|
Šodien, 9.maijā Ministru prezidents Ivars Godmanis 9. maija - Eiropas dienas ietvaros Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnus iepazīstināja ar Eiropas Savienības (ES) darbības principiem un galvenajām kopējās ES politikas jomām, kuras ir nozīmīgas Latvijai kā ES dalībvalstij. I. Godmanis uzsvēra, ka ES nākotnes izaicinājumu kontekstā būtiska ir ES vadošā loma energoresursu jomā un globālo klimata izmaiņu ierobežošanā, kā arī būtiski ir veicināt ES iekšējo konsolidāciju, ratificējot Lisabonas līgumu.
Ministru prezidents norādīja, ka ES izveidošanas ideja sākotnēji bija ekonomiska, un lēmums par Eiropas Kopienas izveidošanu tika pieņemts uz ekonomiska pamata, kuru noteica pēckara apstākļi. „Arī šobrīd viens no ES mērķiem ir dzīves līmeņa paaugstināšana un var minēt vairākas valstis, piemēram, Īrija, kurā pēc iestāšanās ES iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis no 70% no ES vidējā IKP līmeņa līdz 120%,“ atzīmēja I. Godmanis. ES ekonomikas attīstības kontekstā I. Godmanis kā nozīmīgākās jomas minēja vienoto konkurētspējas un lauksaimniecības politiku.
Kā nozīmīgas I. Godmanis atzīmēja arī citas ES darbības jomas, piemēram, Šengenas zonu, kas nodrošina brīvu personu kustību ES ietvaros. „Tagad arī Latvijas iedzīvotāji var droši iesēsties automašīna un braukt līdz pat Atlantijas okeānam bez dokumentu pārbaudes,“ uzsvēra Godmanis. Vienlaikus Ministru prezidents uzsvēra arī to, ka līdz ar iestāšanos Šengenas zonā, Krievija un Baltkrievija kļūst par ES ārējo robežu, līdz ar to Latvijai ir svarīgi pienākumi drošības un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšanā.
Raksturojot ES atbildību humanitārajā jomā, Godmanis uzsvēra jaunatnes programmu, dažādu apmācību un stipendiju saņemšanas iespējas. „Lai šīs iespējas izmantotu, jums pašiem ir jāsameklē informācija mājas lapās un jāpierāda, ko varat un spējat.“ Godmanis uzsvēra, ka Latvija jau ir izpildījusi ES nosacījumu izveidot interneta pieslēgumu visās Latvijas skolās, taču vēl jāstrādā, lai panāktu finansējumu izglītībai un zinātnei 3% apmērā no IKP.
Godmanis arī pastāstīja, ka 13. jūnija ES Padomes galvenā aktualitāte būs ES loma globālo klimata izmaiņu novēršanā, visiem spēkiem mēģinot mazināt CO2 izmešu daudzumu. Galvenās ES prioritātes ir mazināt atkarību no neatjaunojamiem energoresursiem un veicināt alternatīvu energoresursu attīstību. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir 3. vietā ES pēc atjaunojamās enerģijas apjoma, taču lielākais izaicinājums ir panākt ES noteikto atjaunojamās enerģijas proporciju 41% apmērā no kopējā saražotās enerģijas daudzuma. ES līmenī cenšanās veidot vienotu enerģētikas politiku ir ļoti aktuāla, tādēļ arī Latvijai, plānojot enerģētiskās jomas attīstību, jārēķinās ar ES noteiktajām CO2 izmešu kvotām.
Ministru prezidents arī pastāstīja par ES lēmējinstitūciju – Eiropas Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas funkcijām ES pārvaldē un Latvijas pārstāvju darbību šajās institūcijās. Viņš skolēniem atgādināja par 2009. gada jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās notiks nopietna cīņa par deviņu Latvijas pārstāvju vietām. Kā nozīmīgu faktu Ivars Godmanis atzīmēja Latvijas komisāra Andra Piebalga darbību kopējās ES enerģētikas politikas jomā. Viņš arī uzsvēra, ka „viens no uzdevumiem ir panākt maksimālu Latvijas pārstāvniecību ES darba grupās, lai virzītu Latvijas intereses jau sākotnējā politikas veidošanas fāzē”.
I. Godmanis uzsvēra, ka, iestājoties ES, Latvija ir uzņēmusies ES noteiktās saistības, kuru pildīšanai ir cieši jāseko līdz. Viņš īpaši uzsvēra vides aizsardzības jomu, kurā Latvijai ir pieejami lieli finanšu līdzekļi, lai ieviestu ES normas pārejas perioda laikā. I. Godmanis pastāstīja arī par ES finanšu instrumentiem, kuri pieejami Latvijai, un minēja galvenos nosacījumus ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un pārrobežu sadarbības programmu finansējuma saņemšanai - valsts līdzfinansējums un sekmīga projekta realizācija, lai atgūtu investētos līdzekļus.
Runājot par ES nākotni, I. Godmanis uzsvēra Lisabonas līguma nozīmi, kas veicinās ES konsolidāciju, paredzot vēlēta ES prezidenta un Kopējo un ārējo lietu komisāra amata izveidi. Viņš arī informēja skolēnus, ka LR Saeima jau pieņēmusi Lisabonas līgumu otrajā un galīgajā lasījumā. Nobeigumā I. Godmanis norādīja, ka „mums kā valstij, kas nav liela un tikko ir iestājusies Eiropas Savienībā, ir jādara viss, lai ES spētu veikt savu konsolidējošo funkciju kā ES iekšienē, tā arī attiecības ar ārējo pasauli”.
Foto: K.Leiškalns
Zanda Šadre
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālr.6-7082919 / 2-9120742
E-pasts: zanda.sadre@mk.gov.lv
|
