|
1. Juridiskā tehnikas jautājumi:
1.1. un/vai lietojums normatīvo aktu tekstā
Normatīva aktu projektos nereti tiek lietots un/ vai, ņemot vērā to, ka šāda saikļu lietošanas nav korekti, tad rodas jautājums, vai saiklis „vai” sevī ietver arī saikli „un”.
Piemērs:
Alkohola (etanola) noteikšanu veic, izmantojot elpas testu un/vai asins analīzes. Alkoholu (etanolu) uzskata par dopinga vielu, ja tā koncentrācija asinīs pārsniedz 0,1 promili (0,10 g/L).
Šajā piemērā saikļi „un” un „vai” tik lietoti caur šķērssvītru. Jautājums – vai tas ir pareizi no juridiskās tehnikas viedokļa? Iespējamie risinājuma varianti:
1. Alkohola (etanola) noteikšanu veic, izmantojot elpas testu vai asins analīzes. Alkoholu (etanolu) uzskata par dopinga vielu, ja tā koncentrācija asinīs pārsniedz 0,1 promili (0,10 g/L).
2. Alkohola (etanola) noteikšanu veic, izmantojot elpas testu un asins analīzes. Alkoholu (etanolu) uzskata par dopinga vielu, ja tā koncentrācija asinīs pārsniedz 0,1 promili (0,10 g/L).
3. Alkohola (etanola) noteikšanu veic, izmantojot elpas testu vai asins analīzes, vai izmantojot elpas testu un asins analīzes. Alkoholu (etanolu) uzskata par dopinga vielu, ja tā koncentrācija asinīs pārsniedz 0,1 promili (0,10 g/L).
Ja salīdzina šos piedāvātos variantus, tad pirmajā gadījumā pastāv izvēles iespēja izvēlēties vienu no diviem analīžu veidiem, otrai variants izvēli nepieļauj, savukārt trešais variants pieļauj, ka tiek veiktas abas analīzes, kā arī dod izvēles tiesības. Taču problēmas rodas, ja teikumā ir vairākkārtēji lietoti saikļi „un/vai”.
Piemēri.
Ja ir iesaistītas Eiropas Savienības dalībvalstis un/vai trešās valstis, vai Eiropas Komisijai un/vai citām iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir nosūtīts ziņojums saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulas Nr. 1681/94 4.pantu:
"Ražotājvalsts" ir jebkurš Organizācijas loceklis, kurš atrodas starp dienvidu tropu loku un ziemeļu tropu loku un kuram ir tropu mežu resursi, un/vai tropu kokmateriālu neto eksportētājs, ņemot vērā daudzumu, kas ir minēts A pielikumā, un kurš kļūst par šā nolīguma pusi, vai jebkura valsts, kurai ir tropu mežu resursi, un/vai tropu kokmateriālu neto eksportētājs, ņemot vērā daudzumu, kas nav minēts A pielikumā, un kurš kļūst par šā nolīguma pusi un kuru Padome ar minētā locekļa piekrišanu pasludina par ražotājvalsti;
Jautājums - kā rīkoties šādos gadījumos, lai konkrētā norma būtu korekta, tajā pašā laikā, labi saprotama katram tās lietotājam.
1.2. par norādi uz likuma un tā grozījumu publikācijām periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs" vai norādi uz noteikumu un to grozījumu publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Ministru kabineta 2008.gada 3.februāra noteikumu Nr. 108” Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 68.3.apakšpunkts nosaka, ka grozījumu likumprojektam raksta ievaddaļu. Ievaddaļā secīgi raksta norādi uz likuma un tā grozījumu publikācijām periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs" (izdevuma nosaukums, attiecīgo izdevuma numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums). Minēto norādi raksta iekavās. Savukārt, šo noteikumu 141.8.apakšpunkts nosaka, ka grozījumu noteikumu projektam raksta ievaddaļu. Ievaddaļā secīgi raksta norādi uz noteikumu un to grozījumu publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (laikraksta nosaukums, attiecīgo laikraksta numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums). Minēto norādi raksta iekavās.
Taču neatbildēts paliek jautājums, kā rīkoties gadījumos, kad tiek gatavoti grozījumi likumā, bet atsaucēs nav iespējams norādīt visas publikācijas periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", jo Saeima ir pieņēmusi likumu (piemēram, „Grozījumi Civilprocesa likumā”), taču tas vēl nav publicēts periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", bet ir publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
a) Vai šādā gadījumā būtu jānorāda arī atsauce uz publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"?
Piemērs.
Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2009, 1., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 158.nr.) šādus grozījumus:
Otrs neskaidrais jautājums ir - kā rīkoties, ja Satversmes tiesa ar spriedumu dažus likuma pantus ir atzinusi par antikonstitucionāliem un atcēlusi.
b) Vai šādos gadījumos būtu dodama norāde uz Satversmes tiesas sprieduma publikāciju?
Piemērs.
4.pants. Tiesības uz maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un apbedīšanas pabalstiem
(2) Pašnodarbinātas personas (arī ārvalstnieki un bezvalstnieki, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav paredzēts citādi) saņem maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstus, ja tās izdara sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumam "Par sociālo nodokli". (Atzīta par spēkā neesošu ar 27.11.98. Satversmes tiesas spriedumu, kas stājas spēkā ar 17.03.99.).
c) Vai arī turpmāk likumprojektiem un noteikumu projektiem būs atšķirīgi publikāciju avoti (noteikumiem laikraksts "Latvijas Vēstnesis", bet likumiem periodiskais izdevums "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs")?
2. Par likumā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu – grozīšanu vai izteikšanu jaunā redakcijā un no tā izrietošās darbības (kad jau izdotie Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku un kad ir pieļaujami Ministru kabineta noteikumos grozījumi).
Šī tēma jau vairākkārtēji ir apspriesta Valsts iestāžu Juridisko Dienestu sanāksmēs, taču jāteic, ka vienota viedokļa šajā jautājumā nav.
2004.gada 26.novembrī Juridisko Dienestu sanāksmē (prot. Nr.11 1.§) par šo jautājumu jau reiz tika diskutēts un nonāca pie secinājuma (3.un 4.punkts), ka saskaņā ar likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 10.pantu Ministru kabineta noteikumi jāizdod no jauna, ja likuma norma, uz kuras pamata noteikumi izdoti, ir izteikta jaunā redakcijā.
Ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra sekretariātam un citām institūcijām rūpīgi izvērtēt nepieciešamību izteikt jaunā redakcijā likuma normas, kas satur pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kā arī sekot attiecīgā likumprojektu izskatīšanas gaitai Saeimā, lai pēc iespējas novērstu minēto normu izteikšanu jaunā redakcijā.
Neskatoties uz sanāksmē nolemto, dažādu institūciju rīcība ir atšķirīga. Piemēram, 2009.gada 30.aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Grozījumi likumā izsaka pamatteksta 11.pantu jaunā redakcijā (Ministru kabineta noteikumu izdošnas pamats), bet likuma pārejas noteikumu 18.punkts paredz, ka līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumi Nr.401 “Lauksaimniecības produktu integrētas audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
2009.gada jūlijā Valsts kancelejā ir iesniegts noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumos Nr.401 „Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšana prasības, kā arī kontroles kārtība”.
a) Jautājums - vai Ministru kabineta noteikumos, kuri ir piemērojami var izdarīt grozījumus, vai tie ir izsakāmi jaunā redakcijā?
b) Taču ir vēl otrs jautājums, ja likuma pantā, kur ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, tiek veikti grozījumi (piemēram, papildināts ar vārdu, precizēta institūcija vai svītrots vārds) vai šādos gadījums Ministru kabineta spēkā esošajos noteikumos nedrīkst veikt grozījumus un tie būtu izsakāmi jaunā redakcijā?
Piemērs.
Likuma „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” 11.pants paredzēja pamatteksta 27.pantu (kas bija vienīgais likuma pants, kas bija minēts Ministru kabineta noteikumos un tika grozīts) papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda "aizpildīšanas" ar vārdiem "un iesniegšanas".
Likuma pārejas noteikumos noteica, ka Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod jaunus šā likuma 4.panta trešās daļas 1. un 2.punktā, 4.panta ceturtajā daļā, 12.panta otrajā daļā, 14.pantā, 15.panta pirmajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 17.pantā, 20.pantā, 23.panta sestās daļas 1. un 2.punktā, 24.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā, 27.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.504 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."
Attiecībā uz to, ja izdošanas pamats tiek izteikts jaunā redakcijā ir jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi, diskusiju nav. Taču, vai ir lietderīgi no jauna izdot noteikumus, ja pilnvarojumā ir mainījies viens vārds un pats pilnvarojuma pants nav izteikts jaunā redakcijā?
c) Problēmas rodas arī tad, kad Ministru kabineta noteikumiem izdošanas pamats ir divi dažādi likumi, bet tikai viena likuma pantu, kas ir izdošanas pamats, izsaka jaunā redakcijā.
Ja vienu no divu likumu pantiem, kas ir izdošanas pamats, izsaka jaunā redakcijā, vai arī Ministru kabineta noteikumi ir jāizsaka jaunā redakcijā, jeb ir pieļaujami grozījumi Ministru kabineta noteikumos?
3.Normatīvā akta projekta anotācijā ietveramā informācija
Pēdējā laikā, izvērtējot normatīvo aktu anotācijas, ir secināts, ka tās ir pārāk vispārīgas un sniedz par sagatavoto tiesību akta projektu ļoti ierobežotu informāciju. Pārsvarā anotāciju ailēs ir norādīts, ka „nav attiecināms” vai ir ievilkta svītra.
Anotācijas mērķis ir sniegt informāciju par sagatavoto tiesību akta akta projektu, taču realitātē anotācija ir tik vispārīga, ka to var raksturot kā „tukšu dokumentu.”
Piemēram.
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu |
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punkts.
|
|
2. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Nav attiecināms. |
|
3. Normatīvā akta projekta būtība |
Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.prioritātes "Administratīvās kapacitātes stiprināšana" 1.5.1.pasākuma "Labāka regulējuma politika" 1.5.1.1.aktivitātes "Politikas ietekmes novērtēšana un politikas pētījumu veikšana" 1.5.1.1.1.apakšaktivitāti "Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē ", Eiropas Sociālā fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, kā arī atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu un sadarbības kārtību starp šīm iestādēm, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu. |
|
4. Cita informācija |
Nav attiecināms. |
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts |
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Padomes 2006.gada 11.jūlija Regula (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999 (turpmāk – Padomes regula Nr.1083/2006).
|
|
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav attiecināms |
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms |
|
4. Atbilstības izvērtējums
1.tabula |
|
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Padomes regula Nr.1083/2006 |
|
2.tabula |
|
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|
Padomes regula Nr.1083/2006 34(2) pants.
|
Ministru kabineta noteikumu projekta 10.2.apakšpunkts un 11.11.apakšpunkts, kā arī 15.punkts |
Atbilst |
|
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav attiecināms |
|
6. Cita informācija |
Nav attiecināms |
|
|
|
|
Anotācijas II, III, IV, VI un VII sadaļa uz noteikumu projektu nav attiecināma.
Šī anotācija nesniedz vairāk informācijas kā noteikumu projekta 1.punkts. Vai visos gadījumos būtu jāraksta frāze „nav attiecināms”? Sadaļā par konsultāciju veikšanu loģiskāka būtu atbilde – Konsultācijas ir/nav veiktas.
Valsts kancelejas Juridiskais departaments
2010.gada 8.janvārī
|
