|
Šodien, 24.jūlijā Ļubļanā sākas Ministru Prezidenta Aigara Kalvīša oficiālā vizīte Slovēnijā. Pie Slovēnijas valdības ēkas notika oficiālās sagaidīšanas ceremonija ar militārās godasardzes klātbūtni.
Turpinājumā notika abu valstu valdību vadītāju oficiālās sarunas, kurās galvenie akcenti tika likti uz tādiem jautājumiem kā abu valstu politiskā un ekonomiskā sadarbība un, Eiropas Savienības (ES) aktualitātes – Konstitucionālā līguma aspekti, enerģētika un paplašināšanās, kā arī gatavošanās Slovēnijas prezidentūrai ES 2008. gadā. A.Kalvītis un J.Janašs diskutēja arī par ES kaimiņu politikas jautājumiem un attiecībām ar Krieviju. Abu valstu valdību vadītāji pārrunāja jautājumus par nacionālajām prioritātēm Finansu perspektīvas kontekstā, pievienošanos Šengenai un eiro ieviešanu. Sarunas laikā tika skarti arī jautājumi par gaidāmo NATO samitu Rīgā šā gada novembrī. Abu valstu Ministru prezidentu pārrunāja politisko situāciju un reformas procesus Ukrainā. Amatpersonas bija vienisprātis, ka tieši reformas process Ukrainā ir galvenais rādītājs, lai Ukraina veiksmīgi tuvinātos ES un NATO.
Pēc divpusējām sarunām Ministru Prezidents Aigars Kalvītis uzsvēra – „ES ir sekmīgi noslēgusi iepriekšējo paplašināšanās procesu. Šobrīd ES ir vajadzīga jauna dinamika gan politiskajā, gan ekonomiskajā joma. Mūsu valstīm – Latvijai un Slovēnijai – ir iespējas un pienākums veicināt šo ES dinamiku. Jaunajām ES dalībvalstīm biežāk ir jāuzņemas iniciatīva.”
Runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, Aigars Kalvītis norādīja, ka Latvijas uzņēmēji pārāk bieži savas darbības koncentrē reģionāli vai arī tradicionālajos tirgos. Latvijas uzņēmējiem būtu drošāk jāmeklē jauni tirgi un sadarbības partneri. Piemēram, Slovēnija noteikti var kalpot par platformu Latvijas uzņēmēju aktivitātēm gan pašā Slovēnijā, gan citās ES dalībvalstīs – Itālijā, Austrijā, Francijā, gan arī Balkānu valstīs.
Oficiālās vizītes turpinājumā Kalvītim paredzētas tikšanās arī ar Slovēnijas Prezidentu Janešu Drnovšeku, Nacionālās Asamblejas Prezidentu Franci Cukjati un Ārlietu ministru Dimitriju Rupelu.
|
