Protokols Nr. 40

Rīgā

Nr.40

2017.gada 22.augustā

Sēdi vada

Ministru prezidents

 -

M.Kučinskis

Ar balsstiesībām piedalās:

-

Aizsardzības ministrs

-

R.Bergmanis

Ārlietu ministrs

-

E.Rinkēvičs

-

D.Reizniece-Ozola

-

R.Kozlovskis

Izglītības un zinātnes ministrs

-

K.Šadurskis

-

Labklājības ministrs

-

J.Reirs

Satiksmes ministrs

-

U.Augulis

Tieslietu ministrs

-

Dz.Rasnačs

Veselības ministre

-

A.Čakša

-

Zemkopības ministrs

-

J.Dūklavs

Ar padomdevēja tiesībām piedalās:

Latvijas Bankas pārstāvis

-

E.Kušners

Valsts kontroles pārstāve

-

I.Freiberga

-

-

Valsts kancelejas direktora vietniece juridiskajos jautājumos,
Juridiskā departamenta vadītāja 

-

I.Gailīte

Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un komunikācijas jautājumos, Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja

-

Protokolē

Dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja vietniece,
Ministru kabineta sēžu nodrošināšanas nodaļas vadītāja

Sēdi sāk plkst.12.⁰⁰

-

L.Milenberga

TA-1697 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1715 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1613 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1680 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1603 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1630 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1423 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1578 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1602 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1619 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1683 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1684 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1717 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1718 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1654 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1451 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1724 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1725 ____________________________________

(M.Kučinskis)

1. Pieņemt iesniegto noteikumu projektu.
Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai.
2. Finanšu ministrijai līdz ar citiem grozījumiem Muitas likumā izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījums Muitas likumā", redakcionāli precizējot Muitas likuma 6.panta 12.punktu, svītrojot no tā vārdus "pārstrāde" un "krājumu", kā arī redakcionāli precizējot Muitas likuma 25.panta otrās daļas 4.punktu, nosakot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā iesniedz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju.
3. Finanšu ministrijai līdz 2017.gada 1.decembrim izvērtēt iespēju ieviest iespēju brīvajā zonā novietoto preču uzskaiti un pārvietošanu ar autotransportu starp brīvo zonu teritorijām Rīgas brīvostā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā vai starp Ventspils brīvostas daļām viena muitas kontroles punkta ietvaros reģistrēt Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS).
4. Satiksmes ministrijai līdz 2017.gada 1.decembrim izvērtēt iespēju ieviest brīvajā zonā novietoto preču uzskaiti un pārvietošanu ar autotransportu starp brīvo zonu teritorijām Rīgas brīvostā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā vai starp Ventspils brīvostas daļām viena muitas kontroles punkta ietvaros reģistrēt starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).

TA-1750 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1745 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1758 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1755 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1760 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1778 ____________________________________

(I.Vanaga, K.Šadurskis, M.Kučinskis)

1. Pieņemt iesniegto noteikumu projektu.
Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai.
2. Atzīmēt, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība aicina Izglītības un zinātnes ministriju savlaicīgi sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus saistītajos normatīvajos aktos pedagogu darba samaksas noteikšanai.

TA-1706 ____________________________________

(K.Šadurskis, M.Kučinskis)

TA-1412 ____________________________________

(Dz.Rasnačs, E.Rinkēvičs, M.Kučinskis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.
Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.
3. Tieslietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Saeimai nepieciešamus priekšlikumus par administratīvās atbildības noteikšanu.
4. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu atzīmēt, ka ārlietu ministram E.Rinkēvičam ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds:
"Uzskatu, ka likumprojekts "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" un tam pievienotais sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums rada bažas par Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā ietverto standartu ievērošanu. Vēršu uzmanību uz likumprojekta teksta kvalitāti, kas var novest pie nekonsekvences piemērošanā un radīt būtiski atšķirīgu interpretāciju risku, ņemot vērā, ka pašreizējā stadijā nav izstrādātas detalizētas vadlīnijas likuma piemērotājiem. Šāda situācija rada bažas par nacionālā procesa kvalitāti. Uzskatu, ka likumprojektā izvirzītais leģitīmais mērķis - "vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšana, atvērtas sabiedrības locekļu saziņa un kopā dzīvošana" - nav pietiekami pamatots Latvijas konkrētās situācijas kontekstā. Visbeidzot likumprojekts un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums rada bažas par samērīguma ievērošanu, jo nesniedz pārliecinošus apsvērumus, kāpēc Latvijas situācijā likumprojektā izvirzīto mērķi neļaus sasniegt šaurāka tvēruma ierobežojums.".

TA-1757 ____________________________________

(R.Kozlovskis, M.Kučinskis)

TA-1768 ____________________________________

(D.Reizniece-Ozola, M.Kučinskis)

TA-1763 ____________________________________

(D.Mūrmane-Umbraško, M.Kučinskis)

TA-1764 ____________________________________

(D.Mūrmane-Umbraško, M.Kučinskis)

TA-1765 ____________________________________

(D.Mūrmane-Umbraško, M.Kučinskis)

TA-1709 ____________________________________

(P.Vilks, U.Augulis, M.Kučinskis)

1. Atbalstīt Satiksmes ministrijas kā valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" (vienotais reģistrācijas Nr.40003356530) un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" (vienotais reģistrācijas Nr.40003344207) kapitāla daļu turētāja priekšlikumu, ka minētās kapitālsabiedrības no 2016.gada tīrās peļņas nemaksā dividendes valsts budžetā, un valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" tīrā peļņa 70 % apmērā tiek novirzīta valsts autoceļu uzturēšanas darbu veikšanai un 30% apmērā nepieciešamās ceļu uzturēšanas tehnikas atjaunošanas projektu īstenošanai, savukārt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" tīrā peļņa tiek novirzīta investīciju projekta īstenošanai.
2. Satiksmes ministrijai atbilstoši šī protokollēmuma 1.punktam sagatavot attiecīgu rīkojuma projektu un iesniegt to Valsts kancelejā.
3. Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.

TA-1748 ____________________________________

(M.Kučinskis)

1. Pieņemt zināšanai informāciju par Valsts kancelejas izstrādāto Nozarēs veikto ieguldījumu efektivitātes analīzes metodiku.
2. Valsts kancelejai publicēt Nozarēs veikto ieguldījumu efektivitātes analīzes metodiku Ministru kabineta tīmekļvietnē.
3. Finanšu ministrijai, sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu par vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes un iesniegšanas grafiku, ja nepieciešams, izdevumu pārskatīšanas tvērumā noteikt politikas jomas un (vai) nozares, kuras jāizvērtē atbilstoši Nozarēs veikto ieguldījumu efektivitātes analīzes metodikai, kā arī par minēto izvērtējumu atbildīgo ministriju.
4. Par šī protokola 3. punktā minēto izvērtējumu atbildīgajai ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju pēc izvērtējuma sagatavot priekšlikumus par politiku izmaiņām. Finanšu ministrijai priekšlikumus iekļaut Ministru kabinetam iesniedzamajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumiem šo rezultātu izmantošanai vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā.
5. Atzīt Ministru kabineta 2016.gada 1.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.10 49.§) "Informatīvais ziņojums "Paveiktie un plānotie pasākumi, ieviešot budžeta sistēmu, kas balstīta uz attīstības plānošanas dokumentu mērķu sasniegšanu"" 6.punktā doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu.

TA-1639 ____________________________________

(M.Kučinskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Atļaut Ekonomikas ministrijai uzņemties 2017.gadā papildu valsts budžeta saistības un slēgt līgumu ar Ziemeļu Ministru padomi par projekta "Pieredzes apmaiņas vizītes ar mērķi digitalizēt būvniecības procesu Latvijā, izmantojot sadarbību starp Ziemeļvalstu-Baltijas iestādēm", kurš tiek īstenots Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Valsts administrācija" ietvaros, ieviešanu. Projekta kopējās izmaksas plānotas 22 592 EUR, tai skaitā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas finanšu palīdzība 9 000 EUR (tajā skaitā 7 650 EUR avansa maksājums 85% apmērā un 1 350 EUR pēcmaksājums 15% apmērā) un nacionālais līdzfinansējums 13 592 EUR.
3. Šī protokollēmuma 2.punktā minētā projekta ieviešanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu 14 942 EUR apmērā, tajā skaitā nacionālo līdzfinansējumu 13 592 EUR un nacionālo priekšfinansējumu 1 350 EUR apmērā 2017.gadā nodrošināt no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai".
4. Ekonomikas ministrijai sagatavot un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par apropriācijas pārdali.
5. Ekonomikas ministrijai pēc gala maksājuma saņemšanas nodrošināt līdzekļu ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

TA-1669 ____________________________________

(M.Kučinskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2017.gada 18.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.20 20.§) 2., 3., 4. un 5.punktu.
3. Atļaut Ekonomikas ministrijai uzņemties 2017.gadā papildu valsts budžeta saistības un slēgt līgumu ar Ziemeļvalstu ministru padomi par projekta "Labās prakses un pieredzes apmaiņa tautsaimniecības produktivitātes un konkurētspējas veicināšanā", kurš tiek īstenots Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Valsts administrācija" ietvaros, ieviešanu. Projekta kopējās izmaksas plānotas 17 234 EUR, tai skaitā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas finanšu palīdzība 6 500 EUR un nacionālais līdzfinansējums 10 734 EUR.
4. Šī protokollēmuma 3.punktā minētā projekta ieviešanai nepieciešamo finansējumu 11 709 EUR apmērā, tajā skaitā nacionālo līdzfinansējumu 10 734 EUR apmērā un nacionālo priekšfinansējumu 975 EUR apmērā pārdalīt 2017.gadā no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai".
5. Ekonomikas ministrijai sagatavot un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par apropriācijas pārdali.
6. Ekonomikas ministrijai pēc gala maksājuma saņemšanas nodrošināt līdzekļu ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

TA-1607 ____________________________________

(M.Kučinskis)

Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā iesniegto informāciju:
1. atzīt Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.42 21.§) "Informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" būvniecības projektiem"" 2.punktā doto uzdevumu par izpildītu;
2. atzīt Ministru kabineta 2011.gada 9.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47 23.§) "Informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" būvniecības projektiem"" 6.4.apakšpunktā doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu.

TA-1679 ____________________________________

(M.Kučinskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Lai nodrošinātu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" ietvaros paredzēto projektu attiecināmo izmaksu, kas saistītas ar būvprojektu izstrādi un būvprojektu ekspertīzēm, segšanu pirms projektu apstiprināšanas sadarbības iestādē, atļaut piešķirt Iekšlietu ministrijai priekšfinansējumu 2017.gadā ne vairāk kā 130 782 EUR apmērā un 2018.gadā ne vairāk kā 545 238 EUR apmērā.
3. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par nepieciešamā priekšfinansējuma pārdali no valsts budžeta 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 62.07.00 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)".
4. Iekšlietu ministrija pieprasījumu pārdalei no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" var iesniegt kopā ar apliecinājumu, ka Iekšlietu ministrija ir guvusi pietiekošu pārliecību, ka atbalstāmās darbības tiek īstenotas, ievērojot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas tiesību aktos un Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumos Nr.534 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" paredzētos īstenošanas nosacījumus, un netiek radīti papildu izdevumi valsts budžetam.
5. Iekšlietu ministrijai nekavējoties informēt Ministru kabinetu gadījumā, ja izmaksas, kas projektā veiktas pirms tā apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas no Eiropas Reģionāla attīstības fonda, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu par specifiskā atbalsta mērķa ieviešanu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju un neatbilstības rašanās cēloņiem un to finansiālo ietekmi, kā arī sniegts apraksts par turpmāko iespējamo risinājumu, lai turpinātu attiecīgā projekta īstenošanu.

TA-1703 ____________________________________

(M.Kučinskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Atļaut Zemkopības ministrijai (Valsts augu aizsardzības dienestam) 2017.gadā uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības 21 734 EUR apmērā, tajā skaitā 7000 EUR priekšfinansējuma nodrošināšanai, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (FAO) projektu "Azerbaidžānas Republikas Karantīnas ekspertīžu centra ekspertu mācības".
3. Zemkopības ministrijai, lai nodrošinātu šī protokollēmuma 2.punktā minēto pasākumu īstenošanu, normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu finansējuma pārdalei no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
4. Zemkopības ministrijai nodrošināt, lai atbilstoši apstiprinātajam projektam valsts budžetā pilnā apmērā tiktu atgūti projektā izlietotie valsts budžeta līdzekļi.

TA-1779 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1726 ____________________________________

(D.Reizniece-Ozola, B.Fromane, E.Valantis, J.Salmiņa, A.Ašeradens, M.Kučinskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Finanšu ministrijai papildināt informatīvo ziņojumu ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto redakciju attiecībā uz drošības prasībām vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzei un precizēto informatīvo ziņojumu iesniegt Valsts kancelejā.
3. Finanšu ministrijai līdz 2017.gada 1.novembrim sagatavot un iesniegt Saeimai priekšlikumus grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", nosakot, ka vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidi un uzturēšanu deleģē un maksu par vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izmantošanu nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus priekšlikumos grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" iekļaujams deleģējums Ministru kabinetam noteikt vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes izmantošanas maksas pakalpojumu apmēru, maksāšanas kārtību un saņemto līdzekļu izmantošanas kārtību.
4. Ekonomikas ministrijai ne vēlāk kā līdz 2018.gada 1.februārim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par uzdevuma - izveidot un uzturēt vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzi - deleģēšanu biedrībai "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība"", kurā iekļaujams uzdevums Ekonomikas ministrijai noslēgt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu ar biedrību "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" un kurā norādāmi galvenie uzdevuma deleģēšanas noteikumi un termiņš.
5. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 194.punktā noteikto termiņu, sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes tehniskajām prasībām, datu apmaiņas noteikumiem un kārtību, kā arī kārtību un apjomu, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes turētājam, kā arī noteikumu projekta izstrādes procesā izvērtēt autentifikācijas iespējas datubāzē.
6. Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai atbilstoši kompetencei līdz 2020.gada 1.februārim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes izmantošanas rezultātiem.

TA-444 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1743-IP _________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1771-IP _________________________________

(D.Reizniece-Ozola, K.Šadurskis, R.Kozlovskis, D.Melbārde, J.Reirs, B.Bāne, A.Ašeradens, J.Dūklavs, N.Sakss, D.Kalsone, M.Kučinskis)

1. Pieņemt zināšanai finanšu ministra iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Apstiprināt, ka iekšzemes kopprodukta novērtējums faktiskajās cenās 2017.gadam ir 26 676 milj. EUR, prognoze 2018.gadam 28 359 milj. EUR; 2019.gadam 29 977 milj. EUR un 2020.gadam 31 663 milj. EUR; patēriņa cenu izmaiņu novērtējums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2017.gadam ir 2,8%, prognozes 2018.gadam 2,8%, 2019.gadam 2,4% un 2020.gadam 2,1%; nodarbinātības izmaiņu novērtējums 2017.gadam ir 0,0%, prognozes 2018.gadam 0,0%, 2019.gadam 0,0% un 2020.gadam 0,0%.
3. Apstiprināt, ka vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta mērķis 2018.gadā tiek noteikts -1,2% no IKP, 2019.gadā -0,6% no IKP un 2020.gadā -0,4% no IKP.
4. Apstiprināt, ka vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, 2018.gadam tiek noteikts -1,0% no IKP, 2019.gadam -0,9% no IKP un 2020.gadam -0,4% no IKP.
5. Pieņemt zināšanai indikatīvo fiskālās telpas apjomu vispārējās valdības budžetā 2018.gadā 63,2 milj. EUR apmērā, 2019.gadā -42,0 milj. EUR apmērā un 2020.gadā 107,3 milj. EUR apmērā.
6. Pieņemt zināšanai, ka atbilstoši precizētajām IKP prognozēm Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta izdevumi ir palielināti par 8 571 548 EUR 2018.gadā, par 6 574 967 EUR 2019.gadā un par 12 920 000 EUR 2020.gadā, nodrošinot Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumus 2% no IKP.
7. Pieņemt zināšanai, ka:
7.1. palielināta fiskālā telpa 2018.gadam 18 260 162 EUR un 2019.gadam 18 191 090 EUR apmērā, samazinot izdevumus Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība", vienlaikus palielinot procentu izdevumus un attiecīgi samazinot fiskālo telpu 2020.gadam 15 000 000 EUR apmērā, ņemot vērā faktiski uzņemtās valsts parāda saistības un bāzes aizņemšanās scenāriju vidējam termiņam;
7.2. palielināta fiskālā telpa 2018.gadam 6 100 000 EUR apmērā, samazinot izdevumus Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā", vienlaikus palielinot izdevumus un attiecīgi samazinot fiskālo telpu 2019.gadam 700 000 EUR un 2020.gadam 30 300 000 EUR apmērā.
8. Atbalstīt papildu finansējumu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu palielinājuma nodrošināšanai saistībā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 2018.gadam 4 700 025 EUR un 2019. un 2020.gadam 4 607 825 EUR apmērā ik gadu saskaņā ar Finanšu ministrijas veiktajiem aprēķiniem par paredzamo ietekmi uz ministriju un citu centrālo valsts iestāžu (turpmāk – ministrijas) budžeta iestādēm un no budžeta resora "62.Mērķdotācijas pašvaldībām" nodrošinātajām mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai, attiecīgi samazinot fiskālo telpu.
9. Atbalstīt papildu finansējumu minimālās algas paaugstināšanas līdz 430 EUR nodrošināšanai 2018., 2019. un 2020.gadam 2 264 098 EUR apmērā ik gadu saskaņā ar Finanšu ministrijas veiktajiem aprēķiniem par paredzamo ietekmi uz ministriju budžetiem, attiecīgi samazinot fiskālo telpu. Finanšu ministrijai sagatavot un līdz 2017.gada 1.decembrim iesniegt Ministru kabinetā attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos.
10. Atbalstīt papildu finansējumu minimālajai algai piesaistītiem valsts sociālā nodrošinājuma pasākumiem (mērķdotācijām, dotācijai valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, uzturlīdzekļu izmaksai no Uzturlīdzekļu garantijas fonda un kompensācijām cietušajiem saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem", kā arī pabalstiem aizbildnim par bērna uzturēšanu) 2018., 2019. un 2020.gadam 21 130 352 EUR apmērā ik gadu saskaņā ar Finanšu ministrijas veiktajiem aprēķiniem par paredzamo ietekmi uz ministriju budžetiem, attiecīgi samazinot fiskālo telpu.
11. Atbalstīt papildu finansējumu Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam ieviešanai, attiecīgi samazinot fiskālo telpu:
11.1. Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" izmaiņu un papildinājumu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2018.gadam 688 518 EUR apmērā, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgi izdevumus precēm un pakalpojumiem 277 218 EUR apmērā un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 411 300 EUR apmērā;
11.2. Labklājības ministrijai programmatūras izstrādei un uzturēšanai saistībā ar 2017.gada 27.jūlijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā, palielinot Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem 2018.gadam 547 922 EUR apmērā, 2019.gadam un turpmāk ik gadu 121 322 EUR apmērā un izdevumus valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 2018.gadam 74 522 EUR apmērā, 2019.gadam un turpmāk ik gadu 92 522 EUR apmērā un izdevumus valsts budžeta kapitālo izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 2018.gadam 473 400 EUR apmērā, 2019.gadam un turpmāk ik gadu 28 800 EUR apmērā un attiecīgi valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammā 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" palielinot valsts speciālajā budžetā saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta 2018.gadam 547 922 EUR apmērā, 2019.gadam un turpmāk ik gadu 121 322 EUR apmērā un izdevumus atlīdzībai 2018.gadam un turpmāk ik gadu 48 631 EUR apmērā trīs amata vietu atlīdzības nodrošināšanai, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu nozarē, precēm un pakalpojumiem 2018.gadam 25 891 EUR apmērā, 2019.gadam un turpmāk ik gadu 43 891 EUR apmērā un pamatkapitāla veidošanai 2018.gadam 473 400 EUR apmērā, 2019.gadam un turpmāk ik gadu 28 800 EUR apmērā.
12. Finanšu ministrei sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību risināt jautājumu par pasākumiem, lai nodrošinātu stabilus pašvaldību budžeta ieņēmumus vidējā termiņā.
13. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 35.§) 8.punktu saistībā ar Ministru kabineta 2017.gada 7.marta sēdē pieņemto lēmumu (prot. Nr.11 40.§) attiecībā uz neatliekamās palīdzības, tai skaitā dzemdību nodrošināšanas plāna, īstenošanu, noteikt, ka 2018.–2020.gadā fiskālā telpa tiek samazināta par 7 801 592 EUR apmērā ik gadu, attiecīgi palielinot finansējumu Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārajās ārstniecības iestādēs".
14. Atbalstīt papildu finansējumu budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums", attiecīgi samazinot fiskālo telpu:
14.1. atbilstoši valsts pamatbudžetā plānotajiem ieņēmumiem no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales veselības aprūpes finansēšanai 2018.gadam 85 300 000 EUR, 2019.gadam 99 600 000 EUR un 2020.gadam 105 500 000 EUR apmērā, paredzot finanšu ministram tiesības pārdalīt 2018.gadam rezervēto finansējumu atbilstoši Ministru kabineta pieņemtam lēmumam;
14.2. veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai atbilstoši Eiropas komisijas pieļautajai deficīta atkāpei 2018.gadam 113 400 000 EUR un 2019.gadam 149 900 000 EUR apmērā, paredzot finanšu ministram tiesības 2018.gadam rezervēto finansējumu pārdalīt Veselības ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis finansējumu veselības reformas pasākumu īstenošanai 2018.gadā.
15. Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.69 82.§) 4.punktā un Ministru kabineta 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 35.§) 6.punktā nolemtajam – nodrošināt finansējuma pieaugumu valsts autoceļiem, palielināt finansējumu Satiksmes ministrijas budžeta programmā 23.00.00 "Valsts autoceļa fonds" 2018.gadam 25 616 453 EUR, 2019.gadam 25 616 453 EUR un 2020.gadam 37 285 510 EUR apmērā, ik gadu attiecīgi samazinot fiskālo telpu.
16. Atbalstīt Finanšu ministrijas priekšlikumu fiskālās telpas palielināšanai:
16.1. budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" finansējums 2019. un 2020.gadam paredzēts 3 000 000 EUR apmērā ik gadu;
16.2. samazinot izdevumus Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā" 2019.gadam 9 700 000 EUR un 2020.gadam 23 100 000 EUR apmērā, pieņemot, ka Apvienotā Karaliste 2019. un 2020.gadā pilnā apmērā sedz savas saistības attiecībā uz Eiropas Savienības budžetu;
16.3 samazinot izdevumus Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 2018.gadam 1 600 000 EUR apmērā, ņemot vērā faktiski nepieciešamo izdevumu apmēru aizsargāto lietotāju atbalstam;
16.4. samazinot izdevumus no Latvijas Olimpiskās komitejas valsts galvoto aizdevumu pārkreditēšanas ietaupītajiem līdzekļiem 2018.gadā 936 276 EUR apmērā un 2019.gadā 786 064 EUR apmērā Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīgās sporta budžeta apakšprogrammās. Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par minētā finansējuma sadalījumu pa programmām/apakšprogrammām.
17. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2017.gada 29.augustam atbilstoši šī protokollēmuma 16.4.apakšpunktā paredzētajam sagatavot attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 19.aprīļa rīkojumā Nr.196 "Par valsts budžeta ilgtermiņa saistību precizēšanu valsts galvoto reģionālo olimpisko centru projektu īstenošanai" un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
18. Saskaņā ar šī protokollēmuma 7. – 16.punktā noteikto Finanšu ministrijai precizēt ministriju maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu 2018., 2019. un 2020.gadam.
19. Finanšu ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā sniegt priekšlikumus finansējuma palielināšanai šī protokollēmuma 16.1.apakšpunktā minētajā programmā.
20. Atbalstīt, ka sakarā ar nodokļu reformas izsaukto īslaicīgo ieņēmumu samazinājumu pret scenāriju bez nodokļu reformas un negatīvo fiskālo telpu 2019. gadā, fiskālā nodrošinājuma rezerve 2019. gadā netiek veidota.
21. Palielināt pārējo pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu prognozi 2018.gadam 2 104 300 EUR, 2019.gadam 4 161 729 EUR un 2020.gadam 4 674 777 EUR apmērā.
22. Finanšu ministrijai veikt sarunas ar Latvijas Banku par iespējām 2018., 2019. un 2020.gadā saglabāt maksājumu valsts budžetā vismaz iepriekšējo gadu līmenī.
23. Palielināt minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2019.gadā (par 2018.gada pārskata gadu), to nosakot 85 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, attiecīgi palielinot ieņēmumu prognozi no ieņēmumiem no dividendēm (no valsts kapitāla izmantošanas) 2019.gadam 1 800 000 EUR un no uzņēmumu ienākuma nodokļa 2019.gadam 500 000 EUR apmērā.
24. Atbalstīt, ka Iekšlietu ministrijas prognozētais valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, pieaugums un valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar Valsts policijai piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem un naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, pieaugums pēc attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos pieņemšanas tiek novirzīts fiskālās telpas palielināšanai.
25. Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2017.gada 29.augusta sēdē informatīvo ziņojumu par risinājumiem elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes stabilizēšanai, nesamazinot valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu apjomu, kas novirzāms vispārējo izdevumu segšanai saskaņā ar Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2017.-2019.gadam, rezultātā nodrošinot, ka atbalsta pasākumi obligātās iepirkumu komponentes stabilizēšanai ir fiskāli neitrāli.
26. Labklājības ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju valsts speciālā budžeta izdevumu pieauguma ierobežošanai, sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2017.gada 29.augusta sēdē priekšlikumus izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā, vienlaikus izvērtējot iespēju ieviest mehānismu konstatēto pārkāpumu novēršanai.
27. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai.
28. Veselības ministrijai izvērtēt iespēju organizēt centralizētos iepirkumus zāļu iegādei valsts ārstniecības iestādēs.

TA-1769-IP _________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1777 ____________________________________

(N.Sakss, D.Reizniece-Ozola, M.Kučinskis)

TA-1770-IP _________________________________

(D.Reizniece-Ozola, K.Gerhards, Dz.Rasnačs, K.Šadurskis, I.Vanaga, J.Reirs, A.Čakša, E.Rinkēvičs, D.Melbārde, A.Ašeradens, B.Bāne, K.Gerhards, R.Kozlovskis, J.Dūklavs, U.Augulis, J.Platais, D.Ķezbere, I.Bičkovičs, L.Jurcēna, I.Piļāne, M.Kučinskis)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu un ministru izteiktos viedokļus un komentārus par prioritārajiem pasākumiem.
2. Finanšu ministrei organizēt valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupu un iesniegt priekšlikumus par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem izskatīšanai Ministru kabineta 2017.gada 31.augusta ārkārtas sēdē. Valdību veidojošās koalīcijas partijām dalībai darba grupā deleģēt 3 pārstāvjus no katras valdību veidojošās koalīcijas partijas. Finanšu ministrijai nodrošināt sekretariāta funkcijas.
3. Pieņemt zināšanai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Augstākās Tiesas (nodrošina arī Tieslietu padomes pārstāvību), Satversmes tiesas un Tiesībsarga biroja pārstāvju sniegto informāciju par neatkarīgo institūciju iesniegtajiem pieprasījumiem prioritārajiem pasākumiem.
4. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu atzīmēt, ka tieslietu ministram Dz.Rasnačam ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds:
"Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.pantu, iesniedzu savus papildu apsvērumus par 2017. gada 22.augusta sēdes darba kārtības 6.4.punktu (Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2018., 2019. un 2020.gadam"):
1. Par Tieslietu ministrijas iesniegto starpnozaru prioritāro pasākumu "Tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana", kura nodrošināšanai papildus nepieciešams finansējums 2018.gadam 597 274 EUR apmērā, 2019.gadam – 12 782 423 EUR apmērā, 2020.gadam – 27 484 831 EUR apmērā.
Tieslietu padome jau pirms vairāk nekā diviem gadiem vērsa valdības uzmanību, ka ir izveidojusies būtiska atšķirība starp valsts pārvaldes un tiesnešu, kā arī prokuroru atalgojumu, kā rezultātā starpība starp sākotnēji par līdzvērtīgām uzskatītām darba samaksām izpildvarā un tiesu varā nereti pārsniedz pat 50%. Vienlaikus Tieslietu padome aicināja likumdevēju un izpildvaru izvērtēt nepilnības atlīdzības sistēmā un novērst šo situāciju. Lai izvērtētu un rastu iespējamos risinājumus, Tieslietu ministrijā darbu uzsāka ekspertu grupa (sastāvā pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Tiesnešu biedrības, Administratīvo tiesnešu biedrības, Ģenerālprokuratūras). Ekspertu grupa konstatēja, ka, lai nodrošinātu ilgtermiņā efektīvu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu, nepieciešams īstenot šādus pamatprincipus:
1) atalgojums būtu jāatsaista no 12. mēnešalgu grupas maksimālā apmēra, vienlaikus saglabājot atalgojuma faktisko apmēru;
2) būtu jāatsakās no atalgojuma "sazobes" ar civildienesta ierēdņu atalgojumu;
3) atalgojuma noteikšanas formulai ir jābūt elastīgai (tādai, kas spēj pielāgoties izmaiņām valsts ekonomiskajā situācijā);
4) atalgojumam jābūt atbilstošam un vienlīdzīgam.
Lai nodrošinātu minēto pamatprincipu ieviešanu tiesnešu atlīdzības sistēmā, tika sagatavoti trīs risinājuma varianti. Visos variantos tiesneša mēnešalgu paredzēts noteikt, piesaistot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro, piemērojot attiecīgu koeficientu. Atšķirības starp minētajiem variantiem ir saistītas ar atšķirīgiem piemērotajiem koeficientiem, proti – 4,31, lai atalgojumu pietuvinātu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojuma līmenim 2014. gadā; 3,27, lai atalgojumu pietuvinātu izpildvaras iestāžu struktūrvienību vadītāju vidējai atlīdzībai 2014. gadā, izmantojot Tieslietu padomes iesniegtos datus; vai 2,997, lai atalgojumu pietuvinātu visu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu vadītāju vidējai atlīdzībai 2014. gadā, izmantojot Finanšu ministrijas datus.
Ekspertu izstrādātie risinājuma varianti tika prezentēti Tieslietu padomei, kas 2015. gada 31. augusta sēdē, apspriežot iesniegtos variantus un sēdē izteiktos viedokļus, nolēma atbalstīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša atalgojuma pietuvināšanu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojumam 2014. gadā, tiesnešu mēnešalgas aprēķinam piemērojot koeficientu 4,31 (1. risinājums), pārejot uz jauno atalgojuma sistēmu pakāpeniski 3 gadu laikā, sākot no 2017. gada – 70% apmērā; 2018. gadā – 85% apmērā; 2019. gadā – 100% apmērā.
Saskatot būtiskus riskus atbalsta iegūšanai vienlaicīgai tiesnešu (un prokuroru) un tiesu sistēmas darbinieku algu celšanai, es 2016. gada 8. februāra vēstulē Tieslietu padomei lūdzu tiesnešu un tiesas (un prokuratūras) darbinieku atalgojuma celšanas iespēju novērtēt kompleksi un aicināju lemt par alternatīva piedāvājuma atbalstīšanu. Jautājums par tiesu un prokuratūras darbinieku algu paaugstināšanas neatliekamību tika apspriests arī ar Augstāko tiesu, Satversmes tiesu, Ģenerālprokuratūru, Latvijas Tiesnešu biedrību, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību, Latvijas Prokuroru biedrību un Finanšu ministriju, vienojoties par nepieciešamību prioritāri rast iespēju esošās normatīvo aktu sistēmas ietvaros paaugstināt darbinieku mēnešalgas.
Ar Tieslietu padomes 2016. gada 15. februāra lēmumu tika nolemts atbalstīt nepieciešamību 2017.gada tiesu un prokuratūras budžetā kā prioritāru paredzēt finansējumu tiesu un prokuratūras darbinieku atalgojuma paaugstināšanu līdz maksimālajam apmēram esošā normatīvā regulējuma ietvaros. Vienlaikus norādu, ka Tieslietu padomē netika atcelts lēmums, kas tika pieņemts 2015. gada 31. augustā par atbalsta izteikšanu rajona (pilsētas) tiesneša atalgojuma pārskatīšanai, piemērojot tiesnešu mēnešalgas aprēķinam koeficientu 4,31 un pārejot uz jauno atalgojuma sistēmu pakāpeniski – trīs gadu laikā.
Lai izvērtētu budžeta iespējas, 2016. gada 13. aprīlī notika tikšanās ar Ministru prezidentu par tiesu un prokuratūras darbinieku, tiesnešu un prokuroru atalgojumu. Sarunā piedalījās Tieslietu padomes priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, tieslietu ministrs un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece, kā arī Tiesu administrācijas pārstāvis. Sarunā tika panākta vienošanās virzīt risinājumu atbilstoši ekspertu izstrādātajiem un Tieslietu padomes atbalstītajiem pamatprincipiem, paredzot pakāpenisku atalgojuma pieaugumu triju gadu laikā, piemērojot mēnešalgas noteikšanai koeficientu 3,27.
Norādu, ka Ministru kabinets 2016. gada 16. augusta sēdē (prot. Nr. 40 59. §) daļēji atbalstīja Tieslietu ministrijas jaunās politikas iniciatīvu "Tiesnešu atalgojuma palielināšana", kas paredzēja pakāpenisku tiesnešu un prokuroru algu palielinājumu trīs gadu periodā, proti, tika atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana 2018. gadā un turpmāk rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām, Satversmes tiesai un prokuratūrai, lai 2018. gadā izmaksājamā mēnešalga būtu 70 procentu apmērā no likumā noteiktās mēnešalgas un 2019. gadā un turpmāk Augstākajai tiesai, lai 2019. gadā izmaksājamā mēnešalga būtu 85 procentu apmērā no likumā noteiktās mēnešalgas.
Līdz ar to pašlaik ir izveidojusies situācija, ka likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam" ir iestrādāts finansējums tiesnešu atalgojuma palielināšanai visām iesaistītajām iestādēm tikai pirmajam posmam, bet Augstākajai tiesai arī otrajam posmam.
Papildus vēršu uzmanību, ka ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo 2016.gada vidējās darba samaksas apmēru - 859 EUR, papildus jau piešķirtajam finansējumam ir nepieciešams papildus finansējums arī 2018.gadā.
Informēju, ka 2016. gada 21. decembrī Satversmes tiesa pēc Tieslietu padomes pieteikuma ierosināja lietu "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6. viens prim panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam". Tieslietu padome pieteikumā norāda, ka Atlīdzības likums pieņemts 2009. gadā un tā mērķis esot bijis panākt līdzvērtīgu pieeju amata atlīdzības noteikšanā valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem. Citastarp tiesnešu amata atlīdzība esot tikusi pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram. Tomēr tiesnesim esot jānoteic tāds atalgojums, kas atbilstu tā statusam, funkcijām un atbildībai. Samērojot tiesneša amata atlīdzību ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja atlīdzību, nav ņemtas vērā atšķirības tiesneša un tiešās pārvaldes iestādes darbinieka statusā, funkcijās un atbildībā. Tieslietu padome uzskata, ka ar vairākiem grozījumiem Atlīdzības likumā valsts pārvaldes darbinieku faktiskais atalgojums esot paaugstinājies, bet tiesneša atalgojuma reālā vērtība viņa pilnvaru laikā – samazinājusies. Tādējādi esot izjaukta iepriekš Atlīdzības likumā iespējams pastāvējusī vienotā pieeja atalgojuma noteikšanā. Kā arī 2017. gada 2. maijā Satversmes tiesa pēc ģenerālprokuratūras pieteikuma ierosināja lietu "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.viens prim panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam". Pieteikumā norādīts uz analogiem atlīdzības sistēmas trūkumiem kā Tieslietu padomes pieteikumā.
Uzskatu, ka jautājums par tiesnešu un prokuroru atlīdzības palielināšanu nav atliekams, jo tas jau ir ticis skatīts Satversmes tiesā. Ar 2010. gada 18. janvāra un 22. jūnija Satversmes tiesas spriedumiem nepārprotami atzīts, ka pienācīga tiesnešu darba samaksa ietilpst Satversmes 83. pantā ietvertās tiesnešu neatkarības saturā. Savukārt neatkarīga tiesu vara ir viena no demokrātiskas un tiesiskas valsts garantijām. Kaut arī Satversme expressis verbis nenosaka tiesnešu atlīdzības lielumu, tomēr Satversmes 83. pantā ietvertā tiesu neatkarības principa saturā ietilpst prasība likumdevējam garantēt tiesneša finansiālo drošību. Tiesa secināja, ka jautājums par tiesnešu atlīdzības noteikšanu neietilpst tikai sociālo tiesību sfērā, kur likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, bet arī tādā jomā [tiesu varas neatkarības garantēšana], kur likumdevēja rīcības brīvībai ir stingrāki ierobežojumi. Konstatējot atlīdzības sistēmas trūkumus, likumdevējam ir pienākums tos nekavējoties novērst. Tieslietu ministrija pēdējos gados ir mērķtiecīgi virzījusi diskusijas un, apzinot esošās sistēmas trūkumus, meklējusi risinājumus tiesnešu un attiecīgi arī prokuroru atlīdzības sistēmas pilnveidei. Ievērojot minēto, izstrādāts un valdībā iesniegts nepieciešamo grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā projekts.
2. Par Tieslietu ministrijas prioritāro pasākumu "Valsts probācijas dienesta nodarbināto atlīdzības pieaugums", kura nodrošināšanai papildus nepieciešams finansējums 2018.gadam un turpmāk 1 131 450 EUR apmērā.
Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 4.pantu, VPD ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā. VPD ir kriminālsodu izpildes institūcija Latvijā, kas izpilda gandrīz 70% no Latvijā piemērotajiem kriminālsodiem, kā arī ar starpnieka palīdzību īsteno izlīgumu kriminālprocesā starp cietušo un likumpārkāpēju.
VPD nodarbināto atlīdzības jautājums jau vairākus gadus ir viens no prioritārajiem jautājumiem, ar ko cieši ir saistīta VPD darbinieku mainība. Turklāt pēdējos gados aizvien pieaug prasības probācijas darbinieku specifiskajām profesionālajām zināšanām un iemaņām, ko iespējams apgūt tikai speciālās mācībās un attīstīt vairāku gadu praktiskajā pieredzē - darbs ar dzimumnoziedzniekiem, smagus un sevišķi smagus vardarbīgu noziegumus izdarījušām personām. VPD piešķirtais finansējums 2017.gadam ir ļāvis paaugstināt nodarbināto amatalgas, taču joprojām nav izdevies izlīdzināt VPD nodarbināto amatalgas ar vidējo atalgojumu valsts iestādēs. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka starp VPD nodarbinātajiem pastāv būtiska diferenciācija pienākumu sarežģītībā atkarībā no kvalifikācijas (piem., darbinieki, kas strādā ar dzimumnoziedzniekiem un citiem augsta riska klientiem), bet diferenciācija amatalgā faktiski nepastāv. Jautājumu ir iespējams risināt, nosakot atšķirīgu amata grupu veidošanu VPD teritoriālajās struktūrvienībās, ko plānots īstenot ar 2018.gadu, taču šim nolūkam ir nepieciešams papildu finansējums. Iniciatīva ir ļoti svarīga arī tādēļ, lai preventīvi veidotu konstruktīvu dialogu ar Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrību, ņemot vērā tās definētās prioritātes kontekstā ar VPD kopējiem attīstības virzieniem un soda izpildes aktualitāšu tendencēm. VPD nodarbinātie, nodrošinot funkcijas, ir pakļauti psihoemocionālajiem riska faktoriem, kas saistīti ar valsts iekšējo/ārējo drošību un ir identiski arī citām tiesībsargājošām un sodu izpildes iestādēm.
Šo faktoru esamību ietekmē:
1) darbs, kas saistīts ar paaugstinātu emocionālo spriedzi (klienti - personas, kuras notiesātas par noziedzīgām darbībām, bieži vardarbīgas personas (slepkavas, dzimumnoziedznieki));
2) darba specifika, kas ir saistīta ar paaugstinātu risku un izaicinājumiem, kā rezultātā var saīsināties karjera;
3) darbs nakts stundās;
4) negatīvisms, ko saņem nodarbinātais ilgstošā laika posmā, jo strādā ar klientu personīgajām problēmām un to novēršanu, kā rezultātā darbiniekiem rodas veselības problēmas (psihosomatiskās saslimšanas, pavājināta imunitāte, paaugstinās slimojošo skaits starp nodarbinātajiem ar infekcijas slimībām un akūti respiratorām slimībām);
5) nepopulāru lēmumu pieņemšana (pienākumu noteikšana probācijas klientiem, jāsagatavo iesniegumi tiesai par nosacīta soda aizstāšanu ar brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un jāpārstāv VPD ar iesniegumu tiesā, nepopulāru lēmumu pieņemšana gadījumos, kad ir apdraudēti bērni u.c.);
6) drošības aspekti (draudi dzīvībai vai veselībai, klientu izteiktais apdraudējums vai mēģinājumi ietekmēt nodarbināto no klientu puses, fiziski aizskārumi);
7) profesionālās kapacitātes un personāla noturības problēmas, grūtības noturēt darbiniekus VPD (biežā kadru mainība);
8) darba efektivitātes pazemināšanās (profesionālo iemaņu zudums) nodarbinātajam ilgstoši strādājot VPD, ko veicina izdegšanas sindroms.
Vēršu uzmanību, ka jautājums par VPD nodarbināto atalgojuma palielināšanu ir aktualizēts sarunās ar Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrību (turpmāk – LPDA). Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 275 ''Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai'' 86.2.punktu Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs H.A.Meri Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē aktualizēja jautājumu par būtisku VPD nodarbināto atalgojuma palielināšanu ar 2018.gadu. Pamatojoties uz valdības deklarācijā un valdības rīcības plānā noteikto LPDA ir tikusies ar koalīcijas partiju pārstāvjiem, Labklājības ministru J.Reiru un Tieslietu ministru Dz. Rasnaču, kā arī Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru E.Putru, lai skaidrotu VPD darba apjoma pieaugumu un to, ka VPD ir lielākā sodu izpildes iestāde Latvijā (izpilda 70% no piemērotiem kriminālsodiem) un konceptuāli vienojusies, ka tiks atbalstīts valdības rīcības plānā 86.2. punktā noteiktais, kas attiecas uz VPD.
Līdz ar to uzskatu, ka sabiedrības un valsts drošības nodrošināšanai, atlīdzības palielinājums darbiniekiem, kuri ikdienā rūpējas, lai kriminālnoziedznieki neapdraudētu līdzcilvēku dzīvību, dzimumneaizskaramību, veselību un īpašumu, ir prioritārs un nav atliekams.".

TA-1787-IP _________________________________

(Dz.Rasnačs, R.Kronbergs, J.Reirs, K.Šadurskis, A.Ašeradens, D.Reizniece-Ozola, D.Melbārde, R.Kozlovskis, M.Kučinskis)

TA-1707 ____________________________________

(I.Gailīte, R.Kronbergs, M.Kučinskis)

TA-306 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1154 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1563 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1644 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1588 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1240 ____________________________________

(M.Kučinskis)

TA-1744 ____________________________________

(M.Kučinskis)