|
2011.gada 23.decembrī
Noteikumi Nr.6
Valsts kancelejas darba kārtības noteikumi
Izdoti saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma
73.panta pirmās daļas 4.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka Valsts kancelejā strādājošo ierēdņu un darbinieku iekšējo darba kārtību un pienākumus, kurus ierēdnis un darbinieks apņemas ievērot un par kuru izpildi atbild saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, Darba likumu, Darba aizsardzības likumu, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu, likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Ministru kabineta noteikumiem, Valsts kancelejas direktora rīkojumiem, bet darbinieki – arī saskaņā ar darba līgumu.
2. Ar fizisku personu slēgtais uzņēmuma līgums ir definējams kā publisko pakalpojumu līgums. Līdz ar to uz personām, kuras noslēgušas uzņēmuma līgumu ar Valsts kanceleju, neattiecas šajos noteikumos minētā kārtība par darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, kā arī darba tiesiskajās attiecībās minētās sociālās garantijas.
3. Valsts kancelejā darba devējs likuma izpratnē ir Valsts kancelejas direktors. Ierēdņa tiešais vadītājs ir amatpersona, kurai ierēdnis un darbinieks ir tieši pakļauts darba vai civildienesta attiecībās.
4. Ar šiem noteikumiem ierēdnis un darbinieks tiek iepazīstināts, stājoties darbā Valsts kancelejā, un ar parakstu viņš apliecina apņemšanos tos ievērot.
II. Darbinieku pieņemšana darbā un ierēdņu iecelšana amatā un
darba vai civildienesta attiecību izbeigšana
5. Valsts kancelejā pretendentu iecelšana vakantajos ierēdņu amatos notiek konkursa kārtībā saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, darbinieku pieņemšana darbā – saskaņā ar Darba likumu un iekšējiem normatīvajiem aktiem.
6. Darbinieki tiek pieņemti darbā un ierēdņi iecelti amatā, pamatojoties uz viņu rakstisku Valsts kancelejas direktoram adresētu iesniegumu. Pieņemšanu darbā vai iecelšanu amatā noformē ar darba devēja rīkojumu.
7. Stājoties darba vai civildienesta attiecībās, ierēdnis vai darbinieks uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz Personāla nodaļā šādus dokumentus:
7.1. algas nodokļa grāmatiņu, ja Valsts kanceleja ir pamatdarba vieta (algas nodokļa grāmatiņa glabājas Finanšu nodaļā);
7.2. pases kopiju;
7.3. vienu fotogrāfiju (3 x 4 cm) personas lietai un darba apliecības izgatavošanai;
7.4. izglītību apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu);
7.5. aizpildītu personas uzskaites lapu;
7.6. dzīvesgaitas aprakstu (CV);
7.7. izziņu no iepriekšējās darbavietas par ierēdņa vai darbinieka darba stāžu šajā iestādē un piešķirto kvalifikācijas pakāpi, ja darba pieredze ir saistīta ar valsts dienestu;
7.8. ierēdņa parakstītu apliecinājumu (veidlapu) par atbilstību Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktajām ierēdnim izvirzītajām obligātajām prasībām.
8. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierēdnis un darbinieks ir atbildīgs par iesniegto dokumentu un tajos ietverto ziņu pareizību. Ierēdnim un darbiniekam ir pienākums septiņu kalendāra dienu laikā informēt Personāla nodaļu par izmaiņām personas datos un šo noteikumu 7.punktā minētajos dokumentos.
9. Šo noteikumu 7.punktā minētos dokumentus drīkst darīt zināmus trešajām personām tikai ar ierēdņa vai darbinieka piekrišanu. Ziņas, kas iegūtas no šiem dokumentiem, darba devējs var izmantot tikai tad, ja Valsts kancelejā nepieciešams veikt organizatoriskus, tehnoloģiskus vai sociālus pasākumus.
10. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, darba devējs var noteikt pārbaudes laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. Pieņemot darbā darbinieku uz darba līguma pamata, nosaka triju mēnešu ilgu pārbaudes laiku.
11. Pretendentam, ko pirmo reizi ieceļ ierēdņa amatā, nosaka sešu mēnešu pārbaudes termiņu. Pēc pārbaudes laika tiek veikta darbības un tās rezultātu novērtēšana, un, ja tā ir pozitīva, darba devējs piešķir pretendentam ierēdņa statusu, un valsts civildienesta attiecības turpinās. Personāla nodaļa izsniedz ierēdnim lēmumu par ierēdņa statusa piešķiršanu un saglabā tā kopiju personas lietā.
12. Stājoties amatā, pretendentam tiek piešķirta viena no sešām kvalifikācijas pakāpēm atkarībā no darba izpildes novērtējuma un valsts dienestā nostrādātā laika. Kvalifikācijas pakāpes noteikšanā tiek piemēroti Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1651 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību".
13. Kvalifikācijas pakāpes tiek pārskatītas šādos gadījumos:
13.1. pēc pārbaudes laika beigām;
13.2. pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad ierēdnis vai darbinieks ir atgriezies darbā pēc ilgstošas prombūtnes (piemēram, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma);
13.3. reizi gadā – pēc ikgadējās ierēdņu un darbinieku darba izpildes novērtēšanas.
14. Ierēdnis, stājoties amatā, dod solījumu, kurā apņemas pildīt Satversmi, likumus un valdības lēmumus. Valdības lēmumu lojāla pildīšana ir viens no galvenajiem ierēdņa pienākumiem.
15. Pieņemot darbā vai ieceļot amatā:
15.1. Personāla nodaļa jaunajam ierēdnim vai darbiniekam sniedz ieskatu par Valsts kanceleju un tās darbības mērķiem, svarīgākajiem Valsts kancelejas darbību reglamentējošiem dokumentiem, darbinieka amata pienākumiem un tiesībām, iestādes tradīcijām, darbinieku priekšrocībām un labumiem, strādājot šajā iestādē, kā arī informē par darba samaksas kārtību;
15.2. tiešais vadītājs ierāda jaunajam ierēdnim vai darbiniekam darba vietu, iepazīstina viņu ar kolēģiem, palīdz adaptēties jaunajos darba apstākļos un kolektīvā.
16. Uzsākot ierēdņa amata pildīšanu un beidzot pildīt ierēdņa amatu, ierēdnis aizpilda un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā elektroniski iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā valsts amatpersonas deklarāciju.
17. Tiešais vadītājs izvērtē sev pakļautā ierēdņa vai darbinieka darba izpildes kvalitāti un trīs nedēļas pirms pārbaudes laika beigām sniedz darba devējam priekšlikumu par darba vai civildienesta attiecību turpināšanu vai izbeigšanu.
18. Ierēdnis vai darbinieks un darba devējs var izbeigt darba vai civildienesta attiecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Par atlaišanas dienu uzskata pēdējo darbdienu.
19. Ar ierēdni var izbeigt valsts civildienesta attiecības, ja darba izpildes novērtēšanas rezultātā tiek konstatēta viņa neatbilstība amatam.
20. Atlaižot darbinieku no darba vai atbrīvojot ierēdni no amata, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā, tai skaitā kompensācija par neizmantotajām ikgadējā atvaļinājuma dienām.
21. Darbiniekam izbeidzot darba attiecības, ierēdnim – civildienesta attiecības, saskaņā ar lietu nodošanas kārtību Valsts kancelejā ir jānodod:
21.1. ar amata izpildi saistītie lietvedības dokumenti, materiāli un materiālās vērtības;
21.2. Valsts kancelejas darba apliecība un atļauja automašīnas stāvēšanai Tērbatas ielā (Brīvības ielā).
III. Darba laika sākums un beigas un
tā izmantošana
22. Ierēdnim un darbiniekam ir pienākums ievērot darba devēja noteikto darba laiku no plkst.8.30 līdz plkst.17.00 ar pusdienas pārtraukumu no plkst.12.30 līdz plkst.13.00.
23. Pirmssvētku dienās darba laiks ir saīsināts par vienu stundu.
24. Darba nedēļas ilgums ir 40 stundu. Summētā darba laika uzskaiti veic, lai darba laiks uzskaites periodā nepārsniegtu normatīvajos aktos noteikto stundu skaitu. Ierēdņu un darbinieku nostrādātās stundas, virsstundas un nedēļas atpūtas laikā nostrādātās stundas tiek uzskaitītas darba laika uzskaites tabulā. Darba laika uzskaites tabulu aizpilda un iesniedz Finanšu nodaļā katru mēnesi līdz divdesmit piektajam datumam, un to nodrošina attiecīgās struktūrvienības vadītājs.
25. Valsts kancelejā ir noteikta piecu dienu darba nedēļa ar divām brīvdienām.
Darbs brīvdienās un svētku dienās kompensējams, piešķirot citu atpūtas dienu vai samaksājot par to divkāršā apmērā pēc pušu vienošanās.
26. Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja ierēdnis vai darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies rakstiski un virsstundu darbs nepārsniedz 144 stundas 4 mēnešu periodā. Virsstundu darbs bez ierēdņa vai darbinieka piekrišanas līdz sešām dienām ir pieļaujams Darba likuma 136.panta 3.punktā noteiktajos gadījumos, kā arī saskaņā ar Valsts kancelejas direktora 2011.gada 8.jūlija kārtību Nr.2 "Par virsstundu darbu".
27. Veicot darbu, kuru nav iespējams pārtraukt, ierēdnim vai darbiniekam aizliegts atstāt darba vietu, kamēr nav ieradies cits ierēdnis vai darbinieks, kurš viņu nomaina.
28. Ierēdnis un darbinieks nav tiesīgs pārkāpt darba laika režīmu. Savu prombūtni ierēdnim un darbiniekam ir pienākums saskaņot ar tiešo vadītāju.
29. Ierēdnim un darbiniekam ir pienākums darba laikā atrasties darba vietā un izmantot visu darba laiku darba pienākumu pildīšanai. Par darba vietu ir uzskatāma iestādes telpa vai teritorija, kurā tiek pildīti darba uzdevumi.
30. Prombūtne sakarā ar komandējumu, atvaļinājumu vai mācībām ierēdnim un darbiniekam jāsaskaņo ar tiešo vadītāju. Par prombūtni sakarā ar komandējumu vai atvaļinājumu ne vēlāk kā trīs darbdienas iepriekš jāinformē Personāla nodaļa, un par to tiek noformēts Valsts kancelejas direktora rīkojums.
31. Darbnespējas vai citas prombūtnes gadījumā ierēdņa un darbinieka pienākums ir:
31.1. paziņot tiešajam vadītājam par nespēju pildīt darba pienākumus slimības vai citu apstākļu dēļ;
31.2. pēc tiešā vadītāja pieprasījuma sniegt visu informāciju par dokumentiem, kas ir ierēdņa vai darbinieka rīcībā, kā arī uzdotiem, bet vēl nepabeigtiem darbiem, tai skaitā informāciju par dokumentu pieejamību elektroniskā formā;
31.3. slimības gadījumā noformēt darbnespējas lapu un, atgriežoties darbā, iesniegt to Personāla nodaļā;
31.4. ja ierēdnis vai darbinieks nav ievērojis šo noteikumu 31.3.apakš-punktā minētos nosacījumus, darbdienas, par kurām pēc darbnespējas laika beigām nav iesniegta darbnespējas lapa, tiek uzskatītas par neattaisnoti kavētām.
IV. Darba samaksas izmaksas laiks, vieta un veids
32. Darba devējs darba samaksu veic divas reizes mēnesī – katru mēnesi piecpadsmitajā datumā par kārtējā mēneša pirmo pusi un mēneša pēdējā datumā – par kārtējā mēneša otro pusi. Ja darba samaksas izmaksas diena sakrīt ar brīvdienu vai svētku dienu, darba samaksu izmaksā pirms šīm dienām. Ierēdnis vai darbinieks un darba devējs var vienoties par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Ierēdnis vai darbinieks par to rakstiski informē Finanšu nodaļu. Atbilstoši spēkā esošajiem finanšu disciplīnu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, pienākošos summu darba devējs ieskaita ierēdņa vai darbinieka norādītajā kredītiestādes kontā.
33. Samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.
34. Finanšu nodaļas atbildīgā amatpersona pēc pieprasījuma katru mēnesi līdz piektajam datumam izsniedz darba ņēmējam algas lapiņu par iepriekšējā mēnesī aprēķināto darba samaksu. Ierēdņi un darbinieki ir tiesīgi Finanšu nodaļā iepazīties ar viņu darba samaksas aprēķinu.
35. Ja iestādei nepieciešamo vienreizējo pakalpojumu sniedz juridiska vai pašnodarbināta persona (Finanšu nodaļā iesniedzot pašnodarbinātās personas reģistrācijas apliecības kopiju), par to tiek samaksāts no pakalpojumiem plānotajiem līdzekļiem. Ja iestādei (pasūtītājam) pakalpojumu sniedz fiziska persona (līgumos tiek definēta kā izpildītājs, uzņēmējs u.tml.), kura nav pašnodarbinātā persona, samaksa par pakalpojumu tiek veikta no atalgojuma fonda līdzekļiem, ieturot nodokļus likumā noteiktajā kārtībā.
36. Darba devējs atbilstoši iestādei piešķirtajiem finanšu līdzekļiem saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu:
36.1. var noteikt ierēdnim un darbiniekam piemaksu par prombūtnē esoša ierēdņa vai darbinieka aizvietošanu, par vakanta amata pienākumu pildīšanu, par papildus amata aprakstā noteikto pienākumu pildīšanu;
36.2. apmaksā virsstundu darbu vai darbu svētku dienās vai arī atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam piešķir ierēdnim un darbiniekam kā kompen¬sāciju apmaksātu atpūtas laiku citā nedēļas dienā;
36.3. izmaksā ierēdnim vai darbiniekam atlaišanas pabalstu, kā arī pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptē¬tāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi un citas kompensācijas saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām".
V. Atvaļinājumu un likumdošanā noteikto brīvdienu piešķiršanas
vispārīgā kārtība
37. Ierēdnim un darbiniekam darba devējs saskaņā ar atvaļinājuma grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot darbavietu un vidējo izpeļņu. Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir četras kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas.
38. Ikgadējo atvaļinājumu var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Ikgadējā atvaļinājumā, kas tiek piešķirts kalendāra nedēļās, tiek skaitītas arī nedēļas brīvdienas (piemēram, no pirmdienas līdz svētdienai vai no piektdienas līdz ceturtdienai).
39. Ikgadējais atvaļinājums ir jāizmanto atvaļinājuma kārtējā gadā. To var pārcelt tikai tad, ja atvaļinājuma piešķiršana nelabvēlīgi ietekmē iestādes parasto darba gaitu, un tam ir nepieciešama ierēdņa vai darbinieka rakstiska piekrišana.
40. Papildatvaļinājumi Valsts kancelejas ierēdņiem un darbiniekiem tiek piešķirti saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām", ikgadējā ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanā tiešajam vadītājam izvērtējot ierēdņa vai darbinieka individuālā darba sniegumu, darba apjoma pieaugumu un paaugstinātu darba intensitāti, šādā apmērā:
40.1. piecas darbdienas, ja ikgadējais darba izpildes novērtējums ir A (amata pienākumu izpilde visās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības);
40.2. četras darbdienas, ja ikgadējais darba izpildes novērtējums ir B (amata pienākumu izpilde atsevišķās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības);
40.3. trīs darbdienas, ja ikgadējais darba izpildes novērtējums ir C (amata pienākumu izpildes rezultāti atbilst amatam izvirzītajām prasībām).
41. Papildatvaļinājumu var izmantot reizē ar ikgadējo atvaļinājumu vai pēc ierēdņa vai darbinieka vēlēšanās citā laikā kalendāra gadā, kad dienesta apstākļi to atļauj, pēc tam, kad ir izmantots kārtējais atvaļinājums.
42. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu darba devējs piešķir:
42.1. vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.–4.klasē;
42.2. līdz trim apmaksātām brīvdienām sakarā ar stāšanos laulībā (saskaņā ar darbinieka iesniegumu);
42.3. vienu apmaksātu brīvdienu sakarā ar ierēdņa (darbinieka) vai tā bērna izglītības iestādes absolvēšanu.
43. Saskaņā ar Darba likumu darba devējs:
43.1. ierēdnim un darbiniekam, kurš ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir apmaksātu atpūtas dienu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā;
43.2. divas apmaksātas brīvdienas darbinieka laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāves gadījumā.
VI. Darba aizsardzības pasākumi
44. Uzsākot amata pienākumu pildīšanu, ierēdnis un darbinieks tiek iepazīstināts ar darba drošības instrukcijām, ko viņš apliecina ar parakstu.
45. Ierēdnim un darbiniekam ir pienākums ievērot Valsts kancelejas darba aizsardzības un ugunsdrošības instrukcijas.
46. Darba devējs nodrošina ierēdni un darbinieku ar darba telpu un darba vietas aprīkojumu atbilstoši darba aizsardzības un citu normatīvo aktu prasībām.
47. Darba devējam ir pienākums nodrošināt darba vides iekšējo uzraudzību, novērtēt darba vides risku, norīkot attiecīgus darba aizsardzības speciālistus un konsultēties ar darbiniekiem darba aizsardzības jautājumos.
48. Ierēdnim un darbiniekam ir tiesības iesniegt priekšlikumus Valsts kancelejā ievēlētajām uzticības personām par darba aizsardzības sistēmas un darba vides uzlabošanu, kas ir droša un nerada risku viņu veselībai.
49. Atstājot darba vietu, ierēdnim un darbiniekiem ir jāpārliecinās, vai ir izslēgta aparatūra, sildāmierīces, elektriskais apgaismojums. Izejot no dienesta telpām, ja tajās nepaliek neviens darbinieks, tās jāaizslēdz.
50. Par jebkuru notikušo nelaimes gadījumu darbā pašam cietušajam vai nelaimes gadījuma tiešajam lieciniekam nekavējoties jāziņo struktūrvienības vadītājam. Ja nepieciešams, cietušajam jāsniedz palīdzība vai jāorganizē palīdzība, ko sniedz ārstniecības iestāde.
VII. Kārtība, kādā darbinieki izsaka iestādes oficiālo viedokli
plašsaziņas līdzekļiem
51. Valsts kancelejas oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļiem sniedz Valsts kancelejas direktors, direktora vietnieks un Komunikācijas departamenta darbinieki.
52. Direktora vietnieks, atbildot uz žurnālistu jautājumiem pa tālruni, e-pastu vai klātienē, pirms atbildes sniegšanas informē Valsts kancelejas direktoru un Komunikācijas departamentu.
53. Viedokli vai komentāru par specifiskiem jautājumiem var sniegt arī citi Valsts kancelejas darbinieki, saskaņojot to ar savu tiešo vadītāju, kā arī informējot Valsts kancelejas direktoru un Komunikācijas departamentu.
54. Valsts kancelejas tēlu veido visi iestādē strādājošie, izsakot savu viedokli blogos, tviterī vai ar citu sociālo mediju starpniecību. Lai uzlabotu savas komunikācijas kvalitāti, šo noteikumu pielikumā ietverti ieteikumi sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem.
55. Komunikācijas departaments nodrošina žurnālistu pieprasījumu un jautājumu reģistrāciju, norādot pieprasījuma datumu, plašsaziņas līdzekļa nosaukumu, žurnālista vārdu, uzvārdu, tematiku un atbildes sniedzēju.
VIII. Darbinieku ētiskas rīcības pamatprincipi
56. Ierēdņu un darbinieku pienākums ir ievērot vispārpieņemtās ētikas normas gan attiecībās ar Valsts kancelejas kolēģiem, gan darbā ar valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību, kā arī kontaktos ar ārvalstu institūcijām.
57. Ierēdņiem amata aprakstā (darbiniekiem – arī darba līgumā) noteiktie pienākumi jāpilda rūpīgi, ar atbildības izjūtu, efektīvi izmantojot darba laiku.
58. Attiecībās ar kolēģiem un sabiedrību jāizturas pieklājīgi, laipni, izpalīdzīgi, respektējot viņu tiesības un pienākumus, neizmantojot ļaunprātīgi citu darbinieku vai sabiedrības locekļu nezināšanu un kļūdas.
59. Konflikta situācijās ierēdņiem un darbiniekiem jārīkojas objektīvi, izvērtējot pušu argumentus un mēģinot rast konflikta risinājumu.
60. Pildot amata pienākumus, ierēdnis un darbinieks:
60.1. neņem vērā personiskās intereses, neietekmē citas amatpersonas, lai gūtu personisku labumu, neizmanto dienesta stāvokli un informāciju, ko ieguvis, pildot amata pienākumus;
60.2. cenšas novērst nelikumīgu un noteiktajiem uzvedības principiem neatbilstošu rīcību Valsts kancelejā;
60.3. neizplata nepiedienīgi informāciju, izmantojot Valsts kancelejas vienoto datortīklu vai citus informācijas aprites līdzekļus.
61. Ierēdņu un darbinieku ģērbšanās stils ikdienā un kopējais tēls ir lietišķs, ja nepieciešams, – svinīgs.
IX. Ētikas pamatprincipi
interešu konfliktu novēršanā un komunikācijā ar lobētājiem
62. Ierēdnis un darbinieks iepazīstas un ir informēts par normatīvo aktu prasībām interešu konflikta jautājumos, kā arī par interešu konflikta konstatēšanu un riska jomām, kurās šādi konflikti var rasties, veicot tiešos darba pienākumus.
63. Saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatper¬sonu darbībā" valsts amatpersonām ir noteikti amata savienošanas ierobežojumi. Valsts kancelejā valsts amatpersonas statuss attiecas uz šādiem amatiem – ierēdņa amati, Ministru prezidenta biroja vadītāja amats, Ministru prezidenta padomnieka amats, Ministru prezidenta preses sekretāra amats.
64. Valsts kancelejas ierēdnis var savienot valsts amatpersonas amatu tikai likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6., 7., 8. un 8.1 pantā noteiktajā kārtībā.
65. Civildienesta vai darba tiesiskajās attiecībās ar iestādi esošie darbinieki kā izpildītāji var sniegt atsevišķus pakalpojumus iestādei, slēdzot vienreizējus līgumus par darbu izpildi (piemēram, tulkošanas darbi). Uzņēmuma līgumos (pakalpojuma līgumos) noteiktie darbi nesaistās ar konkrētā darbinieka vai ierēdņa darba vai amata tiešo pienākumu izpildi saskaņā ar amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem.
66. Ierēdnim, apvienojot ierēdņa amatu ar vēlētiem amatiem citās valsts institūcijās, jāievēro šādi nosacījumi:
66.1. nepieļaut interešu konflikta situāciju veidošanos;
66.2. nepieļaut kādas politiskās partijas interešu pārstāvību un lobēšanu;
66.3. neatkarīgi no savas politiskās pārliecības jābūt lojālam likumīgajai valdībai;
66.4. ja noteiktais darba laiks tiek izmantots vēlēto amatu pienākumu pildīšanai, vienoties ar tiešo vadītāju par izmaiņām darba laikā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
67. Ierēdnis un darbinieks atstādina sevi no tādu amata pienākumu pildī¬šanas, kas var radīt interešu konfliktu vai aizdomas par strādājošā, tā ģimenes locekļu vai darījumu partneru personisko vai mantisko interešu ietekmēšanu, rakstiski par to informējot savu tiešo vadītāju un pārtraucot līdzdarboties lēmumu pieņemšanā.
68. Ierēdnis un darbinieks nodrošina visiem lobētājiem (lobētājs – fiziska vai juridiska persona, kas, savu vai citu privātpersonu interešu vadīta, par atlīdzību vai bez tās apzināti un sistemātiski komunicē ar publiskās varas subjektiem, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu personu interešu īstenošanai), kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, vienlīdzīgas iespējas saņemt informāciju un tikties ar lēmuma sagatavotājiem un pieņēmējiem, ievērojot Informācijas atklātības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās prasības.
69. Ierēdnim un darbiniekam ir atļauts pieņemt dāvanas oficiālo darba vizīšu laikā un citos gadījumos, kas minēti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Kārtība, kādā dāvanas tiek ņemtas uzskaitē, noteikta to vērtība un kā dāvanas izmantojamas, tiek reglamentēta ar atsevišķiem Valsts kancelejas direktora rīkojumiem. Ierēdnis un darbinieks nepieņem dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus no lobētāja vai tā pārstāvja savām vai savas ģimenes locekļu vajadzībām.
70. Ierēdnis un darbinieks nevar lūgt lobētāju vai tā pārstāvi materiāli atbalstīt Valsts kancelejas rīkotos pasākumus vai organizācijas, ar kuru ierēdnis un darbinieks vai viņa ģimenes locekļi ir saistīti.
71. Informācija par lobētājiem un to sniegtajiem priekšlikumiem ir publiskojama Ministru kabineta mājaslapā internetā. Par tiesību akta projekta izstrādi atbildīgā amatpersona Komunikācijas departamentam rakstiski nosūta informāciju, norādot:
71.1. lobētāja pārstāvētās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu vai juridisko personu, kuru pārstāv lobētājs;
71.2. aprakstu par konkrētā lēmuma sagatavošanas procesu, ar kuru saistībā notiek lobēšana (ja lobētājs tādu ir norādījis);
71.3. jomu, uz kuru vērsts lobētāja priekšlikums;
71.4. veidu, kādā notikusi komunikācija ar lobētāju (piemēram, konsultatīvā padome, darba grupa), un konsultēšanās pamatojumu.
72. Komunikācijas departaments divu darbdienu laikā ievieto šo noteikumu 71.punktā minēto informāciju Ministru kabineta mājaslapā internetā.
73. Ierēdnis un darbinieks nepārstāv indivīdu, komersantu vai organizāciju kā lobētājs valsts vai pašvaldību institūcijās, izmantojot dienesta stāvokli, Valsts kancelejas vārdu un reputāciju lēmumu ietekmēšanai.
X. Noslēguma jautājumi
74. Par šo noteikumu aktualizāciju ir atbildīga Personāla nodaļa.
75. Atzīt par spēku zaudējušiem Valsts kancelejas direktora 2009.gada 2.februāra noteikumus Nr.1n "Valsts kancelejas darba kārtības noteikumi".
Direktore
E.Dreimane
|
