|
7.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē Valsts kanceleja izsludināja noteikumu projektu „Kārtība, kādā tiek akreditēti žurnālisti vai citi masu informācijas līdzekļu pārstāvji akreditētājinstitūcijā”.
Valsts Kanceleja sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Saeimas Kanceleju un Valsts prezidenta Kanceleju izstrādājusi noteikumu projektu atbilstoši 2006.gada 15.jūnija likuma „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 26.panta trešajā daļā Ministru kabinetam dotajam uzdevumam. Līdz šim darbojās atšķirīga kārtība masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditācijai dažādās valsts pārvaldes iestādēs (Valsts prezidenta Kancelejā, Saeimas Kancelejā, Ministru kabinetā un Ārlietu ministrijā).
Sagatavotais noteikumu projekts neparedz būtiskas izmaiņas esošās akreditācijas kārtībā mediju pārstāvjiem, bet apkopojot dažādo valsts pārvaldes institūciju pieredzi, izstrādāts vienots modelis visām valsts pārvaldes institūcijām.
Noteikumu projekts paredz noteikt akreditācijas veidus un termiņus, uz kādiem piešķir akreditāciju, kā arī akreditēšanas kārtību un gadījumus, kad akreditāciju var apturēt vai anulēt Latvijas Republikas vai ārvalstu masu informācijas līdzekļu žurnālistiem un citiem pārstāvjiem. Ārvalstu masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditāciju, tāpat kā līdz šim, veiks Ārlietu ministrija.
Paredzēts noteikt, ka masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem pastāvīgā akreditācija tiek noteikta, izsniedzot akreditācijas kartes laika posmam no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Paredzēta arī termiņa akreditācija (līdz trīs mēnešiem), izsniedzot akreditācijas kartes tiem pārstāvjiem, kuri nestrādā akreditētājinstitūcijā pastāvīgi un kuriem tā nepieciešama uz laiku, gatavojot ar akreditētājinstitūcijas tematiku saistītus materiālus. Projekts paredz noteikt vienreizējo akreditāciju un speciālo akreditāciju, izsniedzot akreditācijas karti, kurā norādītas konkrētas vizītes, svinīgās sēdes un citi oficiāli pasākumi.
Jautājumu par masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditāciju, akreditētājinstitūcijā izlemj, saņemot attiecīga masu informācijas līdzekļa vadītāja rakstveida iesniegumu, kurā pamatota akreditācijas nepieciešamība. Lai saņemtu akreditāciju, nepieciešams aizpildīt Latvijas Republikas masu informācijas līdzekļu pārstāvju anketu vai ārvalstu masu informācijas līdzekļu pastāvīgo pārstāvju anketu.
Projekts paredz noteikt, ka akreditētājinstitūcija, izvērtējot konkrētos apstākļus, var apturēt akreditāciju, ja pret pārstāvi ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar žurnālista vai cita pārstāvja profesionālo darbību.
Akreditētājinstitūcija anulē akreditāciju, ja saņemts masu informācijas līdzekļa vadītāja lūgums anulēt tā pārstāvim akreditāciju vai akreditēta persona pārtrauc darba attiecības ar masu informācijas līdzekli, kurš lūdzis akreditāciju, kā arī citi gadījumi.
Akreditētājinstitūcija var anulēt akreditāciju, ja akreditētā persona neievēro vai traucē nepieciešamos drošības pasākumus akreditētājinstitūcijā, apzināti publicē vai izplata neprecīzu vai nepatiesu informāciju par akreditētājinstitūcijas darbu.
Noteikumu projekts attiecināms uz masu informācijas līdzekļu akreditāciju Valsts prezidenta Kancelejā, Saeimas Kancelejā, Ministru kabinetā, Ārlietu ministrijā, kā arī citās valsts pārvaldes institūcijās.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Aizsardzības ministrijā, Ārlietu ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Finanšu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Labklājības ministrijā, Tieslietu ministrijā, īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālā Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts prezidenta Kancelejā un Saeimas Kancelejā.
|
