Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā sabiedrībai ir nodrošinātas patiesi plašas līdzdalības iespējas valsts pārvaldē un informācijas pieejamība par valdības darbu. Piemēram, atklātas valdības sēdes, ko iespējams vērot tiešsaistē, ir tikai divās Eiropas valstīs, un kopš šī gada 11.jūnija – Latvija ir viena no tām.
Saskaņā ar cilvēktiesību aizstāvības organizācijas Freedom House nesen publiskoto ikgadējo ziņojumu Latvija tiek vērtēta kā trešā demokrātiskākā valsts starp 29 Centrāleiropas un Eirāzijas valstīm. Turklāt šogad Latvijas rādītāji ir uzlabojušies.* Tā ir ļoti laba ziņa. Viens no organizācijas vērtēšanas kritērijiem ir pilsoniskā sabiedrība, tās līdzdalība un iesaiste sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā, valdības lēmumu pieņemšanas procesā un citos demokrātiskā valstī pieejamos līdzdalības veidos.
Neskatoties uz augsto novērtējumu, pilsoniskās sabiedrības līdzdalības jomā vēl ir daudz darāmā. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas risināms īstermiņā, ir nevalstisko organizāciju (NVO) finansējuma jautājums. Nav iespējams sagaidīt profesionālu un konstruktīvu sabiedrības līdzdalību bez mērķtiecīgām investīcijām NVO sadarbspēju attīstībā. Uz to norādījuši gan ārvalstu NVO pārstāvji, gan starptautiskas institūcijas, t.sk. Eiropas Komisija, kura nākamā plānošanas perioda rekomendācijās Latvijai aicina novirzīt pietiekamu finansējumu sociāliem jautājumiem, t.sk. sabiedriskā un nevalstiskā sektora sadarbspēju attīstībai.
Valsts kanceleja pēdējo gadu laikā ir īstenojusi virkni iniciatīvu, lai stiprinātu sadarbību ar nevalstisko sektoru, uzņēmējiem un sabiedrību kopumā. Bez jau pieminētajām valdības sēžu tiešraidēm kopš jūlija Latvijā ieviests jauns līdzdalības veids – diskusiju dokumenti jeb t.s. zaļā grāmata (green paper). Tā ir no ārvalstu pieredzes pārņemtā labā prakse, kas sabiedrībai nodrošina iespēju savlaicīgi uzzināt par plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos un paust savu viedokli par projektu. Informācija par jauniem tiesību aktiem vai iecerētajiem grozījumiem jau esošajos tiesību aktos ministrijām būs jāpublicē iestādes mājaslapas sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” vismaz 14 dienas pirms jautājuma skatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē.
Līdzdalības dokumenti ļaus NVO un citiem sabiedrības pārstāvjiem līdzdarboties valdības lēmumu pieņemšanā ievērojami agrākā stadijā nekā līdz šim, izsakot savu viedokli jau par plānotās reformas ieceri, negaidot, kad tiks izstrādāts normatīvā akta projekts. Uzskatu, ka tas padarīs efektīvāku arī valsts pārvaldes darbu, jo netiks velti tērēts laiks normatīvo aktu izstrādei, kuru ieceri sabiedrība neatbalsta.
Šobrīd redzamākais diskusiju dokuments ir Iekšlietu ministrijas iniciatīva, aicinot sabiedrību sniegt priekšlikumus par fotoradaru izvietošanu un braukšanas ātruma fiksēšanas principiem. Tā ir iespēja ikvienam iesaistīties, lai kopā rastu labāko risinājumu tik pretrunīgi un negatīvi vērtētajai „fotoradaru sāgai”. Sabiedrība ir aicināta paust viedokli pirms lēmums pieņemts, nevis pēc tam paust nožēlu, sašutumu un negācijas, kas neko vairs nevar ietekmēt. Ministrijas aicinājums guvis plašu rezonansi publiskajā telpā, un es aicinu izmantot šo diskusiju dokumentu iespēju!
Jāmin, ka jau tuvākajā laikā kā diskusiju dokuments Ministru kabineta mājaslapā tiks publicēts arī valdības lēmumu pieņemšanas procedūru galvenais dokuments – Ministru kabineta kārtības rullis. Diskusijai tiks piedāvāta prezentācija par sākotnējo ieceri – elektronizēt procedūras, padarīt tās vēl pieejamākas sabiedrībai un ievērojami samazināt un vienkāršot kārtības ruļļa saturu, atsakoties no liekas detalizācijas pakāpes.
Rezumējot secināms, ka tieši šogad, īpaši pēdējo mēnešu laikā, Latvijā iestājies „līdzdalības pavasaris”. Ledus ir sakustējies, un prognozēju, ka sabiedrības līdzdalība kļūs aizvien būtiskāka valdības lēmumu pieņemšanā.
Nozīmīgu artavu šai jomā sniegusi NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Šobrīd gan valsts pārvalde, gan NVO iegulda lielas pūles sadarbības padomes darba efektivitātes paaugstināšanā, lai turpmāko sadarbību un dialogu padarītu mērķtiecīgāku un kvalitatīvāku. Patlaban ir izstrādāts jauns Memoranda padomes nolikums. Tajā paredzēts ievērojami mainīt līdzdalības principus, nodrošinot NVO un sabiedrības iesaisti valdības lēmumu pieņemšanas procesa sākumā, nevis noslēguma fāzē. Turpmāk Memoranda padomes darbs būs koncentrēts uz NVO aktuālu sistēmisku problēmu risināšanu, nevis ad-hoc (spontāni, neplānoti un pēdējā brīdī radušies risināmi jautājumi vai uzdevumi).
Aktīvāka, efektīvāka un rezultatīvāka sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā vērtējama kā vēl līdz šim nepietiekami izmantots papildu ekspertīzes un informācijas resurss.
Lai sabiedrība uzzinātu par veiksmīgiem labās prakses līdzdalības piemēriem un – kā līdzdalība var ietekmēt lēmumu pieņemšanu un rezultātu, Valsts kanceleja ir aicinājusi valsts pārvaldes iestādes un nevalstiskās organizācijas (NVO) piedalīties iniciatīvā „Labākais līdzdalībā”. Tās mērķis ir apkopot praktisku NVO un valsts pārvaldes iestāžu pieredzi sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā un īstenošanā, sniedzot iespēju abām pusēm uzzināt vairāk par līdzdalības metodēm, sadarbības partneru informēšanas un iesaistes veidiem, kā arī par pilsoniskās sabiedrības un iestāžu sadarbību un kompromisa meklējumiem lēmumu pieņemšanas procesā. Kandidātus (NVO un valsts pārvaldes iestādes) iespējams pieteikt, aizpildot anketu Ministru kabineta mājas lapā. Visi pieteikumi tiks publicēti mājaslapas sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”, kā arī iknedēļas valdības ziņu lapā jeb „Ministru kabineta info radarā”. Pieteikumi tiks izvērtēti divas reizes gadā NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē. abākos līdzdalībā” suminās Memoranda īstenošanas izvērtēšanas pasākumā, kurā piedalās arī Ministru prezidents. Ticu, ka iniciatīva “Labākais līdzdalībā” ilgtermiņā motivēs plašāku un pamatīgāku sabiedrības iesaisti valdības lēmumu pieņemšanas procesā. Plašāk par „Labākais līdzdalībā” un citām aktuālitātēm līdzdalības jomā iespējams uzzināt mūsu Twitter kontā @lidzdaliba
Tomēr ar to vien, ka līdzdalības iespējas pastāv un tiek pilnveidotas, ir par maz. Svarīgi ir turpināt iesākto jaunā kvalitātē un ar pilnu jaudu. Tam, protams, nepieciešams arī finansējums. Parasti šim nolūkam visplašāk izmantotais finansējums ir ES fondi. Ceru, ka Latvijā sabiedriskā sektora darbības stiprināšanai un līdzdalības veicināšanai būs iespēja izmantot pietiekamu ES fondu finansējumu arī 2014.–2020.gadā.
Tāpat svarīga ir katra indivīda un sabiedrības izpratne un iesaiste. Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju līdzdarboties!
Viedokļa autore: Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane
* http://www.freedomhouse.org/report/nations-transit/nations-transit-2013 Valstu demokrātijas rādītāju ziņojumā Nations in Transit veido vidējie rādītāji septiņiem kritērijiem: vēlēšanu process, pilsoniskā sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi, valsts demokrātiskā pārvaldība, pašvaldību demokrātiskā pārvaldība, tieslietu sistēma un tās neatkarība un korupcija. Katrā kritērijā valstis saņem vērtējumu no viens līdz septiņi, kur viens nozīmē augstāko demokrātijas progresa līmeni, bet septiņi – zemāko. Latvija šogad saņēmusi 2,07 reitinga punktus salīdzinājumā ar 2,11 punktiem 2012.gadā.
|
