|
Kā būs ar tiem darbiniekiem, kuriem ar likumu paredzēts algas pielikums no 2009.gada janvāra?
Atbilde:
2009.gada budžeta projekts paredz, ka valsts pārvaldē visu jomu darbiniekiem algu fonds tiek saglabāts 2008.gada līmenī - tas skar pedagogus, mediķus un tiesnešus, ierēdņus un citus valsts pārvaldes darbiniekus.
_____________________________________________________________________
Ir vienkārši stulbi, tagad teikt, ka nav naudas, par ko celt algas valsts sektorā strādājošajiem. Ja simtiem miljonu no valsts budžeta, katru gadu netiek iekasēti, caur aplokšņu algām, čeku nesišanu autoserviss, salons, frizētavās, līgumu neslēgšanu, rēķinu nepiestādīšanu celtniecības industrijā, uzņēmuma peļņas slēpšanu. Visās ES valstīs un Amerikā. Dividendes tiek apliktas ar nodokļiem, kad Latvijā dividendes tiks apliktas ar nodokļiem? Kapitālisma ideja ir, ka bagātie maksā lielākus nodokļus un uztur nabagos, Latvijā uzņēmēji un miljonāri no saviem ienākumiem maksā 0%, lielus nodokļus, kamēr parasts cilvēks no saviem ienākumiem, maksā 34%, lielus nodokļus. Mēs Latvijā viena iemesla dēļ, ļaujam cilvēkiem pelnīt naudu un dibināt uzņēmumu, tāpēc, ka lai tie, maksātu nodokļus, nevis būtu vairāk cilvēku, kas brauc ar jauniem, BMW X5, kamēr pārējā tauta dzīvo nabadzībā un pārdzīvo autobusa biļešu kāpumu. Amerikā, ja cilvēks valsti nozog, kaut vienu dolāru, viņam atsavina visu mantu un pašu ieliek cietumā un tur neviens nemaksā aploksnēs algas, un neapzog valsti, kā Latvijā uzņēmēji. Kad valdība vienreiz, kā visās normālās valstīs iekasēs valsts budžetu un uzņēmēji beigs nodarboties ar valsts un tautas apzagšanu??????
Atbilde:
Ja salīdzina Latviju ar ASV, tad ASV ir raksturīga sabiedrības apziņa, ka nodokļi ir jāmaksā. Latvijā ir ļoti daudz gadījumu, kad tiek pārkāpti likumi, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. VID strādā pie tā, īstenojot sociālas kampaņas un organizējot izglītojošus pasākumus jauniešiem, lai nākošā paaudze būtu likumpaklausīga un izprastu nodokļu maksāšanas nepieciešamību. Pastiprināti tiek kontrolēti tieši minētās riskantās jomas- skaistumkopšanas saloni, būvobjekti, autoservisi u.c. Šīs jomas uzņēmumos tiek regulāri un sistemātiski veiktas pārbaudes. Šī gada pirmajos 8 mēnešos VID īstenoto preventīvo un represīvo pasākumu rezultātā, pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus, darba ņēmēju skaits valstī pieaudzis par 6354, iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus paši aprēķinājuši 3,1 miljonus latu. 65 personas legalizējušas savu saimniecisko darbību, no tiem 38 nodokļu maksātāji deklarēja ienākumus no saimnieciskās darbības 93,8 tūkstošu latu apmērā. Ar vairāk nekā 1500 uzņēmumu vadītājiem, kuru uzņēmumos konstatēts nodokļu nemaksāšanas risks, šā gada pirmajos 8 mēnešos veiktas pārrunas par „aplokšņu algām”. Šajā periodā kopumā veiktas gandrīz 6000 tematiskās pārbaudes, no kurām 2626 gadījumos konstatēti pārkāpumi. Tāpat veikti 879 nodokļu auditi, kuru rezultātā papildus aprēķināti 92, 3 miljoni latu.
_____________________________________________________________________
Budžeta sabalansēšanai gandrīz visa enerģija virzīta uz izdevumu pārdali un uz valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu. Kāpēc tik maz uzmanības ieņēmumu palielināšanai?
Kāpēc jau tā nelielā uzmanība ražošanai orientēta tikai uz tradicionālām nozarēm, kuras balansē uz izdzīvošanas robežas? Kāpēc par inovatīvu ražošanu ar paaugstinātu rentabilitāti vispār netiek runāts?
Kāpēc četrus gadus pēc iestāšanās ES joprojām nav atbalsts inovatīviem ražošanas projektiem?
Kāpēc atbalsta lielums ražošanā tiek aprēķināts pēc izdevumiem, bet ne pēc sasniegtā rezultāta? Tas neveicina ražošanas rentabilitāti. Ja šie principi tiktu pielietoti sportā, netiktu apmaksātas medaļas, bet apēstās kotletes un treniņos noplēstās bikses.
Kāpēc netiek analizēts ļaunums, ko ekonomikai nodara nepilnības tiesu sistēmā - ietekmējami policisti, prokurori un tiesneši? Ja konkurence tiek kropļota, priekšrocības gūst nebūt ne spējīgākie uzņēmēji, pazeminās ekonomikas kvalitāte un valsts konkurētspēja. Dalīšana bez ieņēmumiem ir diezgan bezcerīgs pasākums.
Atbilde:
Ministru prezidents un ekonomikas ministrija piekrīt Jūsu viedoklim – mums šajā ekonomiskajā situācijā ir jādomā ne tikai par izdevumu samazināšanu, bet arī par iespējām palielināt budžeta ieņēmumus. Tāpēc šobrīd Ekonomikas ministrija vislielāko uzmanību velta tam, kā sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmējiem, kā celt viņu konkurētspēju un eksportspēju, jo tieši uzņēmēji ir tie, kas veido lielāko daļu budžeta ieņēmumu. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par komercdarbības konkurētspējas veicināšanu, rūpniecības un inovāciju attīstību. Šim mērķim tiek īstenota Komercdarbības konkurētspējas un inovāciju veicināšanas programma 2007. – 2013. gadam.
Lai veicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu un finanšu pieejamību, valdība 13. maijā apstiprināja Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu, kas atvieglos maziem un vidējiem komersantiem rast finansējumu investīcijām tehnoloģijās vai apgrozāmajiem līdzekļiem. Īpaši tiks atbalstīti uzņēmumi, kas orientējas uz starptautisko tirgu, ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat atbalsts tiks sniegts tehnoloģiski ietilpīgiem ražošanas uzņēmumiem, kā arī jaunu uzņēmumu izveidei. Programmas kopējie investīciju apjomi sasniegs 200 milj. latu, tai skaitā 2008. gadā – gandrīz 50 milj. latu. Tas dos iespēju sniegt atbalstu vismaz 300 uzņēmumiem.
Tāpat piesaistot Eiropas strukturālo fondu finansējumu, šogad plānots uzsākt īstenot valsts atbalsta programmu „Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde”. Programmas mērķis ir atbalstīt jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu, pakalpojumu vai tehnoloģisko procesu izstrādi, nodrošinot atbalstu arī to ieviešanai ražošanā. Kopējais finansējums programmai 2008.-2013. gadā ir 103,5 milj. latu. 2008. gadā plānots uzsākt arī Kompetences centru programmas īstenošanu. Programmas mērķis ir uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā. Programmas kopējais finansējums ir 42,7 milj. latu.
Arī līdz šim sniegts atbalsts inovatīviem uzņēmumiem. 2007.gadā Ekonomikas ministrija atbalstīja 12 kompetences centru stratēģiju izstrādi, šim mērķim kopumā piešķirot 179 996 latus, tai skaitā tika atbalstīta arī nanotehnoloģiju kompetences centra stratēģijas izstrāde, kuru īstenoja LU Cietvielu fizikas institūts. 2007.gadā EM ir atbalstījusi 11 inovācijas centru un biznesa inkubatoru izveidi, kam ar MK rīkojumu tika piešķirti 1,6 milj. Ls. Papildus jāmin, ka piecās Latvijas augstākajās mācību iestādēs izveidoti arī seši Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti.
_____________________________________________________________________
1)Gribēju pajautāt cien. finanšu ekspertiem: kā tas ir iespējams skolotājiem izstrādāt divas un dažkārt pat trīs slodzes, saņemot diezgan pienācīgu bruto atalgojumu, vai nevajadzētu pārskatīt darba noslodzi uz 1 slodzi,?!
2) Tāpat cik zinu pārsvarā visi ārsti strādā divas, trīs slodzes un dažkārt pat vairākās slimnīcās un privātklīnikās, saņemot ļoti labu atalgojumu, lai neteiktu, ļoti lielu"?!
3) tāpat policistiem ir iespēja piepelnīties pie pamatdarba apsardzes firmās utt., kas dot iespēju saņemt lielāku atalgojumu!
Bet ierēdņiem VID, kas ir reālā darba darītāji (ne jau priekšnieki, kas tiešām saņem ļoti labu atalgojumu) iespējas piepelnīties nav, tas ir ar likumu noliegts, tāpat iespējas iet un streikot un par to paziņot citiem arī nav, jāstāv klusu un jātēlo, ka ar tiem Ls 350.00-400.00 "uz papīra" darba algu var izdzīvot... pasakiet kā lai viņi dzīvo un ar kādu atdevi pret valsti lai strādā, tas ir tik nožēlojami... :(
Atbilde:
Likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka ierobežojumus valsts amatpersonām, tomēr, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības, arī VID darbiniekiem pastāv iespēja strādāt papildu darbu. Saskaņā ar iekšējām instrukcijām VID darbiniekam, kurš vēlas strādāt papildu darbu, ir jāsaskaņo ar darba devēju šis papildu darbs, proti, jāsniedz informācija par attiecīgajā darbā veicamajiem uzdevumiem, lai darba devējs varētu izvērtēt, vai tas nav pretrunā ar likumu, vai, veicot šos uzdevumus, darbinieks nenonāk interešu konflikta situācijā. Protams, VID vadība apzinās šī brīža situāciju un atzīst, ka VID darbinieku atalgojums ir neadekvāts attiecībā gan pret VID darbinieku veicamajām funkcijām (sarežģītībai un nozīmīgumam), gan arī attiecībā pret citu valsts iestāžu darbinieku atalgojumu. VID vadība jau vairākkārtīgi rakstiski ir vērsusies pie Finanšu ministra ar problēmas izklāstu un lūgumu rast iespēju palielināt atalgojumu VID darbiniekiem, tomēr līdz šim nepieciešamais finansējums nav piešķirts. Ņemot vērā šobrīd esošo ekonomisko situāciju valstī, VID aktīvi strādā pie funkciju optimizēšanas, tādējādi, iespējams, mēģinot rast papildu finanšu resursus VID darbinieku atalgojumu palielinājumam, tomēr atrast papildu finansējumu atalgojuma palielinājumam būtu iespējams tikai un vienīgi optimizējot savus cilvēkresursus, proti, samazinot darbinieku skaitu.
Arī VID darbojas arodbiedrība un darbiniekam ir tiesības vērsties arodbiedrībā, izteikt savus priekšlikumus arodbiedrības darbībai un cīņai par atalgojuma palielinājumu.
_____________________________________________________________________
Cik ētiski ir tik daudz runāt par algām, kas ir "tikai" 400 Ls, ja joprojām 1. un 2. grupas invalīdi, kuru darba stāžs mazāks par trim gadiem (bet vispār nodokļus šai valstij IR maksājuši!) joprojām saņem tikai 45 Ls - valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu? Tikko pieņemts valdības lēmums, ka šī summa pat netiks palielināta.
Vai raidījuma viesim ir kādi ieteikumi, kā izdzīvot par 45 Ls mēnesī?
Atbilde:
Pastāv trīs valsts sociālo pabalstu apmēri un sešu sociālās apdrošināšanas sistēmas pakalpojumu apmēri, tai skaitā: no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra ir atkarīgs valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un viņu ģimenēm apmērs, apbedīšanas pabalsta apmērs, valsts speciālā pabalsta Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem apmērs, valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas minimālie apmēri, apbedīšanas pabalsta apmērs bezdarbnieka nāves gadījumā, papildu izdevumu kompensācijas (apdrošināšanas atlīdzības) sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības darbspēju zaudējuma gadījumā un kaitējuma atlīdzības ČAES avāriju seku likvidēšanas dalībniekiem ar noteikto III grupas invaliditātes pakāpi apmēri.
Līdz ar to, pat neliels valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra paaugstinājums rada lielus valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta papildu izdevumus. Ņemot vērā ierobežotās 2009.gada valsts budžeta iespējas, tika nolemts ar 2009.gada 1.janvāri paaugstināt pabalsta apmēru tikai invalīdiem kopš bērnības no 50 līdz 75 latiem mēnesī. Labklājības ministrija joprojām pauž savu nostāju par nepieciešamību paaugstināt sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 uz 60 latiem mēnesī visām iedzīvotāju grupām.
_____________________________________________________________________
Diemžēl izskatās, ka visa mūsu sabiedrība (ne tikai valdība!) nespēj pieņemt šo algu sistēmu. Mēs nespējam arī pieņemt, ka ne ārsts, ne skolotājs nevar strādāt n-tās slodzes. Tā ir uzņēmumu vadītāju un valdības nekompetence un mīkstčaulība. Rezultātā mēs esam tur, kur mēs esam. Un ja to nesapratīsim, tad būsim galīgā tintē. Vai mēs akceptējam to, ka skolas direktors pelna vairāk par skolotāju 20 reizes un ka valsts iestādes vadītājam alga ir lielāka par valsts prezidenta un premjera algu kopā?
Atbilde:
Valsts tiešās pārvaldes atalgojuma politiku nosaka Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 "Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju". Šie noteikumi nosaka vienotu un atbilstošu valsts ekonomiskajai situācijai atalgojumu valsts pārvaldē strādājošajiem. Bet ir īpaši gadījumi, kad iestādes administratīvā vadība izmanto neregulāros un papildu regulāros darba samaksas instrumentus tādējādi amatpersonas saņem daudz lielāku atalgojumu nekā citi līdzīgā amatā strādājošie. Tas ir saistīts ar papildus noslēgtajiem vadības līgumiem, piemaksām un prēmijām, kas tiek izmaksāti papildus amatalgai. Lai izskaustu šādas iespējas, ir pieņemti grozījumi normatīvajos aktos, ierobežojot prēmiju piešķiršanas nosacījumus - prēmijas var piešķirt maksimāli 4 reizes gadā un kopš 2008.gada 17.jūnija vairāku veidu piemaksas nedrīkst izmaksāt par vieniem un tiem pašiem darba pienākumiem, kā arī – nedrīkst saņemt piemaksas par padotībā esošu darbinieku aizvietošanu. Normatīvais regulējums paredz, ka 2009.gadā tiek ierobežots vadības līgumu apmērs (ne vairāk kā 50% no mēnešalgas) un kopš 2010.gada 1.jūlija vadības līgumi tiek likvidēti.
Vairākām nodarbināto grupām (policistiem, pedagogiem, medicīnas darbiniekiem u.c.) darba samaksu regulē atsevišķi Ministru kabineta noteikumu projekti un Ministru prezidents ir norādījis uz nepieciešamību pārskatīt visu nodarbināto grupu atalgojuma noteikšanas kritērijus, piemēram, piemaksu sistēma policijā, kur pastāvot 12 dažādi piemaksu veidi.
Ministru prezidents Ivars Godmanis ir izdevis rīkojumu, kas paredz iesaldēt valsts kapitālsabiedrību pārstāvju atalgojumu. Premjera rīkojumā visiem ministriem un valsts sekretāriem lūgts nekavējoties dot rīkojumu valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvjiem un atbildīgajiem darbiniekiem par to, ka nepieciešams veikt darbības, lai valsts kapitālsabiedrības padomes, valdes priekšsēdētāju un locekļu, valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvju un atbildīgo darbinieku atlīdzība 2009.gadā nepārsniegtu 2008.gada 1.jūlijā noteikto atlīdzības apmēru. Premjers uzdevis līdz 6.oktobrim informēt par rīkojuma izpildi un vienlaikus sniegt informāciju par šo amatpersonu atalgojuma izmaiņām, ja tādas ir notikušas no šā gada 3.jūlija.
______________________________________________________________
Vai gadījumā, ja valdība izvēlas 2009. gadā paaugstināt algas streikojošiem budžeta iestāžu darbiniekiem, lata devalvācija būs neizbēgama, un vai tas neiznīcinās jau tā vājo LR eksportu?
Atbilde:
Diskusijas par valsts budžetu 2009.gadam vēl turpinās. Bet runājot par eksportu, jāatzīst, ka Latvijai kā mazai tirgus ekonomikas valstij eksports ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem tautsaimniecības attīstības balstiem un tas vislabāk ilustrē izaugsmes un stabilitātes konverģenci. Nenoliedzami, mūsu lielākos eksportētājus ir ietekmējis pagājušā gadā novērotais valūtas kursa kritums ASV un Lielbritānijā. Šīs valstis izjuta ekonomiskās stagnācijas sekas, kuru pamatā bija tirgus principus kropļojošā lielāko banku kredītpolitika. Īpaši labi to varēja redzēt ASV tirgū, kur pieprasījuma kritumu smagi izjuta arī Latvijas kokapstrādes nozares eksportētāji. Tāpēc var teikt, ka 2008.gada pirmajā pusē pasaules tirgū bija vērojamas vairākas tendences, kas mudina pārvērtēt prioritātes, meklējot jaunus eksporta tirgus, kā arī ģenerēt inovatīvas idejas. Tādēļ, viena no Ekonomikas ministrijas galvenajām prioritātēm makroekonomiskās situācijas stabilizācijā un starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanā ir eksporta veicināšana.
Eksporta veicināšanas politikas īstenošana ir cieši saistīta ar rūpniecības, uzņēmējdarbības un inovāciju politiku u.c. Lai nodrošinātu eksporta straujāku pieaugumu, svarīgākais ir eksportspējīgo nozaru konkurētspējas paaugstināšana. Vislielāko daļu Latvijas eksportā dod apstrādes rūpniecības produkcijas eksports. Tāpēc Latvijas rūpniecības produktīvās kapacitātes paaugstināšanai ir izšķiroša loma eksporta-importa bilances uzlabošanā. Jāveicina arī eksportējamo pakalpojumu nozaru attīstība. Eksporta veicināšanas pasākumi tiek iedalīti divās grupās: konkurētspējas veicināšanas un tiešie eksporta veicināšanas pasākumi.
Latvijas uzņēmumu eksportspējas palielināšanai un Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanai tiek sniegti dažādi eksporta atbalsta pakalpojumi, t.sk. tiek nodrošināta eksporta veicināšanas institucionālā bāzes kapacitātes un darbības pilnveidošana, sniegtas konsultācijas uzņēmējiem ar eksportu saistītos jautājumos, informatīvie un eksporta prasmju semināri, sagatavoti tirgus apskati par valstu dažādām nozarēm, saskaņā ar Latvijas uzņēmēju interesēm tiek plānotas tirdzniecības misijas ārvalstīs un starptautiskās izstādes, tiek veikti ārējā mārketinga pasākumi, īstenota sadarbības partneru atrašanas programma, gatavotas uzņēmēju vizītes ārvalstīs valsts augstāko amatpersonu vizīšu ietvaros u.c.
2008.gada 16.jūlijā ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards un Eiropas Investīciju fonda vadītājs Ričards Pellī (Richard Pelly) parakstīja Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Investīciju fondu par Eiropas Savienības struktūrfonda ieguldījumu fonda ieviešanu. Ieguldījumu fonda ietvaros ir paredzēts apgūt 183 miljonus EUR, no kuriem EUR 30 miljonus paredzēts novirzīt eksporta apdrošināšanai. Ar eksporta kredīta apdrošināšanas un garantēšanas pakalpojumiem tiks samazināti eksporta darījumu komerciālie, politiskie un katastrofu riski, kā arī nodrošināta eksporta kredīta finansēšana, kas ļautu Latvijas uzņēmējiem kāpināt eksporta apjomus, saviem ārvalstu pircējiem piedāvājot iespēju izmantot atliktā maksājuma nosacījumus.
_____________________________________________________________________
Laikā, kad valsts saka, ka budžetā nav naudas, neviļus paceļas jautājums- kas tiek darīts lai būtu? Ņemsim par piemēru dzīvokļu izīrētājus šoreiz. Pilni
sludinājumi ar to, ka izīrē dzīvokļus mājas utt. Cik daudzi no viņiem maksā nodokļus par to? Tie taču arī ir, tā sakot, no uzņēmējdarbības gūti ienākumi, kādēļ šeit valsts institūcijas piever acis???
Atbilde:
Atbilstoši pieejamai informācijai no Valsts zemes dienesta Kadastra reģistra un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas VID cenšas identificēt personas, kurām pieder vairāki dzīvokļi, vai šīs personas ir reģistrējušas saimniecisko darbību, kā arī kontrolēt vai no ieņēmumiem no to izīrēšanas tiek maksāti nodokļi. Ja VID rīcībā ir informācija par to, ka, iespējams, tiek veikta saimnieciskā darbība (t.sk., izīrēti dzīvokļi), VID uzreiz nesāk ar represīvām metodēm, jo, iespējams, cilvēks nav zinājis, ka šāda darbība jāreģistrē. Šīm personām VID sākotnēji sūta aicinājumu reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Vienlaikus VID izskaidro arī likumdošanu šajā jomā un informē par konsultāciju saņemšanas iespējām. Pēc tam VID seko līdzi, vai persona reģistrējas. VID veikto preventīvo pasākumu (aicinājumi, vēstules u.c., kuru rezultātā nodokļu maksātājam neseko nekāds sods) rezultātā šā gada pirmajos astoņos mēnešos kā nodokļu maksātāji reģistrējušās 65 fiziskās personas, no tām 38 personas deklarēja savus ienākumus no saimnieciskās darbības par kopējo summu – Ls 93,8 tūkst. (2007 .gadā reģistrējušās 319 fiziskās personas, no kurām 68 deklarēja ienākumus Ls 254,6 tūkst.).Ja pēc preventīvo pasākumu veikšanas neseko nekāda reakcija no nodokļu maksātāja puses, proti, viņš nav atsaucies VID aicinājumam pašam labprātīgi novērst pārkāpumus savā darbībā, par to nesaņemot sodu, tad, konstatējot, ka persona nodarbojas ar saimniecisko darbību, nereģistrējoties Nodokļu maksātāju reģistrā, VID teritoriālā iestādei var sodīt personu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 165.2 pantu, kas paredz atbildību par nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošanu. Minētais pants nosaka, ka par nereģistrēšanos Nodokļu maksātāju reģistrā minēto reģistrēšanās kārtību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, par ziņu nesniegšanu, par nepareizu ziņu sniegšanu, kā arī par neizstāšanos no nodokļu maksātāju reģistra normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos – uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Tāpat arī var tikt veikts audits un tā rezultātā aprēķināti budžetā maksājamie nodokļi. Fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar nekustamajiem īpašumiem, 2008.gada 9 mēnešos veikti 52 nodokļu auditi, papildus aprēķinot Ls 14,9 milj.2007.gadā fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar nekustamajiem īpašumiem, veikti 35 nodokļu auditi, papildus aprēķinot Ls 1,1 milj. Fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar nekustamajiem īpašumiem, 2008.gada 9 mēnešos veiktas 28 tematiskās pārbaudes, konstatējot pārkāpumus 18 tematiskajās pārbaudēs jeb 64 %. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu naudas sods piemērots 9 gadījumos Ls 0,6 tūkst. apmērā. Nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar nekustamajiem īpašumiem, 2007.gadā veiktajās tematiskajās pārbaudēs konstatēti pārkāpumi 29 tematiskajās pārbaudēs jeb 55 %. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu naudas sods piemērots 19 gadījumos Ls 1,5 tūkst. apmērā. ____________________________________________________________________
Ja esat tik agresīvs pret lielāko tautas daļu, tad esat konsekvents un iesaldējiet VALSTS monopolistu cenas ari!!! Un kāpēc, piemēram, Latvijā tik dārgs ir ūdens? Mēs to iepērkam, vai ražojam???!!!
Atbilde:
Uzņēmumi, kuros ir arī valsts kapitāldaļas, strādā pēc tiem pašiem komercdarbības principiem kā 100 % privāti uzņēmumi, kas nozīmē, ka uzņēmējam sava produkta vai pakalpojuma cenas noteikšanā ir jāatrod kompromiss starp iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmuma tālāko attīstību. Šīs cenas nenosaka valsts. Latvijā energoresursi netiek neražoti, valsts tos iepērk brīvajā tirgū. Līdz ar to valsts nedrīkst mākslīgi paaugstināt vai pazemināt cenas energoresursiem, jo piegādātājs var atteikties šo pakalpojumu nodrošināt. Tādēļ ekonomikas ministrijas šī brīža prioritāte ir dažādi enerģētikas jautājumi, rodot risinājumu elektrības jaudu iztrūkumam tuvākajā nākotnē. Šeit aktuālākās lietas ir jaunas elektrostacijas būvniecības iecere, Latvijas dalība Ignalinas atomelektrostacijas jaunā bloka celtniecībā, elektrības starpsavienojumu izveide ar Skandināviju. Runājot par ūdens piegādes tarifiem, to izmaksas veidojos no elektroenerģijas, ūdensapgādes infrastruktūras uzturēšanas, attīrīšanas iekārtu uzturēšanas izdevumiem. Un šīs izmaksas nosaka sabiedrisko pakalpojumu regulatori, kuriem, izvērtējot uzņēmēja iesniegto tarifu paaugstināšanas pieteikumu, ir jāņem vērā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju intereses.
_____________________________________________________________________
Prieks, ka tiešām var redzēt, ka Ministru prezidents strādā!!!! Vienmēr būs kādi (pie varas netikušie), kuri nebūs apmierināti!!!! Paldies Godmanim par viņa strukturēto darba stilu un pieeju darbam!!! Tā turpināt!!!!
Atbilde:
Ministru prezidents ir un jūtas atbildīgs par sabalansētas ekonomiskās un sociālas politikas īstenošanu brīdī, kad valsts ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempi palēninās un ir plānota importēto energoresursu cenu paaugstināšanās.Tādēļ Ministru prezidents ir pateicīgs par sabiedrības izpratni, konstruktīvu un aktīvu līdzdalību valdības un valsts pārvaldes procesos.
_______________________________________________________________
Kā valdības vadītājs var izskaidrot to, ka budžeta iestāžu vadītāji savām vajadzībām izmanto valsts automašīnas, maksā aplokšņu algas, utt. Tur būtu liela ekonomija!
Atbilde:
Gan privātajā, gan valsts pārvaldes sektorā strādājošiem darba vajadzībām tiek piešķirtas dienesta automašīnas. Lai transportlīdzekļi tiktu izmantoti darba vajadzībām, Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu „Par transportlīdzekļu izmantošanu dienesta vajadzībām”. Rīkojums nosaka skaitu, cik daudz dienesta transportlīdzekļi drīkst būt centrālās valsts pārvaldes iestādēm, kā arī degvielas veidu, marku un patēriņa normu 100 km nobraukumam. Visi aprēķini un darbības degvielas patēriņa normas noteikšanai tiek noformētas aktos, līdz ar to kontrolējot, lai netiktu pārsniegti valsts budžeta līdzekļi. Atbildot uz otro jautājuma daļu, uzsveru, ka valsts iestādēs „aplokšņu algas” netiek maksātas. Valsts iestādes ievēro „Likumu par valsts sociālo apdrošināšanu” un „Likumu par iedzīvotāju ienākumu nodokli”, turklāt kopš 2000.gada valsts iestādēs tiek veikti tikai bezskaidras naudas norēķini.
____________________________________________________________________
Klausoties Jūsu diskusijās utt., rodas iespaids, ka Latvijā gandrīz neviens vairs nestrādā.Ko dara ekonomikas ministrija, ka mēs esam dziļā bedrē. Kāpēc VID NESPĒJ IEKASĒT NODOKĻUS? Likvidējiet milzīgo valsts aparātu!!! Kad Jūs beigsiet tautai pūst miglu acīs?
Kāpēc elektrībai un gāzei tik milzīgi ceļ cenas un attiecīgie uzņēmumi pelna miljonu peļņu? Lūdzu valdība-kompensējiet tautai šo starpību!
Atbilde:
Ekonomikas ministrijas šī brīža ekonomiskajā situācijā vislielāko uzmanību velta tam, kā stabilizēt makroekonomisko situāciju valstī, kā sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmējiem un kā celt viņu konkurētspēju un eksportspēju. Kā zināms, šī gada 15.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Pasākumi plānu makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.-2009.gadam. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz fiskālo konsolidāciju, budžeta efektivitātes paaugstināšanu un uz nodokļu politikas pilnveidošanu, produktīvās kapacitātes paaugstināšanu, it īpaši tirgojamās nozarēs, kā arī uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku vērstas politikas īstenošanu. Lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tiek izstrādāti būtiski grozījumi esošajos nodokļu politikas regulējumos, mazinot nodokļu slogu investīcijām.
Lai veicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu un finanšu pieejamību, valdība 13. maijā apstiprināja Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu, kas atvieglos maziem un vidējiem komersantiem rast finansējumu investīcijām tehnoloģijās vai apgrozāmajiem līdzekļiem. Īpaši tiks atbalstīti uzņēmumi, kas orientējas uz starptautisko tirgu, ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat atbalsts tiks sniegts tehnoloģiski ietilpīgiem ražošanas uzņēmumiem, kā arī jaunu uzņēmumu izveidei. Programmas kopējie investīciju apjomi sasniegs 200 milj. latu, tai skaitā 2008. gadā – gandrīz 50 milj. latu. Tas dos iespēju sniegt atbalstu vismaz 300 uzņēmumiem. Otra būtiskākā Ekonomikas ministrijas šī brīža prioritāte ir dažādi enerģētikas jautājumi, rodot risinājumu elektrības jaudu iztrūkumam tuvākajā nākotnē. Šeit aktuālākās lietas ir jaunas elektrostacijas būvniecības iecere, Latvijas dalība Ignalinas atomelektrostacijas jaunā bloka celtniecībā, elektrības starpsavienojumu izveide ar Skandināviju. Bezšaubām, iedzīvotājiem šobrīd aktuāls ir jautājums par energoresursu cenām. Latvijā energoresursi netiek neražoti, valsts tos iepērk brīvajā tirgū. Līdz ar to valsts nedrīkst mākslīgi paaugstināt vai pazemināt cenas energoresursiem, jo piegādātājs var atteikties šo pakalpojumu nodrošināt. Tāpēc jautājums, pie kura šodien mums ir jāpiedomā, ir ENERGOEFEKTIVITĀTE. Valsts no savas izvērtē visas iespējas, kā sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanos un palīdzēt iedzīvotājiem taupīt energoresursus.Ekonomikas ministrijas pārziņā ir 2 ES struktūrfondu atbalsta programmas šajā jomā. Programmas „Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” mērķis ir palielināt pašvaldības sociālā dzīvojamā fonda energoefektivitāti, vienlaikus ceļot tā kvalitāti un ilgtspēju un nodrošinot sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ar adekvātu mājokli. Savukārt, programmas „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” mērķis ir mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu mājās, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Aktivitātes mērķa grupa ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki. Aktivitātes ietvaros plānots atbalstīt energoefektivitātes pasākumus – siltumsistēmu izolāciju un renovāciju, ēku norobežojošo konstrukciju siltināšanu saskaņā ar veiktā energoaudita ieteikumiem, ēku galveno daļu (jumts, fasāde, logi, durvis, trepju telpas, pagrabi, koridori un ieejas) atjaunošanu, kā arī projekta būvuzraudzību. Pasākumu gaitā jānodrošina vismaz 15% siltumenerģijas ietaupījums no kopējā siltumenerģijas patēriņa. Pieejamais ERAF un valsts budžeta atbalsta apjoms aktivitātei ir 16,63 milj. LVL.
____________________________________________________________________
Kādu labumu mēs esam guvuši iestājoties ES? Atlaist darbiniekus, Samazināt algas. No tām jūsu izmaksām kur jūs velti šķiežat naudu varētu izsniegt algas vairāk kā 20 cilvēkiem.
Atbilde:
Latvijas iestāšanās ES 2004.gada 1. maijā bija apstiprinājums Latvijas paveiktajām reformām demokrātijas un tirgus ekonomikas principu iedzīvināšanā. Vairāk kā četrus gadus Latvija kā ES dalībvalsts ir pastāvīgi iesaistīta ES lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā un ir līdzvērtīga partnere ar citām ES dalībvalstīm visos lēmumu pieņemšanas procesos. ES finansiālā atbalsta piesaistīšana Latvijas tautsaimniecībai ir ļoti nozīmīgs ieguvums. Struktūrfondu atbalsts vien sasniedz 440 miljonus, kas apgūti 2004.-2006. gadu plānošanas periodā. Tam jāpievieno klāt ievērojamais atbalsts, kas tiek saņemts dažādās ES programmās. Ir pilnveidota infrastruktūra, kas nodrošina integrāciju Eiropas vienotajā transporta sistēmā. Energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektu atbalsts ir vēl viens liels ieguvums no dalības ES. ES atbalsts tiešo maksājumu veidā veicina lauksaimniecisko darbību un Latvijas lauku sakopšanu un arī milzīga nozīme ir patērētāju nodrošināšanai ar drošu un kvalitatīvu pārtiku. Kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, tā ir kļuvusi par donorvalsti- valsti, kas citām – daudz nabadzīgākām valstīm var sniegt palīdzību. Latvijai būtiska ir pievienošanās Šengenas līgumam, kas veido vienotu ārējo robežu un migrācijas plūsmu vadības sistēmu un daudzi citi ieguvumi. 2009. gada 1. maijā apritēs 5 gadi kopš Latvijas dalības ES un tas ir labs brīdis, kad visās nozarēs izvērtēt dalības rezultātus, lai jau pavisam konkrēti vērtētu ieguvumus.
_____________________________________________________________________
Vai kompensāciju Lembergam Kariņa k-gs maksās no savas kabatas? Manuprāt, nav godīgi sodīt nodokļu maksātājus par Kariņa k-ga spītību un nekompetenci.
Atbilde:
Saskaņā ar tiesas spriedumu, ja atbildētājs ir valsts, tad zaudējumu atlīdzinājumu izmaksā saskaņā ar „Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu”, kas nosaka, ka zaudējuma atlīdzināšanu sedz no valsts pamatbudžeta.
_____________________________________________________________________
Gribētos dzirdēt valdības vadītāja viedokli par vakar pieņemto ierēdniecības "mīkstās piezemēšanās" likumu. Vai mēra sajūta zudusi vai arī tautas sašutums ir nepamatots?
Atbilde:
Grozījumi Valsts civildienesta likumā tika ieplānoti pirms diviem gadiem, kad valstī bija cita ekonomiskā situācija. Grozījumu mērķis bija noteikt vienādas sociālās garantijas attiecībā uz atlaišanas pabalstiem ierēdņiem un darbiniekiem, jo īpaši tāpēc, ka nav pamats noteikt mazākas sociālās garantijas ierēdņiem, ņemot vērā, ka to iespējas sameklēt darbu pēc atlaišanas ir ierobežotas likuma ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto ierobežojumu un aizliegumu dēļ.
Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta taupības apstākļus, ir nepieciešams noteikt pārejas periodu likumprojektam „Grozījumi valsts civildienesta likumā”, jo 2009.gada budžeta situācija nepieļauj papildu izdevumu paredzēšanu jaunām sociālām garantijām.
____________________________________________________________________
Pagājušajā nedēļā 100.pantā Godmaņa kungs teica, ka pašvaldību budžeti pildās labi. Vai ir Godmaņa kungam zināmi operatīvie dati cik tas ir? Vai šādai pārliecībai ir pamats?
Un kā vērtējams Rīgas domes lēmums palielināt budžeta ieņēmumu prognozi par 14 miljoniem?
Atbilde:
No Valsts kases sadales konta periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.augustam plānotais sadalāmais līdzekļu apjoms pašvaldībām bija 294 955 584,78 Ls. Savukārt, no Valsts kases sadales konta faktiski sadalītais līdzekļu apjoms no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.augustam ir 300 874 128,63 Ls jeb par 2,01% vairāk kā bija plānots šī gada astoņos mēnešos. Vienlaicīgi informējam, ka no Valsts kases sadales konta faktiski sadalītais līdzekļu apjoms no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.augustam pret plānoto gada sadalāmo līdzekļu apjomu veido izpildi 63,38% plānoto 62,13% vietā. Rīgas Dome palielinājusi IIN prognozi par 20 milj, tai daļai, ko saņem pa tiešo budžetā.
Ministru prezidents, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un Finanšu ministrija norāda, ka tās izstrādātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu prognoze Rīgai ir objektīva. Šis gads, kad Rīgas pilsētai bija samazināta IIN ieņēmumu prognoze un galvaspilsēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā varēja iemaksāt 52 miljonus latu, bija izņēmums.
Atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm par IIN ieņēmumu apjomu nākamgad, Rīgas pilsētai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2009.gadā būtu jāiemaksā 68 miljonus latu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir lielākais no pašvaldību nodokļa ieņēmumiem.
_____________________________________________________________________
Latvijas ceļi ir novesti līdz kliņķim, bet neviens nereaģē uz Valsts kontroles atzinumiem. Īsā laikā to nav iespējams raksturot. Izsaimniekotāji turpina gadiem ilgi strādāt valdībā un tās institūcijās.
Atbilde:
Finansējums no valsts budžeta autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai pieaug ar katru gadu. Tomēr tas joprojām nav pietiekams, lai tiktu panākts straujš ceļu kvalitātes uzlabojums.
Valsts autoceļu fonda līdzekļi 2007. gadā bija 194.33 miljoni latu, savukārt šogad šim mērķim paredzēti 236.74 miljoni latu, kas ir par 22 % vairāk. No šā gada finansējuma 30 % tiek atvēlēti mērķdotācijām pašvaldību ielu un ceļu finansēšanai, bet atlikušie 70 % jeb 165.6 miljoni latu – valsts autoceļu finansēšanai. Savukārt šī summa tiek dalīta – 73.6 miljoni valsts autoceļu uzturēšanai un pārvaldīšanai, bet gandrīz 92 miljoni – kapitāliem izdevumiem valsts autoceļu atjaunošanai, no kuriem 12 miljoni latu tiek novirzīti valsts 2. šķiras autoceļiem novadu atbalstam.
VAS „Latvijas Valsts ceļi” rīcībā esošie autoceļu apsekošanas dati liecina, ka pagājušajā gadā sliktā tehniskā stāvoklī vai uz sabrukuma robežas atradās 5385 km 2. šķiras autoceļu jeb 41% no to kopgaruma. Tāpēc šā un nākamā gada laikā paredzēts atjaunot valsts 2. šķiras autoceļus 672,7 km garumā jeb 5% no to kopgaruma, tai skaitā izbūvējot 130,6 km ar jaunu melno segumu.
Šā gada Autoceļu sakārtošanas programma ietver 53 autoceļu objektus, kam Satiksmes ministrija paredz tērēt gandrīz 12 miljonus latu, bet 2009. gada programma teju trīsreiz vairāk - 142 objektus, kuru sakārtošana izmaksās 35 miljonus latu.
Īstenojot autoceļu sakārtošanas programmu novadu atbalstam, 2008. gadā tiks sakārtoti 178,1 km autoceļu, tai skaitā 35,8 km ar izbūvētu jaunu melno segumu, bet 2009. gadā 494,6 km autoceļu, tai skaitā 94,8 km ar jaunu melno segumu.
Kopumā valsts 2. šķiras autoceļu uzlabošanai tuvāko septiņu gadu laikā plānots ieguldīt 257 miljonus latu. Šogad būvdarbus veic vairāk nekā 372 kilometriem ceļu un 29 tiltiem, daļa darbu turpināsies nākamgad. Pieaug arī Eiropas Savienības līdzekļi, kas tiek ieguldīti Latvijas autoceļu uzlabošanā – Kohēzijas fonda finansētajiem projektiem šogad paredzēts tērēt 39.50 miljonus latu, no kuriem 34.28 miljoni latu ir valsts dotācija. Satiksmes ministrija aktīvi strādā pie finansējuma avotu meklēšanas autoceļu sakārtošanai. Ir izstrādāti un iesniegti Ministru kabinetā grozījumi likumā „Par autoceļiem”, kas paredz katru gadu palielināt Valsts autoceļu fonda programmai piešķirto valsts budžeta finansējumu par 5 %, lai līdz 2014. gadam valsts un pašvaldību autoceļiem atvēlētā daļa no akcīzes nodokļa par naftas produktiem varētu sasniegt 100%. 2009. gadā akcīzes nodokļa daļa, kas novirzīta šim mērķim, nedrīkstētu būt mazāka par 75% no valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, 2010. gadā — vismaz 80%, 2011. gadā - 85%, 2012. gadā - 90%, bet 2013. gadā – vismaz 95%.
_____________________________________________________________________
1)Pilnībā likvidēta cukura ražošana valstī, kur cukurbiešu audzēšana ir lauku strādnieku pamatnodarbošanās.
2) Visa celtniecība notiek Rīgā, lauki nevar attīstīties. Cilvēki pat no Valkas brauc strādāt uz Rīgu. Valstij nav lauku un reģionu attīstības.
Atbilde:
Cukura ražošanas pārtraukšana ir rūpnīcu un cukurbiešu audzētāju kopīgs ekonomiski pamatots lēmums. Tās turpināšana būtu liegusi jebkādas attīstības iespējas un cerības uz sekmīgu pastāvēšanu, jo nozarei iekšējo resursu tam nav, turklāt subsidēt cukurbiešu cukura ražošanu jebkurā tās posmā un formā no ES dalībvalstu finanšu resursiem turpmāk ir kategoriski aizliegta. Cukurbiešu audzētāji ir saņēmuši apjomīgas kompensācijas no ES, kas ir bijis nenovērtējams atbalsts darbības pārprofilēšanai.
Lai nodrošinātu vienmērīgu Latvijas teritorijas attīstību, ES struktūrfondu 2007.-2013.gadam plānošanas dokumentos tika iekļauta horizontālā prioritāte – teritoriju līdzsvarota attīstība. 16 pilsētām ir piešķirti vairāk nekā 113. miljoni latu, lai nodrošinātu pilsētu izaugsmi. Lai attīstītu pirmskolu izglītības iestāžu infrastruktūru, būvējot jauns pirmskolas jaunas iestādes, renovējot un rekonstruējot tās, labiekārtojot to teritorijas un veicot citus darbus, ir ieguldīts vairāk nekā 21 miljons latu. Savukārt lai atbalstītu alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību, nodrošinot bērnu, invalīdu un pensijas vecuma personu alternatīvās aprūpes, sociālo prasmju attīstības, izglītošanas iespējas reģionu pilsētās, ir ieguldīti vairāk nekā 2,5 miljoni latu.
____________________________________________________________________
Ļoti velētos izdzirdēt atbildi uz savu jautājumu tiešajā ēterā: ja Gerhards sola, ka mēs maksāsim par apkuri Skandināvijas tarifus, vai viņš var mums apsolīt Skandināvijas algas?
Atbilde:
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards ir norādījis – ja mēs nerīkosimies pietiekamai aktīvi un ātri, lai novērstu energoresursu deficītu nākotnē, tad mēs neizbēgsim no būtiska tarifu kāpuma nākotnē. Kāpēc? Pieprasījums pēc energoresursiem pasaulē arvien pieaug, un, pieaugot pieprasījumam, pieaug arī produkta cena. Ja mēs nedomāsim par mūsu energoneatkarības palielināšanu šodien, rīt mums nāksies arvien vairāk importēt visa veida energoresursus un par augstāku cenu. Tāpēc viena no Ekonomikas ministrijas šī brīža prioritātēm ir nepieciešamo elektrības jaudu nodrošināšana nākotnē, un tāpēc tiek strādāts pie jaunas elektrostacijas būvniecības projekta. Vienlaikus jāmin, ka turpinās darbs pie Ignalinas atomelektrostacijas jaunā bloka projekta, kurā aktīvi iesaistās arī Latvija. Mums ir jāpalielina enerģētiskā neatkarība.
_____________________________________________________________________
Beidzot, beidzot, beidzot! Beidzot es sadzirdu to, ka valstij algas pelna privātais sektors! Nekad nedomāju, ka teikšu paldies Godmanim. Bet tagad saku- varbūt arī citi aizdomāsies.
Atbilde:
Valsts ekonomikas pamats ir veiksmīgi attīstīta uzņēmējdarbība, kas balstīta uz brīva tirgus principiem. Tāpēc šobrīd Ekonomikas ministrija vislielāko uzmanību velta tam, kā sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmējiem, kā celt viņu konkurētspēju un eksportspēju, jo tieši uzņēmēji ir tie, kas veido lielāko daļu budžeta ieņēmumu. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par komercdarbības konkurētspējas veicināšanu, rūpniecības un inovāciju attīstību. Šim mērķim tiek īstenota Komercdarbības konkurētspējas un inovāciju veicināšanas programma 2007. – 2013. gadam. Lai veicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu un finanšu pieejamību, valdība 13. maijā apstiprināja Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu, kas atvieglos maziem un vidējiem komersantiem rast finansējumu investīcijām tehnoloģijās vai apgrozāmajiem līdzekļiem. Īpaši tiks atbalstīti uzņēmumi, kas orientējas uz starptautisko tirgu, ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat atbalsts tiks sniegts tehnoloģiski ietilpīgiem ražošanas uzņēmumiem, kā arī jaunu uzņēmumu izveidei. Programmas kopējie investīciju apjomi sasniegs 200 milj. latu, tai skaitā 2008. gadā – gandrīz 50 milj. latu. Tas dos iespēju sniegt atbalstu vismaz 300 uzņēmumiem.
_____________________________________________________________________
Vai Godmaņa k-ga grafikos ar algu attiecībām ir ņemts vērā, ka privātajā sektorā algas pārsvarā maksā aploksnēs? Ja grafikos privātā sektora algas ir aprēķinātas pēc oficiālajiem datiem, tad aprēķini un attiecības nav pareizi.
Atbilde:
Ja VID ir informācija par aplokšņu algām, tad VID ar tām cīnās. Ja iedzīvotājiem ir informācija par to, ka kādā uzņēmumā maksā aplokšņu algas, tad ir iespēja par to ziņot uz anonīmo VID uzticības tālruni. Tāpat ar šādiem aprēķiniem nodarbojas R.Karnīte un viņas pārstāvētais institūts.
___________________________________________________________________________________
Godmaņa kungs jau kļūst smieklīgs ar savām tabulām šajā brīdī ar teoriju netiks līdzēts. Vai nav pienācis laiks sākt iekasēt nodokļus no tiem, kuri ir lielākie parādnieki? Kā tādi uzņēmumi kā BM auto var turpināt savu darbību ja ir parādā 7milj. valstij.
Atbilde:
Likums „Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. Nodokļu administrācija veic nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izvērtējot nodokļu maksātāja vēsturi un konkrētās lietas apstākļus. Lai nodrošinātu piedziņas procesu, vispirms tiek veikti preventīvie pasākumi ar nodokļu maksātāju (skaidrojošas un motivējošas pārrunas), parādniekam tiek nosūtīts brīdinājums par nokavēto nodokļu maksājumu parādiem, nosakot termiņu līdz kuram ir novēršami konstatētie pārkāpumi. Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja attiecībā uz nodokļu maksātāju nepastāv neviens apstāklis, kas nepieļautu nokavēto nodokļu maksājumu bezstrīda piedziņu. Pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nosūtīt inkasācijas uzdevumus kredītiestādei, vērst piedziņu uz naudu un mantu. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas SIA „BM Auto” bija neievērojamas parāda summas budžetam, pēc stāvokļa š.g. 6.oktobrī parāda nav.
_____________________________________________________________________
1. Cik miljoni ir nodokļu maksātāju nodokļu parāds valstij?
Un kāpēc tik maz tiek darīts, lai šo parādu iekasētu?
Uzņēmumi-parādnieki turpina saimniecisko darbību, bet nodokļus nemaksā....Kā tas ir iespējams?
Atbilde:
Aktuālo parādu summa 2008.gada 1.septembrī ir 249 226,66 tūkst. latu, t.sk. saskaņā ar normatīvajiem aktiem reāli piedzenamie 125 865,40 tūkst. latu un saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie ir 123 361,26 tūks. latu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamo parādu summu veido šādu uzņēmumu parādi - likvidējamie uzņēmumi, uzņēmumi, kuriem ierosināta maksātnespējas lieta, privatizējamie uzņēmumi līdz tiesību saistību pieņemšanai, uzņēmumi, kuri iesnieguši tiesā iesniegumus par piedziņu vai sūdzības par nodokļu administrācijas lēmumiem, uzņēmumi, kuriem iestājies piedziņas noilgums, kā arī tādi, kam nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu. Valsts ieņēmumu dienesta piedziņas darbības rezultātā š.g. astoņos mēnešos iekasēja 214 591,35 tūkst. latu. _____________________________________________________________________
Paldies par raidījumu, Nekas jau prātīgs tajā Saeimā mums savākts nav, bet Kariņš izceļas ar neargumentētu pļāpāšanu, nu īsts mūžīgais opozicionārs! Nepatīk man arī šī valdība un Godmanis, bet ir pamats domāt, ka šoreiz Godmanis ir savā vietā. Esmu izbijis ugunsdzēsējs un policists, daudz zinu par šo iestāžu darbību un iespējām. Uzskatu, ka algas valsts iestādēs strādājošajiem nav jāpaaugstina un tur nu Godmanim ir taisnība, noteikti ir jāpārskata valsts aparāta tēriņi un jāatbrīvojas no visa liekā kas krājies šajos gados- tur ir DAUDZ lieka. Jautājums Godmanim: Vai liela daļa mūsu bēdu neslēpjas tajā, ka mūsu Lats ir pārāk vērtīgs attiecībā pret Eiro un citām valūtām?
Atbilde:
Latvijas valūtas kursa politika ir saistīta ar monetārās integrācijas plāniem. Kopš 2005. gada 2. maija Latvija ir VKM II dalībvalsts, vienpusēji uzņemoties nodrošināt +/ 1% valūtas kursa koridoru ap centrālo paritātes kursu pret eiro (1 EUR = 0,702804 LVL). Fiksēts valūtas kurss tiek bieži lietots mazās atvērtās ekonomikās, jo tas nodrošina stabilitāti, un Latvijas gadījumā šāda politika ir sevi attaisnojusi. Fiksēts valūtas kursa apstākļos makroekonomiskās ne sabalansētības korekcijas nenotiek ar kursa korekciju, bet caur darba un kapitāla tirgiem.
_____________________________________________________________________
Pirms referenduma par Saeimas atlaišanu Godmaņa kungs TV solīja algu palielinājumu valsts sektorā "vismaz inflācijas procentu nosegt gan vajadzētu, lai cilvēki faktiski nebūtu mazāki ienākumi, to noteikti jādara". Pēc referenduma solījumi vairs nav jātur un algas jāiesaldē? Kāpēc neviens neuzdod šo jautājumu????
Atbilde:
Sabalansētu valsts budžetu nevar nodrošināt ar šī brīža valsts ieņēmumiem, jo tādā gadījumā valsts budžeta kopējie izdevumi pamatbudžeta būtu jāsamazina par 40%, kas būtiski ietekmētu ne tikai valsts pārvaldes sektorā strādājošo algas, bet arī subsīdijas lauksaimniekiem un citas pozīcijas. Tādēļ valdība ir vienojusies, ka nākamā gada budžets būs ar 1,85% deficītu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to nav iespējams palielināt algas nevienā no valsts sektora profesijām. Ja valsts nozarē strādājošiem algas tiktu paaugstinātas vismaz par 6-7%, tad valsts sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina par 12-13%. Tomēr ja ekonomiskā situācija uzlabosies, tad šo jautājumu izskatīts valsts budžeta grozījumu ietvaros.
________________________________________________________________
Kompliments Godmaņa kungam - beidzot tiek runāts par pašu svarīgāko - ekonomikas pamatā ir uzņēmumu spēja būt produktīviem. Tikai jāsaka, ka Godmaņa kungam nav taisnība - produktivitāti var celt ne tikai samazinot algas, izmaksas un ieviešot jaunas tehnoloģijas. Galvenokārt produktivitāti var celt pareizi organizējot iekšējos procesus. Zinātnē ir vesela nozare - darba organizācijā. Gan japāņiem, gan amerikāņiem ir veselas metodikas, kas risina šo jautājumu. Un valdība šajā jomā varētu ļoti nozīmīgi palīdzēt mūsu ražošanas uzņēmumiem - palīdzot adaptēt ārzemju zināšanas Latvijas apstākļiem. Mums ir vesela armija ar zinātniekiem, kuriem varētu uzticēt šo pienākumu. Gala rezultātā uzņēmumi varētu iegūt milzīgu konkurētspējas priekšrocību, ja iemācītos kaut vai pie esošā zemā pieprasījuma saražot nepieciešamo apjomu divreiz vai trīsreiz ātrāk vai ar divreiz mazāk cilvēkiem. Esmu strādājis ar uzņēmumiem, gan Latvijā, gan Āzijā un no savas pieredzes varu pateikt, ka jebkurš ražošanas uzņēmums var celt savu produktivitāti vismaz par 50% bez jebkādām papildus investīcijām - tikai pareizi organizējot savus iekšējos procesus... Valdība varētu palīdzēt uzņēmumiem ar to, ka daļu no ES fondu līdzekļiem novirzītu uz to, lai tulkotu ārzemju literatūru un aicinātu ārzemju ekspertus.
Atbilde:
Ministru prezidents un ekonomikas ministrija atbalsta Jūsu viedokli – Latvijas tautsaimniecības tālākās izaugsmes pamatā ir uzņēmēju spēja kļūt produktīvākiem. Mēs no savas puses produktivitātei blakus vēl liktu inovācijas. Mums jāspēj rast jauni produkti, ar ko ieiet pasaules tirgū, un mums jākļūst produktīvākiem, lai spējam tos saražot lētāk un līdz ar to spējam konkurēt šajā pasaules tirgū.
2007.gadā produktivitāte Latvijā bija 53,6% no ES vidējā līmeņa un tā ir viena no zemākajām ES. Salīdzinājumā ar 2004.gadu, šo starpību ir izdevies mazināt tikai par 7,6 procentpunktiem. Zemu produktivitātes līmeni lielākoties nosaka zemā produktivitāte apstrādes rūpniecībā, kas, piemēram, 2007.gadā bija tikai 16,6% no Vācijas vidējā līmeņa.
_____________________________________________________________________
Es studijā redzu dažus ugunsdzēsējus, kuri neveiksmīgi cenšas apdzēst degošu šķūnīti. Bet kur ir SAIMNIEKS, kuram vajadzēja nepieļaut ugunsgrēku? Mūsu valsts ir kā kuģis bez stūres un kompasa.
Atbilde:
Ministru prezidenta un Ministru kabineta prioritāte šobrīd ir sabalansētas ekonomiskās un sociālas politikas īstenošanu brīdī, kad valsts ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempi palēninās un ir plānota importēto energoresursu cenu paaugstināšanās. Tādēļ būtiska ir nākamā gada budžeta pieņemšana ar minimālu deficītu, vienošanās ar pašvaldībām par atbalstu mazturīgām personām un ekonomikas izaugsmes veicināšana.
_____________________________________________________________________
Kāpēc netika kontrolēti naudas apjomi (caur kredītiem, ko aizņēmās kredītņēmēji), kas ieplūda pārāk daudz īsā laika posmā? Šīs naudas apjomi izveidoja ļoti lielu pieprasījumu, kas neļāva daudziem uzņēmumiem ātri ieviest efektivitāti, kā rezultātā izvēlējas vieglāko ceļu un cēla cenas.
Kāpēc arī šodien pie esošajiem ekonomiskajiem apstākļiem netiek domāts, kā mēs LATVIJA varam vairāk ražot un eksportēt (kas veidos naudu)? Bet domājam tikai, kā iztērēt naudu, kas ir ienākusi valsts budžetā. Piem., lauzām galvu, kā sadalīt uz visiem vienu latu un paralēli nedomājam, kā nopelnīt šodienas nepieciešamajiem izdevumiem un "svinībām". Nodokļu apjoms un kvalitāte valsts budžetā ir valdības "darbības" vai bezdarbības rezultāts!
Atbilde:
Lai ierobežotu straujo kreditēšanas apjomu pieaugumu, 2007. gada martā valdībā tika apstiprināts inflācijas samazināšanas plāns, kura ietvaros vairāki pasākumi bija vērsti tieši uz kreditēšanas pieauguma ierobežošanu. Savukārt šā gada maijā valdībā tika apstiprināta Finanšu ministrijas un Hipotēku bankas izstrādātā atbalsta programma vidējiem un mazajiem uzņēmējiem, kas vērsta tieši uz eksportspējīgo nozaru atbalstu (http://www.fm.gov.lv/?lat/aktualitates/jaunumi/48702). Tāpat 2009. gada paketē ir iekļauti vairāki nodokļu stimuli uzņēmējdarbības veicināšanai (http://www.fm.gov.lv/?lat/aktualitates/jaunumi/48783). Tiek prognozēts, ka nodokļu ieņēmumi nākamajā gadā pieaugs lēnāk nekā iepriekšējos gados ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās dēļ. Viens no veidiem, kā iespējams palielināt nodokļu ieņēmumus, ir nodokļu likmju palielināšana. Taču ekonomikā, kurā ir novērojamas lejupslīdes pazīmes, tas var radīt negatīvas sekas. Tāpat valdība uzskata, ka šī brīža ekonomiskajā situācijā nav pieļaujama papildus nodokļu sloga uzlikšanu iedzīvotājiem.
_____________________________________________________________________
Kāpēc cien. Godmaņa kungs runā pretrunā ar sevi, ka valdība cenšas investēt uzņēmumos, ja pēdējos gados valdības darbības rezultātā ir slēgti vairāki uzņēmumi?
Atbilde:
Pie jebkura uzņēmuma bankrota nevar vainot valsti un valdību. Uzņēmēju spēju veiksmīgi vadīt savu komercdarbību nosaka vairāki faktori un vispirms jau biznesa ideja – kāda veida komercdarbību uzņēmējs veic un cik profesionāli viņš to veic.
Valsts uzdevums ir nodrošināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Jau kopš 1999.gada Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmējiem, t.sk. ar ārvalstu investoriem, NVO un citām valsts pārvaldes iestādēm sagatavo un īsteno Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu. Pasākumu plānā 2008. gadam ietvertie 32 pasākumi paredz vienkāršot un uzlabot būvniecības procesu, vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumus u.c.
Lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tiek izstrādāti būtiski grozījumi esošajos nodokļu politikas regulējumos, mazinot nodokļu slogu investīcijām. Rit intensīvs darbs, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, veicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu, finanšu pieejamību, eksportu, kā arī lai nodrošinātu godīgu konkurenci.
_____________________________________________________________________
Ja valdība par gaismas pili - bibliotēku, koncertzāli un citiem objektiem būtu pieņēmusi lēmumu tos celt ārpus Rīgas kaut vai stundas brauciena attālumā būtu ieguvusi visa valsts:
1) atslogotu Rīgu no transporta (Rīgā stundas laikā dažreiz var nobraukt 5-6 km);
2) 'tā būtu milzīga valsts līdzekļu ekonomija;
3) cilvēkiem būtu darbs, nevajadzētu līdzekļus nokļūšanai līdz Rīgai;
4) attīstītos citas mikrostruktūras blakus šiem objektiem (dzīvojamās mājas, veikali, kafejnīcas, benzīna tanki u.c.)
Atbilde:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības vieta Pārdaugavā, starp Akmens un Dzelzceļa tiltiem, Rīgas ģenerālplānā tika iekļauta jau 1968.gadā, bet kopš 2003.gada tā ir nostiprināta likumā „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu”. Ir būtiski apzināties, ka Nacionālā bibliotēka ikvienā Eiropas galvaspilsētā ir spilgta pilsētvides iezīme un nozīmīgs sabiedriskais centrs, kam jāatrodas pilsētas sirdī, tā nodrošinot iespēju ēku ērti apmeklēt pēc iespējas lielam iedzīvotāju skaitam. To, ka bibliotēkai izvēlēta atrašanās vieta saskan ar mūsdienīgu pilsētu attīstības tendencēm, atzinuši kā starptautiski eksperti, tai skaitā UNESCO, tā vietējie speciālisti, tai skaitā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Latvijas Nacionālā bibliotēka Daugavas kreisajā krastā būs ērti sasniedzama gan kājāmgājējiem, gan autobraucējiem. Pašlaik tiek projektēta bibliotēkas ēkas infrastruktūra, tai skaitā autostāvvietas. Atbilstoši detaļplānojumam tiek plānota tuvējo ielu pārbūve, kas nepieciešams ne vien bibliotēkas, bet arī citu tās tuvumā iecerētu attīstības projektu, piemēram, Rīgas domes administratīvā centra dēļ.
Finanšu līdzekļu taupīšanas nolūkā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas apjoms 90.gadu vidū tika samazināts aptuveni uz pusi un pašlaik ēkas platība plānota ap 40 000 m², kas ir izprojektēti tā, lai nodrošinātu maksimālu ēkas funkcionalitāti un ērtības apmeklētājiem. Savukārt, nolūkā nākotnē samazināt izdevumus par ēkas uzturēšanu, bibliotēkas ēkas konstrukcijas un fasādes ir projektētas, ievērojot optimālus siltuma pārvades, caurlaidības u.c. koeficientus, kas ļauj maksimāli taupīt iekštelpu klimata uzturēšanai nepieciešamo energoresursu patēriņu.
___________________________________________________________________
1.Samazināt valsts funkciju un nodokļu skaitu. Nevis procentus nodokļos, bet vispār likvidēt.
mazāk būs nepieciešams personāla šo lietu apkalpošanai.
Muļķīgi ir samazināt ierēdņus saglabājot to pašu darba apjomu.
Pamācīties variet Apvienotajos Arābu Emirātos. Tikai 5 nodokļi un nekāda aparāta
elementārs piemērs: lai apkalpotu "0" deklarāciju tika prasīti 16 milj. tas nozīmē, ka katra funkcija vai nodokļu grupa vai MK noteikumi par kaut ko -- maksā tikpat.
2.Eksporeta uzņēmumiem reāli vajag DOT investīcijas, bez visas birokrātijas.
Vienreiz jau izdarīja kļūdu 90 gados neieguldot rūpniecībā- tā vienkārši pazuda.
Atbilde:
Ministru prezidents un ekonomikas ministrs vairakkārt uzsvēris, ka nepieciešams samazināt valsts funkciju skaitu, nododot tās veikt privātajam sektoram. No vienas puses tā būtu valsts pārvaldes darba optimizācija un līdz ar to štata vietu samazināšana, un no otras puses tiktu nodrošināts darbs šiem cilvēkiem privātajā sektorā. Darbs ir uzsākts un šobrīd visas ministrijas izvērtē, kuras ir tās funkcijas, kuru īstenošanu varētu uzticēt privātajam sektoram. Ekonomikas ministrijas pārziņa esošo ES struktūrfondu programmu plānošanā un atbalsta kritēriju noteikšanā liela uzmanību tika pievērsta tam, lai tiktu sniegts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem. ES fondu programmu mērķis – uzņēmēju konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšana.
_____________________________________________________________________
Paklausoties, ko kungi runā studijā.
Rodas jautājums kā lai ražotājs palielina eksportspēju un konkurētspēju ārējā tirgū.
Elektrības cena aug, gāzes cena aug, degvielas cena aug?!?!?!?!
Un līdz ar to rodas domino efekts, paaugstinot cenu vienam produktam, ceļas cena pārējiem produktiem.
Ir arī daļa vainas jāuzņemas pašiem uzņēmējiem ražotājiem, ja jau gribas braukāt ar pēdējo modeļu auto un dzīvot prestižos dzīvokļos un villās, tad nepaliek vairs nauda modernizēt ražošanu, līdz ar to mazināt izmaksas ilgtermiņā.
Atbilde:
Ekonomikas ministrijas šī brīža ekonomiskajā situācijā vislielāko uzmanību velta tam, kā stabilizēt makroekonomisko situāciju valstī, kā sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmējiem un kā celt viņu konkurētspēju un eksportspēju. Kā zināms, šī gada 15.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Pasākumi plānu makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.-2009.gadam. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz fiskālo konsolidāciju, budžeta efektivitātes paaugstināšanu un uz nodokļu politikas pilnveidošanu, produktīvās kapacitātes paaugstināšanu, it īpaši tirgojamās nozarēs, kā arī uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku vērstas politikas īstenošanu. Šobrīd Ekonomikas ministrija ir apkopojusi informāciju par pasākumu izpildes gaitu un papildinājusi plānu ar jauniem pasākumiem. Lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tiek izstrādāti būtiski grozījumi esošajos nodokļu politikas regulējumos, mazinot nodokļu slogu investīcijām. Lai veicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu un finanšu pieejamību, valdība 13. maijā apstiprināja Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu, kas atvieglos maziem un vidējiem komersantiem rast finansējumu investīcijām tehnoloģijās vai apgrozāmajiem līdzekļiem. Īpaši tiks atbalstīti uzņēmumi, kas orientējas uz starptautisko tirgu, ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat atbalsts tiks sniegts tehnoloģiski ietilpīgiem ražošanas uzņēmumiem, kā arī jaunu uzņēmumu izveidei. Programmas kopējie investīciju apjomi sasniegs 200 milj. latu, tai skaitā 2008. gadā – gandrīz 50 milj. latu. Tas dos iespēju sniegt atbalstu vismaz 300 uzņēmumiem.
_____________________________________________________________________
Es uzskatu, ka vajag nopietni ņemt vērā valsts kontroles ieteikumus par naudas līdzekļu neefektīvu izlietošanu un, protams, pēc iespējas vairāk karot ar korupciju un organizēto noziedzību !
Atbilde:
Visām valsts pārvaldes iestādēm ir saistoši Valsts kontroles revīzijas ziņojumi un izstrādātās Valsts kontroles rekomendācijas tiek ieviestas praksē. Par korupcijas apkarošanu Latvijā atbild Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tā darbības stratēģijas 2008.-2010.gadam būtiskākie uzdevumi: Mazināt valsts sagrābšanu, ierobežojot tās rašanās iespējas. Samazināt nelietderīgas, neefektīvas un nelikumīgas rīcības ar valsts un pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem iespējas. Pastiprināt kontroli Eiropas Savienības finansējuma likumīgai un lietderīgai piešķiršanai un izmantošanai. Sniegt metodisku palīdzību iekšējās pretkorupcijas sistēmas valsts un pašvaldības institūcijās pilnveidošanai. Stiprināt sadarbību ar partneriestādēm un apgūt citu valstu pieredzi korupcijas novēršanā un apkarošanā. Veicināt starptautisko standartu korupcijas novēršanā un apkarošanā ieviešanu. Uzlabot iespējas novērst interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā. Celt valsts amatpersonu un citu sabiedrības locekļu tiesisko apziņu jautājumos, kas saistīti ar korupciju.
|
