|
Šodien Ministru prezidents Aigars Kalvītis Berlīnē piedalās „Baltijas dialoga” debatē par enerģētikas politiku. Uzstājoties debašu forumā, Ministru prezidents savā runā uzsvēra tās problēmas un izaicinājumus, ar kuriem ir jāsaskaras Baltijas valstīm enerģētikas jautājumos.
Ministru prezidents atzina, ka enerģētikas jautājumi Baltijas valstīm, iespējams, ir daudz aktuālāki nekā citām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Tām vienlaikus jārisina daudz plašāks enerģētikas jautājumu loks – sākot no elektroenerģijas ražošanas nākotnes risinājumiem, gāzes apgādes jautājumiem, starpsavienojumiem, infrastruktūras atjaunošanas, energoresursu taupības pasākumu īstenošanas, jaunu tehnoloģiju ieviešanas un atjaunojamo resursu izmantošanas apjoma palielināšanas. ”Baltijas valstu enerģētika ir skatāma reģionālā aspektā, sadarbībā ar stratēģiskiem partneriem un ES enerģētikas politikas kontekstā, ” uzsvēra Aigars Kalvītis.
Ministru prezidents atzina, ka Baltijas valstis ir kļuvušas par globālās ekonomikas sastāvdaļu un to ekonomikas šodien ir vienas no dinamiskākajām Eiropas Savienībā (ES).
Aigars Kalvītis raksturoja Baltijas valstu straujo nacionālā kopprodukta pieaugumu un arvien pieaugošo pieprasījumu pēc energoresursiem. „Ir prognozējams, ka līdz 2025.gadam Baltijas valstu enerģētikas resursu patēriņa tirgus turpinās pieaugt gan ekonomikas, gan privātā sektora attīstības rezultātā,” akcentēja Ministru prezidents.
Runājot par Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos 2004.gadā un Baltijas valstu integrāciju tajās, Aigars Kalvītis, atzīmēja, ka „vairākos sektoros integrācija turpinās un visticamāk aizņems vēl pietiekami ilgu laiku. Viena no šādām nozarēm ir enerģētika”.
Ministru prezidents raksturoja pašreizējo situāciju Baltijas valstu energoapgādē - ESTLINK savienojumu starp Somiju un Igauniju, kas savieno Baltijas valstis ar Ziemeļvalstu elektrotīkliem, visus trīs valstu elektrosistēmu savienojumu ar NVS valstu elektrotīkliem un uzsvēra nepieciešamību izveidot savienojumu ar Skandināviju un Centrāleiropu.
Latvijas valdības vadītājs akcentēja ievērojamās izmaiņas Baltijas valstu energoapgādē saistībā ar 2009.gadā paredzēto Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu Lietuvā. Ministru prezidents atzina, ka pašreiz nav izveidoti alternatīvi energoapgādes savienojumi ar Poliju vai Skandināviju, kas nodrošinātu pietiekamu elektroenerģijas apgādi reģionā.
Ministru prezidents uzsvēra vairākus iespējamos energoapgādes risinājumus: jauna kodolstacijas bloka būvi Ignalinā, starpsavienojumu izveidi starp Lietuvu un Poliju, Latviju un Zviedriju, lai mazinātu iespējamo elektroenerģijas deficītu, kā arī jaudas palielināšanu jau esošajam kabeli starp Igauniju un Somiju.
Aigars Kalvītis atzina, ka šie projekti būs pietiekami dārgi un pilnībā neatrisinās iespējamo elektroenerģijas trūkumu, tādēļ vienlaikus jādomā arī par citām alternatīvām enerģijas ieguvē – gāzes koģenerācijas staciju un ogļu staciju celtniecību reģionā, kā arī vēja enerģijas izmantošanu. Valdības vadītājas pauda uzskatu, ka „Baltijā ir jāveicina sabiedrības un uzņēmēju diskusija par šobrīd pieejamām enerģijas ražošanas alternatīvām”.
Runājot par naftu un naftas produktiem kā vienu no enerģētikas politikas elementiem, Ministru prezidents uzsvēra lielo dažādību naftas produktu tirgū Baltijā, kuru apgādā vismaz 30 dažādas naftas pārstādes rūpnīcas. Aigars Kalvītis atzina Baltijas ostu spēju nodrošināt naftas produktu importu un eksportu.
Ministru prezidents informēja arī par citu enerģijas veidu izmantošanas iespējām: biodīzeļa un bioetanola ražošanas projektiem, siltumenerģijas ražošanu un apgādi, gāzes piegādēm Baltijas valstī, uzsverot apjomīgās Inčukalna dabas gāzes krātuves Latvijā, kas darbojas kā reģionāls sadales centrs.
„Baltijas dialoga” debatē piedalās aptuveni 200 augstu viesu no Baltijas reģiona: politiķi, enerģētikas ražotāji un piegādātāji, rūpniecības pārstāvji, nozares apvienības un žurnālisti.
Pasākumu Vācijas Eiropas Savienības prezidentūras laikā Berlīnē organizē Baltijas jūras forums - nevalstiska, starptautiska organizācija, kuras mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona valstu dialogu par reģionam aktuāliem jautājumiem.
Jana Vektere
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālr.: 7082919, mob.: 29244699
E-pasts: Jana.Vektere@mk.gov.lv
|
