|
Zināšanas rada pārmaiņas Eiropas Savienības fondu vadībā
Latvijai kā valstij ar mazu ekonomikas īpatsvaru kopējā Eiropas Savienības dalībvalstu saimē būtisks priekšnosacījums pēdējo gadu ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un turpmākas izaugsmes nodrošināšanā ir bijis investīciju piesaiste tautsaimniecības attīstībai. Sekmīga investīciju piesaiste no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Kohēzijas fonda finanšu līdzekļiem nevarētu tikt nodrošināta bez apmācību organizēšanas Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju nodarbinātajiem, ko pēdējo piecu gadu laikā ir nodrošinājusi Valsts kanceleja.
Laikā no 2008.gada Valsts kanceleja kopumā ir noorganizējusi 136 mācību seminārus par Eiropas Savienības fondu vadības, uzraudzības un kontroles tēmām, kuros tikuši iesaistīti vairāk kā 3344 nodarbinātie no 22 Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un 18 ES fondu uzraudzības komitejā pārstāvēto sociālo partneru organizācijām un pašvaldībām. Apmācību organizēšanas mērķis ir ne tikai paaugstināt vispārējo zināšanu līmeni par ES fondu vadības jautājumiem, bet arī analizēt iespējas vienkāršot ES fondu vadības procesu sākot no iestāžu iekšējo procedūru pilnveidošanas līdz izmaiņām ārējo normatīvo aktu regulējumā. Semināri, kas veltīti Publiskā iepirkuma likuma, Administratīvā procesa likuma un valsts atbalsta normu piemērošanai, risku vadībai un auditam, ES fondu komunikācijai un publicitātei vairakkārt ir rosinājuši diskusijas dalībnieku vidū un vedinājuši pie secinājumiem, kas būtu jāmaina, lai atvieglotu smagnējos ES fondu vadības un kontroles procesus.
Nenovērtējams ir bijis arī ārvalstu lektoru pienesums zināšanu pilnveidē par administratīvā sloga mazināšanas iespējām ES fondu vadībā, jo, demonstrējot konkrētus piemērus un procesus semināros, kas veltīti finanšu vadības un kontroles, ES fondu efektīvas apguves, izvērtēšanas un ieņēmumus gūstošu projektu uzraudzības jautājumiem, kā arī daloties ar savas valsts pieredzi, lektori ir klīdinājuši nepamatotus mītus par Eiropas Komisijas prasībām ES fondu uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, kā arī veicinājuši izpratni institūciju pārstāvju vidū par birokrātijas mazināšanu un ES fondu vadības vienkāršošanas iespējām arī Latvijā.
Plašās apmācību iespējas 2007.-2013.gada plānošanas periodā ir ļāvušas Latvijai ierindoties ceturtajā vietā starp jaunajām dalībvalstīm ES fondu līdzekļu apguves jomā, nodrošinot Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma investēšanu tautsaimniecībā 52,2%* no kopējā Latvijai pieejamā finansējuma esošajā plānošanas periodā.
Visi apmācību pasākumi finansēti no Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības projektu Nr.VSID/TP/CFLA/08/02/006 „Programmas vadības un atbalsta nodrošināšana Valsts kancelejā” un Nr.VSID/TP/CFLA/11/06/006 „Tehniskā palīdzība Valsts kancelejas darbības nodrošināšanai” līdzekļiem.
* Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda kopējie (starpposma un avansa) Eiropas Komisijas veiktie maksājumi dalībvalstīm, % no piešķīruma uz 11.02.2013. Eiropas Komsijas dati.
|
