Latvijas Republikas Ministru kabineta tiesību aktu projekti
A A A
Valsts kancelejas jaunumi
Mīti valsts pārvaldē
Prezidentūra ES
Valsts kancelejas darbību reglamentējošie dokumenti
Valsts kancelejas budžets
Valsts kancelejas iepirkums
Komisijas, darba grupas un starpinstitūciju sanāksmes
Datu bāzes
Saites
Valsts kancelejas gada pārskati
Darbinieku kontaktu katalogs
Valsts kancelejas vēsture
Konference „Sociālie mediji un web@valsts pārvalde.lv”
Informācijas atkalizmantošanas iespējas
Saziņa
Kontakti

Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV - 1520
Tālrunis: 67082800
e-pasts: vk@mk.gov.lv

Protokols Nr.3

print Nosūtīt
print Drukāt

 

 

VALSTS IESTĀŽU
JURIDISKO DIENESTU SANĀKSMES

PROTOKOLS

Rīgā

Nr.3

2005.gada 25.februārī

 

Sanāksmi vada

Solveiga Līce,

Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece

Uzaicinātās personas

Ilze Gūtmane,

Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte  

Piedalās:

 

 

No Aizsardzības ministrijas

-

Sanda Vistiņa

No Bērnu un ģimenes lietu ministrijas

-

Narine Abagjana

 

-

Zane Matīsa

No Ekonomikas ministrijas

-

Inta Lipovska

 

-

Olga Geitus-Eitvina

 

-

Ansis Apsītis

No Finanšu ministrijas

-

Līga Kļaviņa

No Izglītības un zinātnes ministrijas

-

Elmārs Martinsons

 

 

Guntra Kušķe

No Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta

-

Dace Grīnberga

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

-

Inese Terinka

No Kultūras ministrijas

-

Juris Šumeiko

 

-

Ingūna Butkeviča

No Labklājības ministrijas

-

Aija Vanaga

 

-

Juris Grantiņš

No Satiksmes ministrijas

-

Aivita Ļubļina

 

-

Dace Andersone

No Tieslietu ministrijas

-

Armands Jaščenoks

No Veselības ministrijas

-

Dmitrijs Trofimovs

No Vides ministrijas

-

Aina Stašāne

No Zemkopības ministrijas

-

Diāna Malzubre

No Valsts kancelejas

-

Daina Vaivare

 

-

Ilze Apse

 

-

Kaspars Poga

 

-

Lauris Latišs

 

-

Aldis Štāls

Protokolē:

-

Irēna Pļaveniece


1.§

 

Administratīvā akta apstrīdēšana iestādē

(I.Gūtmane, L.Latišs, O.Geitus-Eitvina, A.Stašāne, K.Poga, A.Ļubļina, A.Štāls, S.Līce)

 

1. Pieņemt zināšanai Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsultes I.Gūtmanes sniegto informāciju par administratīvā akta apstrīdēšanas kārtību iestādē.

2. Ņemt vērā, ka administratīvās apstrīdēšanas mērķis ir nodrošināt iespēju privātpersonai apstrīdēt administratīvo aktu bez vēršanās tiesā, kā arī dot iespēju iestādei pašai labot pieļautās kļūdas.

3. Ņemt vērā, ka Administratīvā procesa likums nosaka vienu apstrīdēšanas līmeni iestādes posmā.

4. Ievērot, ka administratīvais akts stājas spēkā septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā (nodod kā ierakstītu sūtījumu) un, ja nepieciešams, apstrīdams augstākai iestādei arī septiņu dienu laikā.

Apstrīdējums jāizskata viena mēneša laikā. Objektīvu apstākļu dēļ lūgumu pagarināt izskatīšanas termiņu var iesniegt abas puses – tādā gadījumā iestāde pati lemj, kādas tiesiskas sekas tas radīs. Izskatīšanas gaitā pieņemtais starplēmums, piemēram, pieprasījums iesniegt papildus dokumentus, nav administratīvs akts.

5. Ņemt vērā, ka administratīvajā aktā piemēro speciālo likumu normas. Ja iestāde šaubās par piemērojamo tiesību normu, tā informē augtāku iestādi un Tieslietu ministriju.

6. Ievērot, ka iestādei obligāti jāpieņem privātpersonas iesniegums rakstiskā vai mutiskā formā, kā arī lietas izskatīšanas gaitā jānodrošina tās uzklausīšana un abu pušu viedokļiem jābūt atspoguļotiem protokolā, ko paraksta abas puses. Pēc lēmuma pieņemšanas jānodrošina iespēja arī trešajai personai iepazīties ar lietas materiāliem.

7. Administratīvā akta tekstā nav ieteicams lietot specifiskus terminus un svešvārdus, lēmumam jābūt formulētam nepārprotami.

8. Katra iestāde var izdot instrukciju par kārtību, kādā izstrādā un izskata administratīvo aktu. Tas būs iekšējs normatīvs akts, kas nav jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju. Ieteicams iestādē veikt ierosināto un izskatīto lietu uzskaiti un statistiku.

Ja administratīvajā aktā nav ievērota procesuālā kārtība, tas var būt par pamatu administratīvā akta atzīšanai par prettiesisku, kā arī tas var tikt pārsūdzēts tiesā.

9. Pieņemt zināšanai, ka Tieslietu ministrija sniedz viedokli par administratīvo aktu, nevis skaidrojumu par tā būtību vai piemērošanu.

 


 

 

2.§

 

Par nākamo sanāksmi

 


 

(S.Līce)

 

1. Pieņemt zināšanai, ka maijā (datums tiks paziņots atsevišķi) Valsts kancelejā notiks seminārs padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem par Administratīvā procesa likumā paredzēto uzziņu sniegšanu un par administratīvā akta apstrīdēšanu iestādē.

2. Sanāksmes dalībniekiem sniegt jautājums un priekšlikumus par nākamajās valsts iestāžu juridisko dienestu sanāksmēs izskatāmajiem jautājumiem Valsts kancelejā (elektroniskā pasta adrese: jd@mk.gov.lv).

 

 

Valsts kancelejas
Juridiskā departamenta
vadītāja vietniece S.Līce

Aizsardzības ministrija

Bērnu un ģimenes lietu ministrija

Ekonomikas ministrija

Finanšu ministrija

Izglītības un zinātnes ministrija

Īpašu uzdevumu ministra
sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Kultūras ministrija

Labklājības ministrija

Satiksmes ministrija

Tieslietu ministrija

Veselības ministrija

Zemkopības ministrija

Atpakaļ  Uz augšu  Uz sākumlapu