|
Iveta Ķelpe, ES projektu eksperte
Nesen Latviju pāršalca ziņa, ka Eiropas Savienībā (ES) atļaus audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu. Ik pa brīdim atskan runas par to, ka Eiropa mudina pāriet uz zaļākiem un videi draudzīgākiem enerģijas veidiem. Ko tad vides jomā iesaka vai nosaka ES? Un cik mūsu pašu ziņā ir veidot un noteikt? Šis raksts sniedz ieskatu par to, kā Latvijas iedzīvotāji, kas apvienojušies biedrībās un nodibinājumos, izmantojot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, īsteno un iedzīvina savas idejas dažādos Latvijas novados, lai saglabātu sava novada, pilsētas un valsts dabas skaistumu un resursus. Rakstā minēti atsevišķi piemēri, kas ir gan kā informācijas un praktisku padomu avots, gan arī kā idejas līdzīgiem projektiem, kurus varētu pieteikt ES finansējumam nākotnē.
Brīvs no ĢMO – tiesības uz izvēli
„Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) un pārtika” – šā gada janvārī šie termini izskanēja visā Latvijā, jo ES ministri atļāva tās teritorijā audzēt jaunu ģenētiski modificētu kukurūzas šķirni – ASV kompānijas „Pioneer” izstrādāto TC1507.
Vieni parausta par to plecus: „Ko tur daudz uztraukties?! Pateicoties augu un dzīvnieku ģenētiskai modifikācijai, pārtika kļūstot lētāka, jo ātrāk un labāk aug, tai ir lielākas ražas un masas pieaugums. Iebildumi esot tiem, kas nepieņem zinātnes progresu.” Savukārt citi ir kategoriski pret šādu augu un dzīvnieku audzēšanu un lietošanu pārtikā. Pretinieki min argumentus, ka pārtika kopumā nebūt nepaliekot lētāka, tās audzētāji kļūstot atkarīgi no ģenētiski modificētās sēklas ražotājiem, tiek iznīcināta dabiskā sugu daudzveidība un neviens nevar pateikt, kāda būs ilgtermiņa ietekme uz cilvēka veselību – varbūt tā neparādās pirmajā paaudzē, bet izpaudīsies bērniem vai mazbērniem. Proti, eksperimenti notiekot reālā dzīvē ar reāliem cilvēkiem, un paši ĢMO audzētāji savu produkciju nelietojot.
Kuriem ir taisnība, un kā ir patiesībā? Atbildi var sniegt zinātniski precīzi apkopota un analizēta informācija. Līdz tam brīdim – tā ir mūsu katra izvēle, vai audzēt un lietot ģenētiski modificētu pārtiku.
Jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem kopumā ir negatīva attieksme šajos jautājumos. Jau 2010. gadā veiktajā Eurobarometer Nr. 73.1 aptaujā par biotehnoloģijām 80% Latvijā aptaujāto pauda viedokli, ka ģenētiski modificēta pārtika nav laba nedz sev, nedz ģimenei, un 82% – ka ģenētiski modificēta pārtika nav droša nākamajām paaudzēm. Kopumā veselības un vides apsvērumu dēļ ĢMO audzēšana 28 ES valstīs tiek uzlūkota piesardzīgi. Paužot Latvijas viedokli, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Briselē stingri iestājās pret ģenētiski modificētas kukurūzas sēklu ielaišanu ES tirgū: „Latvija ir ieinteresēta saglabāt no ģenētiski modificētiem kultūraugiem brīvu zemi, tādējādi paužot Latvijas sabiedrības negatīvo nostāju pret atļauju izplatīt ģenētiski modificētus organismus tirgū.”
Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums. Tas nosaka, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar iedzīvotāju priekšlikumiem var aizliegt ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā. Patlaban gandrīz visas Latvijas pašvaldības ir noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai to administratīvajā teritorijā. Šīs tiesības no 109 Latvijas novadiem vēl nav izmantojuši četri, bet divi ir aizlieguma noteikšanas procesā. Lai valstī nodrošinātu neatkarīgu un objektīvu ĢMO aprites riska novērtēšanas sistēmu, no šā gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā. Jaunie grozījumi cita starpā noteic, ka turpmāk Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori drīkstēs pieņemt lēmumu par ĢM kultūraugu sējumu vai stādījumu iznīcināšanu, kā arī piespiedu kārtā tos iznīcināt, ja īpašnieks pats to noteiktā termiņā nebūs izdarījis.
Tiktāl par to, kā mūs no ĢMO sargā likumi. Taču savu viedokli „pret” aktīvi pauž arī Latvijas iedzīvotāji, turklāt, izmantojot Eiropas Sociālā fonda finansējumu. Biedrība „Zemes draugi” attīstījusi jaunu publisko pakalpojumu „Brīvs no ĢMO” (www.brivsnogmo.lv). Lai veicinātu izpratni par ģenētiski modificētu produktu ietekmi un piedāvātu risinājumus, izstrādāts pētījums par ĢMO nesaturošas lopbarības audzēšanu, pierādot, ka tas ir ekonomiski izdevīgi. Projekta laikā izstrādātas vadlīnijas brīvprātīgās sertificēšanās programmai „Brīvs no ĢMO”, un uzņēmēji, lauksaimnieki vai organizācijas, kas atbalsta kustības principus, var pievienoties, tā parādot, piemēram, savas produkcijas kvalitāti. Arī tas var kļūt par konkurētspējīga produkta iezīmi, jo 76% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (Eurobarometer, Nr. 389, 2012. g.) norādījuši, ka pārtikas kvalitāte ir svarīga. Vidējais ES rādītājs ir 65%. Tas nozīmē, ka šādiem produktiem ir nākotne ne tikai Latvijas tirgū, bet ārpus tā, jo arī citās ES dalībvalstīs kopumā attieksme pret ģenētiski modificētu pārtiku ir vai nu piesardzīga, vai noraidoša.
Dzīvnieku policija – cilvēku un dzīvnieku drošībai
 Dzīvnieku policija nenozīmē speciāli apmācītus policijas suņus, kas var būt pirmās asociācijas, dzirdot šo vārdu savienojumu. Stāsts ir par attiecībām, atbildību un aktivitātēm, kurās var iesaistīties ikviens, kam rūp droša un sakārtota vide, kurā sadzīvo cilvēki un dzīvnieki – mīluļi vai tie, kuri dažādu iemeslu dēļ kļuvuši par klaiņojošiem dzīvniekiem. Diemžēl ik pa brīdim izskan ziņas vai stāsti par briesmīgiem gadījumiem tepat, mūsu pašu novados, par to, kā klaiņojoši suņi uzbrukuši cilvēkiem vai nodarījuši postījumus kāda zemnieka sētā.
„Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām” – šī Antuāna de Sent Ekziperī frāze ļoti precīzi raksturo projekta un portāla www.dzivniekupolicija.lv ideju un aktivitātes, saņemot finansējumu no Eiropas Sociāla fonda. „Dzīvnieku policijas” portāla sludinājumu sadaļa popularitātes ziņā pārspēj pat sludinājumu portālu ss.lv, ar gandarījumu konstatē projekta īstenotāji biedrība „Dzīvnieku pansija „Ulubule””. Tam ir vairāki izskaidrojumi – racionāli un emocionāli, lai gan nodalīt prātu un jūtas attiecībās ar dzīvniekiem ne vienmēr izdodas.
Runājot par racionāliem iemesliem – portāls aptver visu Latviju, sniedzot informāciju par reģistrētajām dzīvnieku patversmēm un to kontaktiem. Ieskatoties portālā, var atrast padomus rīcībai, ja dzīvnieks pazudis vai atrasts, cietis satiksmes negadījumā, konstatēta cietsirdība pret dzīvnieku vai pamanīts klaiņojošs dzīvnieks. Projekta laikā atbalstītas 14 dzīvnieku aizsardzības organizācijas un 9 dzīvnieku patversmes. Dzīvnieku aizsardzības organizācijām tiek piedāvāta iespēja izveidot savu profilu portālā. Tādi jau izveidoti šādām dzīvnieku patversmēm dažādos novados: Alūksnē dzīvnieku patversmei „Astes un Ūsas”, Valmierā un Rīgā dzīvnieku aizsardzības biedrībai „Trīnīte”, Valmierā dzīvnieku patversmei „Valmieras namsaimnieks”, Jēkabpilī dzīvnieku patversmei „Jēkabpils pakalpojumi”, Ķekavas novadā un Rēzeknes novadā dzīvnieku patversmēm „Mežavairogi” un dzīvnieku patversmei „Mellers” Slokā.
Runājot par emocijām – tās vislabāk atspoguļo sadaļas „Sludinājumi” apakšsadaļa „Laimīgie”, kur lasāmi stāsti par dzīvniekiem, kas atraduši saimnieku, vai saimniekiem, kas atraduši pazudušo mājas mīluli. Šajā sadaļā projekta īstenotāji iesaka ieskatīties garastāvokļa uzlabošanai. Tāpat arī te iespējams ievietot sludinājumus par atrastiem, pazudušiem vai klaiņojošiem dzīvniekiem. Ja suns vai kaķis pazudis, saimnieki var izmantot portāla sniegtās iespējas, lai pēc iespējas ātrāk dzīvnieku atrastu. Turklāt sludinājumu lapu var izdrukāt izvietošanai tuvākā apkārtnē.
Vēl viens jautājums, kuram projektā tika veltīta uzmanība, ir mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija. Ik pa brīdim no dažādiem Latvijas novadiem atskan ziņojumi par klaiņojošo mājas dzīvnieku nodarītiem kaitējumiem lauksaimniekiem, dabai vai pat uzbrukumiem cilvēkiem. Virkne nevalstisko organizāciju iesniegušas Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vēstuli, aicinot pēc būtības grozīt Ministru kabineta noteikumus „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”. Problēmas būtība – nereģistrētiem, klaiņojošiem mājas dzīvniekiem ir grūti vai pat neiespējami noteikt saimnieku. Nevalstiskās organizācijas aicina, lai dzīvnieku identificēšana tiktu nodrošināta, izmantojot valsts vai ES fondu līdzekļus, bet visus turpmākos maksājumus uzņemtos dzīvnieka īpašnieks, nevis tie tiek segti no visu nodokļu maksātāju līdzekļiem, kā tas ir pašreiz. Ilze Džonsone, biedrības „Dzīvnieku pansija „Ulubele”” valdes locekle: „Bieži vien mēs līdzekļus investējam seku, nevis cēloņu novēršanā. Tieši tāpēc mūsu iniciatīva par mājdzīvnieku reģistrēšanu ir īpaši nozīmīga, jo tā sakārto sistēmu, cīnās ar cēloņiem, nevis sekām.” Biedrība ir iesaistīta ministriju darba grupās, kas izstrādā attiecīgos normatīvos aktus, to rezultāti gaidāmi 2014. gada otrajā pusē.
Projekta īstenotāji ir apņēmības pilni darbu turpināt, sakot, ka pēc pieciem gadiem Latvijas valsts 100. gadadienā, cerams, dzīvnieku patversmes būs pustukšas, tiks izmantoti „čipi”, lai dzīvniekus tik viegli un bez jebkādas atbildības nevarētu izmest uz ielas, un mēs dzīvosim drošā un sakārtotā vidē.
Zivis sargā makšķernieki
 Kamēr zinātnieki pēta, vai zivis runā, tikmēr stāstus par „nu, tā-ā-ādu lomu!!!” stāsta makšķernieki. Diemžēl pienācis laiks ne tikai stāstīt, bet arī sargāt zivis – tiem pašiem makšķerniekiem. Lai gan Latvija ir upēm un ezeriem bagāta zeme, dažādu faktoru ietekmē – maluzvejniecība, ūdenstilpju aizaugšana, piesārņojuma palielināšanās, klimata pārmaiņas, faktiska ūdens objektu neapsaimniekošana u. c. – Latvijas ūdeņos zivju resursi kļūst arvien nabadzīgāki. Turklāt, ja atsevišķiem darboņiem ienāk prātā nodarboties ar rūpniecisko (lielos apmēros) zvejniecību nelegāli, tad, izrādās, pat eksistējošie sodi viņus neattur šādus pārkāpumus izdarīt atkārtoti. Runa ir nevis par to, ka kāds makšķerē vai spiningo, bet gan par nelikumīgu zvejniecību ar pat pusotra kilometra garuma tīkliem, pat neņemot vērā zivju saudzēšanas periodus. Piemēram, pagājušā gada nogalē policija un Valsts vides dienesta inspektori Babītes ezerā atkārtoti aizturēja malu zvejniekus, kas atzina, ka zivis tiek zvejotas tirgošanai. Kopumā bija izlikti 27 tīkli 1200 metru garumā un zivju resursiem nodarīti kaitējumi vairāk nekā 5000 eiro. Tas ir tikai viens gadījums no daudziem.
Valsts un pašvaldības policijas un vides inspektori atzīst, ka ar viņu cilvēkresursiem nav pietiekami, jo malu zvejnieki „nav ar pliku roku ņemami” un savus nodarījumus veic atkārtoti un izdomā jaunus veidus. Tāpēc svarīgs ir iedzīvotāju atbalsts, kaut vai savlaicīgi ziņojot. Un kam tad visvairāk rūp zivis, ja ne makšķerniekiem?! Tāpēc, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību zivju resursu aizsardzībā un saglabāšanā, biedrība „Latvijas Makšķernieku asociācija” pieteica projektu Eiropas Sociālā fonda finansējumam. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu biedrība izstrādāja mācību programmu un piedāvāja apmācības cilvēkiem, kas vēlējās kļūt par valsts vai pašvaldības pilnvarotajiem sabiedriskajiem vides inspektoriem. Šāda iespēja pašvaldību pilnvarotajiem vides inspektoriem vai tiem, kas vēlējās par tādiem kļūt, tika radīta pirmo reizi. Turklāt ikvienam interesentam zināšanu papildināšanai ir pieejama „Sabiedriskā vides inspektora rokasgrāmata zivju resursu aizsardzības un uzraudzības jomā”.
Projekta lielākais ieguvums ir pieaugusī sabiedrības ieinteresētība un līdzdalība, jo, piemēram, savlaicīga zivju atbrīvošana no nelikumīgajiem zivju tīkliem bieži vien ir iespējama, tikai pateicoties dažādu cilvēku sniegtajai informācijai par novērotajiem pārkāpumiem. Šobrīd par novērotajiem pārkāpumiem asociācijas Mobilajai grupai regulāri ziņo ap 60 cilvēkiem. Īpaši daudz par informācijas sniedzējiem kļuvuši jaunieši, kas rada cerību nākotnei. Tas devis iespēju savlaicīgāk un mērķtiecīgāk novērst pārkāpumu sekas, tai skaitā veicot preventīvus pasākumus. Sniegtā informācija ļauj asociācijas Mobilās grupas dalībniekiem daudz operatīvāk un mērķtiecīgāk īstenot reidus, kuru laikā ūdenstilpnes tiek atbrīvotas no nelikumīgiem zivju ieguves rīkiem un dzīvās zivis tiek atlaistas atpakaļ.
Latvijas Makšķernieku asociācija turpina darbu, lai palielinātu izpratni par Latvijas dabas vērtībām un to saglabāšanas nozīmību, vienlaicīgi veicinot sabiedrības līdzdalību šajā procesā. Asociācijas tīmekļa vietnē ierakstīts „Dabu mēs neesam saņēmuši mantojumā no senčiem, bet gan aizņēmušies no mūsu bērniem!”. Varbūt mums sev to vajadzētu ik pa brīdim atgādināt, un ne tikai attiecībā uz zivīm.
Ar elektromobiļiem pa Zemgali
Tie, kas skatās TV raidījumu „Gāzi grīdā”, varbūt atcerēsies britu amizanto elektromobiļu testa braucienu. Viss bija labi, līdz brīdim, kad pienāca laiks uzlādēt elektromobiļa bateriju... Tam sekoja pagarinātāju vilkšana uz kafejnīcu, un ne tikai.
Taču tas nav tikai tāds britu jociņš. Ņemot vērā pieaugošās degvielas cenas, auto ražotāji ļoti aktīvi veido gan hibrīdautomobiļu modeļus, gan arī elektromobiļu versijas. Tas liek aizdomāties, ka nākotnes vīzija, kad pārvietosimies ar elektromobiļiem, var kļūt par realitāti. Ja padomājam, cik ātri savu uzvaras gājienu uzsāka dažādas tehnoloģijas pagājušajā un šajā gadsimtā, kas pašreiz liekas pašsaprotamas, tad elektromobiļi varbūt nemaz nav „aiz kalniem”. Tāpēc jautājums „Kur te tuvumā ir kāda rozete?” varētu kļūt ļoti aktuāls daudziem autobraucējiem.
Zemgale aktīvi sākusi gatavoties elektromobiļu uzņemšanas infrastruktūras izveides izpētei un sagatavošanai. Biedrība Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra” (ZREA) īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu, lai veicinātu elektromobilitātes attīstību Zemgalē, paredzot bateriju elektromobiļu popularizēšanu un to uzlādes infrastruktūras izveidi.
Projekta laikā uzsākta Zemgales reģiona pašvaldību rīcībā esošā autotransporta veidu un to izmantošanas izpēte, lai sniegtu priekšlikumus par iespējamo bateriju elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidi un ģeogrāfisko izvietojumu Zemgalē un lai ieteiktu esošā autotransporta aizstāšanu ar bateriju elektromobiļiem. Tāpat ir veikta Zemgales reģiona pašvaldību, iestāžu un organizāciju aptauja, izdarīti pirmie secinājumi un notiek gala ziņojuma izstrāde.
Iedzīvotājus, un īpaši tos, kas būs elektromobiļu īpašnieki, var priecēt fakts, ka jau ir izveidots un joprojām tiek papildināts sadarbības tīkls, tajā iekļaujot publiskās iestādes, ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu sniedzējus no Zemgales un Kurzemes. ZREA eksperti informē šī tīkla dalībniekus par iespējām izveidot elektrotransporta uzlādes pakalpojumu jebkurā uzņēmumā un iestādē bez papildu vai lieliem finanšu ieguldījumiem. Pēc sadarbības tīkla dalībnieku izglītošanas par tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar elektrotransporta uzlādi, tie tiks aicināti reģistrēties iekļaušanai ZREA izstrādātajā interneta Zemgales kartē. Tajā tiks norādīta to uzņēmumu un iestāžu, kas piedāvās elektrotransporta uzlādi, kontaktinformācija un atrašanās vieta, tādējādi popularizējot tos sabiedrībai kā zaļi domājošus un piesaistot papildu klientus. Turklāt – šīs kartes informācija tiks pārnesta kopējā Latvijas kartē un atsevišķu kompāniju navigācijas ierīcēs.
Iespējams, jau pēc dažiem gadiem brauksim pa Zemgali – Latvijas maizes klēti, ar tās skaisto dabu, muižām un pilīm – klusā elektromobilī, paskatīsimies savā viedtālrunī, kur var paēst pusdienas vai vakariņas un pie reizes uzlādēt bateriju. Pagājušā gada starptautiskajā pētījumā par ātrāko internetu Latvija ierindota ceturtajā vietā pasaulē. Pētījuma veicēji atzina, ka tas ir pārsteigums. “Mazs cinītis gāž lielu vezumu”, vēsta latviešu tautas sakāmvārds, un, iespējams, pamazām briest pārsteigums arī elektromobiļu jomā.
Uzziņai
Šie ir atsevišķi piemēri no Eiropas Sociālajam fondam (ESF) 2007.-2013.gada plānošanas periodā pieteiktajiem projektiem, kas īstenoti vides un dzīvnieku aizsardzības jomā. Projektus īstenoja biedrības un nodibinājumi, kas vēlējās uzlabot to spējas piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos valsts vai pašvaldības līmenī, kā arī vēlējās pilnveidot pakalpojumus, ko tās spēj sniegt saviem biedriem vai iedzīvotājiem. Šo projektu īstenošanu administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu. Visi ESF aktivitātē „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” vides un dzīvnieku aizsardzības jomā īstenotie projekti:
|
