|
Baltijas Asamblejas delegāti!
Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir prieks pirmo reizi piedalīties Baltijas Padomē un uzrunāt Baltijas Asamblejas deputātus, kuri nenogurstoši darbojas, lai sadarbība Baltijas valstu starpā kļūtu ciešāka un vērstos plašumā.
Baltijas valstu valdību sadarbībā šis gads bija aktīvs un jaunu izaicinājumu pilns. Vislielākais gandarījums ir par to, ka, kā jau dzirdējāt Lietuvas prezidentūras ziņojumā, mūsu sadarbībā ir panākti ļoti labi rezultāti.
Domāju, ka Lietuvas prezidentūras darbs šogad nebija viegls. Lai Baltijas Ministru padome pielāgotos izmaiņām, kuras sagaida mūsu valstis nākošgad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, bija nepieciešama nopietna analīze un darbs pie grozījumiem pamatdokumentos. Latvijas prezidentūra nākošgad būs tā, kurai praksē būs jāpārbauda, kā Baltijas valstu sadarbība spējusi adaptēties jaunajos apstākļos.
Gatavojoties savai prezidentūrai 2004.gadā Latvija ir noteikusi vairākas jomas, kurās pēc mūsu domām sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju būs īpaši svarīga un nepieciešama. Jāatzīst, ka turpmāko sadarbību esam vērtējuši caur Eiropas Savienības un NATO prizmu un tas ir arī saprotami.
Vēlos uzsvērt, ka tagad, lai gan Latvija, Lietuva un Igaunija nākamā gada vidū kļūs par pilntiesīgām dalībvalstīm Eiropas Savienībā un NATO, mums nav jāaizmirst gadiem koptā trīspusējā sadarbība. Tieši otrādi, šī sadarbība, tāpat kā tradicionāli ciešie kontakti ar Ziemeļvalstīm, var kļūt par lielu priekšrocību, darbojoties abās šajās institūcijās.
Par trīspusējās sadarbības efektivitāti mēs pārliecinājāmies jau gatavojoties iestājai - NATO integrācijas ietvaros konsultējoties par MAP, kopīgi apmeklējot dalībvalstis un stāstot par jau paveikto, parādījām mūsu prasmi strādāt kopā ar sabiedrotajiem. Eiropas Savienības iestāšanās sarunu gaitā kopīgi aizstāvējām pozīciju lauksaimniecības jomā un atbalstījām kaimiņus sabiedrības informēšanas procesā pirms ES iestāšanās referenduma.
Nedz ES, nedz NATO iekšējās struktūrās netiek veidotas formālas reģionālas apvienības. Sadarbības amplitūdu nosaka valstu kopīgās intereses, risinot konkrētus jautājumus. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, var droši teikt, ka Baltijas valstis būs ciešas sadarbības partneres.
Esmu pārliecināts, ka Baltijas valstis gatavojas kļūt par aktīvām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Informācijas apmaiņai par darbu, galvenajiem darbības virzieniem, prioritātēm, par ES finansējuma izlietojumu reģionālās sadarbības ietvaros būs liela nozīme, kļūstot par pilntiesīgām un galvenais aktīvām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Baltijas valstu militārā sadarbība tieši mūsdienās ir bijusi patiesi veiksmīga. Mums ir virkne sekmīgu praktisku projektu, kuri neapšaubāmi ir sekmējuši uzaicinājuma saņemšanu dalībai NATO, stiprinājuši trīs valstu militārās un aizsardzības spējas gan nacionālā līmenī, gan kā teritoriālai vienībai kopā ņemot.
Šie projekti ir jāturpina - pārveidotā, jaunā kvalitātē, izvērtējot tos caur “gandrīz NATO dalībvalsts” prizmu, kā arī ir jāmeklē jauni projekti, kuri nestu labumu gan trīs Baltijas valstīm, gan arī stiprinātu NATO spējas vairot drošību un uzticību reģionā. Ir skaidri iezīmējusies tendence, ka trīs Baltijas valstu devums NATO ir vērtīgāks kopā nekā atsevišķi. Tādēļ arī nākošajā gadā par prioritāti izvirzām Baltijas valstu militārās savietojamības stiprināšanu ar NATO un Baltijas valstu aizsardzības resursu optimālu izmantošanu.
Pēdējo gadu skarbā realitāte likusi mums nopietni apzināties savu atbildību cīņā pret šī gadsimta lielāko sērgu - terorismu. Mums nav tiesību palikt malā un Baltijas valstu līdzšinējā iesaistīšanās kopējā cīņā pret terorismu liecina, ka mēs negatavojamies būt tikai vērotāji. Uzskatu, ka arī turpmāk būs svarīga cieša sadarbība starp Baltijas valstīm cīņā pret terorismu un terorisma finansēšanas avotiem. Cīņa pret terorismu ir noteikta kā prioritāte.
Diemžēl mūsu sabiedrības drošību apdraud arī citas negatīvas parādības, pret kurām jāvēršas ar kopīgiem spēkiem. Tādēļ kā īpaši svarīgu esam izvirzījuši sadarbību cīņā pret cilvēku tirdzniecību, nelegālo migrāciju, kontrabandu un narkotiku izplatīšanu.
Cienījamie klātesošie,
2004.gada 1.maijā Baltijas valstis sāks baudīt Eiropas Savienības dalībvalsts priekšrocības, taču dažās jomās vēl jāveic liels darbs. Viena no šādām jomām ir robežas. Tā kā mūsu valstis Šengenas zonai pievienosies tikai pēc 2007.gada, uzskatu, ka ir nepieciešams panākt robežkontroles vienkāršošanu uz Baltijas valstu iekšējām robežām. Tā mēs ļautu mūsu cilvēkiem sajust, ka dalība Eiropas Savienībā pozitīvi ietekmē katru viņu dzīves jomu. Mūsu mērķis ir būtiski samazināt laiku, kas mūsu valstu iedzīvotājiem jāpavada uz robežas. Tādēļ vēlamies attīstīt jau sevi attaisnojušo vienpusējas robežkontroles punktu izveidi, kas ļautu ietaupīt arī cilvēku un materiāltehniskos resursus. Arī identitātes karšu izmantošana par ceļošanas dokumentiem ļautu paātrināt robežšķērsošanas procedūru. Lielu uzmanību savas prezidentūras laikā gatavojamies veltīt jautājumiem, kas saistīti ar gatavošanos pievienoties Šengenas Informācijas sistēmai, kā arī ES prasībām atbilstošu uzturēšanās atļauju izsniegšanas uzsākšanai.
Ne mazāk nozīmīga mūsu iedzīvotāju labklājībai ir infrastruktūras projektu tālāka attīstība un to integrācija Eiropas transporta un enerģijas tīklos. Jāturpina sadarbība, lai radītu priekšnoteikumus pakāpeniskai integrēta Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidei. Savstarpēji izdevīgu un pieņemamu apstākļu radīšana pieejai kaimiņu tirgiem ir priekšnosacījums efektīvai un ilglaicīgai sadarbībai. Arī nākošajā gadā vēlamies fokusēt uzmanību uz integrēta Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidi un tā integrāciju Skandināvijas un Rietumeiropas tīklos caur savienojumiem Polija-Lietuva un Somija-Igaunija.
Esam gandarīti, ka Eiropas Komisija ir atzinusi Rail Baltica projektu par nozīmīgu un ceram uz tā iekļaušanu prioritāro projektu sarakstā. Latvija uzskata, ka projektam ir īpaša nozīme Baltijas valstu un Polijas integrācijai Eiropas vienotajā ekonomiskajā telpā, tāpat kā sekmīgai Via Baltica projekta pabeigšanai.
Ērta satiksme starp Baltijas valstīm ir priekšnoteikums arī mūsu valstu tūrisma attīstībai. Ir skaidri redzams, ka Baltijas valstīm kā vienotam ārvalstu tūristu mērķim ir liels potenciāls. Pirmais solis uz ciešāku sadarbību tūrisma jomā bija trīspusējā līguma noslēgšana un varam būt gandarīti par šajā gadā sākto darbu Baltijas apvienotajā tūrisma komitejā. Nākamajā gadā ceram sagaidīt kopīgu tūrisma projektu attīstīšanu, mārketinga aktivitātes un biroju atvēršanu ārvalstīs.
Vēl vienu no Latvijas prezidentūras prioritātēm ir noteikusi nepieciešamība parūpēties par vidi, kurā dzīvojam. Domāju, ka daudzi no mums ir satraukti par Baltijas jūras likteni, redzot, cik bieži pēdējo gadu laikā notiek kuģu avārijas un citi negadījumi, kas draud ar nopietnu piesārņojumu. Tādēļ uzskatu, ka jāturpina sadarbība, tai skaitā arī citu ieinteresētu starptautisku institūciju ietvaros, Baltijas jūras ūdens kvalitātes nodrošināšanas un kuģošanas drošības jautājumos.
Pēdējā prioritāte, taču tikpat svarīga kā citas, ir Lietuvas prezidentūras laikā iesāktā sadarbība palīdzības sniegšanā un reformu pieredzes nodošanā trešajām valstīm. Ukraina, Baltkrievija, Moldova, gan arī Kaukāzs un Balkāni ir tās valstis un reģioni, kuriem varam palīdzēt integrēties Eiropā.
Dāmas un kungi,
Nākamais gads mums visiem būs grūts un atbildīgs. Mums būs jāpierāda, ka esam gatavi uzņemties Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts pienākumus. Esmu pārliecināts, ka mūsu valstis atbalstīs viena otru šajā procesā, tā kā mērķis mums visiem ir viens - ekonomiski un politiski spēcīga Eiropa, kas kalpotu kā garants mūsu iedzīvotāju labklājībai.
|
