|
MĪTI vs. PATIESĪBA
par valsts pārvaldē nodarbinātajiem, atalgojumu
un strukturālajām reformām
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane "Netiek baroti ierēdņi, bet mīti par viņiem" (publicēts laikrakstā NRA, 09.09.2011.)
1.mīts: Valsts pārvaldē joprojām strādā pārmērīgi liels skaits nodarbināto, būtiski samazinājumi nav veikti.
PATIESĪBA: 2011.gada trīs ceturkšņos (janvāris - oktobris) vidēji valsts budžeta iestādēs (ministrijās, centrālās valsts pārvaldes iestādēs un to padotības iestādēs, valsts sociālās apdrošināšanas struktūrās) strādāja tikai 59.9 tūkstoši nodarbināto, kas ir par 24% mazāk nekā 2008.gadā un par 11% mazāk nekā 2009.gadā.
2010.gadā vispārējā valdības sektorā (ministrijas, centrālās iestādes, padotības iestādes, medicīna, policija, skolas, valsts uzņēmumi, kuros valsts budžeta dotācija pēdējos trīs gados ir vairāk kā 50%, pašvaldību iestādes un uzņēmumi) vidēji strādāja mazākais nodarbināto skaits pēdējo 12 gadu laikā!*
|
1999 |
2000 |
2001 |
2002 |
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
|
198.7 |
188.4 |
187.1 |
189.1 |
193.1 |
196.5 |
203.5 |
205.5 |
208.6 |
212.2 |
195.7 |
183.2 |
2.mīts: Valsts pārvaldē strādājošo atalgojums samazināts tikai nedaudz, to vēl var „griezt”. PATIESĪBA: 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu atalgojuma samazinājums bijis vairāk nekā 283 miljonu latu apmērā, bet salīdzinājumā ar 2008.gadu – vairāk nekā 647 miljonu latu apmērā. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver: „Šobrīd ir jādomā nevis par kārtējo valsts pārvaldes strādājošo skaita un atalgojuma samazināšanu, bet tieši otrādi – jārisina kvalificētu un kompetentu cilvēku aiziešanas apturēšana no valsts pārvaldes, kas jau kādu laiku ir nopietna sistemātiska problēma”. Ministru kabinets ekonomiskās krīzes apstākļos veicis būtisku valsts budžeta iestāžu atalgojuma samazinājumu no vidēji 585 latiem 2008.gadā uz vidēji 498 latiem 2011.gadā (10 mēneši). 3.mīts: Kas ir strukturālās reformās? Nekas tāds valsts pārvaldē nav veikts. PATIESĪBA: Kopējā konsolidācija valsts budžetā ir veikta 2,1 miljardu latu apmērā, no tiem 1,3 miljardi latu ir izdevumu samazinājums, kas gūts veikto strukturālo reformu un izdevumu samazināšanas rezultātā. Spilgti strukturālo reformu piemēri valsts pārvaldē: arhīvu sistēmas iestāžu reorganizācija: apvienotas 17 centrālās un zonālās arhīvu iestādes, no tā izveidots vienots Latvijas Nacionālais arhīvs; Pabeigta vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide, nodrošinot, ka izsaukumā tiek nosūtīta tuvākā brīvā atbilstoša profila brigāde; Slimnīcu tīkla optimizācija – 59 slimnīcu vietā 42, veicot to pārprofilēšanu aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī izveidoti neatliekamās palīdzības traumpunkti aprūpes slimnīcās; Valsts policijas reģionālā reforma un struktūras optimizācija. Pašlaik strādā Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales reģionālās pārvaldes un Rīgas reģionālā pārvalde. Ietaupījums – 17 miljoni latu; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta administratīvā aparāta un brigāžu reorganizācija – 33 teritoriālo brigāžu vietā piecas teritoriālās (reģionālās) struktūrvienības; 33 valsts sociālās aprūpes centru vietā pieci - Valsts sociālās aprūpes centrs (SAC) „Kurzeme”, SAC „Latgale”, SAC „Rīga”, SAC „Vidzeme” un SAC „Zemgale”; Salīdzinājumā ar 2009.gadu vairāk kā uz pusi samazināts valsts aģentūru skaits - 2010.gada 1.janvārī tās bija 39. Kopējais ministrijām padoto iestāžu skaits (valsts aģentūra un tiešās pārvaldes iestāde) samazinājies no 148 līdz 97 iestādēm jeb par 34 %, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāri. 2010.gadā ieviests finansēšanas princips „nauda seko skolēnam”.
Detalizētu strukturālo reformu izklāstu par katru nozari skatīt šeit: *LABORSTA (starptautiskā darba organizācija ILO) un Centrālās statistikas pārvaldes dati.
|
