Protokols Nr.2

VALSTS IESTĀŽU
JURIDISKO DIENESTU VADĪTĀJU SANĀKSMES
PROTOKOLS

1.§

Par problēmām, kas saistītas ar valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto atbrīvošanu no amata un darba samaksas apmēra samazināšanu

1. Pieņemt zināšanai Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktores Džineta Innusas sniegto informāciju par problēmām, kas saistītas ar valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto atbrīvošanu no amata un darba samaksas apmēra samazināšanu.

2. Pieņemt zināšanai, ka Labklājības un Ārlietu ministrija neatbalsta Ekonomikas ministrijas piedāvātos grozījumus Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL).

3. Pieņemt zināšanai Tieslietu ministrijas viedokli:

a) Ekonomikas ministrija norāda, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu gadījumā, ja darbinieku atbrīvo no amata vai darba algu samazina padotības iestāde, iestādes lēmums (administratīvais akts) var tikt apstrīdēts ministrijā un tā darbība tiek apturēta ar dienu, kad iesniegums saņemts iestādē (APL 80.pants), savukārt, ja līdzīgu lēmumu pieņem ministrija, tad saskaņā ar APL 185.pantu tā darbība līdz ar pārsūdzēšanu tiesā netiek apturēta. Ekonomikas ministrija ierosina izdarīt grozījumus APL, nosakot, ka administratīvais akts, kas nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu visos gadījumos uzreiz ir pārsūdzams tiesā.

Konkrētajā gadījumā nepieciešams norādīt uz vairākiem problēmjautājumiem:

1) nepieciešams panākt konceptuālu vienošanos par to, vai iestādes lēmums, kas pieņemts attiecībā uz ierēdni par algas samazināšanu ir uzskatāms par administratīvo aktu. Saskaņā ar APL 1.panta trešo daļu administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Tādējādi konstatējams, ka lēmums par algas samazināšanu būs administratīvais akts, ja tiks secināts, ka tas būtiski ierobežo ierēdņa cilvēktiesības;

2) nepieciešams skaidri nodalīt lēmumus, kas pieņemti attiecībā uz personām, kam ar iestādi ir darba tiesiskās attiecības, no tām personām, kas ir civildienestā. Grozījumu izdarīšana APL, paredzot, ka administratīvais akts, kas nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu uzreiz ir pārsūdzams tiesā, nerisinās tos jautājumus, kas attiecas uz darbiniekiem, kas atrodas darba tiesiskajās attiecībās, tādējādi skars salīdzinoši mazu personu loku, ņemot vērā to, ka iestādēs liels skaits nodarbināto atrodas darba tiesiskajās attiecībās un tiem nav piemērojams APL ietvertais regulējums, bet gan Darba likumā ietvertais regulējums;

3) no sistēmiskā viedokļa APL šobrīd neparedz iespēju atteikties no apstrīdēšanas stadijas, kas ir būtiska administratīvā procesa sastāvdaļa. Arī administratīvās tiesas savos nolēmumus vairākkārtīgi ir norādījušas, ka apstrīdēšana augstākā iestādē ir svarīga administratīvā procesa sastāvdaļa, jo ļauj pašai iestādei vēlreiz pārvērtēt pieņemto lēmumu un pašai labot pieļautās kļūdas. Tādējādi Ekonomikas ministrijas piedāvājums tomēr nebūtu atbalstāms;

4) vienlaikus problēmas risināšanai ir pieļaujama situācija, kad speciālajā normatīvajā aktā tiek noteikts, ka ar tā apstrīdēšanu augstākā iestādē administratīvā akta darbība netiek apturēta. Tomēr šāds lēmums ir rūpīgi izvērtējams, jo tas liedz personai tiesības efektīvi sevi aizstāvēt situācijās, kad attiecībā pret viņu tiek pieņemts nepamatots lēmums. Papildus tiek samazināta augstākas iestādes (šajā gadījumā ministrijas) kontrole par tās padotības iestāžu pieņemto administratīvo aktu tiesiskumu. Jāņem vērā, ka attiecībā uz tādu lēmumu pārsūdzēšanu tiesā, kas nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu, APL paredz izņēmumu tā iemesla dēļ, ka administratīvais process tiesā var ilgt vairākus gadus, līdz ar ko būtu nepamatoti personai saglabāt darba vietu visā šajā laika periodā. Savukārt apstrīdēšanas stadija jebkurā gadījumā nevar ilgt vairāk par diviem mēnešiem.

b) Ekonomikas ministrija izvirza jautājumu, kā rīkoties situācijā, kad atsevišķi darbinieki, uzzinot, ka tiek gatavoti attiecīgi iestādes lēmumi sāk ilgstoši slimot. Priekšlikums: izdarīt grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”/ Valsts civildienesta likumā/ Darba likumā, nosakot, ka gadījumā, ja darba samaksa tiek samazināta visiem iestādes darbiniekiem, šādu lēmumu izpilde ir uzsākama ar attiecīgajā lēmumā noteikto datumu attiecībā uz visiem darbiniekiem. Lēmums ir pārsūdzams tiesā.

1) Arī šajā gadījumā nepieciešams nodalīt darbiniekus no ierēdņiem, jo darbinieki atrodas darba tiesiskajās attiecībās saskaņā ar darba līgumu. Lai šo nodarbināto kategorijai samazinātu algu, ir nepieciešami grozījumi darba līgumā, kas ir abpusēja vienošanās, vai darba līguma uzteikums saskaņā ar Darba likuma 101.pantu. Ievērojot minēto, Ekonomikas ministrijas ierosinājums nerisina jautājumu par darbiniekiem, bet gan tikai par ierēdņiem, tādējādi tos nostādot vēl nelabvēlīgākā situācijā nekā līdz šim;

2) Nepieciešams norādīt, ka personas apzināta izvairīšanās no administratīvā akta saņemšanas nekavē tā spēkā stāšanos, jo saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu tam ir jābūt sasniedzamam tiesiskajās attiecībās ar valsti. Ja personai lēmums ir nosūtīts ierakstītā vēstulē, tiek prezumēts, ka tas ir saņemts septītajā dienā;

3) nav atbalstāma ideja noteikt atšķirīgu spēkā stāšanās un izpildes kārtība tiem lēmumiem, kas ir pieņemti attiecībā uz visiem nodarbinātajiem, jo katrs nodarbinātais savus pienākumus pilda saskaņā ar atsevišķu rīkojumu vai darba līgumu, līdz ar ko personai faktiski nebūs iespējas pārliecināties, ka līdzīgus lēmums ir saņēmuši visi iestādē nodarbinātie;

4) attiecībā uz Ekonomikas ministrijas piedāvājumu noteikt, ka lēmuma izpilde ir uzsākama ar attiecīgā lēmumā noteikto datumu, jānorāda, ka izpilde jebkurā gadījumā nevar tikt uzsākta ātrāk kā administratīvais akts stājies spēkā, jo pretējā gadījumā šādai izpildei nebūs tiesiska pamata. Tādējādi pēc būtības ir risināms jautājums nevis par administratīvā akta izpildi, bet gan spēkā stāšanās brīdi. Saskaņā ar APL 70.panta pirmo daļu administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Lai arī administratīvajā aktā var tikt noteikts cits spēkā stāšanās datums, tas nedrīkst būt atpakaļejošs. Tādējādi, ja persona ir atradusies situācijā, kurā nezināja un nevarēja zināt par pret viņu pieņemto administratīvo aktu, tā izpilde nevar tikt uzsākta;

5) ņemot vērā likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” spēkā esamības termiņu un pagaidu raksturu, grozījumus izdarīt tajā nav pamatoti. Tāpat nav pieļaujams, risinot vienu un to pašu jautājumu, izdarīt grozījumu tikai Darba likumā vai tikai Civildienesta likumā. Šādiem grozījumiem jātiek izdarītiem visos likumos, kas regulē darba tiesiskās attiecības (Darba likums) un civildienesta un speciālā dienesta attiecības. Pretējā gadījumā tiek veikta nevienlīdzīga attieksme pret personām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

c) Jāpiekrīt Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu APL 360.panta, kas regulē administratīvā akta piespiedu izpildi, noteikumi nav piemērojami, jo piespiedu izpilde ar spēkā stāšanās brīdi nav paredzēta likumā (šajā gadījumā, kā minēts otrajā punktā arī problēmas cēlonis ir administratīvā akta spēkā stāšanās brīdis, nevis tā izpilde), tā neizpilde tieši nepadraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu.

4. Pieņemt zināšanai Satiksmes ministrijas sniegto informāciju par problēmām, kas saistītas ar reorganizētās Valsts civildienesta pārvaldes laikus neizskatītajām disciplinārlietām.

5. Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam šīs sanāksmes protokolu un Ekonomikas ministrijas sagatavoto informāciju nosūtīt Finanšu ministrijas darba grupai, kas gatavo grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā".

Valsts kancelejas
Juridiskā departamenta
vadītāja vietniece Solveiga Līce

Valsts kancelejas juriskonsulte Eva Upīte