|
16.septembrī, Ministru kabineta sēdē akceptēja grozījumus Valsts civildienesta likumā, grozījumus Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, grozījumu Valsts probācijas dienesta likumā, grozījumus likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, grozījumu Publisko aģentūru likumā, grozījumu Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā un grozījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” paredz reorganizēt Valsts civildienesta pārvaldi (VCP), funkcijas nododot Valsts kancelejai, kā arī decentralizācijas rezultātā nododot tās citām valsts tiešās pārvaldes iestādēm.
Likuma grozījumi ir vērsti uz valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, izslēdzot starpposmus lēmumu pieņemšanā, saskaņošanā un pieņemto lēmumu īstenošanā, nostiprinot valsts tiešo pārvaldes iestāžu vadītāju atbildību un iestāžu savstarpējo sadarbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietvertajam regulējumam.
Pēc VCP reorganizācijas Valsts kanceleja izstrādās un koordinēs valsts civildienesta attīstības politiku, koordinēs ierēdņu karjeras attīstību un saskaņos ierēdņu amatus. Ministru kabineta noteikta institūcija pārņems personāla un civildienesta attiecības izbeigušu personu, kurām ir ierēdņa statuss, vienotās uzskaites sistēmas uzturēšanu, kā arī noteiks šīs uzskaites sistēmas pieejamību.
Šā likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu sev padotībā esošo ierēdņu darbībā kontrolēs valsts tiešās pārvaldes iestādes, tai skaitā: atceļot padotībā esošo ierēdņu lēmums valsts civildienesta jomā un uzdodot tām novērst konstatētos pārkāpumus; likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ierosinot, izmeklējot disciplinārlietas un uzliekot disciplinārsodus, kā arī izskatot ierēdņu sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem; izskatot sūdzības par pretendentu konkursu.
Ievērojot, ka likumprojekts ir vērsts uz funkciju samazināšanu valsts pārvaldē, ir pastiprināta atbildība personām, kuras pretendē uz ierēdņa amatu, paredzot, ka tās likumos noteiktajā kārtībā atbild par iesniegto dokumentu un tajos ietverto ziņu pareizību.
Ievērojot, ka beidz pastāvēt VCP, pretendentam ir tiesības apstrīdēt attiecīgās amatpersonas lēmumu mēneša laikā kopš brīža, kad viņam tas kļuvis zināms, augstākajā iestādē vai, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets vai Ministru prezidents, tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā; iestāde, kurā ierēdnis strādājis, nodrošina ierēdnim iespēju ieņemt līdzvērtīgu amatu, ja ierēdnis vēlas atgriezties sakarā ar pilnvaru termiņa izbeigšanos vēlētā amatā. Tāpat iestāde nodrošina dokumentu pārbaudi konkursa kārtībā ieceltam ierēdnim.
Likumprojekts vairs neparedz saskaņošanas kārtību ierēdņa pārcelšanas gadījumā, ņemot vērā, ka tas ir vienošanās jautājums atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37.panta trešās daļas regulējumam. Tāpat likums vairs neparedz starpposmu ierēdnim apstrīdēt saņemto rīkojumu kādā speciālā iestādē, paredzot tiesības apstrīdēt saņemto rīkojumu vai uzdevumu, iesniedzot sūdzību, nākamajai augstākajai amatpersonai, kura rīkojumu vai uzdevums atceļ, izdod jaunu vai atstāj spēkā.
Ievērojot, ka likumprojektiem ir tieša ietekme uz valsts budžetu, tie tiks iekļauti vienotā paketē ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2009.gadam”.
Aivis Freidenfelds
Ministru kabineta preses sekretārs
Tālr.: 67082922/29241016
E-pasts: prese@mk.gov.lv
|
