|
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes
sēdes protokols Nr.4
Rīgā, 2007.gada 15.augustā
Sēdi vada
Arodbiedrību puses vadītājs Pēteris Krīgers
Piedalās:
no valdības puses:
|
1. |
Ministru prezidents |
A.Kalvītis |
|
2. |
Labklājības ministre |
D.Staķe |
|
3. |
Veselības ministrs |
V.Veldre |
|
4. |
Finanšu ministrs |
O.Spurdziņš |
|
5. |
Ekonomikas ministrs |
J.Strods |
|
6. |
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs |
M.Bičevskis |
|
7. |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra A.Štokenberga vietā Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja, RATSA sekretāre |
V.Smirnova |
no darba devēju puses:
|
1. |
LDDK prezidents |
V.Gavrilovs |
|
2. |
LDDK ģenerāldirektore |
E.Egle |
|
3. |
LDDK viceprezidents |
T.Tverijons |
|
4. |
LDDK viceprezidents |
A.Zorgevics |
|
5. |
LDDK viceprezidente |
A.Vīksna |
|
6. |
LDDK viceprezidents |
K.Lipmans |
|
7. |
LDDK padomes loceklis |
V.Puriņš |
|
8. |
LDDK padomes loceklis |
V.Rantiņš |
|
9. |
LDDK padomes loceklis |
I.Strautiņš |
no arodbiedrību puses:
|
1. |
LBAS priekšsēdētājs |
P.Krīgers |
|
2. |
LBAS priekšsēdētāja vietniece |
L.Marcinkēviča |
|
3. |
LBAS Celtnieku arodbiedrības priekšsēdētāju M.Tomsoni aizvieto priekšsēdētāja vietnieks |
J.Gužāns |
|
4. |
Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības „LAKRS” priekšsēdētājs |
J.Kalniņš |
|
6. |
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības priekšsēdētāju A.Harbacēviču aizvieto LBAS priekšsēdētāja vietnieks |
E.Baldzēns |
|
7. |
Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrības „LDzA” priekšsēdētāja vietnieks |
A.Muhlinkins |
|
8. |
Latvijas Industriālo arodbiedrību priekšsēdētāja |
R.Pfeifere |
|
9. |
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidente |
Z.Semjonova |
Uzaicinātās personas:
|
1. |
MP padomniece |
I.Stobova |
|
2. |
Valsts kanceleja, Komunikāciju departamenta vadītāja vietniece |
I.Greiškalna |
|
3. |
Labklājības ministra biroja vadītāja |
S.Broka |
|
4. |
Labklājības ministrija, Darba departamenta direktore |
I.Tāre |
|
5. |
Veselības ministrija, Valsts sekretāra vietnieks |
R.Muciņš |
|
6. |
Veselības ministrija, VANA sekretāre |
S.Vasaraudze |
|
7. |
Veselības ministrija, Prognozēšanas un statistikas nodaļas vadītāja |
E.Dompalma |
|
8. |
Izglītības un zinātnes ministrija, PINTSA sekretāre |
I.Ziediņa |
|
9. |
Labklājības ministrija, Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore |
J.Muižniece |
|
10. |
Finanšu ministrija, Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore |
D.Gulbe |
|
11. |
Finanšu ministrija, Budžeta departamenta direktore |
I.Stepanova |
|
12. |
Finanšu ministrija, Nodokļu politikas departamenta direktora vietnieks |
M.Jurušs |
|
13. |
Finanšu ministrija, Nodokļu politikas departamenta direktore |
D.Robežniece |
|
14. |
Vides ministrija, VALTSA sekretāre |
I.Trušinska |
|
15. |
Iekšlietu ministrija, PMLP Migrācijas politikas nodaļas vadītāja |
M.Roze |
|
16. |
Ekonomikas ministrija, Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietniece |
G.Piņķe |
|
17. |
Ekonomikas ministrija, Ekonomisko programmu koordinācijas nodaļas vadītāja vietnieks |
J.Ušpelis |
|
18. |
LDDK, padomes loceklis |
J.Kalējs |
|
19. |
LDDK, Izglītības un nodarbinātības eksperte |
I.Kiukucāne |
|
20. |
LDDK, Korporatīvās pārvaldes eksperte |
A.Alksne |
|
21. |
LBAS, sabiedrisko attiecību menedžere |
S.Lorence |
|
22. |
LBAS, eksperte sociālajos jautājumos, SDA sekretāre |
I.Homko |
|
23. |
LBAS, juriskonsults |
K.Rācenājs |
|
24. |
LBAS, eksperte tautsaimniecības jautājumos |
S.Ozoliņa |
Protokolē
NTSP sekretāre Maija Lāce
Sēdi sāk plkst. 10.03
Par NTSP 15.08.2007. kārtējās sēdes darba kārtības projektu.
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolemj:
Apstiprināt sekojošu NTSP 2007.gada 15.augusta kārtējās sēdes darba kārtību:
1. Par 2007.gada valsts budžeta grozījumu un 2008.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu
Oskars Spurdziņš, finanšu ministrs
2. Par darbnespējas apmaksas pilnveidošanu
Elīna Egle, LDDK ģenerāldirektore
3. Migrācijas rīcībpolitika darba spēka piesaistes kontekstā
Ilona Kiukucāne, LDDK Izglītības un nodarbinātības eksperte
4. Par nepieciešamību veikt grozījumus Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) nolikumā
Ilona Kiukucāne, LDDK Izglītības un nodarbinātības eksperte
1. Par 2007.gada valsts budžeta grozījumu un 2008.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu
Ziņo: Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš
O.Spurdziņš (FM): paziņo: valdība cer, ka šo gadu izdosies pabeigt ar sabalansētu budžetu, tas ir, bezdeficīta budžetu, bet turpmākajos gados - pat ar pārpalikuma budžetu. Informē, ka Saeimas apstiprinātajā valsts budžetā ir paredzēts 177 milj. Ls liels deficīts, tādēļ ievērojamākie līdzekļi, grozot šī gada valsts budžeta likumu, tiks novirzīti deficīta segšanai; lielākais papildu finansējums - aptuveni 20 milj. Ls - budžeta grozījumos tiks piešķirts administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, ap 18 milj. Ls - ES projektu līdzfinansēšanai, vēl 17 milj. Ls liels papildu finansējums tiek plānots bērna kopšanas pabalstu izmaksu nodrošināšanai, bet pedagogu algu palielināšanai no 1.septembra grozījumos plānots atvēlēt 9.5 milj. Ls.
Aicina vienoties par to, ka turpmāk algu pieaugumam ir jābūt par 1% mazākam nekā produktivitātes pieaugumam
Par apspriežamo jautājumu izsakās:
A.Kalvītis, Z.Semjonova, P.Krīgers, T.Tverijons, E.Baldzēns, D.Staķe, A.Muhlinkins, K.Lipmans
A.Kalvītis (MP): uzsver, ka šīs ir galvenās budžeta grozījumu prioritātes un norāda, ka valdība vēlas Saeimā iesniegt sabalansētu budžetu, uzsver, ka kopš 2005.gada algas valstī tika palielinātas straujos tempos, un norāda, ka 2008.gadā un arī 2009.gadā algu pieaugums valstī 20% līdz 30% apmērā vairs nebūs iespējams, aicina domāt par kompromisa risinājumiem, kas ļautu nepalielināt tēriņus
Z.Semjonova (LBAS): jautā: par kādu modeli pasta nozares turpmākajai attīstībai vienojās valdība 14.augusta sēdē un kā tiks risinātas Latvijas Pasta problēmas
A.Kalvītis(MP): 14.augustā Ministru kabinetā izskatīja un atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS "Latvijas Pasts" (LP) izstrādāto priekšlikumu par turpmāko LP attīstību. Atbalstītais variants paredz preses izdevumu piegādes iekļaušanu universālajā pasta pakalpojumā un LP veikto funkciju apjoma paplašināšanu. Iekļaujot preses izdevumu piegādi universālajā pasta pakalpojumā, tam tiek noteikts vienots tarifs un izveidots universālā pasta pakalpojumu zaudējumu finansēšanas fonds, kas sāktu darboties 2008.gada 1.janvārī.
No šā fonda pakalpojuma sniedzējam kompensētu zaudējumus, kas rastos, sniedzot universālo pasta pakalpojumu. Jāuzsver, ka tādā veidā tiktu dotēts pakalpojums, nevis konkrēts uzņēmums. Vienotā tarifa formulu un finansēšanas modeli uzdots izstrādāt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.
Valdība konceptuāli atbalstīja arī LP veikto funkciju paplašināšanu, piedāvājot pasta nodaļās arī bankas, mazumtirdzniecības (veikala) u.c. pakalpojumus, lai nodrošinātu pasta nodaļu rentabilitāti un saglabātu iespējami plašu nodaļu tīklu.
Savukārt tālākās sarunas saistībā ar pastnieku algu palielināšanu risināsies starp LP, Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrību un LP darbinieku arodbiedrību
P.Krīgers (LBAS): atgādina, ka pasts pilda svarīgu funkciju valstī, nodrošinot sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus, tostarp sociālo funkciju; ierosina valstij pasta pakalpojumu dotēt no papildu finansējuma, kas tiks piešķirts administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai (20 miljoni); informē, ka arodbiedrību pārstāvji netika ielaisti 14.augusta valdības sēdes slēgtajā daļā un tādējādi nevarēja diskutēt par Latvijas Pasta problēmām
T.Tverijons (LDDK): aicina turpināt diskusiju par 2007.gada valsts budžeta grozījumu un 2008.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu, norādot, ka NTSP sēdes darba kārtībā netika iekļauts jautājums par Latvijas Pasta attīstības modeli; norāda, ka algu palielināšanā ir nepieciešami kompromisa meklējumi un valdībai, arodbiedrībām un darba devējiem jādomā, ko darīt šajā jautājumā, ierosina vienu NTSP sēdi šajā gadā veltīt diskusijai par algu politiku valstī. Izklāsta: inflāciju rada četri apstākļi - kreditēšanas apjomi, budžets, ES struktūrfondi un algas; ar algām notiek zināma spekulācija, jo līdz ar inflācijas pieaugumu tiek prasīts arī algu pieaugums. Stāsta: ja inflācija pieaug par 9%, tad darba algas pieaugums tiek prasīts par 30%. Ierosina, ka situācijas normalizēšanai būtu jāveicina uzkrājumu veidošana, kur būtu jāiegulda algas pieaugums
E.Baldzēns (LBAS): salīdzina algu līmeni Latvijā ar Lietuvu un Igauniju; atbalsta T.Tverijona priekšlikumu par diskusijas nepieciešamību starp darba devējiem, ņēmējiem un valdību šajā jautājumā
D.Staķe (LM): vērš uzmanību uz sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi Latvijā, Igaunijā un Lietuvā
Z.Semjonova (LBAS): kritizē minimālās darba algas apjomu, aicina valdību vairāk domāt par tautas labklājības līmeni
O.Spurdziņš (FM): atbalsta priekšlikumu vienā no NTSP sēdēm izskatīt trīspusēji jautājumu par algu politiku valstī, atsaucas uz pozitīvo Slovēnijas sociālā dialoga piemēru
A.Muhlinkins (LBAS): runā par Izraēlas pieredzi (iesaldēt cenu pieaugumu, gan algas), uzskata, ka darbaspēka aizplūšanas procesu no valsts var apturēt tikai ar algu paaugstināšanu
K.Lipmans (LDDK): atzīst, ka izeja no krīzes iespējama apturot algu pieaugumu
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolemj:
1.Pieņemt zināšanai finanšu ministra O.Spurdziņa sniegto informāciju par 2007.gada valsts budžeta grozījumu un 2008.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu
2.Sagatavot NTSP sēdi par algu politiku valstī.
2.Par darbnespējas apmaksas pilnveidošanu
Ziņo: LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle
Ziņojums Par darbnespējas apmaksas pilnveidošanu un tam pievienotie materiāli pieejami pielikumā Nr.1.
Par apspriežamo jautājumu izsakās:
P.Krīgers, J.Muižniece, E.Egle, T.Tverijons, A.Kalvītis, V.Veldre, R.Pfeifere,
J.Muižniece (LM): norāda, ja no 2008.gada darba devēja apmaksāto slimības dienu skaitu samazinātu no 14 uz 10 dienām, tad valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta papildus izdevumi:
2008.gadā būtu aptuveni 5,7 milj.latu,
2009.gadā- 6,8 miljoni latu,
2010.gadā – 7,9 milj. latu.
Lietuvā 2007.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir 34%:
darba devējs maksā līdz 31%,
darba ņēmējs maksā 3%;
Igaunijā 2007.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir 36,5%:
darba devējs maksā 33,5%,
darba ņēmējs - 3%,
Latvijā kopš 1996.gada ir būtiski samazinājusies darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu daļa, t.i., no 33% 1996.gadā līdz 24,09% 2003.gadā (un šobrīd), darba ņēmējs maksā – 9%.
T.Tverijons (LDDK): pievērš uzmanību viltus slimniekiem, jo pieaug darba devēju sūdzību skaits ar aizdomām par nepamatotu slimības lapu izsniegšanu
P.Krīgers (LBAS): precizē: darba devēji iesnieguši aptuveni 280 sūdzību ar aizdomām par nepamatotu slimības lapu izsniegšanu, no kurām 50 atzītas par tiešām nepamatotām, t.i., 15%
E.Egle (LDDK): lūdz samazināt darba devēja apmaksāto darbnespēju dienu skaitu, kas veicinās konkurences līdzsvarošanu Baltijas valstu darba devēju vidū darbaspēka izmaksu ziņā
V.Veldre (VM): Lai risinātu problēmu ar fiktīvajām slimības lapām, aicina pārskatīt pabalsta apmēru darba ņēmēju slimības laikā un norāda, ka darba ņēmējs slimības laikā varētu saņemt 60 procentu no vidējās darba algas
P.Krīgers (LBAS): aicina šo jautājumu vispirms izdiskutēt sociālo partneru vidū, uzsver – neapmierinoša ir situācija, ka šobrīd tiek pausts uzskats, ka daļa darba ņēmēju ir negodīgi un rada zaudējumus darba devējiem, stāsta, ka pēdējā pusgada laikā strauji pieaudzis arodslimību skaits, kas norāda, ka netiek ievērotas darba aizsardzības normas, uzskata, ka jābūt normālam slimības lapu izsniegšanas kontroles mehānismam un sakārtotām attiecībām starp darba devēju un darba ņēmēju
A.Kalvītis (MP): meklējot risinājumu nepamatotu slimības lapu problēmai, norāda, ka slimības laikā darba ņēmējam varētu maksāt pat tikai 60% no vidējās darba algas līdzšinējo 80% vietā
R.Pfeifere (LBAS): uzskata, ka, samazinot darba nespējas pabalsta apmērus līdz 60 procentiem no vidējās darbinieka darba algas, netiks risināta fiktīvu slimības lapu problēma kopumā, jo cietīs cilvēki, kuri patiešām ir slimi, kā arī cilvēki tiks mudināti laikus nevērsties pie ārsta slimības gadījumā
A.Kalvītis (MP): atzīst, ka problēma ir kompleksāka, norāda, ka šis jautājums ir rūpīgi jāanalizē, vēršot uzmanību uz darba ražīgumu un darba intensitāti
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolemj:
Lai atrisinātu ar darbnespējas apmaksu saistītos jautājumus, Labklājības ministrijai izveidot darba grupu, iesaistot ieinteresētās valsts institūcijas un sociālos partnerus, izstrādāt priekšlikumus tiesību aktu grozījumiem un iesniegt tos izskatīšanai NTSP sēdē
3. Migrācijas rīcībpolitika darba spēka piesaistes kontekstā
Ziņo: LDDK Izglītības un nodarbinātības eksperte Ilona Kiukucāne
Ziņojums Migrācijas rīcībpolitika darba spēka piesaistes kontekstā un tam pievienotie materiāli pieejami pielikumā Nr.2.
Par apspriežamo jautājumu izsakās:
P.Krīgers, E.Egle, A.Kalvītis, J.Strods, V.Gavrilovs, V.Rantiņš, A.Zorgevics. O.Spurdziņš, V.Veldre, V.Puriņš
P.Krīgers (LBAS): jautā: kā popularizē savu darba tirgu citi ES valstu darba devēji?
E.Egle (LDDK): izceļ Dāniju kā aktīvu savas valsts darba tirgus popularizētāju citu valstu vidū
A.Kalvītis (MP): piebilst, ka Dānija vēlas integrēt Baltijas valstis savā darba tirgū
D.Staķe (LM): papildus informē, ka Lielbritānija vēlas uzlabot situāciju darba tirgū, piesaistot Baltijas valstis
J.Strods (EM): atzīst, ka jādomā par izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus attīstības problēmām, jāveicina ārvalstu darbaspēka atgriešanos izcelsmes valstī pēc darba pabeigšanas, nevis viesstrādnieku piesaistīšanu no 3.valstīm
V.Gavrilovs (LDDK): uzskata, ka jāveic analīze par darba tirgū pieprasītajām profesijām un darba tirgus prognozēm, Ekonomikas ministrijai jāizstrādā ilgtermiņa darba tirgus prognozes, jādomā ne tikai par tirgus aizsardzību, bet arī par izaugsmi, lai darba spēku piesaistīti Latvija tirgum
V.Rantiņš (LDDK): aicina vienkāršot uzturēšanās un darba atļauju saņemšanas procedūru, jo tā ir laikietilpīga un dārga (izmaksas darba devējiem Latvijā 3x lielākas nekā Igaunijā, darba atļaujas izdevīgāk formēt Lietuvā, kur to izmaksas aptuveni 290 $)
A.Zorgevics (LDDK): izsaka neapmierinātību: nepiedodami palielinās ierēdņu korpuss
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolemj:
1.Atbalstīt kopumā “Koncepcijas par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā” projektu un tajā izvirzīto darbaspēka trūkuma problēmu risinājumu
2.Aicināt Ekonomikas ministriju izstrādāt darba tirgus prognozēšanas un darbaspēka piesaistes programmu, balstoties uz Ekonomikas ministrijas atbildību darba tirgus prognozēšanas modeļa ieviešanā un Iekšlietu ministrijas izstrādātās Migrācijas koncepcijas nodarbinātības jautājumos izvirzītajām problēmām. Darba grupā iesaistīt citas ieinteresētās valsts institūcijas, t.sk., Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, sociālos partnerus un NVO
3.Svītrot no 18.06.2007. MKK sēdes protokollēmuma 1.paragrāfa punktu 3.2., kas liek svītrot uzdevumu NVA veikt pasākumus, kas popularizētu Latvijas darba tirgu citu ES dalībvalstu vidū, lai darba tirgum piesaistītu vairāk ES pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju
4.Par nepieciešamību veikt grozījumus Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) nolikumā
Ziņo: LDDK Izglītības un nodarbinātības eksperte Ilona Kiukucāne
Ziņojums Par nepieciešamību veikt grozījumus Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA ) nolikumā un tam pievienotie materiāli pieejami pielikumā Nr.3.
Par apspriežamo jautājumu izsakās:
V.Puriņš (LDDK): kritizē Izglītības un zinātnes ministriju par nespēju izglītības sistēmu ātri pielāgot darba tirgus prasībām, atzīst, ka pašiem darba devējiem vajadzēs veikt nozares attīstības prognozēšanu un izglītības un darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma atbilstības pētīšanu un nodrošināšanu
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolemj:
1.Atbalstīt LDDK priekšlikumus par nepieciešamību veikt grozījumus Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) nolikumā
2.PINTSA sekretariātam sagatavot grozījumus nolikumā un iesniegt apstiprināšanai NTSP sēdē
Sēdi slēdz plkst. 11.37
Sēdi vadīja P.Krīgers
Protokolēja M.Lāce
Vīzas:
|
A.Kalvītis
Ministru prezidents
Valdības puses vadītājs
2007.gada 15.augustā |
V.Gavrilovs
LDDK prezidents
Darba devēju puses vadītājs
2007.gada 15.augustā |
|
