|
27.maijā, Ministru kabineta sēdē akceptētas Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam „Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte”.
Kopš valsts neatkarības atjaunošanas valsts pārvaldes politika ir pārdzīvojusi vairākus attīstības posmus un par to atbildīgas ir bijušas dažādas institūcijas. Valsts pārvaldes reformas stratēģija 2001.-2006.gadam noteica vienotu reformu ietvaru iepriekšējā plānošanas periodā. Jaunās pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz līdzšinējo valsts pārvaldes reformu izvērtējumu un pastāvošo problēmu analīzi.
Pamatnostādnēs ir ietverts ievērojams skaits ar valsts pārvaldi saistīto politikas jomu – politikas plānošana un finanšu vadība, korupcijas novēršana, institucionālās sistēmas optimizācija, pakalpojumu kvalitāte, kvalitātes vadība, administratīvā sloga samazināšana, e-pārvaldes attīstība, valsts un privātā partnerība, administratīvais process, cilvēkresursu attīstība, sabiedrības līdzdalības stiprināšana un citi aktuāli jautājumi. Tomēr par galveno prioritāti valsts pārvaldes attīstībai tiek izvirzīta tieši pārvaldes efektivitātes paaugstināšana. Nodrošināt labākus pakalpojumus, vienlaikus samazinot resursu patēriņu, ir jaunās pārvaldes politikas izaicinājums gan politiķiem gan administratīvajai vadībai. Pamatnostādnes paredz samazināt pārvaldē nodarbināto skaitu attīstot e-pakalpojumus un informācijas sistēmas, kā arī nosakot normatīvus ierobežojumus iestāžu struktūru veidošanai un minimālajam darbinieku skaitam iestādēs. Tiek plānots veikt sistemātisku valsts funkciju analīzi, kā arī nozaru normatīvā regulējuma revīziju ar mērķi samazināt administratīvo slogu un birokrātiskās formalitātes gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, gan pašas pārvaldes iekšienē.
Pamatnostādnes paredz tiešās valsts pārvaldes un pašvaldību sadarbības uzlabošanu, labākās pieredzes pārņemšanu, koordinējot apmācības sistēmu un uzlabojot sadarbību starp valsts un pašvaldību pakalpojumu sniedzējiem.
Latvija šajā plānošanas periodā ir pilntiesīga ES dalībvalsts, kas vienlaikus attīsta ES politiku ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī ES ietvaros, nodrošinot pārstāvniecību ES institūcijās un iesaistoties attīstības sadarbības palīdzības sniegšanā citām valstīm. Jauns izaicinājums ir ES struktūrfondu piešķiršana valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanai, t.sk. cilvēkresursu attīstības jomā.
Pamatnostādnes tiek paredzēts īstenot valsts institūcijām piešķirtā budžeta ietvaros, kā arī izmantojot ES struktūrfondu programmā „Cilvēkresursi un nodarbinātība” paredzētos finanšu līdzekļus.
Par pamatnostādņu īstenošanu ir atbildīgas gan augstākās tiešās valsts pārvaldes institūcijas, gan to padotības iestādes un pašvaldības. Vispārējo pamatnostādņu uzraudzību un koordināciju nodrošinās Valsts kanceleja.
Aivis Freidenfelds
Ministru kabineta preses sekretārs
67082922/29241016
E-pasts: prese@mk.gov.lv
|
