|
Latvijas Republikas Ministru prezidents Aigars Kalvītis, Igaunijas Republikas Ministru prezidents Andruss Ansips un Lietuvas Republikas Ministru prezidents Gedimins Kirkils Baltijas Ministru Padomes (BMP) laikā tikās Premjerministru Padomē 2007. gada 2.-3. oktobrī, Dikļos, Latvijā.
Baltijas valstu premjerministri apsprieda trīspusējas nozīmes jautājumus, kā arī aktuālos ārpolitikas jautājumus.
Sadarbība enerģētikā
Premjerministri atzina, ka dažādie ar enerģētikas sektora attīstību saistītie problēmjautājumi iegūst arvien lielāku nozīmi, un tiem ir būtiska loma ne vien Baltijas valstu, bet arī visas Eiropas Savienības kontekstā. Ņemot vērā Baltijas valstu enerģijas tirgus drošības nozīmību, premjerministri uzsvēra nepārtrauktas sadarbības nepieciešamību starp enerģijas sektorā iesaistītajām iestādēm un Baltijas valstu enerģētikas uzņēmumiem.
Premjerministri akcentēja enerģijas un gāzes piegādes sistēmu integrēšanas nozīmību ES enerģētiskajās sistēmās un enerģijas tirgos. Būtu jāveicina turpmākā starpsavienojumu projektu izstrāde un īstenošana Baltijas valstu reģionā, lai nodrošinātu enerģijas tirgus integrāciju Eiropas Savienībā. Turklāt tika pausts vienots viedoklis, ka būtu jāturpina enerģijas starpsavienojumu projektu īstenošana ar kaimiņos esošām ES dalībvalstīm, lai integrētos UCTE un NORDEL sistēmās.
Premjerministri atzinīgi novērtēja trīs Baltijas enerģētikas uzņēmumu centienus sadarbībā ar Poliju atbalstīt Ignalinas atomelektrostacijas projekta īstenošanu un izteica cerību, ka nākotnē, projekta izstrādes laikā tiks veidota vēl auglīgāka sadarbība.
Premjerministri uzsvēra nepieciešamību turpināt sadarbību un viedokļu apmaiņu attiecībā uz aktuālajiem ES jautājumiem enerģētikas jomā. Apzinoties vienotas pieejas un nostājas nepieciešamību, lai Baltijas valstīs īstenotu Eiropas enerģētikas politiku, premjerministri vienojās par vienotas Baltijas enerģētikas stratēģijas pieņemšanu tuvākajā nākotnē.
Pievienošanās Šengenas zonai un sadarbība
Premjerministri akcentēja progresu attiecīgo Šengenas līguma tiesiskās bāzes daļu ieviešanā un aicināja Eiropas Savienības Padomi pieņemt lēmumu par robežkontroles atcelšanu pie iekšējās robežas atbilstoši noteiktajam grafikam, t.i., līdz 2007. gada decembrim attiecībā uz jūras un sauszemes robežu un ne vēlāk kā līdz 2008. gada martam attiecībā uz gaisa telpas robežām.
Premjerministri pauda vienotu nostāju, ka ir būtiski turpināt pašreizējo veiksmīgo Baltijas valstu sadarbību, stiprinot tiesībaizsardzības institūciju sadarbību gan informācijas apmaiņā, gan kopīgu pasākumu īstenošanā.
Ekonomiskā situācija
Premjerministri apsprieda pašreizējo ekonomisko situāciju Baltijas valstīs un akcentēja Baltijas valstu specifiskos iekšējos un ārējos ekonomiskos riskus un apstākļus. Notika viedokļu apmaiņa par nacionālo un starptautisko ekonomikas politiku saistībā ar Baltijas valstu sociāli ekonomisko stabilitāti.
Migrācijas politika
Premjerministri uzsvēra, ka efektīvi vadīta legāla migrācija var radīt būtisku labvēlīgu ietekmi gan uz migrācijas mērķvalsti, gan uz migrantu izcelsmes valsti. Līdz ar to ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru starp nelegālās migrācijas apkarošanu un to migrantu pieņemšanu, kas ir nepieciešami mūsu valstu ekonomikai.
Apzinoties, ka kvalificēta darbaspēka trūkums ir izplatīta problēma ne vien Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropā, premjerministri pauda pozitīvu nostāju attiecībā uz saskaņotas ES legālās migrācijas politikas attīstīšanu.
Premjerministri uzvēra, ka ir būtiski turpināt ES vīzu režīma un migrācijas atvieglojumu mehānismu attīstīšanu attiecībā uz ES austrumu kaimiņvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot atvieglota vīzu režīma līguma noslēgšanai ar Gruziju un šāda līguma procedūras pabeigšanai ar Moldovu.
Emisijas kvotu tirdzniecība
Premjerministri apstiprināja atbalstu līdzsvarotai klimata izmaiņu mazināšanas politikai. Premjerministri pauda cerību, ka, nosakot katras valsts iemaksas ES kopīgā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķa sasniegšanai, atbilstīgā veidā tiks ņemti vērā valstu specifiskie apstākļi.
Premjerministri pauda atbalstu caurredzamas un godīgas ES emisijas kvotu tirdzniecības shēmas izstrādei, kas neradītu šķēršļus dalībvalstu attīstības mērķu sasniegšanai.
Padomes direktīva par gāzeļļu
Premjerministri apliecināja stingru atbalstu CO2 emisijas samazināšanai un starptautiskajām vides aizsardzības saistībām attiecībā uz kopējo transporta politiku.
Vienlaikus premjerministri pauda bažas, vai komerciāliem mērķiem izmantotās gāzeļļas nodokļu politikas tuvināšana ir vienīgais rīks, ar kuru iespējams mazināt būtiskus pārvadājumu tirgu ietekmējošus konkurences izkropļojumus, lai nodrošinātu sekmīgāku kopīgo transporta politikas mērķu sasniegšanu un efektīvāku vides aizsardzību.
ES – Krievijas attiecības
Premjerministri pārrunāja attiecības ar Krieviju un uzsvēra vēlmi veidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju. Premjerministri ar gandarījumu pieminēja Krievijas parlamenta ratificēto Latvijas – Krievijas robežlīgumu un pauda cerību, ka tas drīz stāsies spēkā.
Premjerministri pārrunāja satiksmes traucējumu problēmas uz ES-Krievijas robežas un pasākumus, kas varētu atvieglot situāciju. Premjerministri uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi īstenot izmēģinājumprojektu par informācijas apmaiņu muitas jomā un attīstīt ceļu infrastruktūru saistībā ar ES-Krievijas robežu. Abi projekti ir iekļauti pieņemtajā ES-Krievijas stratēģijā robežu šķērsošanas problēmu risināšanai.
Premjerministri atkārtoti pauda savu atbalstu Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Šajā kontekstā viņi uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi savlaicīgi atrisināt visus būtiskos jautājumus, piemēram, visu diskriminējošo dzelzceļa tarifu atcelšana un saistību pildīšana attiecībā uz izvedmuitu apaļkoka kokmateriāliem.
Premjerministri atkārtoti pauda savu interesi veidot ar Krieviju partnerattiecības enerģētikas jomā, kas būtu balstītas uz caurredzamības, godīgas konkurences, savstarpīguma un nediskriminācijas principiem. Ātra naftas cauruļvada „Družba” problēmu atrisināšana un naftas piegādes atjaunošana Lietuvai un Latvijai ir svarīga, lai stiprinātu uzticību ES-Krievijas partnerattiecībām enerģētikas jomā.
Premjerministri pārrunāja gatavošanos ES-Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei un bija vienisprātis, ka tās panākumus noteiks virzība svarīgo jautājumu atrisināšanā ar Krieviju.
Eiropas kaimiņattiecību politika
Premjerministri apmainījās viedokļiem par turpmāko Eiropas kaimiņattiecību politikas attīstību un stiprināšanu, galvenokārt, radot jaunus un efektīvus finansēšanas mehānismus. Tika uzsvērta arī nepieciešamība saglābāt EKP kā Eiropas Savienības darba kārtības prioritāti. Premjerministri atkārtoti pauda apņēmību atbalstīt Eiropas prasības Austrumeiropas kaimiņiem.
Premjerministri pauda cerību, ka neseno Ukrainas Parlamenta vēlēšanu rezultāti stiprinās Ukrainas - ES attiecības.
Bezvīzu režīms ar ASV
Baltijas valstu premjerministri apsveica ASV Kongresa likumu, ko apstiprinājis ASV prezidents, kā nozīmīgu soli uz priekšu. Taču likums pilnībā neattaisno cerības. Tā rezultātā daži tuvākie Savienoto Valstu sabiedrotie joprojām būs pakļauti mākslīgiem šķēršļiem. Premjerministri vairākas reizes uzvēra, ka bezvīzu režīms ir viena no Baltijas valstu prioritātēm attiecībā uz ASV un pauda apņemšanos turpināt atklātu dialogu par ASV Vīzu atcelšanas programmas politiskajiem un tehniskajiem aspektiem.
Nākamā Premjerministru padomes sēde notiks Igaunijas prezidentūras laikā 2008.gadā.
|
