|
Piektdien, 22. martā, Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā, Kalpaka bulvārī 13, notika Kultūras alianses un Kultūras ministrijas rīkotais forums "Veidojam kopā "Radošo Latviju"". Foruma galvenais uzdevums bija, veidojot nozīmīgāko valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumentu "Radošā Latvija 2014-2020", kopīgās diskusijās izvērtēt nozaru attīstības perspektīvas, vienoties par prioritātēm un sadarbības iespējām, uzsverot kultūras radošā potenciāla ieguldījumu indivīda, sabiedrības un valsts ilgtspējīgā izaugsmē.
"Radošā Latvija 2014-2020" būs kultūras nozares pamatdokuments turpmākajiem septiņiem gadiem, ietverot gan Nacionālajā attīstības plānā (NAP) iezīmētās kultūras prioritātes, gan definējot galvenās vadlīnijas finansējuma saņemšanai nākamajam plānošanas periodam.
Atklājot forumu, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende iepazīstināja ar Kultūras ministrijas līdz šim paveikto un būtiskākajām prioritātēm. Forumā bija pārstāvēti visu kultūras nozaru padomes un nozaru stratēģiju veidotāji, kuri piedalījās paplašinātā diskusijā par topošo valsts kultūrpolitikas dokumentu "Radošā Latvija 2014-2020", nodrošinot tā izstrādi atbilstoši nozaru attīstības virzieniem.
Kā jau iepriekš ziņots, Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo nozaru padomju ietvaros jau pagājušajā gadā tika uzsākts darbs pie nozaru stratēģijām (mūzikas, vizuālās mākslas, literatūras, teātra, dejas, filmu, arhitektūras, dizaina, muzeju, bibliotēku un kultūras digitalizācijas, kultūras pieminekļu, nemateriālais kultūras mantojuma, kultūrizglītības jomā)¬, kas veidos pamatu jaunajam kultūrpolitikas plānošanas dokumentam.
Lai topošajā dokumentā būtu iekļautas nozīmīgākās kultūras nozaru vajadzības un attīstības virzieni, ir svarīga diskusija un viedokļu apmaiņa par kultūras attīstības stratēģiju nākamajam plānošanas periodam, aktīvi iesaistoties valsts un nevalstiskajam organizācijām. Tāpēc foruma laikā nozaru padomju priekšsēdētājiem un stratēģiju veidotājiem bija iespēja piedalīties paneļdiskusijā par izaicinājumiem, kultūras nozaru prioritātēm un sadarbības iespējām. Foruma darba kārtībā bija iekļauta arī prezentācija un paneļdiskusija par sadarbības projektiem, tostarp nozīmīgām kultūras būvēm, Tabakas fabrikas attīstības iespējām, radošo personu aizsardzību un Latvijas simtgades kultūras programmu.
Klātesošie foruma dalībnieki iepazinās ar jauno Nacionālās kultūras padomes (NKP) modeli, ko veido visus kultūras nozaru padomju priekšsēdētāji. NKP ir ministra padomdevēja institūcija kultūrpolitikas jautājumos, kas sniedz priekšlikumus par prioritātēm politikas dokumentu un budžeta izstrāde, kā arī pārstāv kultūras un kultūras mantojuma nozaru intereses.
Foruma noslēgumā bija tikšanās ar žurnālistiem, kuras laikā galvenos secinājumus par dokumenta "Radošā Latvija 2014-2020" tapšanu sniegs gan Kultūras alianses, gan Kultūras ministrijas pārstāvji. Jau ziņots, ka Kultūras aliansi veido Latvijas Radošo savienību padome (apvieno 10 profesionālās organizācijas), biedrība "Laiks kultūrai" (apvieno nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītājus) un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (apvieno 20 biedrības). Plānots, ka pēc jaunās NKP izveides tās vadītājs būs viens no Kultūras alianses dalībniekiem.
"Radošā Latvija 2014- 2020", kas pašlaik ir izstrādes un tapšanas procesā, turpmākos gadus būs valsts galvenā politikas dokumenta "Nacionālā attīstības plāna 2020" īstenošanas instruments. To, ka topošajam dokumentam būs liela nozīme, apliecina Nacionālā attīstības plānā iezīmētais konkrētais pieejamais finansējums no dažādiem avotiem. Paredzēts, ka darbu pie topošā dokumenta ir jāpabeidz līdz 2013. gada jūlijam, kad tas jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Informāciju sagatavoja:
Lolita Rūsiņa,
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
67330306, 29438087
Lolita.Rusina@km.gov.lv
|
