|
Godātie klātesošie!
Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim, valdība iesniegusi kārtējo ziņojumu par padarīto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Tagad tas ir Jūsu rīcībā. Ziņojums ir tapis laikā, kad Latvija ar lielu, būtisku soli ir pietuvinājusies dalībvalsts statusam - proti, 16. aprīlī esam Atēnās esam parakstījuši vēsturisko Līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Šonedēļ valdība Pievienošanās līgumu ir iesniegusi Saeimai. Valdība tagad nodod tautas priekšstāvjiem šo līgumu izvērtēšanai un nodošanai tālāk tautas apspriešanai referendumā. Izvērtēšanai arī par to, uz kādiem nosacījumiem Latvija iestājas Eiropas Savienībā. Es aicinu deputātus uz diskusiju par šiem nosacījumiem, par to, kas no tā izriet, un par nākotni Eiropas Savienībā, kas nenoliedzami dos ieguldījumu sabiedrības informēšanā gatavojoties rudenī gaidāmajam referendumam.
Jāapzinās, ka pavisam drīz mums visiem kopā būs jālemj par savu un par Latvijas valsts nākotni. Vai būt kopā ar citām Eiropas tautām, vai arī palikt Eiropas apvienošanas procesa nomalē. Mums katram būs jāatbild uz jautājumu: vai Latvija būs stiprāka, esot Eiropā, vai ārpus tās. Vai Latvija būs drošāka, esot Eiropā, vai ārpus tās.
Šie ir pamatīgi un izšķiroši jautājumi. Un mēs esam nenoliedzami vēsturiska lēmuma priekšvakarā. Tādēļ pilnīgi saprotamas bažas un interese iedzīvotāju vidū, kas saistīta ar šī lēmuma tuvošanos. Tāpēc arī mēs esam uzsākuši šo diskusiju, tāpēc turpinām sarunu par mūsu ieguvumiem un citām lietām.
Es gribu sākt ar tādiem lieliem jautājumiem kā Latvijas spēks, svars, ietekme un statuss. Eiropas Savienībā Latvijas ietekme jūtami pieaugs. Būdami dalībvalsts, mēs varēsim labāk īstenot savas intereses Eiropā un arī savas intereses attiecībās ar trešajām valstīm.
Apzināsimies, ka ja mēs analizējam reizēm Latvijas suverenitāti, tad šobrīd mūsu suverenitāti ļoti būtiski ietekmē Eiropas Savienības tuvums. Ja mums ir nepieciešami Eiropas Savienības tirgi, ja mums ir nepieciešams tur pārdot savu produkciju, tad mēs nevaram ignorēt tās prasības, kas šai produkcijai tiek uzstādītas. Taču mēs šobrīd nevaram šīs prasības ietekmēt. Ietekme uz mums jau tagad ir, bet mūsu līdzdalība šīs situācijas ietekmēšanā, mūsu ietekmes nav. Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs iegūsim tādu ietekmi, kāda līdz šim Latvijai nav rādījusies pat sapņos. Mēs varēsim plānot Eiropas nākotni kopā ar tādām lielvalstīm kā Vācija, Francija, Lielbritānija un pārējās mums draudzīgās Eiropas valstis. Tad mēs varēsim iestrādāt Latvijas intereses Eiropas Savienības likumos un normās. Līdz šim mūsu intereses, izstrādājot Eiropas Savienības likumdošanas normas, netika ņemtas vērā tikpat kā nemaz. Tieši Eiropas Savienībā pieņem lēmumus par to, kā dzīvos Eiropā. Gan tās nācijas, kas ir Eiropas Savienības sastāvā, gan tās, kas nav, piemēram, Norvēģija, Islande un Šveice. Briselē visas Eiropas Savienības dalībvalstis lems, kādām normām jāatbilst Latvijā ražotam sieram, rotaļlietām vai apģērbiem, ja mēs tos gribam eksportēt uz Eiropas Savienības tirgu. Un Latvijas viedoklis turpmāk tiks ņemts vērā. Ne Norvēģijas, ne Šveices, ne Islandes intereses līdzīgos gadījumos netiek ņemtas vērā. Tas ir viens no ļoti būtiskiem argumentiem par labu tam, kāpēc mums ir jābūt dalībvalstij, kāpēc mums ir jābalso referendumā par un jāgūst Latvijas valstij tā ietekme, ko mēs patiesi spēsim pēc tam arī īstenot.
Otrāmkārtām, mums jāapzinās iespēja izmantot Eiropas Savienību, lai risinātu dažādus problemātiskos jautājumus attiecībās ar trešajām valstīm. Ir starpība, vai Latvijas politiskās un ekonomiskās intereses, runājot, piemēram, ar Krieviju, pārstāv Eiropas Savienība vai mēs vieni paši. Praktiski jau tagad būdami kandidātvalsts statusā mēs izjūtam Eiropas Savienības ‘svaru’, jo Eiropas Savienība nepieļauj ekonomiskus uzbrukumus savām dalībvalstīm.
Piedalīsimies un aizstāvēsim savas intereses Eiropas mērogā dialogā ar visām trešajām pusēm, trešajām valstīm, kur tādu vai citu apstākļu dēļ divpusējs dialogs ar Latviju nesekmēsies.
Sakārtosim mūsu austrumu robežu un muitu. Efektīvāk apkarosim kontrabandu un uzlabosim nodokļu iekasēšanu, kas protams ir valdības prioritātes arī patlaban. No iestāšanās brīža Latvijas muitas informāciju sistēmas būs saslēgtas vienā kopīgā Eiropas Savienības muitas informācijas tīklā. Tādējādi labāk varēsim kontrolēt, kādas preces un cik šķērso mūsu robežu. Izmantosim Eiropas Savienības piešķirtos 42 miljonus latu austrumu robežas sakārtošanai un ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanai. Tā, starp citu, ir vairāk kā puse no summas, kādu jau paši bijām gatavi iztērēt šo jautājumu risināšanai.
Tālāk ļaujiet pieskarties zemnieku un lauku attīstības jautājumiem.
Pirmkārt, zemniekiem nodrošināsim to, kā šobrīd trūkst visvairāk – prognozējamu tirgu, stabilas cenas un stabilus ienākumus. To garantē ES Kopējā lauksaimniecības politika.
Otrkārt, pašreiz no vairāk kā 150 000 saimniecībām tikai aptuveni 10 000 saņem subsīdijas. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā pienāksies praktiski visām zemnieku saimniecībām ar pirmo apsēto un novākto hektāru.
Zemnieki būs pirmie tiešie ieguvēji: jau nākamgad viņi saņems reālu naudu t.s. tiešajos maksājumos. Šo naudu zemnieks varēs saņemt uz pieteikuma pamata, nebūs jāraksta kādus bezgalīgus projektus un jāiegulda pašam sava nauda. Neskatoties uz to, cilvēki šobrīd nav pietiekami informēti, ir neziņā, kā pie šīs naudas varēs praktiski tikt. Tādēļ rūpēsimies – valdība, es ceru kopā ar Saeimu – par to, lai valsts struktūras būtu gatavas palīdzēt, samazinot iesaistīto birokrātiju, gan arī metodiski palīdzot saprast, kā aizpildīt pieteikumus, kur tos iesniegt, un kādā veidā pēc tam saņemt pienākošās subsīdijas. Šeit Zemkopības ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai Lauku konsultatīvais dienests būtu spējīgs palīdzēt zemniekiem saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus, subsīdijas.
Izmantosim arī Eiropas Savienības palīdzību, lai piesaistīti naudu tajās jomās, kur nav sagaidāmas ārvalstu tiešās investīcijas un kur valsts vēl ilgi nevarēs atļauties sameklēt tik lielus izdevumus paši savā budžetā – arī t.sk. runājot par infrastruktūru, ceļiem.
Izbraucot šobrīd ārā no Rīgas uz Ādažiem pa Tallinas šoseju, mēs labi redzam, kur Eiropas Savienības sākas un kur beidzas. Atjaunotais Via Baltica ceļa posms no Gaujas līdz Lilastei ir uzskatāms piemērs. 75% no izmaksām šī ceļa atjaunošanai sedza Eiropas Savienība. Tāpat Via Baltica posms no Iecavas līdz Bauskai, nupat ir uzsākta arī ceļa Rīga – Ādaži posma rekonstrukcija. Pēc iestāšanās mēs varēsim turpināt modernizēt un rekonstruēt autoceļus, tikai daudz ātrākā tempā un lielākos apjomos, jo piesaistīsim ES Kohēzijas fonda līdzekļus.
No ES Strukturālajiem fondiem piesaistīsim Eiropas līdzfinansējumu Latvijas Attīstības plāna īstenošanai. To izmantosim telekomunikāciju tīklu uzlabošanā, uzņēmējdarbības uzsākšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, autoceļu un pilsētu ielu remontam, bezdarbnieku apmācībai, tūrisma mītņu celšanai, u.c. mērķiem.
Šie aptuveni 600 miljoni latu, ko Latvija varēs saņemt nākamo 3 gadu laikā no dažādiem ES Kohēzijas un Strukturālajiem fondiem, radīs jaunas darbavietas un nodrošinās algas mūsu cilvēkiem. Tas ir izšķiroši, lai papildinātu jau šobrīd diezgan iztrūkumu baudošo sociālo budžetu, lai palielinātu pensijas. Atcerēsimies, ka mūsu konsekventa virzība uz sakārtotu Eiropas juridisko un administratīvo struktūru izslēgs arī tādu parādību kā nodokļu nemaksāšanu un bēdīgi slavenās “aplokšņu algas.
Apzināsimies, ka esot Eiropas Savienībā, mēs palīdzēsim Latvijas uzņēmējiem ātrāk kļūt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī. Mēs gūsim iespējas attīstīt ražošanu, lielāku noieta tirgu. Preču zīme “ražots Eiropas Savienībā” palīdzēs pārdot. Protams, iestājoties Eiropas Savienībā, pieaugs konkurence. Domāju, ka Latvijas uzņēmēji dalībai Eiropas Savienībā ir daudz vairāk gatavi, nekā viņiem pašiem tas šķiet. Jau tagad šobrīd vairāk kā 60% Latvijas eksporta nonāk Eiropas Savienībā. 72% no eksportētajām tekstilprecēm nonāk Eiropas Savienībā. Tātad daudzi mūsu uzņēmumi ir konkurētspējīgi jau tagad. Tiem, kuri vēl nav konkurētspējīgi vai uzskata, ka nav tam gatavi, jāatbild uz jautājumu: kurš būs ātrāk konkurētspējīgs – tas, kurš ir Eiropas Savienībā un saņem atbalstu sava uzņēmuma modernizācijai, vai tas, kurš ir ārpusē un nesaņem nekādu palīdzību. Kaut arī Norvēģijai, piemēram, ir Eiropas Ekonomiskās telpas līgums ar Eiropas Savienību, 2004. gadā tā maksās vairāk kā 100 miljonus eiro par to, lai tās mazie un vidējie uzņēmumi varētu netraucēti darboties Eiropas Savienības kopējā tirgū. Lūk, negatīva pieredze par to, kad nav Eiropas Savienības dalībvalsts.
Iestājoties Eiropas Savienībā, nodrošināsim mūsu bērniem eiropeisku, pārtikušu un stabilu nākotni, kā arī plašas izglītības iespējas. Nedrīkst pieļaut, ka mūsu bērniem jābrauc lasīt zemenes uz citām zemēm, un strādāt melnos darbus citās zemēs. Mēs paši būsim zeme, uz kuru varbūt brauks šādas iespējas meklēt. Mēs paši dzīvosim un pelnīsim tā kā Eiropas Savienības attīstītajās valstīs. Ar laiku, protams, bet tas ir tieši atkarīgs no mums pašiem, tas ir mūsu rokās.
Eiropas Savienībā mēs nebūsim vieni paši. Mūsu balsis sadzirdēs, un mums vienmēr būs draugi un sabiedrotie. Jau tagad tie ir. Ne velti iestāšanās sarunās mēs esam izcīnījuši tik lielu pārejas periodu skaitu. Tātad mūsos ieklausās jau tagad un labprāt nāk pretī mūsu objektīvi pamatotajām vajadzībām.
Godātie deputāti!
Latvijai nav palicis daudz laika, lai pilnībā sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar to mums atlikušais laiks ir jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. Eiropas Komisija ir tā Eiropas Savienības institūcija, kas vērtē Latvijas šā brīža gatavību.
Mēs gaidām šī gada novembrī visaptverošu Komisijas ziņojumu par Latviju. Tas būs pēdējais pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Apzinoties tā svarīgumu, Eiropas Komisija jau laikus identificē iespējamos klupšanas akmeņus Latvijas ceļā uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā un jūnijā tiek gatavots starpziņojums. Plašākai sabiedrībai jau ir kļuvis zināms, tieši uz kādiem trūkumiem Komisija gatavojas norādīt savā ziņojumā.
Pirmkārt, Latvijas muitas un nodokļu administrēšanas sistēma arvien vēl nav savietojama ar Eiropas Savienības sistēmām. Tas ir nepieciešams, jo saslēdzot vienotā tīklā Latvijas un Eiropas Savienības muitas un arī atbilstošās nodokļu administrēšanas sistēmas, būs skaidri redzams, kas ko ir saražojis, kas ir nomaksājis kādus nodokļus, un cik daudz ir vests pāri mūsu robežai. Būs patiešām grūti pārvest tādā gadījumā kaut ko kontrabandas ceļā un krāpties ar nodokļu maksājumiem. Mana valdība, balstoties uz jau pagājušajā gadā saņemtajiem signāliem, ir piešķīrusi nepieciešamo finansējumu šo darbu veikšanai, un strādājam pie tā. Protams, ne viss vēl ir padarīts, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestu un it īpaši tā jauno vadību gaida saspringti turpmākā darba mēneši.
Par Strukturālajiem fondiem, uz ko arī norādījusi Komisija. Te mums ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka Strukturālo fondu nauda aizies paredzētajiem mērķiem Latvijas tautas labā. Tādēļ mēs noteiksim atbildīgās institūcijas, kas kontrolēs Strukturālo fondu naudas izlietojumu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka Finanšu ministrija sagatavos attiecīgos priekšlikumus, un valdība varēs tos apstiprināt jau līdz 1. jūlijam.
Pēdējais, ko gribu minēt no Eiropas Komisijas starpziņojuma, ir kuģošanas drošība. Baltijas jūrai drīz kļūs par Eiropas Savienības iekšējo jūru, un līdz ar to pilnīgi saprotama ir Eiropas Komisijas norūpētība par to, vai Latvija spēs gādāt par nepieciešamo kuģošanas drošību. Arī pēdējā laikā notikušās ekoloģiskās katastrofas liek pievērst tam īpašu uzmanību. Laimīgā kārtā, neviena no šīm avārijām nav notikusi pie mūs krastiem. Tādēļ arī mēs līdz šim varbūt neesam šo problēmu izjutuši uz savas ādas. Taču mēs kuģojam, mēs pārvadājam bīstamas kravas pa Baltijas jūru, un līdz ar to es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt jauno Jūrniecības kodeksu, kas ir iesniegts šodienas (29. maija) Saeimas dienaskārtībā.
Tikko nosauktās problemātiskās jomas ir sāpīgākās, taču ne vienīgās, kas iekrājušās un prasa ātru valdības un Saeimas rīcību. Visi darbi, kur nepieciešama konstruktīva, ātra rīcība, minēti ziņojumā par “Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto ES jautājumos”. Šis ziņojums jums ir izdalīts un pieejams un es viņu šeit neatkārtošu. Aicinu deputātus atbalstīt arī citus likumprojektus, kas ir būtiski, lai Latvija pilnībā sagatavotos saviem gaidāmajiem uzdevumiem, nostiprinātu administratīvu kapacitāti, nostiprinātu savu tieslietu sistēmu, panāktu, ka valsts patiesi efektīvi kalpotu tautas interesēm.
Drīzumā Eiropas Savienībā būs 19 mazās valstis un 6 nosacīti lielās valstis. Tas ir mīts, ka mazajām valstīm Eiropas Savienībā klājas grūtāk nekā pārējām. Kā redzat, t.s. mazās valstīs Eiropas Savienībā ir vairāk. Eiropas Savienības Ministru Padomē Vācijai būs tikai 29 balsis no 345. Tas ir faktiski tikpat maz, cik 4 Latvijas balsis, rēķinot uz iedzīvotāju. Atcerēsimies, ka mums Eiropā vienmēr būs draugi un sabiedrotie gan starp lielajām, gan starp mazajām valstīm. Tas būs tikai no mums atkarīgs, cik labi mēs šis balsis pratīsim izmantot, cik labi mēs pratīsim rast sev domubiedrus, argumentēt savus ierosinājumus un iniciatīvas, un panākt mums nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Vēlreiz aizrādīšu, ka arī līdz šim tas mums ir pietiekami sekmīgi izdevies, jo tik tiešām esam iestāšanās sarunās izcīnījuši ļoti lielu pārejas pierodu skaitu.
Nākamie trīs ar pus mēneši būs ārkārtīgi svarīgi. Es gribētu aicināt arī Saeimas deputātus iesaistīties gaidāmā referenduma sagatavošanā. Visvairāk lai uzklausītu cilvēkus un informētu arī viņus par to, ko dalība Eiropas Savienībā mainīs katra personiskajā dzīvē, viņa individuālajā saimniecībā, kā tas atsauksies uz katru atsevišķo mūsu sabiedrības pārstāvi. Tieši tāpēc, ka deputāti vislabāk pārzina savu vēlētāju intereses un problēmas, šis dialogs jums, deputāti, ar Latvijas iedzīvotājiem varētu būt īpaši nozīmīgs. Līdz ar to, gribu teikt, ka šajā vasarā nevienam nebūs atvaļinājuma. Visi runās ar saviem vēlētājiem.
Mēs astoņus gadus esam smagi strādājuši, un beidzot ir pienācis laiks pielikt pēdējo punktu, un arī gūt to rezultātu Latvijas tautai, ko esam pelnījuši. Lai mums visiem kopā veicas!
|
