|
Zemkopības ministrijas izstrādājusi Likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ko šodien, 16. jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojektā paredzēts noteikt kārtību, kādā uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem mēslošanas līdzekļu lietošanā un kultūraugu mēslošanas plānu sagatavošanā, kā arī noteikt kārtību administratīvo sodu piemērošanā par pārkāpumiem vaislas materiāla izmantošanā ciltsdarbā un dzīvnieku audzēšanas jomā.
Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) veikts nitrātu jomā, paredzot noteikt administratīvo sodu uzlikšanas kārtību un soda apmēru fiziskām un juridiskām personām par to prasību pārkāpumiem, kas noteiktas noteikumos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem. Tādējādi paredzēts, ka par mēslošanas plānu kopsavilkumu neiesniegšanu un mēslošanas plānu sastādīšanai nepieciešamās dokumentācijas neesamību vai tās neatbilstību noteikumu prasībām īpaši jutīgo teritoriju saimniecībās izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz simt latiem un juridiskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem. Ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, paredzēts uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Savukārt par mēslošanas līdzekļu lietošanas prasību pārkāpšanu paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem un juridiskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, paredzēts naudas sods fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem un juridiskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem.
Tāpat grozījumi LAPK plānoti arī ciltsdarba jomā, papildus sodam par embriju transplantācijā noteikto tehnoloģiju neievērošanu mākslīgās apsēklošanas, pārraudzības vai citu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas noteikumu pārkāpšanu, paredzot arī sodu par nesertificēta vaislinieka un nesertificēta vaislas materiāla izmantošanu: fiziskajām personām no pieciem līdz divdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no desmit līdz septiņdesmit pieciem latiem. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, paredzēts sods – fiziskajām personām no divdesmit līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem. Juridiskām personām augstāks minimālais piemērojamais sods nekā fiziskām personām noteikts, jo juridisko personu darbība var ietekmēt citu fizisku un juridisku personu darbību un var nodarīt materiālo kaitējumu, ja netiek ievērotas normatīvo aktu prasības.
Likumprojektā ciltsdarba jomā atbilstoši Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumam paredzēti arī vairāki terminu precizējumi.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
Vairāk informācijas par dokumentu: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40219750.
Informāciju sagatavoja
Solveiga Lazovska,
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālrunis: 67027498
Solveiga.Lazovska@zm.gov.lv
|
