|
|
|
Projekts
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
2007. gada __. ___ Noteikumi Nr. __
Rīgā prot. Nr. __ __. §)
Tiesību aktu projektu sagatavošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka tiesību aktu projektiem piemērojamās prasības.
2. Tiesību akta projektam jāatbilst Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme), vispārējiem tiesību principiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un citiem augstāka juridiska spēka normatīviem aktiem, kā arī tiesību sistēmai kopumā.
3. Tiesību akta projekta tekstu raksta:
3.1. viennozīmīgu un skaidru;
3.2. lakonisku;
3.3. ievērojot valsts valodas literārās normas, juridisko terminoloģiju, pareizrakstības un gramatisko normu prasības;
3.4. ar citiem tiesību aktiem vienotā stilā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes.
4. Normatīvā akta projektā neietver normas, kas:
4.1. ir deklaratīvas;
4.2. atkārto citos normatīvajos aktos ietverto normatīvo regulējumu;
4.3. nepapildina tiesību sistēmu ar jaunu normatīvo regulējumu citu iemeslu dēļ.
2. Likumprojektiem piemērojamās prasības
2.1. Likumprojekta nosaukums
5. Likumprojekta nosaukumu sāk ar vārdiem, kas atklāj likuma saturu, un noslēdz ar nomenklatūras vārdu "likums".
6. Ja, izmantojot šo noteikumu 5.punktā noteikto paņēmienu, nav iespējams izveidot labskanīgu likuma nosaukumu, likumprojekta nosaukumu sāk ar ievada vārdu "Par" un noslēdz ar vārdiem, kas atklāj likuma saturu. Nomenklatūras vārdu "likums" nosaukumā neietver.
7. Likumprojekta nosaukumu veido pēc iespējas īsu un atbilstošu likumprojekta saturam.
8. Ja likumu paredzēts pieņemt uz noteiktu laiku, likumprojekta nosaukumā var norādīt datējumu.
9. Likumprojekta, kas pieņem un apstiprina starptautisku līgumu, nosaukumu sāk ar vārdu "Par" un noslēdz ar starptautiskā līguma nosaukumu akuzatīvā.
10. Likumprojekta, kas groza citu likumu, nosaukumu sāk ar vārdu "Grozījumi" ("Grozījums") un noslēdz ar grozāmā likuma nosaukumu lokatīvā.
11. Likumprojekta, kas atzīst citu likumu par spēku zaudējušu, nosaukumā raksta:
11.1. vārdu "Par";
11.2. spēku zaudējušā likuma nosaukumu ģenitīvā;
11.3. vārdus "atzīšanu par spēku zaudējušu".
12. Likumprojekta, kas atceļ citu likumu, nosaukumā raksta:
12.1. vārdu "Par";
12.2. atceļamā likuma nosaukumu ģenitīvā;
12.3. vārdu "atcelšanu".
2.2. Likumprojekta teksta iedalījums
13. Likumprojekta teksta iedalījuma pamatvienība ir pants.
14. Pantu iedala daļās. Ja panta daļā ietverts uzskaitījums, daļu var iedalīt punktos. Punktam var būt apakšpunkti.
15. Ja likumprojekta pantiem ir nosaukumi, tos raksta aiz panta numura un vārda "pants".
16. Likumprojektam var būt nodaļas, sadaļas un daļas, ja tas uzlabo likuma teksta uztveramību un skaidrību.
17. Nodaļās apvieno likumprojekta pantus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu. Sadaļās apvieno nodaļas par kopīgu tēmu. Daļās apvieno sadaļas par kopīgu tēmu.
18. Ja likumprojekts sadalīts nodaļās, pirmās nodaļas nosaukums ir "Vispārīgie noteikumi". Pirmajā nodaļā ietver:
18.1. likumā lietoto terminu skaidrojumu, ja nepieciešams;
18.2. likuma mērķi;
18.3. likuma darbības jomu;
18.4. likuma galvenos principus un citus vispārīgus noteikumus.
19. Likumprojekta teksta iedalījuma vienības (turpmāk – vienības) apzīmē (numurē):
19.1. likuma daļas – ar lielajiem latīņu alfabēta burtiem, neliekot aiz tiem punktu un rakstot vārdu "daļa";
19.2. sadaļas – rakstot sadaļas kārtas numuru vārdiem un vārdu "sadaļa";
19.3. nodaļas – ar romiešu cipariem, neliekot aiz tiem punktu un rakstot vārdu "nodaļa";
19.4. pantus – ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu un rakstot vārdu "pants";
19.5. panta daļas – ar arābu cipariem, liekot tos iekavās (ja pantam ir viena daļa, to nenumurē);
19.6. punktus – ar arābu cipariem, liekot aiz tiem iekavu;
19.7. apakšpunktus – ar mazajiem latīņu alfabēta burtiem, liekot aiz tiem iekavu.
20. Likumprojektam var būt pielikumi. Pielikumos ietver tabulas, kartes, plānus, paraugus, shēmas vai tamlīdzīgu informāciju.
21. Likumprojekta pielikumus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu. Ja likumprojektam ir viens pielikums, to nenumurē.
22.1. pielikuma kārtas numuru arābu cipariem, liekot aiz tā punktu un vārdu "pielikums" vai;
22.2. vārdu "pielikums", ja likumprojektam ir viens pielikums.
2.3. Terminu skaidrošana
23. Likumprojektā terminus skaidro:
23.1. ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme regulējamās nozares ietvaros;
23.2. lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas.
24. Terminu skaidro, minot tajā izteiktā jēdziena būtiskās pazīmes.
25. Terminu skaidrojumu ietver likumprojekta 1.pantā, katru terminu skaidrojot atsevišķā punktā, vai katru terminu skaidro atsevišķā likumprojekta pantā.
26. Likumprojektā neskaidro terminu, kas jau ir skaidrots citā likumā. Ja termins skaidrots tikai likumprojekta ietvaros, termina skaidrojumā ietver vārdus "šā likuma izpratnē".
27. Terminus skaidro alfabēta secībā. Ja skaidrotie termini, izmantoti citu terminu skaidrošanai, terminus raksta loģiskā, skaidrošanas kārtībai atbilstošā secībā. Divi termini nevar viens otru savstarpēji skaidrot.
28. Normatīvā akta projekta teksta vienkāršošanai var lietot termina aizstājējus. Saliktus terminus var aizstāt ar tā pamatvārdu vai pamatvārdiem. Termina aizstājēju veido aiz aizstājamā termina (terminiem) iekavās ierakstīta frāze "turpmāk – "un aizstājēja termins.
2.4. Pilnvarojums Ministru kabinetam
29. Likumprojektā var ietvert pilnvarojumu Ministru kabinetam likuma izpildes nodrošināšanai izdot ārēju normatīvo aktu – noteikumus.
30. Ministru kabineta noteikumi detalizē likumā ietvertu regulējumu. Likumprojektā neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus jautājumā, kas nav regulēts likumprojektā.
31. Pilnvarojumā nosaka noteikumu satura galvenos virzienus. Pilnvarojumu veido:
31.1. frāze "Ministru kabinets nosaka" un noteikumu satura galveno virzienu apraksts vai;
31.2. noteikumu satura galveno virzienu apraksts un frāze "nosaka Ministru kabinets".
32. Noteikumu satura galveno virzienu aprakstu veido precīzu un izsmeļošu, ņemot vērā, ka šaubu gadījumā tas iztulkojams visšaurākajā nozīmē.
2.5. Atsauces
33. Likumprojekta tekstā var būt šādas atsauces:
33.1. atsauces uz citām likumprojekta vienībām (iekšējās atsauces);
33.2. atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīviem aktiem.
34. Atsauci uz citām likumprojekta vienībām veido:
34.1. vārdi "šā likuma" un norāde uz attiecīgo likumprojekta vienību;
34.2. vārds "šā" ("šās") un norāde uz attiecīgo likumprojekta vienību.
35. Likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu vai normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms likumprojekta spēkā stāšanās vai vienlaicīgi ar to.
36. Likumprojektā var ietvert atsauci, kas norāda uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā.
2.6. Likumprojekta pārejas noteikumi
37. Likumam var būt pārejas noteikumi. Pārejas noteikumos nosaka:
37.1. pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno regulējumu;
37.2. likuma spēkā stāšanās noteikumus;
37.3. norādi, kuri likumi vai Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi atzīti par spēku zaudējušiem;
37.4. atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtību, ja tā atšķiras no visa likuma spēkā stāšanās kārtības;
37.5. regulējumu, kas piemērojams tiesiskajām attiecībām, kuras izveidojušās pirms likuma spēkā stāšanās;
37.6. institūcijas, kuras veiks likumā noteikto jaunizveidojamo institūciju funkcijas līdz jauno institūciju izveidei;
37.7. Ministru kabineta noteikumus, kuri ir piemērojami noteiktu laiku pēc likuma pieņemšanas līdz jaunu Ministra kabineta noteikumu pieņemšanai;
37.8. citus pārejas noteikumus.
38. Pārejas noteikumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi.
39. Pārejas noteikumus raksta likumprojekta beigās.
40. Pārejas noteikumus iedala punktos. Pārejas noteikumu punktus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu.
41. Pārejas noteikumu punktiem var būt apakšpunkti. Pārejas noteikumu apakšpunktus numurē ar arābu cipariem liekot aiz tiem iekavu.
42. Likuma vienībai, kas ietver pārejas noteikumus, raksta nosaukumu "Pārejas noteikumi". Ja pārejas noteikums ir viens, raksta nosaukumu "Pārejas noteikums" un pārejas noteikumu nenumurē.
2.7. Grozījumu izdarīšana likumā
43. Grozījumus likumā izdara ar atsevišķu likumu (turpmāk – grozījumu likums). Grozījumu likumā papildus grozījumiem attiecīgajā likumā var ietvert tikai likuma spēkā stāšanās (pārejas) noteikumus.
44. Grozījumus grozījumu likumā nevar izdarīt.
45. Grozījumus likumā nevar izdarīt, ja grozījumu likuma normu apjoms pārsniedz spēkā esoša likuma normu apjomu.
46. Izdarot grozījumus likumā, kas nav stājies spēkā, grozījumu likuma spēkā stāšanās laiku nosaka tādu pašu kā grozāmajam likumam.
47. Izdarot grozījumus likuma pārejas noteikumos, grozījumus raksta atbilstoši šīs apakšnodaļas noteikumiem.
48. Grozījumu likumprojektam raksta ievaddaļu. Ievaddaļā raksta:
48.1. vārdu "izdarīt";
48.2. grozāmā likuma nosaukumu lokatīvā;
48.3. norādi uz likuma un tā grozījumu oficiālajām publikācijām periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs" iekavās (izdevuma nosaukums, attiecīgo izdevuma numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums);
48.4. vārdus "šādus grozījumus" ("šādu grozījumu").
49. Grozījumu likumprojekta tekstu iedala pantos. Pantus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu, aiz kura raksta grozījuma (panta) tekstu. Ja grozījums (pants) ir viens, to nenumurē.
50. Grozījumu likumprojekta pantus daļās neiedala.
51. Grozījumus (pantus) raksta atbilstoši grozāmo vienību secībai likumā, kurā izdara grozījumus.
52. Vienā grozījumu likumprojekta pantā ietver vienu grozījumu. Ja izdara vairākus grozījumus vienā grozāmā likuma pantā (daļā, punktā), tos apvieno vienā grozījumu likumprojekta pantā.
53. Grozījumu terminoloģiju, teksta stilu un noformējumu veido atbilstošu grozāmā likuma terminoloģijai, teksta stilam un noformējumam.
54. Izsakot likuma vienību jaunā redakcijā, raksta:
54.1. vārdu "izteikt";
54.2. norādi uz attiecīgo likuma vienību akuzatīvā;
54.3. vārdus "šādā redakcijā", liekot kolu;
54.4. attiecīgās likuma vienības jauno redakciju pēdiņās.
55. Papildinot likumu ar jaunu vienību, raksta:
55.1. vārdu "papildināt";
55.2. norādi uz papildināmo likuma vienību akuzatīvā;
55.4. jaunās likuma vienības numuru un nosaukumu akuzatīvā;
55.5. vārdus "šādā redakcijā", liekot kolu;
55.6. jaunās likuma vienības redakciju pēdiņās.
56. Jaunas vienības neraksta agrāk izslēgtu vienību vietā.
57. Papildinot likumu ar jaunu vienību, kura pēc secības rakstāma starp esošām vienībām, veido prim vienību.
58. Prim apzīmējumu raksta arābu cipariem aiz likuma vienības numura (apzīmējuma) bez atstarpes augšējā reģistrā.
59. Ja prim vienības izveide nav iespējama vai vēlama, jaunajai likuma vienībai var piešķirt esošas likuma vienības numuru, to un turpmākās vienības pārnumurējot. Tad aiz vārda "ar" (šo noteikumu 56.3. apakšpunkts) papildus raksta vārdu "jaunu". Pēc jaunās likuma vienības redakcijas jaunajā rindkopā raksta vārdu "uzskatīt līdzšinējo", grozāmās likuma vienības numuru (apzīmējumu) un nosaukumu akuzatīvā, vārdu "par" un grozāmās likuma vienības jauno numuru (apzīmējumu) un nosaukumu akuzatīvā.
60. Ja likuma pantam ir viena daļa un to papildina ar jaunu pirmo daļu, grozījumu noslēdz ar vārdiem "uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta otro daļu".
61. Papildinot likuma vienību ar vārdu (skaitli, teikumu), raksta:
61.1. vārdu "papildināt";
61.2. norādi uz papildināmo likuma vienību akuzatīvā;
61.4. vārdus "ar vārdu(iem)" vai citu atbilstošu apzīmējumu;
61.5. papildinājuma redakciju pēdiņās.
62. Šo noteikumu 62.3.apakšpunktā minēto norādi neraksta, ja papildinājums izdarāms attiecīgās likuma vienības beigās.
63. Aizstājot likuma vienībā vārdu (skaitli, teikumu) ar citu vārdu (skaitli, teikumu), raksta:
63.1. vārdu "aizstāt";
63.2. norādi uz likuma vienību (vienībām) lokatīvā, kurā izdarāmās izmaiņas;
63.3. vārdu "vārdu" un aizstājamo vārdu vai citu atbilstošu norādi pēdiņās;
63.4. vārdu "ar";
63.5. vārdu "vārdu" un aizstājošo vārdu vai citu atbilstošu grozījumu pēdiņās;
64. Ja vārds (skaitlis) tiek aizstāts visā likuma tekstā, raksta:
64.1. vārdus "aizstāt visā likuma tekstā";
64.2. vārdu "vārdu" un aizstājamo vārdu vai citu atbilstošu norādi pēdiņās;
64.3. vārdu "ar";
64.4. vārdu "vārdu" un aizstājošo vārdu vai citu atbilstošu grozījumu pēdiņās;
65. Ja aizstājamais vārds lietots dažādos locījumos (skaitļos) pēc aizstājamā un aizstājošā vārda iekavās raksta vārdus "attiecīgā locījumā" ("attiecīgā skaitlī").
66. Izslēdzot likuma vienību, raksta:
66.1. vārdu "izslēgt";
66.2. norādi uz likuma vienību (vienībām) akuzatīvā;
67. Izslēdzot likuma vienībā vārdu (skaitli, teikumu), raksta:
67.1. vārdu "izslēgt";
67.2. norādi uz likuma vienību (vienībām) lokatīvā;
67.3. vārdu "vārdu" un izslēdzamo vārdu pēdiņās vai citu atbilstošu grozījumu.
2.8. Likuma atzīšana par spēku zaudējušu vai likuma atcelšana
68. Spēkā esošu likumu par spēku zaudējušu atzīst:
68.1. ar atsevišķu likumu vai;
68.2. ar cita likuma pārejas noteikumu.
69. Atzīstot likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu, likumprojektā raksta:
69.2. spēku zaudējušā likuma nosaukumu akuzatīvā;
69.3. norādi uz likuma un tā grozījumu oficiālajām publikācijām periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs" iekavās (izdevuma nosaukums, attiecīgo izdevuma numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums).
70. Atzīstot likumu par spēku zaudējušu ar cita likuma pārejas noteikumu, pārejas noteikumā raksta:
70.2. spēku zaudējušā likuma nosaukumu nominatīvā;
70.3. norādi uz likuma un tā grozījumu oficiālajām publikācijām periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs" iekavās (izdevuma nosaukums, attiecīgo izdevuma numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums).
71. Atceļot spēkā nestājušos likumu, šo noteikumu 70.1. un 71.1.apakšpunktā noteikto vārdu vietā attiecīgi raksta vārdu "atcelt" vai vārdus "ar šā likuma spēkā stāšanos ir atcelts".
3. Ministru kabineta noteikumu projektiem piemērojamās prasības
3.1.Noteikumu projekta nosaukums
73. Ja, izmantojot šo noteikumu 73.punktā noteikto paņēmienu, nav iespējams izveidot labskanīgu noteikumu nosaukumu, nosaukumu sāk ar ievada vārdiem "noteikumi par" un noslēdz ar vārdiem, kas atklāj noteikumu saturu.
74. Noteikumu projekta nosaukumu veido pēc iespējas īsu un atbilstošu noteikumu saturam.
75. Ja noteikumus paredzēts pieņemt uz noteiktu laiku, noteikumu projekta nosaukumā var norādīt datējumu.
76. Noteikumu projekta, kas pieņem un apstiprina starptautisku līgumu, nosaukumu sāk ar vārdu "par" un noslēdz ar starptautiskā līguma nosaukumu akuzatīvā.
77. Noteikumu projekta, kas groza citus noteikumus, nosaukumā raksta:
77.1. vārdu "grozījumi" ("grozījums");
77.2. vārdus "Ministru kabineta";
77.3. grozāmo noteikumu izdošanas datumu;
77.4. vārdu "noteikumi" lokatīvā;
77.5. grozāmo noteikumu nosaukumu lokatīvā.
78. Noteikumu projekta, kas atzīst citus noteikumus par spēku zaudējušiem, nosaukumā raksta:
78.1. vārdu "Par";
78.2. vārdus "Ministru kabineta";
78.3. spēku zaudējušo noteikumu izdošanas datumu ģenitīvā;
78.4. vārdu "noteikumi" ģenitīvā;
78.5. spēku zaudējušo noteikumu nosaukumu ģenitīvā;
78.6. vārdus "atzīšanu par spēku zaudējušiem".
79. Noteikumu projekta, kas atceļ citus noteikumus, nosaukumā raksta:
79.1. vārdu "Par";
79.2. vārdus "Ministru kabineta";
79.3. atceļamo noteikumu izdošanas datumu ģenitīvā;
79.4. vārdu "noteikumi" ģenitīvā;
79.5. atceļamo noteikumu nosaukumu ģenitīvā;
79.6. vārdu "atcelšanu".
3.2. Norādes uz noteikumu izdošanas tiesisko pamatu
80. Aiz noteikumu projekta nosaukuma, raksta norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti. Norādē raksta:
80.1. vārdus "Izdoti saskaņā ar";
80.2. likuma nosaukumu ģenitīvā;
80.3. likuma vienību uzskaitījumu, kurās Ministru kabinets pilnvarots izdot attiecīgus noteikumus.
81.1. vārdus "noteikumi nosaka";
81.2. likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
82. Ja noteikumu projekts sagatavots uz vairāku pilnvarojumu pamata, katru pilnvarojumu raksta atsevišķā pirmā punkta apakšpunktā.
3.3. Noteikumu projekta teksta iedalījums
83. Noteikumu projekta teksta iedalījuma pamatvienība ir punkts.
84. Ja punktā ietverts uzskaitījums, punktu var iedalīt apakšpunktos.
85. Noteikumu projektam var būt nodaļas un apakšnodaļas, ja tas uzlabo noteikumu teksta uztveramību un skaidrību. Nodaļās (apakšnodaļās) apvieno noteikumu punktus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu.
86. Ja noteikumu projektam ir apakšnodaļas, tās apvieno nodaļās par kopīgu tēmu.
87. Ja noteikumu projekts sadalīts nodaļas, pirmās nodaļas nosaukums ir "Vispārīgie jautājumi" ("Vispārīgais jautājums"). Pirmajā nodaļā ietver:
87.1. noteikumu projekta pirmo punktu (šo noteikumu 82. punkts);
87.2. noteikumu galvenos principus un citus vispārīgus noteikumus.
88. Noteikumu projekta vienības apzīmē (numurē):
88.1. nodaļas:
86.1.1. ar romiešu cipariem, liekot aiz tiem punktu;
86.1.2. ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu, ja noteikumu projektam ir apakšnodaļas;
88.2. apakšnodaļas, punktus un apakšpunktus – ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu.
89. Noteikumu projektam var būt pielikumi. Pielikumos ietver tabulas, kartes, plānus, paraugus, shēmas vai tam līdzīgu informāciju.
90. Noteikumu projekta pielikumus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu. Ja likumprojektam ir viens pielikums, to nenumurē.
91. Noteikumu pielikuma pirmās lapas augšējā labajā stūrī raksta:
91.1. pielikuma kārtas numuru arābu cipariem, liekot aiz tā punktu, vārdu "pielikums", vārdus "Ministru kabinets" datīvā, noteikumu izdošanas datumu, vārdu "noteikumi" datīvā un noteikumu numuru vai;
91.2. vārdu "pielikums", vārdus "Ministru kabinets" datīvā, noteikumu izdošanas datumu, vārdu "noteikumi" datīvā un noteikumu numuru, ja likumprojektam ir viens pielikums.
3.4. Atsauces
92. Noteikumu projekta tekstā var būt šādas atsauces:
92.1. atsauces uz citām noteikumu projekta vienībām (iekšējās atsauces);
92.2. atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīviem aktiem.
93. Atsauci uz citām noteikumu projekta vienībām veido:
93.1. vārdi "šo noteikumu" un norāde uz attiecīgo noteikumu projekta vienību vai;
93.2. vārds "šī" ("šīs") un norāde uz attiecīgo noteikumu projekta vienību.
94. Noteikumu projektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu vai normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms noteikumu projekta spēkā stāšanās vai vienlaicīgi ar to.
95. Noteikumu projektā var ietvert atsauci, kas norāda uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā.
3.5. Noteikumu projekta noslēguma jautājumi
96. Noteikumiem var būt noslēguma jautājumi. Noslēguma jautājumos nosaka:
96.1. pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno regulējumu;
96.2. norādi, kuri Ministru kabineta noteikumi atzīti par spēku zaudējušiem;
96.4. noteikumu vai to atsevišķu punktu īpašu piemērošanas kārtību;
96.5. norādi uz institūciju, kas līdz noteikumu izpildei paredzētās institūcijas izveidošanai nodrošinās noteikumos noteikto funkciju izpildi;
96.7. laiku, līdz kuram noteikumi ir spēkā, ja tie pieņemti uz noteiktu laiku;
96.8. citus jautājumus.
97. Noslēguma jautājumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi.
98. Norādē par noteikumu spēkā stāšanās dienu (šo noteikumu 96.6.apakšpunkts) raksta:
98.1. vārdus "noteikumi stājas spēkā ar";
98.2. noteikumu spēkā stāšanās datumu instrumentālī.
99. Norādē par atsevišķu punktu spēkā stāšanās laiku (šo noteikumu 96.3.apakšpunkts) raksta:
99.1. vārdus "šo noteikumu";
99.2. attiecīgo noteikumu projekta vienību uzskaitījumu;
99.3. vārdus "stājas spēkā ar";
99.4. noteikumu spēkā stāšanās datumu instrumentālī.
100. Noslēguma jautājumus raksta kā atsevišķus noteikumu projekta punktus noteikumu projekta beigās. Ja noteikumu projekts iedalīts nodaļās, noslēguma jautājumus ietver atsevišķā nodaļā ar nosaukumu "Noslēguma jautājumi" ("Noslēguma jautājums").
3.6. Grozījumu izdarīšana noteikumos
101. Grozījumus noteikumos izdara ar atsevišķiem noteikumiem (turpmāk – grozījumu noteikumi). Grozījumu noteikumos papildus grozījumiem attiecīgajos noteikumos var ietvert tikai noteikumu spēkā stāšanās noteikumu.
102. Grozījumus noteikumos nevar izdarīt, ja grozījumu noteikumu normu apjoms pārsniedz spēkā esošu noteikumu normu apjomu.
103. Grozījumus grozījumu noteikumos nevar izdarīt.
104. Izdarot grozījumus noteikumos, kas nav stājušies spēkā, grozījumu noteikumu spēkā stāšanās laiku nosaka tādu pašu kā grozāmajiem noteikumiem.
105. Grozījumus noteikumu norādē uz noteikumu izdošanas tiesisko pamatu izdara, ja:
105.1. tiek grozīts likuma nosaukums, uz kā pamata noteikumi izdoti;
105.2. viens no likumiem, uz kā pamata noteikumi izdoti, zaudē spēku;
105.3. likuma vienībai, uz kā pamata noteikumi izdoti, mainās numurs;
105.4. likuma vienība, uz kā pamata noteikumi izdoti, zaudē spēku;
106. Izdarot grozījumus noteikumu norādē uz noteikumu izdošanas tiesisko pamatu, grozījumus raksta atbilstoši šīs apakšnodaļas noteikumiem.
107. Izdarot grozījumus noteikumu noslēguma jautājumā(os), grozījumus raksta atbilstoši šīs apakšnodaļas noteikumiem.
108. Grozījumu noteikumu projektam raksta ievaddaļu. Ievaddaļā raksta:
108.2. grozāmo noteikumu pieņemšanas datumu ģenitīvā;
108.3. vārdu "noteikumos";
108.4. grozāmo noteikumu numuru;
108.5. grozāmo noteikumu nosaukumu nominatīvā;
108.6. norādi uz noteikumu un citu to grozījumu oficiālajām publikācijām iekavās (laikraksta nosaukums, attiecīgo laikraksta numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums);
108.7. vārdus "šādus grozījumus" ("šādu grozījumu").
109. Ja grozījumu noteikumu projektam:
109.1. ir spēkā stāšanās noteikums:
109.1.1. to numurē kā noteikumu punktu;
109.1.2. grozījumu noteikumu projekta ievaddaļu numurē kā noteikumu projekta pirmo punktu;
109.1.3. grozījumus numurē kā noteikumu projekta pirmā punkta apakšpunktus;
109.2. nav spēkā stāšanās noteikums:
109.2.1. grozījumu noteikumu projekta ievaddaļu nenumurē;
109.2.2. grozījumus numurē kā noteikumu projekta punktus.
110. Grozījumus (punktus) raksta atbilstoši grozāmo vienību secībai noteikumos, kuros izdara grozījumus.
111. Vienā grozījumu noteikumu projekta punktā ietver vienu grozījumu.
112. Izsakot noteikumu vienību jaunā redakcijā, raksta:
112.1. vārdu "izteikt";
112.2. norādi uz attiecīgo noteikumu vienību akuzatīvā;
112.3. vārdus "šādā redakcijā", liekot kolu;
112.4. attiecīgās noteikumu vienības jauno redakciju pēdiņās.
113. Papildinot noteikumus ar jaunu vienību, raksta:
113.1. vārdu "papildināt";
113.2. norādi uz papildināmo noteikumu vienību akuzatīvā;
113.3. vārdu "ar";
113.4. jaunās noteikumu vienības numuru un nosaukumu akuzatīvā;
113.5. vārdus "šādā redakcijā", liekot kolu;
113.6. jaunās noteikumu vienības redakciju pēdiņās.
114. Jaunas vienības neraksta agrāk izslēgtu vienību vietā.
115. Papildinot noteikumus ar jaunu punktu, kurš pēc secības rakstāms starp esošiem punktiem, veido prim punktu. Izņēmuma gadījumos var veidot arī prim apakšpunktus.
116. Prim apzīmējumu raksta arābu cipariem aiz noteikumu vienības numura (apzīmējuma) bez atstarpes augšējā reģistrā.
117. Papildinot noteikumu vienību ar vārdu (skaitli, teikumu), raksta:
117.1. vārdu "papildināt";
117.2. norādi uz papildināmo likuma vienību akuzatīvā;
117.3. vārdus "aiz vārdiem" vai citu identificējošu norādi, ja tāda nepieciešama;
117.4. vārdus "ar vārdu" vai citu atbilstošu apzīmējumu;
117.5. papildinājuma redakciju pēdiņās.
118. Šo noteikumu 117.3. .apakšpunktā minēto norādi neraksta, ja papildinājums izdarāms attiecīgās noteikumu vienības beigās.
119. Aizstājot noteikumu vienībā vārdu (skaitli, teikumu) ar citu vārdu (skaitli, teikumu), raksta:
119.1. vārdu "aizstāt";
119.2. norādi uz noteikumu vienību (vienībām) lokatīvā, kurā izdarāmas izmaiņas;
119.3. vārdu "vārdu" un aizstājamo vārdu pēdiņās vai citu atbilstošu norādi;
119.4. vārdu "ar";
119.5. vārdu "vārdu" un aizstājošo vārdu pēdiņās vai citu atbilstošu grozījumu;
120. Ja vārds (skaitlis) tiek aizstāts visā noteikumu tekstā, raksta:
120.1. vārdus "aizstāt noteikumu tekstā";
120.2. vārdu "vārdu" un aizstājamo vārdu vai citu atbilstošu norādi pēdiņās;
120.3. vārdu "ar";
120.4. vārdu "vārdu" un aizstājošo vārdu vai citu atbilstošu grozījumu pēdiņās;
121. Ja aizstājamais vārds lietots dažādos locījumos (skaitļos) pēc aizstājamā un aizstājošā vārda iekavās raksta vārdus "attiecīgā locījumā" ("attiecīgā skaitlī").
122. Svītrojot noteikumu vienību, raksta:
122.1. vārdu "svītrot";
122.2. norādi uz noteikumu vienību (vienībām) akuzatīvā;
123. Svītrojot noteikumu vienības vārdu (skaitli, teikumu), raksta:
123.1. vārdu "svītrot";
123.2. norādi uz noteikumu vienību (vienībām) lokatīvā;
123.3. vārdu "vārdu" un svītrojamo vārdu pēdiņās.
3.7. Noteikumu spēkā esība
124. Kad iespējams, noteikumu projektā paredz pašos noteikumos noteiktu spēkā stāšanās laiku (šo noteikumu 96.6. apakšpunkts).
125. Spēkā esošus noteikumus par spēku zaudējušiem atzīst:
125.1. ar atsevišķiem noteikumiem vai;
125.2. ar citu noteikumu noslēguma jautājumu.
126. Atzīstot noteikumus par spēku zaudējušiem ar atsevišķiem noteikumiem, noteikumu projektā raksta:
126.1. vārdus "atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta"
126.2. spēku zaudējošo noteikumu pieņemšanas datumu ģenitīvā;
126.3. vārdu "noteikumus";
126.4. spēku zaudējošo noteikumu numuru;
126.5. spēku zaudējošo noteikumu nosaukumu nominatīvā;
126.6. norādi uz noteikumu un to grozījumu oficiālajām publikācijām iekavās (laikraksta nosaukums, attiecīgo laikraksta numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums).
127. Atzīstot noteikumus par spēku zaudējušiem ar citu noteikumu noslēguma jautājumu, šo noteikumu 126.punktā noteikto teikumu raksta noslēguma jautājumu punktā.
128. Atceļot spēkā nestājušos noteikumus, šo noteikumu 108.1.apakšpunktā noteikto vārdu vietā raksta vārdus "atcelt Ministru kabineta".
4. Atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
129. Ja likumprojektā vai noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām, projektā ietver informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.
130. Atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām raksta pēc likumprojekta pārejas noteikumiem vai noteikumu projekta noslēguma jautājumiem kā nenumurētu nodaļu ar nosaukumu "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām".
131. Atsauci sāk ar vārdiem "likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no" ("noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no"), aiz kuriem raksta:
131.1. direktīvas izdevējinstitūcijas nosaukumu ģenitīvā;
131.2. direktīvas pieņemšanas datumu ģenitīvā;
131.3. vārdu "direktīvas";
131.4. direktīvas numuru;
131.5. direktīvas nosaukumu.
132. Tiesību normas, kas izriet no vairākām direktīvām, uzskaita atsevišķos atsauces punktos.
133. Atsauces punktus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem iekavu.
5. Ministru kabineta un valsts pārvaldes iestāžu
iekšējo normatīvo aktu projektiem piemērojamās prasības
134. Sagatavojot iekšējā normatīvā akta projektu, ievēro šo noteikumu 1. un 3.nodaļā noteiktās prasības.
135. Iekšējā normatīvā akta projektā neietver normas, kas nosaka pienākumus privātpersonai vai citai personai (institūcijai), kas nav padota iekšējā normatīvā akta izdevējam.
136. Iekšējā normatīvā akta projekta nosaukumu veido atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73. panta pirmās daļas noteikumiem. Izdodot iekšējo normatīvo aktu par:
136.1. pārvaldes lēmuma pieņemšanas procedūru, pārvaldes amatpersonu un citu darbinieku pienākumu pildīšanu, uzvedību, darba drošību iestādē, kā arī citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestādes darbību, akta nosaukumā ietver nomenklatūras vārdu "kārtība";
136.2. uzvedības noteikumiem iestādē, akta nosaukumā ietver nomenklatūras vārdu "noteikumi";
136.3. iestādes uzbūvi un darba organizāciju, akta nosaukumā ietver nomenklatūras vārdu "reglaments";
136.4. struktūrvienības uzbūvi un darba organizāciju, akta nosaukumā ietver nomenklatūras vārdu "reglaments";
136.5. normatīvajos aktos piešķirtās rīcības brīvības izmantošanu, nosakot vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos, akta nosaukumā ietver nomenklatūras vārdu "ieteikumi";
136.6. ārējo normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu piemērošanu (iztulkošanu), akta nosaukumā ietver nomenklatūras vārdu "instrukcija".
137. Aiz iekšējā normatīvā akta projekta nosaukuma raksta norādi, uz kāda likuma pamata iekšējais normatīvais akts izdots.
138. Ja iekšējo normatīvo aktu paredzēts izdot uz vispārīgā deleģējuma pamata, norādē raksta vārdus "Izdots(a) saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu". Ja likumā ir ietverts speciālais deleģējums konkrēta iekšējā normatīvā akta izdošanai, norādē raksta:
138.1. vārdus "Izdots saskaņā ar" (attiecīgā locījumā);
138.2. attiecīgā likuma nosaukumu ģenitīvā un norādi uz attiecīgo likuma vienību.
139. Iekšējā normatīvā akta projekta pirmajā punktā raksta:
139.1. iekšējā normatīvā akta nosaukumu ģenitīvā;
139.2. vārdus "mērķis ir";
139.3. iekšējā normatīvā akta mērķa izklāstu.
140. Iekšējā normatīvā akta projektā var ietvert piemērus. Piemēru raksta nenumurētā rindkopā aiz attiecīgās iekšējā normatīvā akta projekta vienības. Piemēru sāk ar vārdu "Piemērs", aiz kura liek kolu un noslēdz ar piemēra izklāstu.
6. Ministru kabineta rīkojumu projektiem piemērojamās prasības
141. Sagatavojot Ministru kabineta rīkojumu projektus (turpmāk – rīkojumu projekti) ievēro šo noteikumu 1.nodaļā noteiktās prasības.
142. Rīkojuma projektos neietver noteikumu par izpildītu rīkojumu atzīšanu par spēku zaudējušiem vai izpildītu rīkojumu atsevišķu vienību izslēgšanu (grozīšanu).
7. Noslēguma jautājums
143. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.decembri.
Ministru prezidents A. Kalvītis
Tieslietu ministrs G. Bērziņš
14.06.2007.13:22
3976
M. Baumane
7036869; margarita.baumane@tm.gov.lv
|
Tieslietu ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītāja |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
G. Bērziņš |
M. Bičevskis |
I. Nikuļceva |
L. Popova |
M. Baumane |
Paskaidrojuma raksts
Ministru kabineta noteikumu projektam
"Tiesību aktu projektu sagatavošanas noteikumi"
Ministru kabineta noteikumu projekts "Tiesību aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu izstrādājamo tiesību aktu projektu stilistisko vienotību un izteiksmes nepārprotamību.
Normatīvo aktu tekstiem ir valstiski nozīmīga loma. Lai normatīvo aktu teksti sekmīgi veiktu tiem paredzēto funkciju, to valodai jābūt precīzai, skaidrai, vienkāršai, lakoniskai un stilistiski vienotai. Normatīvā akta teksta valodā būtiska nozīme ir visam: pareizai vārda izvēlei, vārdu secībai, gramatisko formu izvēlei un teikuma daļu secībai, lielo burtu lietošanai, pieturzīmēm, tehniskiem izcēlumiem, nosaukumiem, dalījumam punktos un apakšpunktos, likumā – dalījumam pantos u.c. Tas viss tiek ņemts vērā, interpretējot normatīvo aktu.
Noteikumu projekts nosaka likumprojekta noformēšanai izvirzāmās prasības – nosaukuma izveidošanas kārtību, teksta iedalījumu, terminu skaidrošanas nosacījumus, prasības pilnvarojumam Ministru kabinetam, atsauču noformēšanas kārtību, pārejas noteikumu noformēšanas kārtību un saturu, kā arī likuma, ar kuru izdara grozījumus, noformēšanas kārtību. Projekts nosaka arī likuma atzīšanas par spēku zaudējušu un likuma atcelšanas noformēšanu.
Noteikumu projekts satur atbilstošu regulēju arī attiecībā uz Ministru kabineta noteikumu stilistisko noformēšanu.
Noteikumu projekts nosaka arī informatīvo atsauču uz Eiropas Savienības direktīvām noformēšanas prasības.
Papildus noteikumu projektā tiek noteiktas Ministru kabineta un valsts pārvaldes iestāžu iekšējo normatīvo aktu projektiem, kā arī Ministru kabineta rīkojumu projektiem piemērojamās prasības.
Noteikumu projekts izstrādāts, jo pašlaik tiesību aktu projektu sagatavošanas un noformēšanas kārtība nav noregulēta.
Šī normatīvā akta ieviešanai papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Valsts sekretārs M. Bičevskis
14.06.2007. 13:07
252
M.Baumane 7036986
margarita.baumane@tm.gov.lv
|
 Atpakaļ
 Uz augšu
 Uz sākumlapu
|
|
|
|
|
