|
Pasaules Bankas eksperti salīdzinošajā pētījumā „Jauno dalībvalstu administratīvā kapacitāte: vai inovāciju robežas?” norāda, ka astoņu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā un Lietuvā ir labākie rezultāti valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanā.
Pētījumā atspoguļotas galvenās tendences valsts pārvaldes attīstībā, kā arī atsevišķi administratīvās kapacitātes stiprināšanas piemēri astoņās jaunās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Eksperti norāda, ka astoņu jauno dalībvalstu vidū tikai divās – Latvijā un Lietuvā, civildienesta un to regulējošo likumu ietvara attīstība ir notikusi konsekventi un secīgi, it īpaši pēdējo piecu gadu laikā. Veiksmīgās attīstības pamatā bijusi politiskā vienošanās par nepieciešamajām valsts pārvaldes reformām, spēcīgs tehniskais atbalsts un motivācija.
Kā vienu no būtiskākajiem sasniegumiem pētījuma autori atzīmē uz rezultātiem orientētas vadības un stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanu, kas parāda veiksmīgu, ilgtermiņa inovāciju izmantošanu piemēru valsts pārvaldē. Pasaules Bankas eksperti uzsver, ka Latvijas un Lietuvas piemērs parāda, ka, neskatoties uz politiski nestabilu vidi, civildienesta ierēdņi var ieviest nozīmīgas inovācijas valsts pārvaldē.
Pētījuma autori atzīmē, ka Latvija jau kopš 2000.gada ieguldījusi nozīmīgu darbu nostiprinot jaunu politikas veidošanas un stratēģiskās plānošanas sistēmu. Pētījumā norādīts, ka šobrīd Latvija ir nozīmīgā attīstības posmā – balstoties uz līdz šim sasniegto Latvija var spert soli uz priekšu un attīstīt pasaules līmeņa politikas veidošanas sistēmu. Lai tas notiktu, īpaša uzmanība jāvelta stratēģiskās budžeta plānošanas attīstībai un jāpanāk lielāka civildienesta stabilitāte. Tie ir jautājumi, kuriem valdība jau tagad pievērš lielu nozīmi.
Valsts kancelejas direktores vietniece politikas plānošanas un koordinācijas lietās Una Klapkalne norāda, ka šajā kontekstā jāmin gan Ministru kabineta 2006.gada 22.augustā apstiprinātā koncepcija „Par stratēģiskās plānošanas sistēmas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē”, gan arī Valsts kancelejas izstrādātās „Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes”, kas drīzumā tiks skatītas valdībā. U.Klapkalne atzīst, ka Latvijas centrālā valsts pārvalde un tās reformas jau vairākkārt guvušas ārvalstu ekspertu atzinību par sasniegto, un, balstoties savā pieredzē, Latvija ir spējīga palīdzēt arī mazāk attīstītajām valstīm.
|
