|
Kas ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē?
Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES zināmā mērā ietekmēt ES dienaskārtību un vadīt tās darbu. Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisināsies 2015.gada pirmajā pusgadā.
Prezidentūra organizē un vada ES Padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. Dažādu sanāksmju un citu pasākumu skaits pusgada laikā var būt pat ap 2000. Prezidentūras uzdevums ir būt godīgam un neitrālam sarunu starpniekam.
Tāpat prezidentūras uzdevums ir veikt koordinācijas funkcijas ES Padomē, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.
Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija kļuva par daļu no ES lēmumu pieņemšanas procesa - uzņemoties prezidējošās valsts funkcijas, Latvija apliecinās savu atbildību un gatavību visaugstākajā līmenī iesaistīties ES pārvaldībā. Infografika, kurā plašāk par Latvijas prezidentūru.
Kādi ir Valsts kancelejas galvenie jautājumi prezidentūras laikā??
Valsts kanceleja ir Eiropas Publiskās administrācijas tīkla (EUPAN) dalībnieks.
EUPAN misija ir uzlabot Eiropas valsts pārvalžu sniegumu, konkurētspēju un kvalitāti, attīstot jaunus rīkus un metodes valsts pārvaldes jomā, kas balstās uz dalībnieku viedokļu, pieredzes un labās prakses apmaiņu. Plašāka informācija par EUPAN darbību pieejama tīmekļa vietnē.
EUPAN biedri ir par valsts pārvaldes jautājumiem atbildīgo institūciju pārstāvji no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Norvēģijas, Turcijas, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas un Eiropas Valsts pārvaldes institūta (EIPA) .
Valsts kanceleja darbojas EUPAN nodibinātajās pastāvīgajās ekspertu darba grupās - Inovatīvu publisko pakalpojumu darba grupā (IPSG) un Cilvēkresursu vadības grupā (HRWG).
IPSG misija ir sniegt ieguldījumu Eiropas publisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanā, attīstot rīkus un daloties ar labo praksi. Galvenais mērķis ir ieviest kvalitātes vadību un nodrošināt uz klientu orientētas valsts pārvaldes.
HRWG ir interešu grupa dalībvalstu labās prakses un viedokļu apmaiņai cilvēkresursu vadības un stratēģisko jautājumu jomā, veicinot valsts pārvalžu reformas un pārmaiņas.
Gatavojoties prezidentūrai, Latvija kopā ar Itāliju un Luksemburgu definēs prioritātes un sasniedzamos mērķus laika posmam no 2014.gada jūlija līdz 2015.gada decembrim. Latvijas prezidentūras laikā Valsts kancelejai būs jāuzņemas darba grupu vadīšana, nodrošinot kopīgi definēto mērķu sasniegšanu.
Latvijas valsts pārvaldei jau šobrīd kā EUPAN dalībniekam ir iespēja mācīties no citām dalībvalstīm un paaugstināt valsts pārvaldes darba sniegumu, kā arī dalīties ar labajiem piemēriem Eiropas Savienības līmenī. Savukārt Latvijas prezidentūra būs lieliska iespēja tieši iesaistīties Eiropas Savienības pārvaldībā un darba kārtības noteikšanā, uzņemoties atbildību par valsts pārvalžu snieguma uzlabošanu.
Kādas šobrīd prezidējošās valsts prioritātes?
Lietuva ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošajā valsts 2013.gada otrajā pusē. Lietuva par prezidentūras mērķi izvirzījusi uzticamu, uz attīstību vērstu un atvērtu Eiropu (credible, growing and open Europe). Prezidentūras prioritāšu lokā ir ES tirgus nostiprināšana, Eiropas attīstības un konkurētspējas sekmēšana, infrastruktūras aizsardzība un kiberdrošība, kā arī nodarbinātības iespēju uzlabošana, īpaši akcentējot jauniešu bezdarba problēmu un sociālās aizsardzības nozīmi. Lietuvas amatpersonas norāda, ka Lietuvas prioritārais uzdevums ir censties panākt pēc iespējas ciešāku ES dalībvalstu sadarbību ar Austrumu partnervalstīm.
EUPAN prioritāte laika posmam no 2013.gada janvāra līdz 2014.gada jūnijam (Īrijas, Lietuvas un Grieķijas prezidentūra) ir: "Nodrošināt iedzīvotājiem elastīgāku, profesionālāku un atbildīgāku valsts pārvaldi".
Lietuvas prezidentūras laikā EUPAN ir izvirzītas šādas tēmas:
- Valsts pārvaldes reformas – kādi ir rezultāti, kā tie tiek mērīti un vai ir sasniegti plānotie mērķi? Kādas ir valsts pārvaldes attīstības tendences?
- Personāla motivēšana un iesaistīšana pārmaiņu laikā. Profesionāla personāla nodrošināšana.
- Atklāta valsts pārvalde – e-pārvalde, sociālo mediju izmantošana, sadarbība valsts pārvaldē.
Lietuvas prezidentūra 2013.gada oktobrī organizēs 7.Eiropas Kvalitātes konferenci „Tuvāk atbildīgai valsts pārvaldei”, kur tiks diskutēts par iespēju nodrošināt atklātāku valsts pārvaldi, pilsoņu aktīvu iesaistīšanu, sadarbību ar sociālajiem partneriem, efektīvu un gudru resursu izlietošanu, kā arī valsts pārvaldes un ierēdņu atbildību.
Lietuvas prezidentūras laikā aktualizētie jautājumi un ierosinājumi reformām ir būtisks ieguvums Latvijas valsts pārvaldei, lai padarītu to elastīgāku, profesionālāku un atbildīgāku. Latvijai ir svarīga arī līdzšinējo prezidentūru – Īrijas, Lietuvas un Grieķijas – pieredze, lai 2015.gada pirmajā pusē nodrošinātu veiksmīgu Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
Kontakti: ES jautājumu koordinatoru un komunikatoru kontakti
ES jautājumu koordinators Valsts kancelejā: Baiba Medvecka, baiba.medvecka@mk.gov.lv; 67082907
ES jautājumu komunikācija Valsts kancelejā: Laine Kučinska, laine.kucinska@mk.gov.lv; 67082905
|
