtermiņa līgumiem mežu iznomāšanā ārvalstu kompānijām, tātad, mežu skandināvizācija ir iesaldēta. Pateicoties vides ministra Raimonda Vējoņa enerģijai un valdības saskaņotam darbam, Latvijai ir ļoti labi panākumi vides sektorā. Mēs bijām pirmā valsts ES, kas apstiprināja NATURA 2000, kurā fiksēti vairāk nekā 300 aizsargājamie dabas objekti. Patiesībā tas nav tik daudz Eiropas jautājums, bet gan visvairāk nepieciešams pašai Latvijai, jo valsts nākotni ES lielā mērā noteiks mūsu identitāte un spēja šo identitāti nosargāt. Tajā skaitā arī dabas daudzveidību. Es no tiesas domāju, ka mūsu brīnišķīgā daba nākotnē būs tas zīmols, pēc kura tiksim atpazīti gan Eiropā, gan pasaulē. Turklāt, dabas krāšņumu un ekoloģiski tīro vidi ir salīdzinoši viegli pārvērst arī ekonomiskā ieguvumā. To uzskatāmi pierāda arī arvien pieaugošais tūristu skaits Latvijā.
Manā valdībā politiskie lēmumi par tādiem kardināliem jautājumiem kā valsts kontroles atgūšana pār telekomunikācijām un Latvijas enerģētikas neatkarības nostiprināšana, tika pieņemti salīdzinoši ātri un raiti, lai gan tie bija sarežģīti jautājumi un ļoti nopietna politiskā izšķiršanās.
Ministru Kabinets ir panācis, ka Lattelekom tiesvedībā iesaistītās puses, visas bez izņēmuma, piekrita mierizlīguma un sadarbības memoranda publiskošanai. Ir panākts vēl viens būtisks risinājums – ar skaidrojošā līguma noslēgšanu ir novērsta iespēja, ka Sadarbības memorands un Mierizlīgums Lattelekom lietā ir savstarpēji saistīti dokumenti. Tā ir būtiska un mums nepieciešama atziņa – Latvijai piespiedu kārtā nebūs jāprivatizē Lattelekom daļas. Turklāt, Latvija ir saglabājusi tiesības pašai izlemt šo jautājumu un valdības nostāja ir stingra – apskatāmā nākotnē telekomunikāciju privatizācija nenotiks.
Lēmums par valsts interešu pārstāvniecības nostiprināšanu Lattelekom bija kardināli nepieciešams. Tagad, kad mums ir noteicošā balss kompānijā, pateicoties ekonomikas ministra Jura Lujāna neatlaidībai, no skandināviem esam saņēmuši apstiprinājumu tam, ka turpmāko 3 gadu laikā telekomunikāciju modernizācija lauku reģionos tiks pabeigta, katru gadu veltot šim mērķim 10 miljonus latu. Beidzot visi mūsu lauku iedzīvotāji saņems kvalitatīvus telefonsakaru pakalpojumus un tiks nodrošināta pieeja mūsdienu globalizācijas laikmetā ikvienam nepieciešamajam internetam.
Arī Latvenergo paliks valsts īpašumā un vienlaikus tā vadība tiks pārveidota atbilstoši ES direktīvu prasībām. Saglabāsies valsts īpašums arī uzņēmumā Latvijas Dzelzceļš. Esam panākuši vienošanos par valsts atbalstu pasažieru pārvadājumiem, tādejādi noņemot „kompensācijas” slogu no kravu pārvadātājiem.
Pirms nepilna mēneša jūs, godājamie deputāti, ar 62 balsu pārsvaru pieņēmāt mūsu valdības piedāvātos sociāli atbildīgos šā gada valsts budžeta grozījumus, kas papildus sadala 65,8 miljonus latu. No tiem lielākās summas ir atvēlētas lauksaimniekiem, pašvaldību investīciju projektiem un mērķdotācijām, pedagogu algu palielināšanai, veselības aprūpei. Valdība nevarēja sarežģītajā ES pārejas posmā liegt saviem iedzīvotājiem „sociālo spilvenu”. Mēs saprotam savu atbildību to cilvēku priekšā, kuri ir sociāli neaizsargāti un kuru labklājība ir pilnībā atkarīga no valsts budžeta iespējām tiem nodrošināt normālus dzīves apstākļus.
Atšķirībā no iepriekšējās valdības, mēs esam uzturējuši un uzturēsim dialogu ar sociālajiem partneriem. Pat Latvijai visneveiksmīgākajā, sarežģītajā veselības jomā ir ievērojami uzlabojies dialogs ar sabiedriskajam organizācijām un ārstus pārstāvošām organizācijām. Tagad turpinām jau sen iesākto veselības aizsardzības sistēmas reformu, kas vērsta uz efektīvas medicīniskās aprūpes izveidi. No 1.oktobra tiks likvidēta Repšes laikā ieviestā netaisnība – nevienlīdzīgā atalgojumu sistēma veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem Labklājības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Zemkopības, Tieslietu, kā arī Kultūras ministrijas padotības iestādēs un pašvaldībās. Budžeta grozījumos ievērojami līdzekļi tika piešķirti valsts kompensējamo medikamentu iegādes nodrošināšanai, ātrās palīdzības darbības uzlabošanai un daudziem citiem neatliekamiem mērķiem.
Šīs valdības laikā Saeima pieņēma lēmumu un tagad pensijas tiek indeksētas divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī. Pirmā indeksācija bija jau šā gada 1.aprīlī, kad pensijas tika palielinātas par 2,5 latiem, bet oktobrī vidējais pensijas pieaugums varētu pārsniegt pat 5 latus.
Esam lēmuši par neapliekamā minimuma paaugstināšanu un nodokļa atbrīvojuma par apgādājamām personām palielināšanu.
No 2005.gada 1.janvāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pieaugs līdz 26 Ls mēnesī, bet turpmāk neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam MK noteiks līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam. Darba devēju konfederācija kā apsveicamu vērtē Finanšu ministrijas un valdības noteikto grafiku neapliekamā minimuma paaugstināšanai nākotnē.
Pēc vairāku mēnešu diskusijām un labklājības ministres Dagnijas Staķes ieguldītā titāniskā darba, valdība atbalstīja, ka no 2005.gada 1.janvāra mazākais jaundzimušā kopšanas pabalsts būs 56 lati, bet lielākais – 392 lati. Pabalsts vienam no jaunajiem vecākiem tiks maksāts 70 % apmērā no vidējās algas, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas gadu pirms bērna piedzimšanas.
Aktualizēts bērnu pilsonības jautājums – divi ministri – Nils Muižnieks un Ainars Baštiks nosūtīja aicinājumu pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu vecākiem ar aicinājumu reģistrēt savus bērnus par Latvijas pilsoņiem. Sākotnējā informācija liecina, ka aicinājums guvis atsaucību no nepilsoņu puses. 2004.gada maijā pilsonībā reģistrēti 354 bērni, savukārt 2003.gada laikā tikai 356.
Par spīti iepriekšējā izglītības ministra K.Šadurska demonstratīvajai bezdarbībai un tai sekojošajiem krievvalodīgās sabiedrības protestiem, ir sākusies izglītības reforma. Manai valdībai un īpaši izglītības ministram Jurim Radzēvičam bija jāsāk veidot dialogs ar krievu skolotājiem, vecākiem un skolēniem no nulles. Dažkārt viņi pat nezināja, ko īsti paredz izglītības reforma. Līdz ar to daudzi cilvēki bija pakļāvušies propagandai, tika gatavotas vērienīgas masu nekārtības, kuras mums izdevās novērst. Bija nepieciešams sešu mēnešu saspringts darbs, lai situācija izlīdzinātos. Skolu mācību programmas ir akreditētas un direktori ir apliecinājuši gatavību īstenot reformu un nodrošināt apmācību latviešu valodā. Skolēni ir klasēs, nevis uz ielas. Haosa laiks ir pagājis.
Ir piešķirti līdzekļi solītajam algu paaugstinājumam izglītības darbiniekiem. Tas nozīmē, ka skolotāji saņems ne mazāk kā 160 latus mēnesī, skolu direktori ne mazāk kā 353 latus, bet augstskolu rektori – 630 latus. Kopumā 60 tūkstoši izglītības darbinieku saņems algas pieaugumu atkarībā no kvalifikācijas un slodzes.
Ko tad īsti pārmest šai valdībai?
Par pirmo plaši tiražējamo pārmetumu pat negribētos lieki muti dzesināt - tās ir runas par šīs valdības it kā promaskaviskumu.
Tā nu gan ir interesanta “promaskaviska” pēdiņās valdība, kuras laikā par spiegošanu tiek izraidīts Krievu diplomāts, tiek izraidīts ar Krievijas politiskajām aprindām sasaistīto politisko nepieru musinātājs Aleksandrs Kazakovs, galu galā - neskatoties uz visām grūtībām tiek realizēta valodas reforma izglītības sistēmā.
Vai tiešām Jaunā laika deputāti neaizdomājas par šā brīža pilnīgi ačgārno loģiku - visa augšminētā rīcība esot promoskaviska, bet balsot šobrīd par neuzticību pēc būtības sodot valdību par konsekvenci izglītības reformas jautājumos - tas, lūk neesot promaskaviski, bet ļoti patriotiski. Savāds tas patriotisms ir “Jaunā laika” izpratnē.
Otrs arguments, ko lieto pret šo valdību, ir nepārtraukti tiražējamais stereotips, ka mazākuma valdība pēc definīcijas esot kaut kas nedabisks un nespējīgs parlamentārā iekārtā. Šis pieņēmums, starp citu, neatbilst rietumeiropas parlamentārai praksei. Vēl šonedēļ internata portālā Politika. lv interesenti var izlasīt LU politikas zinātnieka D.Auera pētījumu par rietumeiropas reālo praksi šajā jautājumā. Izrādās, ka no visām pēckara Eiropas valdībām vairāk kā viena trešdaļa ir bijušas mazākumtautību. Tādā demokrātiskā tradīciju pilnā valstī kā Norvēģija, mazākumvaldība ir pastāvējusi visus pēdējos desmit gadus. Kādos gadījumos ir jāizšķiras par mazākumvaldību? Acīmredzot tad, kad parlamentā pārstāvētie spēki nevar tiktāl savstarpēji vienoties, lai vairākumu varētu veidot pietiekami konsolidētu un nepretrunīgu valdības koalīcijai. Tādu, kas spētu strādāt kā viena komanda. Tiek pārmests , ka mazākumvaldībai ir jātirgojas parlamentā. Bet vai ir labāk, ka šāds tirgus tiek pārmests uz valdības iekšpusi, kad koalīcijas partneri, vai Ministru kabineta locekļi apmainās savā starpā ar tādiem komplimentiem, kādus, piemēram, mēs dzirdējām Repšes valdības laikā. Un vēl – mazākumvaldības tā saucamie kompromisi atseviškos jautājumos ar to vai citu opozīcijas partiju īstenībā ir daudz caurspīdīgāks un publiski izvērtējamāks process, nekā tirgus un kompromisi pretrunu plosītas valdības iekšpusē.
Es, starp citu, nebūt izmisīgi neturos pie šī krēsla , tikai cenšos godīgi pildīt Valsts prezidenta un parlamenta man uzticēto pienākumu. Bet, tā godīgi, vai kāds šodien var uzrādīt nopietnu, konsolidētu vairākumu kā šīs koalīcija alternatīvu šībrīža mūsu Saeimā. Acīmredzot- nē.
Bet var jau būt ja publiskie argumenti pret šo valdību ir tik šķidri savā loģikā, tad pastāv kādi citi, vārdos nenosaukti motīvi. Varbūt kādu neapmierina , ka šī valdība, piemēram, pieliek punktu mūsu mežu resursu tālākai skandinavizācijai un negrasās atļaut būvēt Latvijā celulozes monstru. Varbūt kādu neapmierina, ka šī valdība neprivatizēs Lattelekom un Latvijas Mobilo telefonu, bet tieši otrādi, strādā pie valsts kontroles atjaunošanas pār šiem uzņēmumiem, tajā skaitā, lai nodrošinātu visu Latvijas reģionu pilnīgu aprīkošanu ar moderniem sakariem. Varbūt kādam ir arī citi plāni Latvenergo sakarā.
Tad lūdzu, kāpiet tribīnē un godīgi un atklāti pasakiet šos motīvus, lai vēlētajiem beidzot kļūtu skaidrs ar ko tad patiesībā Jums tik nepieņemama šī Emša valdība.
|
