|
7.februāra Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādņu 2008.-2013.gadam projekts „Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte”.
Kopš valsts neatkarības atjaunošanas valsts pārvaldes politika ir pārdzīvojusi vairākus attīstības posmus un par to atbildīgas ir bijušas dažādas institūcijas. Valsts pārvaldes reformas stratēģija 2001.-2006.gadam noteica vienotu reformu ietvaru iepriekšējā plānošanas periodā. Jauno pamatnostādņu pamatā ir 2006.gadā veiktā pētījuma par valsts pārvaldes reformas stratēģijas ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību rezultāti. Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz ieviesto līdzšinējo valsts pārvaldes reformu izvērtējumu un pastāvošo problēmu analīzi.
Pamatnostādnēs ir ietverts ievērojams skaits ar valsts pārvaldi un tās darbības efektivitāti saistīto politikas jomu – politikas plānošana un finanšu vadība, korupcijas novēršana, institucionālās sistēmas optimizācija, pakalpojumu kvalitāte, kvalitātes vadība, administratīvo šķēršļu novēršana, e-pārvaldes attīstība, valsts un privātā partnerība, administratīvais process, cilvēkresursu attīstība, sabiedrības līdzdalības stiprināšana un citi aktuāli jautājumi.
Turpmākās rīcības virzieni pamatnostādņu ietvaros izstrādāti, ņemot vērā esošās situācijas attīstības tendences, jo plānošanas periodā no 2008. līdz 2013.gadam Latvijas valsts pārvaldes attīstību ietekmēs procesi sabiedrībā, valstī, Eiropas Savienībā, kā arī globālie procesi kopumā, raksturojot arī politiku ietekmējošos faktorus valsts pārvaldes attīstībā. Valsts pārvaldē ir izveidota salīdzinoši elastīga sistēma, kas spēj piemēroties pārmaiņām sabiedrībā un politikā. Nozīmīgs valsts pārvaldes darba vērtējums ir iedzīvotāju uzticēšanās valsts pārvaldei. Iedzīvotāji uztver valsts pārvaldi, politiķus un pašvaldības kā vienotu valsts pārvaldi – mazinoties uzticībai kādai no varām, tā mazinās arī kopumā, tomēr valsts pārvaldes efektīva darbība var kalpot par līdzekli iedzīvotāju uzticēšanās pieaugumam.
Lisabonas stratēģijas īstenošana skar arī Latvijas valsts pārvaldes efektivitātes nodrošināšanu, izvirzot uzdevumu samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Lai gan arvien biežāk valsts pārvalde piemēro labāko privātā sektora praksi, valsts pārvaldei ir jākļūst konkurētspējīgākai, lai iespējami efektīvi izmantotu cilvēkresursus, nodrošinātu racionālu un efektīvu institūciju darbību, sniegtu mūsdienīgi organizētus, kvalitatīvus un ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem, samazinot administratīvo slogu un vienkāršojot normatīvā regulējuma sistēmu. Pamatnostādnes paredz arī tiešās valsts pārvaldes un pašvaldību pieredzes tuvināšanos, tā nodrošinot labu un efektīvu pārvaldību kopumā. Latvija šajā plānošanas periodā jau ir pilntiesīga ES dalībvalsts, kas vienlaikus attīsta ES politiku ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī ES ietvaros, nodrošinot pārstāvniecību ES institūcijās. Jauns izaicinājums ir ES struktūrfondu piešķiršana valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanai, t.sk. cilvēkresursu attīstības jomā.
Pamatnostādnes tiek paredzēts īstenot valsts institūcijām piešķirtā budžeta ietvaros, kā arī izmantojot ES struktūrfondu programmā „Cilvēkresursi un nodarbinātība” paredzētos finanšu līdzekļus.
Par pamatnostādņu īstenošanu ir atbildīgas gan augstākās tiešās valsts pārvaldes institūcijas, gan to padotības iestādes un pašvaldības. Vispārējo pamatnostādņu uzraudzību un koordināciju nodrošinās Valsts kanceleja.
Pamatnostādņu projekts ir pieejams Ministru kabineta interneta mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/izsludinato-projektu-tabula/ .
Ieteikumus, kā arī jautājumus par pamatnostādņu projektu aicinām sūtīt uz e-pastu: ance.petersone@mk.gov.lv līdz 2008.gada 25.februārim.
Papildu informāciju var iegūt, sazinoties ar Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta Politikas plānošanas nodaļas konsultanti Anci Pētersoni, tālrunis: 67082908.
Aivis Freidenfelds
Ministru kabineta preses sekretārs
Tālr. 67082922/29241016
E-pasts: prese@mk.gov.lv
|
