|
Labdien!
Ierēdnis Latvijas valstī pieder pie to kategoriju cilvēkiem, kas nekad netiek novērtēts atbilstoši. Ņemot vērā vispārējo ārkārtīgi negatīvo attieksmi pret valsti, ne tikai politiķu, bet arī ierēdņu darbs ļoti bieži tiek nievāts, izceļot visu negatīvo un nepamanot pozitīvo. Ierēdņi bieži tiek vainoti neizdarībā, birokrātismā, korupcijā un visos citos grēkos.
Valsts pārvaldei tiek pārmestas – gan iesīkstējušas tradīcijas no padomju laikiem, gan visa bijušā noliegšana – gan vecuma konservatīvisms, gan jaunības maksimālisms. Ierēdņi ir pakļauti spiedienam, gan no augšas gan apakšas.
No vienas puses ir sabiedrība, kas ne vienmēr ir apmierināta, no otras puses ierēdņi bieži ir pakļauti neprognozējamām un ne vienmēr motivētām dusmām no politiķu puses. Ļoti bieži savu neizdarību politiķi uzveļ ierēdņiem.
Visi klātesošie noteikti zina gadījumus, kad pēkšņi kā no zilām debesīm kāds politiķis vēršas pret kādu ierēdni ar visu savu daiļrunības spēku apvainodams visos grēkos, kas nu vien ienāk prātā. Gadās, ka vienīgais dusmu vai nelabvēlības pamats ir tas, ka konkrētais ierēdnis ir bijis labi ieredzēts un augsti vērtēts, piemēram, pie iepriekšējā ministra. Ierēdnis var pēkšņi krist nežēlastībā par to, ka sācis strādāt citas partijas valdīšanas laikā, vai vienkārši par to, ka strādā pārāk ilgi un tātad viņu var vainot par visu, kas šajā jomā nav kārtībā.
Daži politiķi ir veidojuši savu politiku tikai un vienīgi uz “galvu raušanu” kā viņi to sauc un kā likums sabiedrība viņus ir atbalstījusi nesaprotot kāds ļaunums valsts pārvaldei ar to tiek nodarīts.
Ierēdņu - īpaši augstāko - un politiķu attiecības ir ļoti sarežģītas. Bieži tās no ierēdņiem prasa milzīgas diplomātijas spējas, pacietību un elastību. Tas nav viegli un patiesībā tam tā nebūtu jābūt. Diemžēl, mūsu valsts daudzās jomās vēl tikai pilnveidojas.
Mums jau ir profesionāli ierēdņi, bet mums vēl ir maz profesionālu politiķu, kuri spētu novērtēt labu ierēdņu darbu, tādu politiķu, kas apzinātos ierēdņu lomu valsts pārvaldē un nedomātu, ka viņi paši ir visvareni un vienpersoniski ģēniji.
Cienījamie klātesošie - mēs visi šeit esam kolēģi. Mēs visi darām kopīgu darbu. Un sirds dziļumos mēs visi vēlamies, lai kopā šis darbs tiktu paveikts iespējami labi.
Ierēdniecības loma Latvijā ir sevišķi augsta tā iemesla dēļ, ka politiskā vide un valdības mainās ļoti strauji un ierēdniecība bieži ir vienīgais garants procesa pārmantojamībai konkrētās nozarēs. Bieži vien ierēdņi ir tie, kas nodrošina nozares attīstību. Tā ir milzīga atbildība, kas gulstas uz jūsu pleciem.
Par laimi mums pēdējā laikā vairs nav tik lielu problēmu ar labu darbinieku piesaistīšanu valsts pārvaldei. Par spīti tam, ka vārdam ierēdnis vēsturiski radusies nelāga pieskaņa, ir ļoti daudz spējīgu, motivētu jauniešu, kas labprāt izvēlas strādāt valsts sektorā.
Problēmas, vēl aizvien, ir ar to, kā šos darbiniekus noturēt - kā piedāvāt viņiem skaidru un iekārojamu karjeras mehānismu un atalgojumu. Problēmas ir ar to kā panākt, lai ierēdnis nekļūtu par pasīvu skrūvīti valsts aparātā, bet saglabātu pārliecību par sava darba nozīmīgumu.
Taču kopumā Latvijā ir izveidots labs valsts pārvaldes mehānisms. Ne velti pie mums brauc mācīties ļaudis no valstīm, kas savu demokrātiju sāk būvēt no pamatiem. Metīsim kautrību pie malas – mēs varam būt paraugs daudziem.
Svarīgi, lai mēs vienlīdz labi apzinātos, gan savas stiprās, gan vājās puses. Lai mēs nekristu bezjēdzīgā negatīvismā vai pārlieku optimismā.
Es vēlu jums veiksmi gan šīsdienas darbā gan arī ikdienā un gribu apliecināt, ka esmu atvērts jebkurai diskusijai un jebkuras problēmas risināšanai. Nekautrējaties, meklējat mani ar savām ierosmēm vai problēmām, es apsolu, ka man vienmēr būs tam laiks, jo es patiesi uzskatu, ka ierēdņu korpuss ir tas mūsu valsts balsts, kurš nav ticis novērtēts pietiekami, un kurš ir pelnījis visa veida atbalstu.
Paldies jums un veiksmi.
|
