|
Labvakar, godātie Latvijas ļaudis!
Vecgada vakarā mēs tradicionāli atskatāmies uz aizvadītajā gadā notikušo, uz padarīto un varbūt arī nepadarīto, uz to, kādi lieli notikumi ir bijuši, un, ko tie varbūt nozīmē mūsu nākotnei.
Tādēļ uzmanību galvenokārt pievēršam tiem notikumiem, kuri ietekmēs mūsu dzīvi arī turpmāk. Tieši tādu notikumu aizvadītajā, 2002. gadā ir bijis daudz.
Vispār, ticam mēs tam vai nē, bet gadi, kas rakstās no abiem galiem vienādi, Latvijai ir zīmīgi. Tā, 1991. gadā mēs atguvām neatkarību. 2002. gadā mēs tikām uzaicināti iestāties NATO un noslēdzām sarunas ar Eiropas savienību. Tāpat mēs noturējām ļoti nopietnas Saeimas vēlēšanas un izveidojām jaunu valdību. Tie visi ir notikumi, kas vistiešākajā veidā ietekmēs mūsu nākotni. Tie visi saistās ar nopietnām cerībām uz drošāku un labāku dzīvi. Arī aizvadītā gada pēdējos mēnešos ir iesākti svarīgi darbi. Esam uzsākuši godīgas un atklātas valsts pārvaldes veidošanu.Darbs vēl ir tikai sākuma stadijā, bet gaidāmais rezultāts ir ļoti nozīmīgs. Tā ietvaros mēs ceram ar laiku tikt pie taupīgāka valsts budžeta un lietderīgākas valsts līdzekļu izmantošanas. Tad ceram uz saimnieciskās aktivitātes pieaugumu, kas nodrošinās ļaudīm pārtikušas vecumdienas.
Kā vienu no pirmajiem soļiem esam jau pieņēmuši likumu par pilnīgu atklātību valsts un pašvaldību pasūtījumos. Ar dažiem precīziem grozījumiem valsts civildienesta likumā, esam novērsuši vairākas nepilnības mūsu civildienesta sistēmā. Esam samazinājuši atsevišķas nodokļu likmes. Tas viss, kopā ar pieeju vienotajam Eiropas tirgum un NATO sniegtajām drošības garantijām, veicinās tautas saimniecisko rosību, uzlabos materiālo stāvokli un samazinās bezdarbu.
Rezultātā, bērniem arī turpmāk varēs tikt palielināti pabalsti. Mēs iekļausimies vienotā Eiropā, kas galu galā nozīmēs labklājību mūsu bērniem arī turpmākajās paaudzēs.Valdība varēs pienācīgi rūpēties par sirmgalvjiem un viņu pensijām.Šie darbi ir jau uzsākti, bet ļoti daudz darāmā vēl priekšā.Jāpanāk, lai valsts būtu brīva no korupcijas, pārmērīgas birokrātijas un valsts patvaļas pret cilvēku. Nedrīkstam paiet garām nejēdzībām un visiem jāpiedalās to novēršanā. Visiem kopā mums ir spēks un mēs varam to izdarīt.
Mums tagad ir valdība, kas vēlas uzklausīt Jūsu ierosinājumus. Izmantosim to! Mēs vēlamies uzklausīt arī Jūsu sūdzības, gadījumā, ja kādam nodarīta kāda netaisnība.
Domājot par nākotni, atcerēsimies, ka Latvijas vietu Eiropā un demokrātisko Rietumvalstu saimē noteiks mūsu izvēle.
Nākamajā gadā Latvijas pilsoņiem tiks dota iespēja balsot par to, vai Latvijai pievienoties Eiropas Savienībai.
Līdz rudenim, kad paredzēts referendums, katram būs laiks un iespēja iepazīties ar iestāšanās noteikumiem un izdarīt pamatotu izvēli.
Nākotnē Eiropas Savienība vistiešākā veidā ietekmēs katru Latvijas iedzīvotāju.
Nākamgad būs jāizšķiras par to, kā gribam dzīvot mēs, un, pat svarīgāk, kā dzīvos mūsu bērni un mazbērni, kuri vēl referendumā paši nevar piedalīties.
Šī būs mūsu nākotnei ļoti svarīga izvēle. Nākamajā gadā pieaugs arī atbildība pret mūsu sabiedrotajiem. Tāpat kā NATO dalībvalstis gatavojas sniegt mums drošības un neatkarības garantijas, arī mēs nevaram paiet malā cerībā izvairīties no atbildības un riska. Mēs nevaram sagaidīt garantijas no citiem, ja neesam gatavi kaut ko dot pretī. Nākamais gads Rietumu demokrātijām var būt nopietnu pārbaudījumu gads, un vajadzības gadījumā mēs būsim gatavi šajos pārbaudījumos stāvēt plecu pie pleca.
Latvija ir pierādījusi, ka spēj darboties starptautiskajos miera uzturēšanas spēkos. Latvija var dalīties arī savā pieredzē par brīvas, demokrātiskas valsts veidošanu miermīlīgā ceļā. Arī mūsu kaimiņvalstis un likteņa biedri Lietuva un Igaunija iet ar mums kopsolī un gatavojas dalībai ES un NATO. Līdz ar to Baltijas valstu vienotība un ciešā sadarbība ar Ziemeļvalstīm tikai pieaugs.
Mans novēlējums šajā sakarā - lai nākamajā gadā mūsu kopīgā izvēle par Latvijas vietu pasaulē būtu tālredzīga un pamatota. Bet citādi, gribu novēlēt lai Jauno gadu izdodas sagaidīt gaišā noskaņā. Nav jau nekāds kara lauks. Latvijā mums ir miers, sekmīgi attīstās tautsaimniecība, līdz ar to visumā vajadzētu kļūt labāk. Un, protams, ļoti svarīgi ir tas, kā cilvēki izturas viens pret otru. Novēlu lai vairāk būtu draudzības, sadarbības un mīlestības.
Par mīlestību varam runāt vēl vienā ļoti nopietnā sakarā. Mēs izmirstam! Burtiski un neapturami. Tā gan nav tikai Latvijas nelaime, zemi dzimstības līmeņi ir raksturīgi visai Eiropai. Knapi pāri vienam bērnam uz katriem diviem pieaugušajiem. Starp valstīm, kurās dzimstība ir augsta varam nosaukt: Nigēriju, Jemenu, Somāliju, Ugandu un tā tālāk. Galvenokārt Āfrikas valstis. Tur dzimst pāri par septiņiem bērniem uz katriem diviem pieaugušajiem. Starp valstīm, kurās dzimstība ir viszemākā esam mēs.
Pagājušajā novembrī Romas pāvests Jānis Pāvils otrais savā pirmajā un vienīgajā uzrunā Itālijas parlamentā teica: “Dzimstības krīze Itālijā ir nopietns drauds, kas gulstas pār valsts nākotni.” Tā brīdināja Pāvests, bet dzimstība Latvijā ir vēl zemāka nekā Itālijā. Trakākais ir tas, ka valdība vien te neko daudz nevar darīt. Var, protams, palielināt pabalstus, uzlabot ekonomisko stāvokli, salabot ceļus un mazināt bezdarbu, kas arī tiks darīts, bet, ar to vien nepietiks. Pat, ja mēs tūlīt sasniegtu Itālijas saimniecisko līmeni, dzimstības problēmu tas neatrisinās. Te vajadzīgs arī kas cits - miers un klusums, harmonija un lauku gaiss, nesteidzīga un laimīga dzīve, putnu dziesmas no rītiem aiz loga.
Varbūt tas ir vēl viens iemesls valdībai rūpēties par lauku attīstību, par to lai tur atgrieztos dzīvesprieks un cilvēki, un, lai viņi tur dzīvojot būtu laimīgi. Un pilsētās, tur esam nonākuši tādā kā vāveres ritenī. Darbs un panākumi, darbs un karjera, karjera un attīstība, steiga un nevaļa, stress un pārslodze. Kā vārdā, ja Tauta mirst?!
Vai neesam aizmirsuši par garīgumu? Par mieru un harmoniju? Par dvēseli un mīlestību? Tātad, mazāk naida, neiecietības un strīdu! Vairāk sapratnes un miera! Lai viss darbs notiek gaišā noskaņā! Tā arī daudz vairāk var izdarīt. Katrs zina, cik viegli ir strādāt, ja apkārt valda saticības un labestības pilna gaisotne. Un, kas attiecas uz vēl pastāvošām nebūšanām, tad pamazām, kopīgiem spēkiem, mēs tās novērsīsim. Lai lepnums un paļāvība uz sevi mūs vada! Mēs varam. Latvija vienmēr ir bijusi strādīgu roku sakopta un paēdusi. Pat dažādu karu posts nekad nav spējis uz ilgu laiku tautu iedzīt depresijā.
Tauta vienmēr ir cēlusies un strādājusi, strādājusi un padarījusi.Arī tagad mēs to varam un izdarīsim. Tagad ir miera laiks, un viss ir mūsu pašu rokās. Tikai jādara. Jādara mierīgi, pārliecināti un pamatīgi, bez jebkādas steigas un stresa. Jādara savstarpēji izpalīdzot, bez naida, strīdiem un skaudības. Saticībā, mīlestībā un savstarpējā atbalstā.
Katrā ziņā, valdība darīs to, kas valdībai jādara, Jūs katrs to, ko pats uzskatīsiet par svarīgu un vajadzīgu, bet mums visiem, visai Latvijas tautai, vēlu laimīgu un panākumiem bagātu nākamo, 2003. gadu.
Lai Jums laimīga šī nakts!
Lai Jums laimīgs viss nākamais gads!
|
