|
Godātie uzņēmēji!
Foruma dalībnieki!
Jūs visus šodien ir pulcējusi kopā interese par uzņēmējdarbības iespējām Eiropas Savienībā. Jo vai gan citādi jūs būtu ziedojuši savu dārgo laiku, lai nāktu šurp? Tieši tādēļ runāšu ekonomiskās kategorijās.
Latvijas līdzdalība Eiropas savienībā nav politiķu untums vai gadījuma rakstura vēlme. Tā ir politika, kas balstās uz izpratni par Latvijas nacionālajām interesēm. Esmu pārliecināts ka Latvijai nav citas alternatīvas.
Šodien galvenais nav saražot, bet gan saražot to, ko kāds grib pirkt un pārdot. Citiem vārdiem sakot, galvenais ir tirgi. Mūsu galvenie lielie tirgi ir Eiropa, Krievija, daļēji ASV un pēc tam citas valstis. Krievija ir liels tirgus, kas daudziem šobrīd rada ilūzijas, ka tas ir gatavs ņemt pretī jebko un jebkurā kvalitātē.
Taču, esmu pārliecināts, Krievijas ekonomika attīstīsies, drīz vien tā spēs apgādāt pati sevi, bet pēc tam mēģinās saražoto aizvien vairāk pārdot citās valstīs, vienlaicīgi aizsargājot savējo.
Mums, kļūstot par ES dalībvalsti, ES kļūs par galveno - tirgu, kurš ir aizsargāts un regulē savus tirgus un to dalībniekus.
Eiropas savienības tirgus izvirza patiešām augstas prasības. Taču tās nevar dēvēt par pārspīlētām, liekām vai nevajadzīgām. Spēja izpildīt augstos kritērijus mūsu uzņēmējiem noderēs jebkurā gadījumā, jo ļaus celt ražošanas efektivitāti, kvalitāti, veicinās konkurētspēju. Preces, kas atbildīs ES prasībām, atbildīs arī jebkura tirgus un arī aizvien augošajām patērētāju prasībām.
Latvija uzsāka iestāšanās sarunas vēlāk kā mūsu kaimiņš Igaunija un pirmās 5 sarunu sadaļas mēs slēdzām 2000.gada vasarā, jau manas valdības laikā. Šobrīd mums atlikušas vairs tikai sarunas par lauksaimniecības kvotām un subsīdijām un Latvijas budžetu Eiropas savienībā. Taču straujais sarunu temps netraucēja Latvijas pusei stingri aizstāvēt savas nacionālās intereses un mēs esam panākuši 21 pārejas periodu sektoros, kuri ir būtiski Latvijas uzņēmējiem, ražotājiem. Kā būtiskāko es gribētu minēt pārejas periodu vides sektorā, kur , lai gan tas prasīja papildus laiku un grūtas sarunas, centāmies ievērot individuālas uzņēmumu intereses. 8 pārejas periodi vides sektorā, pārspējot Igauniju un Lietuvu, pārejas periodi, piena, zivju un gaļas pārstrādes uzņēmumiem Eiropas higiēnas prasību ieviešanai, SEZ likumu darbības pagarinājums u.c. ir apliecinājums valsts ieinteresētībā aizsargāt, atbalstīt savu ražotāju.
Latvijai, iestājoties ES, īpaši aktuāls kļūs mazo un vidējo uzņēmumu jautājums. Eiropā mazie un vidējie uzņēmumi ir galvenie ražotāji, pilsoniskas, pārtikušas sabiedrības pamats.
Galvenais, ko viņi vēlas, ir lielāks valsts atbalsts. Arī valdība izprot tā nepieciešamību, par ko liecina gan konkrēts darbs, pievienojoties Eiropas MVU hartai, gan MVU nacionālās programmas aktualizēšana, gan pēdējā laika veiksmīgais dialogs ar MVU pārstāvjiem, konkrētu priekšlikumu izskatīšana.
Kā viens no galvenajiem izaicinājumiem pašreizējai valdībai un nākošajām valdībām ir Latvijas vienmērīga attīstība caur valsts atbalsta pastiprināšana, lai palielinātu šo uzņēmumu konkurētspēju, eksportspēju, gatavojoties vienotajam ES tirgum. Lai radītu plašu bāzi valsts atbalstam finansu jomā 2002.gadā tika turpināta uzņēmējdarbības atbalsta fondu reorganizācija, uzlabojot koordināciju un informācijas pieejamību par fondu līdzekļiem. Ar manu rīkojumu ir izveidota darba grupa priekšlikumu izstrādei mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta praktiskā modeļa izveidei, Visaptveroša programma MVU sagatavošanai darbam ES tirgum ir galvenais pasākums un to iespējams realizēt MVU attīstības nacionālās programmas ietvaros, kuru pārstrādā, aktualizē EM, kā arī progresīvu atbalsta mehānismu ieviešana kredīt- un eksportgarantijām. Pielietojamajiem atbalsta instrumentiem jābūt salīdzināmiem un izprotamiem Eiropas mērogā, līdz ar to daudz plašāk būs pieejami arī Eiropas atbalsta līdzekļi un mehānismi.
Mūsu dialogā ar uzņēmējiem tiek noskaidrotas interesantas lietas. Piemēram, jāsecina, ka jau šobrīd paveiktie pasākumi, kas domāti uzņēmējdarbības veicināšanai, ne vienmēr gūst vispārēju pozitīvu novērtējumu. Piemēram, atbildot uz aptaujas jautājumu, vai sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšana pozitīvi ietekmē uzņēmuma darbību, tikai 47% saka "jā". 38,7% atbild, ka nav ietekmējusi. Līdzīgi tiek vērtēta arī iespēju saņemt ienākuma nodokļa samazināšanu mazajiem uzņēmumiem, attiecīgi – 39% un 46%. Iespējams, ka kāda daļa uzņēmumu darbojas pelēkajā sektorā, nemaksājot nodokļus, vai tos maksājot minimāli, tāpēc nodokļa samazināšana šādiem uzņēmumiem nav būtiska.
Joprojām daudz problēmu rodas, sastopoties ar birokrātiju un neskaidrām procedūrām, lai saņemtu pieeju paredzētajam valsts atbalstam. Ir problēmas ar informācijas pieejamību. Tiekoties ar zemniekiem, viņi man stāstīja, ka daudz laika aizņem formu un dokumentu aizpildīšana, lai saņemtu SAPARD naudu, pie tam neskaidrības ir ne tikai zemniekiem, bet arī bankām, kuru darbinieki arī neziņā, ka precīzi aizpildīt rēķinus, pavaddokumentus. Tas ir neatliekams valsts pārvaldes darbinieku uzdevums, izstrādāt skaidras un precīzas instrukcijas un dokumentu aizpildīšanas paraugus, lai ne zemniekam, ne finansu institūcijām nebūtu jātērē laiks un līdzekļi, lai process prasītu minimālu laiku.
Taču arī uzņēmējiem jāturpina izglītoties, jāprot izmantot modernos komunikāciju līdzekļus, kas ļauj labāk iekļauties globālajās sistēmās un piedāvāt savu produkciju un pakalpojumus. Apzināsimies, ka pat vispieticīgākajiem aprēķiniem pirmajos trīs gados pēc iestāšanās ES mums būs jāapgūst vairāk kā viens miljards eiro.
Interesanti ir dati par datoru un interneta lietošanu uzņēmējdarbībā. CSP dati par 2001.gadu liecina, ka no visiem uzņēmumiem tikai 46,5% izmanto datorus. Uzņēmumos ar darbinieku skaitu 10 un vairāk tas ir augstāks - 77,2% , ar darbinieku skaitu mazāku par 10 – 36,4%. Uzņēmumi , kuriem ir mājas lapas attiecīgi ir - kopumā tikai 7,4%, lielākajos uzņēmumos 18,7% un mazajos 3,7%. Redzam, ka visvairāk tos lieto Rīgā, arī Vidzemē un Kurzemē, vismazāk – Latgalē. Taču tas ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību var atrast izeju uz tirgiem, parādīt pasaulei, kas tu esi un ko tu vari, izlīdzināt attīstības iespējas. Atliek mācēt tās likt lietā.
Atļaujiet man izteikt pateicību Kapitāla biznesa foruma organizētājiem un novēlēt jums šodien spraigas diskusijas. Taču galvenais – iespēju saņemt precīzu un noderīgu informāciju. Jo tā milzīga ir vērtība, kas būs nepieciešama, Latvijai ieejot informācijas sabiedrībā un Eiropas Savienībā.
|
