|
Godājamā Prezidente, Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti, viesi, dāmas un kungi!
Latvijai atrodoties vēsturisku pārmaiņu priekšvakarā man ir tas gods un uzticēts pienākums veidot valdību, kuras godpilnais uzdevums ir uzsākt Latvijas kā dalībvalsts ceļu Eiropas Savienībā un NATO. Neviennozīmīgā situācijā, kad Eiropas durvis ir atvērtas un namatēvs smaida, gaidot jaunos kaimiņus, ir noticis nevēlamais – mīņāšanās durvju priekšā. Tautas gudrība saka, ka uz pārmijām zirgus nemaina, bet ja tie izčabējuši, tad tomēr steigšus jāmeklē darba zirgs, kas nekavējoties iekustinās vezumu.
Varbūt ir simboliski, ka Zaļā un zemnieku savienība tiek aicināta stūrēt kuģi, ko saucam par Latviju valstij tik izšķirīgā un sarežģītā brīdī. Zaļā kustība, kas Eiropā un pasaulē pazīstama kā sargātāji, saudzētāji un gaišas attīstības piekritēji, un zemnieki, kas izsenis bijuši mūsu tautas un valsts izdzīvošanas pamats, ar augstu atbildības sajūtu, sadarbībā ar Tautas partiju un Latvijas Pirmo partiju un ceru – visu saprātīgāko tautas kalpu atbalstu ir gatavi pārņemt valdības grožus.
Izpildot Valsts Prezidentes Vairas – Vīķes Freibergas aicinājumu, esmu sastādījis jaunu valdību sekojošā sastāvā:
Ministru prezidents, veselības ministra pienākumus uz laiku pildīs arī Indulis Emsis
Ministru prezidenta biedrs, Satiksmes ministra pienākumus uz laiku pildīs arī Ainārs Šlesers
Aizsardzības ministrs - Atis Slakteris
Ārlietu ministrs - Rihards Pīks
Finanšu ministrs - Oskars Spurdziņš
Iekšlietu ministrs - Ēriks Jēkabsons
Izglītības un zinātnes ministrs - Juris Radzevičs
Zemkopības ministrs - Mārtiņš Roze
Labklājības ministrs - Dagnija Staķe
Tieslietu ministrs - Vineta Muižniece
Vides ministrs - Raimonds Vējonis
Kultūras ministrs - Helēna Demakova
Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs - Andrejs Radzevičs
Īpašo uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās - Ainars Baštiks
Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās - Nils Muižnieks
Tāpat esmu organizējis darbu, lai izstrādātu valdības deklarāciju, kuru parakstot atbalstījuši visi koalīcijas partneri – Tautas partija, Latvijas Pirmā partija, Zaļo un Zemnieku savienība.
Valdības sastādīšanu man nācās veikt ļoti grūtā brīdī: Latvija vēl nav izpildījusi visus mājas darbus iestājai ES un NATO; Latvijas vēl nav gatava visu ES atbalsta resursu sekmīgai apguvei; Latvijā ir vērojams iedzīvotājiem sāpīgs dzīves dārdzības pieaugums, kas īpaši būtiski skar sociāli maznodrošināto iedzīvotāju daļu; Līdzšinējai valdībai nav izdevies nodrošināt nacionālo toleranci un savstarpējo cieņu, paplašinot vitāli nepieciešamo latviešu valodas pielietojumu izglītības sistēmā; Mēs esam bijuši liecinieki varas pārlieku centralizācijai, kas novedusi pie valsts un pašvaldību darbinieku nespējas uzņemties atbildību par saviem lēmumiem. Tas ir radījis saspīlējumu valsts pārvaldē.
Mēs esam sastādījuši valdību, kurai būs rekordīsā laikā jāatrisina minētās problēmas un vēl citas, kuras vēl nav identificētas;
Šī valdība konsolidēs labējos spēkus nevis šķels tos.
Šī valdība būs cilvēkam, videi un dabai draudzīga valdība.
Godātie deputāti, dāmas un kungi! Par visu to jūs varēsiet pārliecināties mūsu valdības deklarācijā. Tā ir plaša un izvērsta un nodota jūsu vērtējumam.
Mēs aicinām visus Saeimas deputātus un jauno valdību konstruktīvam darbam, lai atgūtu iekavēto.
Ir jau, protams, ērti un pašiem aizraujoši iedalīt vienam otru tumsas un gaismas spēkos, bezmērķīgi kultivēt dažādu ienaidnieku tēlus un biedēt sevi un sabiedrību ar slepenām sazvērestībām, lai ar to varētu attaisnot savas neizdarības un valsts praktiskas un lietišķas pārvaldības vietā netraucēti nodarboties ar nebeidzamām galma intrigām.
Šobrīd Latvijas valsts to ilgāk vairs nevar atļauties. Un te nebūt nav jārunā par kaut kādām abstraktām un cēlām matērijām. Pēdējo nedēļu notikumi pārtikas tirgū, ko sāpīgi savos maciņos sajutuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, sevišķi mazturīgie. Dažkārt tiek piedēvēts, ka negatīvās sekas, ir it kā saistīts ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā.
Taču jābūt godīgiem un jāatzīst, iemesli ir citi, tie saistīti ar iepriekšējās valdības daudzajiem neizdarītajiem mājasdarbiem, gatavojoties šī gada pirmajam maijam, kad Latvijai pilnā apjomā jāuzņemas Eiropas Savienības dalībvalsts atbildība, tāpat cenu kāpumu izraisījusi elektroenerģijas, gāzes sadārdzinājums un Eiro kursa izmaiņas. Mūsu šībrīža nesagatavotība apgūt Latvijai paredzētos Eiropas Savienības līdzekļus, liela daļa no kuriem ir tieši domāti tautsaimniecības pārorientēšanās procesa izraisīto sociālo seku amortizācijai, ir nepiedodama vieglprātība. Ražošanas pārkārtošana atbilstoši ES tirgus prasībām gulstas pamatā tikai uz pašu ražotāju pleciem. Tieši tāpēc ar Eiropas Savienību saistīto lietu sakārtošana ir šobrīd uzdevumu uzdevums. Tas ir reizē arī stabila Latvijas tautas labklājības pieauguma nodrošināšanas jautājums.
Ir pašsaprotami, ka mūsu valdības uzdevums būs turpināt un tālāk izvērst konsekventu cīņu ar korupciju. Mēs strādāsim ar tādas valsts programmas izveidošanu un īstenošanu, kas cīnās ne vien ar korupciju kā jau ar notikušām sekām, bet jau saknē cenšas izskaust visus priekšnosacījumus šī sabiedriskā ļaunuma plaukšanai. Viens no pamatprincipiem ir maksimālas, ne tikai teatrālas, bet reālas atklātības nodrošināšana visas varas līmeņos, lai par būtisku sabiedroto cīņā ar korupciju padarītu pašu sabiedrību. Jo tikai tad, ja neiecietība pret korupciju no vienīgi politiska lozunga pārvērtīsies par visas sabiedrības uzvedības nepieciešamību, šai cīņai būs reāli rezultāti.
Tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība un nācijas ekonomiskās intereses būs jaunās valdības politikas vadmotīvs. Taču lai realizētu šo uzdevumu, ir jābūt pilnīgai skaidrībai par tautsaimniecības efektivitātes pamatpriekšnosacījumiem. Tā ir ābeces patiesība, ka normāla un produktīva ekonomiska attīstība ir iespējama tikai tad, ja valstī valda politiska un tiesiska stabilitāte.
Ko nozīmē politiskā un tiesiskā stabilitāte? Visupirms tas nozīmē to, ka paši politiķi respektē mūsu valsts Satversmi un tās iedibināto demokrātisko iekārtu.
Tas nozīmē, ka izpildvara respektē likumdevēju.
Tas nozīmē, ka valsts vara respektē pašvaldību suverēnās tiesības un stingri ievēro subsidiaritātes principu.
Tas nozīmē, ka likums tiek vienādi ievērots visos, pat visaugstākajos varas līmeņos.
Tas nozīmē, ka principiāli tiek ievērota tiesu neatkarība no politiskās varas.
Var, protams, likties savādi un , ka šodien, teju četrpadsmit gadus pēc neatkarības pasludināšanas, mums speciāli jāuzsver šīs it kā pašsaprotamās lietas kā jaunās valdības darbības pamatprincipi. Bet tā ir skumja realitāte, ka pēdējā gada politisko kaislību virtuvē ir tikuši šķobīti gandrīz ikviens no augšminētajiem demokrātijas pamatlikumiem.
Politiska stabilitāte nozīmē arī pilsonisku mieru, kas paģēr plaša sabiedriskā konsensusa būvēšanas nepieciešamību jebkurai valstiskai iniciatīvai.
Valsts varas arogance, nevēlēšanās veidot plašu politisku dialogu, iesaistot sociālos partnerus diskusijā ir uzjundījis pilsonisko nemieru. Tas ir jautājums par veselības reformu un mazo slimnīcu likvidēšanu. Tas ir jautājums par pašvaldību reformas stilu – pagastu likvidēšanu un pakalpojumu attālināšanu no iedzīvotājiem. Tas ir jautājums par nepieciešamās izglītības reformas sagatavošanu un izskaidrošanu.
Diemžēl lielā mērā pateicoties valsts varas nemākulīgai rīcībai, šobrīd esam nonākuši visbīstamākās sabiedrības grupu savstarpējās pretnostatīšanās priekšā – šobrīd valstī sāk iezīmēties pretišķības pēc etniskām pazīmēm. Grozījumi Izglītības likumā, kuru mērķis neapstrīdami ir sabiedrības integrācijas veicināšanu, šobrīd tiek pavērsti par instrumentu sabiedrības sašķelšanai. Un vaina nebūt nav paša likuma burtā. Vaina ir ārpus Latvijas inspirētas aktivitātēs un valdības līdzšinējais darba stils, kā rezultātā nav konstruktīva dialoga, bet tikai savstarpēja apmainīšanās ar skaļiem lozungiem. Galvenais, kas mums visiem ir jāsaprot – sabiedrības integrācijai un latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanai vēsturisku alternatīvu nav.
Dāmas un kungi,
Mēs esam sasnieguši savus ārējos mērķus – Pēc dažām nedēļām mēs būsim Eiropas Savienībā un NATO. Līdz ar to ir piepildījies latviešu tautas sapnis paaudžu paaudzēs un mūsu valsts neatkarība ir kļuvusi droša un neatgriezeniska. Bet šodien mums priekšplānā jāizvirza citu mērķi- izmantojot kopējā Eiropas tirgus pavērtās iespējas - strauji vairot nācijas labklājību un jau tuvāko desmit gadu laikā sasniegt Eiropas cienīgu dzīves līmeni. Šī mērķa sasniegšanai nebūt nav pietiekami tie iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi, ar kuriem mēs šobrīd pat lepojamies. Ir jāveic nevis evolucionāli, bet revolucionāri soļi ekonomiskās attīstības tempu kāpinājumam.
Kas ir valsts ekonomiskās attīstības centrālais resurss? Kā labēja valdībai mums var būt tikai viena atbilde – tas ir Latvijas uzņēmējs, gan lielais, gan vidējais, gan mazais. Es saku – mums jāatmodina Latvijas iedzīvotājos uzņēmējs. Ir krasi jāmaina valsts varas attieksme pret uzņēmēju. Valsts varai nav tikai represīvas funkcijas ar nolūku iekasēt nodokļus un sodīt uzņēmēju par tā kļūdām. Galu galā pievienotās vērtības radītājs ir tieši uzņēmējs, nevis politiķis. Valstij ir jākļūst par uzņēmēja sabiedroto, īpaši atbalstāmajos reģionos, kur jaunu darba vietu radīšana būs mūsu prioritāte.
Galu galā, tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai valsts īstenos labvēlīgu pārvaldību, sekmējot uzņēmējdarbību. Šajā nolūkā izmantosim visas ES dalībvalstij sniegtās iespējas, īpaši uzņēmējdarbības atbalstam Latvijas laukos. Lauku iedzīvotāji ir un būs mūsu naionālo vērību garants. Latvijas lauku viensēta ir pasaules mēroga videi un cilvēkam draudzīga mājsaimniecība. Un vēl – ja mēs pārprastas eirointegritātes dēļ kaunēsimies atbalstīt un stimulēt paši savu godīgo uzņēmēju, nacionālā kapitāla izaugsmi un nostiprināšanos, tad mēs varam kļūt par koloniālu valsti, kura ļauj nesaudzīgi ekspluatēt savas dabas vērtības – pirmkārt jau mežus un zemes dzīles. Es aicinu atgūt nacionālo kontroli pār mežiem un dabas resursiem.
Arī mūsu valsts ārpolitikai jāpārkārtojas tādejādi, lai par tās vienu no nozīmīgām prioritātēm kļūst nacionālās ekonomikas interešu aizstāvība. Mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā nebūt nenozīmē, ka mūsu ekonomiskajai ģeogrāfijai jānoslēdzas tikai Eiropas kontinentā. Tieši otrādi, tagad jāizmanto savas Eiropas Savienības dalībvalsts statuss, lai droši meklētu ekonomiskos partnerus arī citās pasaules malās. Tieši šādā kontekstā būtu jāpadomā par jaunu vēstniecību atklāšanas ģeogrāfiju un jau funkcionējošajās vēstniecībās jānostiprina mūsu ekonomisko interešu pārstāvniecības darbs. Mēs arī esam pārāk vēl nabadzīgi lai atļautos greznību nepiedalīties nozīmīgās starptautiskās ekonomiskās izstādēs. Neviens par mums neparūpēsies, ja paši neparūpēsimies par sevi. Uzņemšana Eiropas Savienībā ir tāda kā mūsu pilngadības atzīšana, kas reizē ar godu paredz spēju uzņemties pilnu atbildību par sevi.
Lai arī mana valdība tiek saukta par mazākumvaldību, ir jāatzīmē, ka varbūt tieši tāpēc, deklarācija ir tapusi ļoti rūpīgi un izvērsti, uzrunājot pēc iespējas plašas iedzīvotāju interešu grupas un vienojoties par tādu uzdevumu realizēšanu, kas balstīti uz pietiekami nozīmīgas sabiedriski politiska konsensusa principiem. Varbūt tas skan paradoksāli, bet mazākuma valdība nevar atļauties būt vienas vai citas šauras grupas politiska pārstāvniecība. Tai jāpārstāv iedzvotāju vairākums, tikai tad tā spēj sev nodrošināt konstruktīvu faktisku vairākumu parlamentā. Man ir pārliecība, ka nevis tik daudz politiska retorika, šobrīd kas traucē sastādīt labējo vairākumvaldību, bet gan mūsu valdības konkrētie darbi būs stimuls un pat garants tam, ka šī valdība jau vistuvākā laikā kļūs par vairākuma valdību.
Dāmas un kungi,
Latviju pasaulē jau pazīst kā zemi ar maz skartu dabu, zilu jūru un zaļiem mežiem, kur dzīvo viesmīlīgi, rosīgi, godprātīgi un grūtībās norūdīti un gudri cilvēki.
Esmu pārliecināts, ka kopīgā darbā panāksim, ka mūs atpazīst kā Eiropas “Zaļo zemi” ar pārtikušiem, laimīgiem un saticīgiem cilvēkiem.
|
