|
2004. gads – 25 valstu Eiropa – krīze vai reforma?
Ekselences,
dāmas un kungi!
Tikai nedaudz vairāk kā pirms desmit gadiem galvenie jēdzieni bija ‘mūra krišana’, ‘aizkara atvilkšana’ un ‘impērijas sabrukums’. Nākošā gada maijā notiks Eiropas Savienības paplašināšanās. Šīs dramatiskās izmaiņas ir viesušas bailes par krīzēm ne vienā vien nervozā vērotājā. Taču es vēlos piedāvāt citu perspektīvu, kādā šos notikumus redz pieredzējusi valsts, kas mierīgā ceļā ir uzveikusi Auksto karu un pašlaik atrodas uz ES un NATO sliekšņa.
Es nenogurdināmi stāstu Latvijas viesiem, ka Latvija ir sena Eiropas valsts. Mūsu Eiropas piederības apliecinājumi ir pārliecinoši – 800 gadus senā Hanzas pilsēta Rīga; vācu, poļu un zviedru vēsturiskā ietekme; bagātīga Baltijas identitāte. 50 gadus ilgā padomju okupācija nav spējusi nomākt mūsu apņēmību atgriezties Rietumos. Mēs nelokāmi ticam, ka esam piederīgi Eiropai, un pārliecinošais ‘jā’, ko Latvijas pilsoņi teica 20.septembra referendumā, ir nesenākais pierādījums vēlmei būt Eiropā.
Pēdējās desmitgades laikā Latvija ir reformējusi demokrātiskās pārvaldes institūcijas un valsts tirgus ekonomiku, ir izdoti likumi un īstenota tāda politika, kuras mērķis ir nodrošināt atbilstību ES prasībām.
Paplašināšanās paver jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Nesens pētījums, ko veica “The Economist” Informācijas nodaļa, aptaujājot augstākā līmeņa uzņēmumu vadītājus Eiropā, apliecina, ka paplašināšanās sekmēs uzņēmējdarbības vides stabilitāti, palielinās patēriņa tirgus, cels patērētāju labklājības līmeni, kā arī uzlabos loģistiku un publisko pasūtījumu atklātību.
Paplašināšanās nodrošina arī politiskus ieguvumus. Globālajā arēnā Eiropas Savienība iegūs vēl papildu desmit balsis Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskās institūcijās. Kopējā nostāja un rīcība ārpolitikas jomā iegūs lielāku spēku. Pašas ES ietvaros jaunpienācēji, īpaši Centrāl- un Austrumeiropas valstis, ienesīs jaunu enerģiju ES ikdienas pasākumu īstenošanai. Mūsu uzskatiem par transatlantisko saišu nozīmību būtu jāstiprina ASV un ES attiecības.
Mūsu nesenā pieredze par pārēju uz demokrātisku valsts iekārtu un tirgus ekonomiku arī var kļūt vērtīgs ieguldījums, lai nodrošinātu stabilas un labas attiecības ar tuvākajām ES kaimiņvalstīm. Vēsturisku un ģeogrāfisku apstākļu rezultātā visām trim Baltijas valstīm ir unikāla pieredze attiecību veidošanā ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Nākošgad Latvijas austrumu robeža kļūs par ES ārējo robežu. Tāpēc paplašināšanās mums nozīmē gan jaunas iespējas, gan uzdevumus, stiprinot praktisko sadarbību ar jaunajiem kaimiņiem nu jau starpvalstu un reģionālā līmenī. Krievijas integrācija ir ļoti būtiska Baltijas jūras reģiona stabilitātei un attīstībai. Jau šodien notiek sadarbība vairākās jomās – tirdzniecībā, enerģētikā, jūras drošības, tieslietu un iekšlietu jomā, robežkontroles un pārvaldības jomā. Cita prioritāte ir atbalsts pilsoniskas sabiedrības saglabāšanai, īpaši šī problēma skar Baltkrieviju.
Kopš neatkarības atgūšanas, Igaunija, Latvija un Lietuva ir cieši sadarbojušās, lai aizstāvētu savas intereses Ziemeļeiropā, tajā skaitā kuģošanas drošības, transporta tīkla un energoapgādes drošības jomā. Mēs aktīvi darbojamies Baltijas jūras valstu padomē un esam izveidojuši ciešas un praktiskas attiecības ar Ziemeļvalstīm. Baltijas jūras reģions pašlaik ir visdinamiskākais Eiropā, un mums ir pieredze, kas var palīdzēt Eiropai uzlabot konkurētspēju globālā līmenī.
Taču mēs nevaram atļauties ieslīgt pašapmierinātībā. Būtu kļūdaini domāt, ka reformu process beigsies 1.maijā. Paplašināšanās joprojām ir izaicinājums gan jaunajām, gan esošajām dalībvalstīm.
Jaunpienācējiem būs smagi jāstrādā, lai iekļautos Eiropas ekonomikas sistēmā. Viena no mūsu galvenajām prioritātēm būs transporta un enerģētikas sistēmu sasaistes pilnveidošana ar Eiropu. Lielāka uzmanība ir jāpievērš arī izglītībai un pētniecībai, kas sekmē attīstību un piesaista investīcijas. Panākumu gūšanai ir nepieciešama veiksmīga valdības politika strukturālo reformu, nodokļu iekasēšanas un korupcijas apkarošanas jomā. Vēl viens fundamentāls faktors – laikā, kad citur pasaulē tiek risinātas iedzīvotāju skaita pieauguma problēmas, mūs satrauc bīstami zemais dzimstības līmenis, jo tas ne tikai palielina nodokļu slogu nākošajām paaudzēm, bet apdraud mūsu valodas un kultūras dzīvotspēju.
Pievēršoties uzdevumiem, ko paplašināšanās nosaka esošajām dalībvalstīm, jānorāda, ka runa ir ne tikai par jauniem konkurentiem un jauno tirgu iespēju izmantošanu. Būtiski ir izprast arī jauno dalībvalstu vajadzības un īpatnības un atbalstīt to centienus rast savu individuālo vietu Eiropas ekonomikā.
Kopējais uzdevums esošajām un topošajām dalībvalstīm ir precīzi noteikt ES institucionālo sistēmu, lai 25 dalībvalstu savienība spētu funkcionēt efektīvi, saglabājot visu pilsoņu vienlīdzības principu.
Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti, lēmuma pieņemšanas mehānismam jābūt vienkāršam. Latvija atbalsta ideju par divkārša balsu vairākuma principu ES Padomē. Pretēji Nicas līgumā paredzētajam kvalificētajam balsu vairākumam, ieteiktais princips ir salīdzinoši vienkārša sistēma, ko var viegli izskaidrot mūsu iedzīvotājiem.
Vienlīdzības principa būtisks elements ir katras valsts tiesības izvirzīt savu pārstāvi Eiropas Komisijā, kuram tiktu piešķirtas pilnas balsstiesības un pilnvaras. Ir izskanējušas šaubas par to, cik efektīva būtu Komisija ar 25, 27 vai vēl vairāk dalībniekiem. Mēs uzskatām, ka šāds modelis ir iespējams, un arī pati Komisija uzskata, ka tas ir iespējams. Katrs komisārs iemieso ideju, ka viņa valsts ir uzņēmusies vienlīdzīgu atbildību par kopējām Eiropas interesēm.
Līdzīga nostāja ir arī attiecībā uz prezidentūras rotāciju ES Padomes struktūrās. Pastāv vienprātība, ka sistēma ir jāreformē, taču vienlīdzīgas rotācijas princips ir jāsaglabā. Līdz ar to katrai dalībvalstij, neatkarīgi no tās lieluma, tiek nodrošināta neatsverama iespēja vadīt Eiropas Savienības darbu noteiktā jomā.
Viens no veidiem, kā 25 valstu Eiropas Savienībai turpmāk organizēt darbu, ir ciešākas sadarbības veidošana, noteiktai valstu grupai kopīgi strādājot vienā vai vairākās jomās. Tomēr šādas sadarbības iespējas ir jānodrošina katrai dalībvalstij neatkarīgi no tās iedzīvotāju skaita un finanšu resursiem. Attiecībā uz priekšlikumiem par kopēju Eiropas aizsardzības politiku mēs uzskatām, ka visām dalībvalstīm ir jābūt vienlīdzīgai teikšanai mūsu drošības jautājumu izlemšanā.
Es ceru, ka Starpvaldību konference tiks rasts apmierinošs kompromiss. Eiropas Savienība tās 50 gadu attīstības laikā ir izaugusi un spēs arī turpmāk pielāgoties jaunajām vajadzībām. Galvenais uzdevums vienmēr ir bijis ES un tās pilsoņu tuvināšana. Mūsu mērķis ir saistīt Eiropas Savienību ar reāliem praktiskiem ieguvumiem, piemēram, palīdzību reģioniem, ceļošanas iespēju uzlabošanu, pārtikas drošību un patērētāju aizsardzību. Mums ir jāpatur prātā šis mērķis ceļā uz Eiropas Savienības paplašināšanos.
Pateicos par uzmanību!
|
