|
Godātie kolēģi!
Cienījamās dāmas! Godātie kungi!
Man ir patiess prieks uzrunāt Baltijas Ministru padomi, it īpaši ņemot vērā, ka šodien kopā ar mums ir arī Somijas un Polijas premjerministri, Eiropas Komisijas viceprezidents un Itālijas Transporta ministrs. Jūsu klātbūtne apliecina, ka Baltijas valstis jau ļoti praktiski veido saiknes ar mūsu kaimiņiem un partneriem.
Kā zināms, 20.septembrī Latvijā notiks balsojums par dalību Eiropas Savienībā. Pašlaik ir izvērsta plaša pirmsreferenduma kampaņa. Es pats esmu ļoti aktīvi iesaistījies šajā kampaņā, aicinot teikt “jā” Eiropas Savienībai. Cilvēkiem es saku, ka ir daudz labu iemeslu, lai balsotu par iestāšanos, un viens no tiem ir infrastruktūras attīstības iespējas – labi ceļi, labs transports, stabila energoapgāde.
Mēs apzināmies, ka bez mūsdienīgas infrastruktūras un laba tranzīta tīkla, kas savienotu mūsu reģionu ar pārējo Eiropu, attīstība nav iespējama. Tomēr pēdējos gados autotransports ir attīstījies straujāk nekā dzelzceļa vai jūras transports, un tas negatīvi ietekmē mūsu vidi. Dzelzceļš piedāvā daudzsološu alternatīvu autotransportam. Tāpēc mēs pašlaik strādājām pie Rail Baltica dzelzceļa projekta – jaunas dzelzceļa transporta sistēmas, kas atbilstu mūsdienu prasībām.
Projekts ir ļoti apjomīgs, un bez ES finansējuma to īstenot būs ļoti grūti. Es vēlos uzsvērt, ka Rail Baltica dzelzceļš nav viens no kārtējiem projektiem. Tas sekmēs visa Baltijas jūras reģiona attīstību un savienos mūs ar Centrāl- un Rietumeiropu, tāpēc ir nepieciešams visu iesaistīto pušu un ieguvēju ieguldījums.
Turklāt mēs uzskatām, ka visām pusēm, kas ir iesaistījušās Via Baltica projektā, būtu jāizpilda uzņemtās saistības. Mēs ceram uz projekta drīzu pabeigšanu.
Dāmas un kungi!
Pievērošoties enerģētikas tēmai un Vienotajam Baltijas elektroenerģijas tirgum, jāsaka, ka ir nepieciešams ievērot katras valsts specifiskās intereses, un tāpēc mēs Kopējā Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidē atbalstītu pakāpeniskuma principu. Mēs atbalstām savstarpēji izdevīgu un pieņemamu nosacījumu izstrādi pieejai kaimiņu tirgiem.
Vienlaikus, veidojot Kopējo Baltijas elektroenerģijas tirgu, mēs nedrīkstam aizmirst par energoapgādes drošību mūsu reģionā.
Baltijas elektroenerģijas tirgus ir salīdzinoši neliels un var pilnībā funkcionēt tikai tad, ja tas tiek integrēts Vienotajā Baltijas elektroenerģijas tirgū un pēc tam arī ES iekšējā elektroenerģijas tirgū.
Lai tas notiktu, ir nepieciešams izveidot jaunus savienojuma punktus. Mēs atbalstām kabeļa savienojumu starp Somiju un Igauniju, kā arī plānoto savienojuma punkta izveidi starp Poliju un Lietuvu. Latvija prognozē, ka dažādu tirgu integrācija uzlabos energoapgādes drošumu, piedāvās plašākas iespējas un mazinās problēmas, kas ir saistītas ar Ignalinas atomelektrostacijas nojaukšanu.
Ir nepieciešams koordinēt arī gāzes tirgus attīstību un uzlabot informācijas apmaiņu starp valstīm, kas piedalās Baltijas jūras reģionālās sadarbības programmā enerģētikas jomā, un Ziemeļvalstīm, kā arī personīgā līmenī un starp iestādēm, kas īsteno ES direktīvas, Transeiropas enerģētikas tīklus un ES Ziemeļu dimensijas iniciatīvu.
Latvija saskata lieliskas perspektīvas Baltijas reģiona turpmākajai sadarbībai enerģētikas un transporta jomām, it īpaši ņemot vērā mūsu valstu drīzo dalību ES. Mūsu kaimiņu un partneru atbalstam Eiropas Savienībā būs izšķiroša nozīme, lai mūsu kopējie centieni gūtu panākumus.
Vēlos apliecināt, ka nākošajā gadā, kad Latvija pārņems Baltijas Ministru padomes vadību, šīm jomām tiks piešķirta prioritāra nozīme. Es lepojos ar to, ka Latvija uzņems piektā Baltijas Attīstības foruma rīkoto Baltijas jūras valstu augstākā līmeņa tikšanos, kas Rīgā notiks no 5. līdz 7.oktobrim. Es ceru ar jums tikties šajā pasākumā un turpināt diskusiju, lai sekmētu Baltijas jūras reģiona attīstību un nostiprinātu saiknes ar mūsu kaimiņiem un partneriem Eiropā.
Paldies par uzmanību!
|
