|
Cienījamie konventa dalībnieki !
Pagājusi karsta vasara ne tikai tiešā, bet arī pārnestā nozīmē, jo visu vasaru turpinājušās intensīvas mūsu valsts sarunas par mūsu dalību Eiropas savienībā. Kā solīts, jau augusta beigās, negaidot atvaļinājumu beigas, tiekamies mūsu otrajā nacionālā konventa sanāksmē par Eiropas nākotni. Visu šo laiku ir strādājušas sešas konventa darba grupas, kuras vada mūsu pārstāvji lielajā Eiropas konventā. Grupu vadītāji mums šodien sniegs pārskatu par paveikto, kā arī par tiem secinājumiem, kuri radušies diskusiju laikā.
Māris Sprindžuks mums pastāstīs, ko viņa vadītā darba grupa secinājusi par tām kompetencēm, kuras noteikti būtu paturamas nacionālo valstu ziņā, un tām, kuras varētu nodot Eiropas pārziņā.
Ineses Birznieces vadītā grupā, savukārt, sprieduši, vai Eiropas Pamattiesību harta, kur nostiprinātas visdažādākās ES pilsoņu un sociālās tiesības ,būtu padarāma par juridiski saistošu ES dalībvalstīm.
Rihards Pīks mūs informēs, kā Latvijas cilvēki spriež par pienākumu un tiesību sadali starp Eiropas un nacionālo valstu parlamentiem.
Roberta Zīles vadītā grupa sprieda kā uzlabot Eiropas ekonomisko konkurētspēju pasaules mērogā kā arī citus ekonomiskus jautājumus.
Savukārt jautājums par to, kādai jābūt referenduma organizācijai, lai katrs pieņemtu izsvērtu lēmumu, bija Edvīna Inkēna pārziņā, bet Eiropas kopīgās ārpolitikas un aizsardzības veidošanas Latvijas redzējums bija Guntara Krasta uzdevums.
Nosauktie referenti droši vien manu teikto arī palabos un papildinās, taču es centos pasniegt šīs tēmas iespējami saprotamākā valodā, lai tās būtu pamatvilcienos saprotams ikvienam, ne tikai ierēdņiem. Esmu lūdzis arī mūsu referentiem šodien runāt skaidrā un saprotamā latviešu valodā, nevis ierēdņu žargonā. Tādējādi šī saruna jau būs par ļoti konkrētām lietām, kuras tiek spriestas lielajā konventā Briselē. Daudziem no jums tās varbūt būs jaunas un nedzirdētas. Par tām turpināsim runāt darba grupās gan šodien, gan turpmāk. Gribu uzsvērt, ka šo darba grupu sēdes ir atklātas, un visi, kuri šodien netiks pie vārda šeit plenārsēdē ierobežotā laika dēļ, var ņemt dalību šo grupu darbā. Mums ir nepieciešams jūsu ikviena viedoklis, jo, manuprāt, tieši iespēja līdzdarboties un līdzdomāt ir labākā iespēja kļūt par eirooptimistu.
Laiks tiešam negaida – kā zināms, iepriekšējo reizi ierosināju referendumu organizēt 2003. gada 23. augustā.
Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir tieši tā diena, kad sadalīja Eiropu un no tās uz piecdesmit gadiem atrāva Latviju. Arī tāpēc, ka tieši šajā dienā mēs visi plecu pie pleca stāvējām Baltijas ceļā!
Šodien, tiekoties kārtējās melnās Molotova - Ribentropa pakta gadadienas priekšvakarā, man prātā ir ES prezidējošās valsts Dānijas premjerministra A.Rasmusena šo pirmdien Rīgā teiktie vārdi - šoruden mums priekšā ir vēsturiska paplašināšanās iespēja – varbūt vēsturiskākais lēmums mūsu paaudzes laikā, un tā noteikti jāizmanto, citādi nākamās paaudzes mums to nepiedos un neaizmirsīs. Viedi vārdi, un man nav ne mazāko šaubu, ka tie bija patiesi, jo visa Dānijas rīcība pēdējā desmitgadē ir uzskatāmi parādījusi, ka grūti iedomāties vēl aizrautīgāku paplašināšanās virzītāju kā Dānija.
Cienījamie konventa dalībnieki!
Molotova _ Ribentropa paktu noslēdza aiz mūsu muguras, un bija vajadzīgi vairāk nekā piecdesmit gadi, līdz abas puses atzina noslēgšanas faktu. Toreiz neviens ar mums nekonsultējās. Vai šodien mēs atkal riskēsim palikt vieni, vai arī mēs izšķirsimies būt kopā ar Eiropas savienības valstīm pie lielā galda, pie kura izlemj stratēģiskus jautājumus? Vai mēs pietiekami stāstam par mūsu vēstures tumšajām lappusēm mūsu, tā teikt, neatkarības laika bērniem, kuri vienkāršu iesēšanos auto un braucienu uz Somiju, Dāniju vai Zviedriju uzskata par pašsaprotamu lietu?
Vai mēs pietiekami esam runājuši ar mūsu vecākās paaudzes pārstāvjiem par to, cik ļoti viena savienība atšķiras no otras? Par to, ka mūs tur neviens ar varu nevelk, bet tieši otrādi - mēs paši gribam beidzot spriest par savu un Eiropas nākotni. Un vai pietiekamu pretsparu ir saņēmuši tie balsu "zvejnieki", kas priekšvēlēšanu gaisotnē mēģina duļķot ūdeni zvejot balsis šajos anti-Eiropas ūdeņos, spēlējot uz nezināšanu un cilvēku bailēm no jaunā?
Konventa mērķis ir aicināt katru Latvijas iedzīvotāju līdzdomāt par mūsu nākotni Eiropā, jo šis nu reiz būs gadījums, kad lēmums būs jāpieņem katram individuāli, balsojot par vai pret. Mēs nedrīkstam pieņemt tādu lēmumu, kuru, runājot Dānijas premjera vārdiem, mūsu bērni un mazbērni "nepiedos un neaizmirsīs".
Runāsim, diskutēsim, spriedīsim - mierīgi, nosvērti, un cik nu tas iespējams, neizmantosim šo tribīni priekšvēlēšanu kaislību kurināšanai. Tā, lai tuvotos pārliecībai balsot par Eiropas savienību tā, lai nākamās paaudzes atcerētos un teiktu: "Paldies, ka jums pietika prāta to izdarīt tieši tā ".
Paldies par uzmanību!
|
