Informatīvais ziņojums
par Eiropas Padomes un Komisijas regulām valsts atbalsta (komercdarbības atbalsta) jomā
Informatīvais ziņojums ir sagatavots, ņemot vērā problēmas, kuras konstatētas, izstrādājot nacionālos normatīvos aktus valsts atbalsta piešķiršanai komercsabiedrībām.
Problēmjautājumi:
1) Informācija, kura iekļaujama nacionālajā normatīvajā aktā, atsaucoties uz Komisijas regulām valsts atbalsta jomā;
2) Valsts atbalsta jomu regulējošo Komisijas regulu piemērošana nacionālajā tiesību sistēmā.
Vispārējā informācija par tiesisko regulējumu valsts atbalsta jomā
Valsts atbalsta jautājumus Eiropas Savienībā regulē Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk – Līguma) 87. un 88.pants (bijušais 92. un 93.pants).
Valsts atbalsta vispārējais princips ir definēts Līguma 87.panta 1.punktā. Tas nosaka, ka atbalstu no valsts līdzekļiem tiešā vai netiešā veidā nav pieļaujams piešķirt komercdarbībai, jo tas kropļo vai potenciāli var kropļot konkurenci un tirdzniecību Eiropas Kopienas iekšējā tirgū. Šī paša panta 2. un 3.punkts nosaka izņēmumus, kādos gadījumos atbalsts varētu būt savienojams ar kopējo tirgu, līdz ar to šādu atbalstu ir pieļaujams sniegt.
Tomēr, lai Eiropas Savienības Dalībvalsts varētu sniegt valsts atbalstu komercdarbībai, ir jāievēro Līguma 88.pantā, jo īpaši tā 3.punktā, noteiktās prasības, t.i., Dalībvalstij ir jāpaziņo Eiropas Komisijai savi plāni piešķirt valsts atbalstu, kā arī tā nedrīkst sākt īstenot valsts atbalsta pasākumus, kamēr Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par Dalībvalsts paziņoto atbalsta pasākumu. Līguma 93. (88.) panta normu piemērošanu detalizētāk definē Padomes 1999.gada 22.marta regula (EK) Nr.659/1999, ar kuru nosaka sīkāk izstrādātus noteikumus EK līguma 93.panta piemērošanai (turpmāk – Padomes regula Nr.659/1999). Ja Dalībvalsts ievieš atbalsta pasākumu, neievērojot Līguma 88.panta 3.punktā un Padomes regulas Nr.659/1999 2.pantā noteikto prasību par jauna atbalsta paziņošanu, tas tiek kvalificēts kā nelikumīgs atbalsts (regulas 1.panta f) apakšpunkts).
Lai vienkāršotu atbalsta administrēšanu, nevājinot Līgumā noteiktās Eiropas Komisijas kontroles funkcijas valsts atbalsta jomā, tika pieņemta Padomes 1998.gada 7.maija regula (EK) Nr.994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93.pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (turpmāk – Padomes regula Nr.994/98). Minētā Padomes regula nosaka Komisijas tiesības ar regulām paziņot, ka noteiktu kategoriju atbalstam ir jābūt saskaņā ar kopējo tirgu un ka uz to neattiecas Līguma 93.panta 3.punkta prasība par Dalībvalsts plānotā atbalsta iepriekšēju paziņošanu Eiropas Komisijai.
Padomes Regula Nr.994/98
Atbalsta programmas un individuālie atbalsta projekti atbrīvoti no iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijai, nosūtāma tikai kopsavilkuma informācija |
Padomes Regula Nr.659/1999
Atbalsta programmas un individuālie atbalsta projekti iepriekš paziņojami
Eiropas Komisijai |
Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.pants
|
Nosacījumi plānotā valsts atbalsts atbrīvošanai no iepriekšēja paziņošanas pienākuma Eiropas Komisijai
Valsts atbalsts komercsabiedrībām var tikt sniegts atbalsta programmas (shēmas) vai individuālā atbalsta projekta (individuālais atbalsts) ietvaros.
Atbalsta shēmas un individuālā atbalsta definējums ir dots Padomes regulā Nr.659/1999:
- “atbalsta shēma ir visi dokumenti, pamatojoties uz kuriem bez turpmākiem izpildes pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kuri vispārīgi un teorētiski definēti attiecīgajos dokumentos, un visi dokumenti, pamatojoties uz kuriem vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laika periodu un/ vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar kādu noteiktu projektu” [regulas 1.panta d) apakšpunkts];
- “individuāls atbalsts ir atbalsts, ko nepiešķir, pamatojoties uz atbalsta shēmu, un paziņojami atbalsta piešķīrumi, pamatojoties uz kādu shēmu” [regulas 1.panta e) apakšpunkts].
Informācijai: 2008.gada 1.septembrī bija spēkā šādas Komisijas regulas pieņemtas saskaņā ar Padomes regulu Nr.994/98:
- Komisijas 2008.gada 6.augusta regula (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas regula Nr.800/2008), kura aizstāj šādas regulas:
n Komisijas 2001.gada 12.janvāra regula (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu mācību atbalstam, kura grozīta ar Komisijas 2004.gada 25.februāra regulu (EK) Nr. 363/2004 un ar Komisijas 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 1976/2006 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 68/2001, Komisijas regula Nr. 363/2004 un Komisijas regula Nr. 1976/2006);
n Komisijas 2001.gada 12.janvāra regula (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kura grozīta ar Komisijas 2004.gada 25.februāra regulu (EK) Nr. 364/2004 un ar Komisijas 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 1976/2006 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 70/2001, Komisijas regula Nr. 364/2004 un Komisijas regula Nr. 1976/2006);
n Komisijas 2002.gada 5.decembra regula (EK) Nr. 2204/2002 par EK dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai, kura grozīta ar Komisijas 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 1976/2006 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2204/2002 un Komisijas regula Nr. 1976/2006);
n Komisijas 2006.gada 24.oktobris regula (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1628/2006);
- Komisijas 2006.gada 15.decembra regula (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem regulā (EK) Nr. 70/2001 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1857/2006);
- Komisijas 2006.gada 15.decembra regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1998/2006);
- Komisijas 2004.gada 6.oktobra regula (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1860/2004).
1. Informācija, kura iekļaujama nacionālajā normatīvajā aktā, atsaucoties uz Komisijas regulām valsts atbalsta jomā
Augstāk minētās Komisijas regulas nosaka, ka atbalsta programmas, atsevišķos gadījumos arī individuālie atbalsta projekti ir uzskatāmi par saderīgu ar kopējo tirgu Līguma 87.panta 3.punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 88.panta 3.punktā paredzētās paziņošanas prasības, ja atbalsta programma/ individuālais atbalsts projekts pilnībā atbilst visiem konkrētās regulas nosacījumiem un atbalsta programmā/ individuālajā atbalsta projektā ir dota skaidra atsauce uz konkrēto regulu, kurā norādīts tās nosaukums un atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Ja atbalsta programma/ individuālais atbalsta projekts atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, par to nav jāpaziņo Eiropas Komisijai un jāgaida tās lēmums (Līguma 88.panta 3.punktā noteiktais process var ilgt no 2 mēnešiem līdz pusotram gadam), bet 20 darba dienu laikā Dalībvalsts nosūta Komisijai publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī informācijas kopsavilkumu par šādu atbalstu (prasība par kopsavilkuma informācijas nosūtīšanu neattiecas uz atbalstu, ko piešķir kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1998/2006 un Komisijas regula Nr. 1860/2004).
Saskaņā ar iepriekš minēto, Latvijas normatīvajos aktos, kuri kvalificējami kā atbalsta programmas/ individuālie atbalsts projekti un kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz Komisijas pieņemtajām valsts atbalsta regulām, obligāti ir jādod skaidru atsauci uz konkrēto regulu, kurā norādīts tās nosaukums un atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Piem., Komisijas regulas Nr. 800/2008 3.pants nosaka sekojošo:
Atbrīvošanas nosacījumi
1. Atbalsta shēmas, kas atbilst visiem šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, kā arī šīs regulas II nodaļas attiecīgajiem nosacījumiem, ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. Punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības, ja katrs individuālais atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem un shēmā ir tieša atsauce uz šo regulu, norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Individuāls atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar 1. Punktā minēto shēmu, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. Panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3.punktā paredzētās paziņošanas prasības, ja atbalsts atbilst visiem šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, kā arī šīs regulas II nodaļas attiecīgajiem nosacījumiem, un ja individuālā atbalsta pasākums satur tiešu atsauci uz šīs regulas noteikumiem, norādot attiecīgos nosacījumus, tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. Ad hoc atbalsts, kas atbilst visiem šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, kā arī šīs regulas II nodaļas attiecīgajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības, ja atbalsta pasākums satur tiešu atsauci uz šo regulu, norādot attiecīgos nosacījumus, tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Secinājums
Līdz ar to ir nepieciešams izdarīt grozījumus Valsts iestāžu Juridisko dienestu 2004.gada 19.marta sanāksmes protokola Nr. 4 2.§ 1.punktā un 2004.gada 2.aprīļa sanāksmes protokola Nr.5 1.§ 1.punktā un noteikt izņēmumus atsauču lietošanai nacionālajos normatīvajos aktos attiecībā uz Komisijas regulām, kuras nosaka gadījumus, kad uz plānoto atbalstu neattiecas Līguma 93. panta (tagad 88.panta) 3. punktā noteiktās iepriekšējas paziņošanas prasības Eiropas Komisijai.
Priekšlikums atsauces formulēšanai
Piemēram, „Finansējumu šīs aktivitātes ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr.800/2008 (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2008.gada 9.augustā, Nr. L 214/3) kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula).”
2. Valsts atbalsta jomu regulējošo Komisijas regulu piemērošana nacionālajā tiesību sistēmā
Finanšu ministrija norāda, ka ir jāņem vērā Komisijas regulu valsts atbalsta jomā specifiskais raksturs, t.i., tās nerada tiesības un pienākumus konkrētam indivīdam saņemt atbalstu, bet gan Dalībvalstij tiesības piešķirt atbalstu no publiskajiem finanšu resursiem (valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības) konkrētiem mērķiem bez iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijai saskaņā ar Līguma 88.panta 3.punktu, kas praksē nozīmē – iespēju ātrāk uzsākt atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta īstenošanu. Komisijas regula nedod tiesības ieinteresētai personai pretendēt uz atbalstu, pamatojoties tieši uz regulu, jo vispirms jābūt izstrādātai atbalsta programmai vai individuālajam atbalsta projektam, kas pilnībā atbilst regulas nosacījumiem. Tāpat regula neuzliek Dalībvalstij par pienākumu obligāti izstrādāt atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu un piešķirt atbalstu, jo arī Komisijas regulu gadījumā darbojas Līguma 87.panta 1.punktā definētais princips, ka atbalsts pamatos nav savienojams ar kopējo tirgu un nav pieļaujams, jo tam var būt negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Kopienas iekšējā tirgū. Bet, ja Dalībvalsts vēlas sniegt atbalstu, to pieļaujams darīt tikai pilnībā ievērojot Eiropas Kopienas tiesībās noteiktās prasības gan par procedūru ievērošanu, gan atbalsta programmu/ individuālo atbalsta projektu saturu.
Tāpēc, vērtējot Komisijas regulu tiešās piemērojamības principa ievērošanu gadījumos, kad normatīvā akta projekts ir kvalificējams kā valsts atbalsta programma/ individuālais atbalsta projekts, ir jāņem vērā, ka ne visos gadījumos ir iespējams dot tikai atsauci uz konkrētu Komisijas regulas normu, jo ļoti bieži regulas norma nosaka maksimālo piemērošanas ietvaru, piem., attiecībā uz maksimāli piemērojamo atbalsta intensitāti, pieļaujamajām atbalstāmajām izmaksām, u.tml., ko konkrētā Dalībvalsts var sašaurināt, ņemot vērā tās finanšu iespējas un definētās politikas prioritātes.
Piem., Komisijas regulas Nr. 800/2008 39.pants nosaka sekojošo:
Atbalsts mācībām
1. Atbalsts mācībām ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šā panta 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:
a) 25 % no attiecināmām izmaksām speciālām mācībām, un
b) 60 % no attiecināmām izmaksām vispārējām mācībām.
Tomēr atbalsta intensitāti var paaugstināt ne vairāk kā līdz 80 % no attiecināmām izmaksām šādi:
a) par 10 procentu punktiem, ja mācības tiek sniegtas strādājošām personām ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem;
b) par 10 procentu punktiem, ja atbalstu piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentu punktiem, ja atbalstu piešķir maziem uzņēmumiem.
Ja atbalstu piešķir jūras transporta nozarē, tas var sasniegt 100 % intensitāti no attiecināmām izmaksām neatkarīgi no tā, vai mācību pasākums attiecas uz speciālajām vai vispārējām mācībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) apmācāmais nav aktīvs komandas loceklis, bet ir ārštata darbinieks uz kuģa; un
b) mācības notiek uz Kopienas reģistros ierakstītiem kuģiem.
3. Ja atbalsta projekts ietver speciālo un vispārējo mācību sastāvdaļas, ko atbalsta intensitātes aprēķināšanai nevar nošķirt, un ja mācību atbalsta projekta speciālo vai vispārējo ievirzi nevar noteikt, tad piemēro atbalsta intensitāti, kas piemērojama speciālajām mācībām.
4. Mācību projekta attiecināmās izmaksas ir šādas:
a) mācību personāla izmaksas;
b) mācību personāla un apmācāmo ceļošanas izdevumi, ieskaitot uzturēšanos;
c) citi kārtējie izdevumi, kā izdevumi par materiāliem un
piegādēm, kas ir tieši saistīti ar projektu;
d) instrumentu un iekārtas amortizācija tādā mērā, kādā tos izmanto vienīgi mācību projektam;
e) ar mācību projektu saistītās konsultāciju izmaksas;
f) apmācāmā personāla izmaksas un vispārējās netiešās izmaksas (administratīvās izmaksas, īre, papildu izmaksas), kas nepārsniedz citu a) līdz e) apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsummu. Apmācāmā personāla izmaksas ņem vērā tikai par to laiku, kurā apmācāmie faktiski piedalās mācībās, pēc produktīvā darba stundu atskaitīšanas.
Augstāk minētais izvilkums no Komisijas regulas Nr. 800/2008 norāda, ka, piem., atbalsts maziem uzņēmumiem speciālajām apmācībām ir pieļaujams 35% apmērā no pieļaujamajām atbalstāmajām izmaksām, savukārt, vidējiem uzņēmumiem speciālajām apmācībām ir pieļaujams 45% apmērā no pieļaujamajām atbalstāmajām izmaksām. Tātad, lai izmantotu atbrīvojumu no iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijai, ir jāievēro maksimālais atbalsta apmērs 35% vai 45%, tai pat laikā Dalībvalsts ir tiesīga normatīvā aktā noteikt mazāku maksimāli piemērojamo procentuālo apmēru. Arī attiecībā uz pieļaujamām izmaksām Dalībvalstij ir tiesības noteikt ierobežojumus.
Secinājums
Līdz ar to Finanšu ministrija lūdz ņemt vērā, ka valsts atbalsta jomā regulas nav iespējams tieši piemērot. Un gadījumos, kad normatīvie akti tiek izstrādāti, pamatojoties uz Komisijas regulām, kuras nosaka gadījumus, kad uz plānoto atbalstu neattiecas Līguma 93. panta (tagad 88.panta) 3. punktā noteiktās iepriekšējas paziņošanas prasības Eiropas Komisijai, nozaru ministrijām ir tiesības sašaurināt regulu normas attiecībā uz pieļaujamām atbalsta intensitātēm, izmaksām, pretendentu loku, u.tml.
|
